Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā Euribor likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības.

Aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 tūkstošu eiro apmērā, aizdevumiem 150 tūkstošu eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 tūkstošu eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro. Svarīgi, ka kredītņēmējiem atbalsta saņemšanai pašiem nekas nav jādara – atbalsta apjoms tiks aprēķināts un izmaksāts automātiski. Pirmās kompensācijas kredītņēmēji saņems līdz 30. aprīlim, tās izmaksās Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Atbalsts aizņēmējiem tiks maksāts tikai par veiktajiem procentu maksājumiem (nevis par kredīta pamatsummu). Atbalsts apmērs ir 30% no veiktajiem procentu maksājumiem, bet ne vairāk kā 2 procentpunkti no periodam noteiktās kopējās aizņēmuma likmes.

Valsts noteikta banku atbalsta hipotekārajiem kredītņēmējiem kopsumma pirmajā ceturksnī būs vairāk nekā 24 miljoni eiro, šodien Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē pavēstīja Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektore Baiba Šmite-Roķe.

Jaunā VID vadītāja deputātus informēja, ka kredītiestādes ir iemaksājušas minēto summu valsts budžetā, un no 10.aprīļa līdz 30.aprīlim kredītņēmējiem tiks aprēķinātas un izmaksātas kompensācijas.

Mājokļu kredītņēmēji šogad saņems valsts atbalstu, lai mazinātu straujā EURIBOR likmju kāpuma potenciāli negatīvo ietekmi uz mājsaimniecību ienākumiem un spēju segt kredītsaistības. Asociācijas aprēķini rāda, ka izmaksājamais atbalsta apmērs var variēt no aptuveni 200 līdz 270 eiro aizdevumiem 50 000 eiro apmērā, aizdevumiem 150 000 eiro apmērā atbalsts sagaidāms no 630 līdz 740 eiro, bet kredītiem 250 000 eiro vērtībā izmaksājamā atbalsta summa par pirmo ceturksni būs no 1000 līdz 1240 eiro.

Aizņemšanās no viena kredītdevēja, lai segtu citus aizņēmumus, ir biežāk izplatītā kļūda, kā rezultātā kredītņēmēji nonāk grūtībās, atklājot izglītojošo kampaņu Aizņemies prātīgi! uzsver Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas un Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārstāvji.

Tādēļ ar televīzijas klipu un drukātās reklāmas starpniecību divu nedēļu garumā tiks veikta kredītņemēju izglītošana par atbildīgas aizņemšanās pamatprincipiem.

Kampaņas autori aicina kredītņēmējus padomāt divreiz, ja kredīts tiek ņemts, lai segtu citas saistības, piemēram, izmantotu īstermiņa kredītu, lai veiktu hipotekārā kredīta maksājumu. Tāpat īstermiņa kredīti nav piemēroti ilgtermiņa finanšu problēmu risināšanai. Kampaņas ietvaros tiek uzsvērts, ka nebanku kredītus nav ieteicams izmantot neapdomīgu tēriņu veikšanai.

Pirms lēmuma pieņemšanas par aizņemšanos, kredītņēmēji tiek aicināti vēlreiz apdomāt, vai nauda tiešām ir nepieciešama, izvērtēt, vai noteiktajā laikā aizdevumu varēs atdot, kā arī pārliecināties, lai kredīta maksājumi nepārsniegtu 40% no ikmēneša ienākumiem. Tāpat tiek aicināts aizņemties tieši tik daudz, cik nepieciešams.

Pusgada laikā, kopš Latvijā ir spēkā kārtība, ka hipotekārā kredīta ņēmējs var izvēlēties slēgt aizdevuma līgumu ar t.s. «nolikto atslēgu» principu, to piecās bankās izvēlējušies vien nedaudz vairāk kā 50 kredītņēmēji, kas uz kopējā hipotekāro kredītņēmēju skaita nieks vien ir, secinājusi Latvijas nekustamo īpašumu darījumu asociācija (LANĪDA).

Banku pārstāvji uzsver: tieši nepietiekama pirmā iemaksa, kā arī valstī pastāvošā ēnu ekonomika, kas neļauj pierādīt savus ieņēmumus, ir šķēršļi, kas ierobežo mājsaimniecību iespējas saņemt hipotekāro kredītu. Tāpēc eksperti aicina domāt par risinājumiem, kā mazināt šīs barjeras. Par to liecina banku pārstāvju teiktais LANĪDA.

Jāatgādina, ka Saeima pērn, septembra nogalē, neilgi pirms vēlēšanām, nobalsoja par nolikto atslēgu principu, kas nozīmēja, ka parādniekam pēc nodrošinājuma mantas pārdošanas nebūtu nekādu saistību pret kreditoru. Vēl toreiz eksperti norādīja, ka nolikto atslēgu princips nebūs pa kabatai lielākajai Latvijas iedzīvotāju daļai, jo pirmā iemaksa tādiem kredītiem ir uz pusi lielāka, nekā kredītiem, par kuriem kredītņēmējs nes pilnu atbildību.

Skaitliski hipotekāro kredītu daudzums 2022. gadā samazinājies par 7%, bet vidējā kredīta summa pieaugusi par nepilniem 6%, liecina AS Kredītinformācijas birojs (KIB) apkopotie dati.

67% pieaugums septiņos gados2021. gadā izsniegto mājokļu kredītu skaits atgriezās pirmspandēmijas līmenī, taču pērn tas atkal nedaudz saruka.

“Strauji augošā inflācija un mājokļu cenu pieaugums ir atstājis iespaidu uz kreditēšanas tirgu, un dati liecina, ka izsniegto hipotekāro kredītu skaits 2022. gadā ir mazāks nekā gadu iepriekš. Tomēr pastāvīgs vidējās izsniegtās summas pieaugums vismaz pēdējo 7 gadu laikā liecina, ka mājokļu cenas turpina augt un pamazām tuvojas ES vidējam līmenim. Ja 2016. gadā vidējā izsniegtā summa bija aptuveni 48 tūkstoši eiro, 2021. gadā - 76 tūkstoši eiro, tad pērn jau 80 tūkstoši eiro. Tas ir pieaugums par aptuveni 67% septiņu gadu laikā,” secina AS Kredītinformācijas birojs valdes loceklis Intars Miķelsons.

Straujais procentu likmju pieaugums pēdējā pusotra gada laikā ir izrādījies nepatīkams pārsteigums daudziem kredītu ņēmējiem Latvijā, kam ir būtiski palielinājušies kredītu maksājumi.

Laikā, kad iedzīvotāju maciņi jau ir kļuvuši plānāki augstās inflācijas dēļ un banku peļņa aug, procentu likmju kāpums sabiedrībā ir radījis neizpratni un jautājumus gan par likmju kāpumu pamatotību, gan par to kāpēc tas ietekmē jau esošos kredītus. Publiski ir izteikti priekšlikumi ar likumu fiksēt vai pat samazināt procentu likmes. Galvenais iemesls procentu likmju kāpumam ir augstā inflācija un Eiropas Centrālās bankas cīņa ar to. Ceļot procentu likmes, aizņemšanās kļūst dārgāka, savukārt uzkrāšana izdevīgāka, un ECB bāzes procentu likmes mazāk kā pusotra gada laikā no 0% ir pārsniegušas pat 2008. gada augstāko līmeni.

Kāpēc pieaug kredītu maksājumi arī esošajiem kredītņēmējiem?

Politiķiem pieņemot lēmumu par 50% atlaidi hipotekāro kredītu procentu likmēm, tiks ietekmēta kreditēšana nākotnē, pirmdien intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" sacīja Finanšu nozares asociācijas vecākais juridiskais padomnieks Edgars Pastars.

Viņš atzīmēja, ka, veicot grozījumus Patērētāju tiesību aizsardzības likumā un paredzot 50% atlaides piemērošanu hipotekāro kredītu konsolidētajām procentu likmēm uz vienu gadu, ir saskatāmi būtiski tiesvedību riski.

"Nevar mazināt cenas iepriekš noslēgtiem līgumiem jebkurā nozarē. Ja mēs gribētu uz priekšu regulēt to, kā veidojas procentu likmes, cik tās ir mainīgas, tas ir cits jautājums, kuram mēs esam atvērti diskusijai," sacīja Pastars.

Vienlaikus viņš gan uzsvēra, ka arī šādu tiesvedību gadījumā bankas nevērsīsies pret kredītņēmējiem. "Kredītņēmēji var būt mierīgi - viņu mājoklis ir drošībā. Bankām nav mērķis izlikt viņus no mājokļiem, vēl jo vairāk piedzīt zaudējumus par nepamatotiem, populistiskiem politiķu lēmumiem. Par tiem atbild politiķi," sacīja Pastars.

20% kredītņēmēju norāda, ka viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli, lai šobrīd vai nākotnē nerastos problēmas ar mājokļa kredītu atmaksu, liecina SEB bankas un pētījumu aģentūras Mindscan veiktā Latvijas iedzīvotāju aptauja.

Pēdējo trīs gadu laikā par 12 procentpunktiem pieaudzis to kredītņēmēju skaits, kuri jūtas pārliecināti par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Salīdzinājumā pa reģioniem visstabilāk jūtas Rīgas reģionā un Vidzemē dzīvojošie kredītņēmēji, kur attiecīgi 24% un 17% respondentu snieguši pozitīvu atbildi par savu ienākumu stabilitāti un pietiekamību nākotnē.

Vislielākās grūtības izjūt Zemgales kredītņēmēji, no kuriem tikai 11% respondentu norāda uz ienākumu stabilitāti, bet turpat katrs ceturtais atzīst, ka nepietiek līdzekļu ikmēneša kredīta maksājumiem.

Lai gan Latgalē un Kurzemē, līdzīgi kā Zemgalē, ir salīdzinoši mazs kredītņēmēju skaits, pēc kuru domām viņu ienākumi ir stabili un pietiekami lieli (Latgalē - 11% un Kurzemē - 10%), tomēr šajos reģionos ir salīdzinoši mazāk to kredītņēmēju, kuri izjūt līdzekļu nepietiekamību savu kredītsaistību segšanai – Latgalē 17% un Kurzemē 20%.

Kaut arī banku pievienotās procentu likmes pēdējā laikā nav būtiski mainījušās, latu un eiro starpbanku likmju kritums ir veicinājis vidējās aizdevuma likmes kritumu gan uzņēmumiem izsniegto, gan privātpersonu patēriņa un mājokļu kredītiem.

Tomēr ilgi likmju kritumu nevarēšot vērot, paredz banku pārstāvji.

Kaut arī ar sarūkošajām starpbanku likmēm nav apmierināti tie, kuri vēlas naudu noguldīt, jo par latu un eiro depozītu lielākajā daļā banku nevar saņemt vairāk par pāris procentiem gadā, par kritumu priecājas kredītņēmēji, jo par aizdevumu jāmaksā mazāk.

Zemākas likmes gan nenozīmē, ka aizdevumu vieglāk saņemt, jo bankas pēdējā laikā kreditēšanas nosacījumus nav mainījušas, un potenciālie kredītņēmēji joprojām tiek stingri izvērtēti, nereti aizdevumu atsakot, tomēr tiem, kas finansējumu ir saņēmuši, par to jāmaksā mazāk nekā pirms gada vai diviem, liecina Latvijas Bankas apkopotie dati.

Citu banku pretreakcija attiecībā uz Jauno hipotekāro kredītu jau bija gaidāma, jo šis kredīts krasi maina attiecības starp banku un kredītņēmēju, saka bankas Citadele valdes loceklis Guntis Beļavskis, atbildot uz publikāciju, kurā tika minēta Igaunijas banku kritika attiecībā uz Citadeles jauno hipotekāro kredītu, kurš paredz iespēju dzēst kredītsaistības, nododot bankas īpašumā ieķīlāto nekustamo īpašumu.

«Ir pēdējais brīdis banku sektoram pavērt jauna veida attiecības ar klientiem kreditēšanas jomā. Ar jēdzienu «atbildīga kreditēšana» būtu jāsaprot ne tikai klienta atbildība par savu spēju atmaksāt kredītsaistības, bet arī bankas atbildība pret kredītu izsniegšanu un to, kā šis svarīgais ilgtermiņa lēmums ietekmēs klienta nākotni,» norāda Beļavskis.

Vairāki Tieslietu ministrijas (TM) ierosinājumi uzlabot hipotekāro kredītu ņēmēju tiesības attiecībā pret kredīta devējiem nebalstās pārbaudītos faktos vai pat ir populistiski, norāda Latvijas Komercbanku asociācijas vadītājs Mārtiņš Bičevskis.

TM darba grupa ir konstatējusi vairākas nepilnības hipotekāro kredītu izsniegšanas tiesiskajā regulējumā, no kurām cietēji ir kredīta ņēmēji. Lai uzlabotu kredītu ņēmēju aizsardzību pret likumu nepilnībām, TM rosina izstrādāt jaunu likumu par hipotekāro kreditēšanu, bet hipotekārās kreditēšanas tiesisko regulējumu kā atsevišķu nodaļu iestrādāt likumprojektā par patērētāju kreditēšanu.

Darba grupa secinājusi, ka hipotekārās kreditēšanas tiesiskā regulējuma nepilnības patlaban skar tikai vienu kredītņēmēju grupu - patērētājus. Visneaizsargātākie ir tie kredītņēmēji, kuri ņem aizdevumu sava vienīgā mājokļa iegādei, būvniecībai un renovācijai.

Nolikto atslēgu princips hipotekāru kredītu ņēmējiem draud ar šādu kredītu nepieejamību, Valsts prezidentam jāpieņem lēmums par grozījumu izsludināšanu

Eksploziju izraisījuši vakar Saeimā akceptētie grozījumi Maksātnespējas likumā par fizisku personu maksātnespēju. Tie paredz zemāku parādu slieksni, lai fiziska persona varētu iesniegt maksātnespējas pieteikumu. Proti, no 2015. gada fiziska persona maksātnespēju varēs prasīt, ja tās parādi būs 5000 eiro (pašlaik 7114 eiro), kā arī ja parādi, kurus nevarēs segt gada laikā, būs 10 000 eiro (pašlaik 14 228 eiro). Tāpat deputāti nolēma mainīt parādsaistību dzēšanas termiņus. Tiem, kuriem pēc mantas pārdošanas būs palikušas parādsaistības 5000–100 000 eiro apjomā, šis termiņš būs viens gads, savukārt tiem, kuru atlikušās parādsaistības būs 100 001 līdz 200 000 eiro, – divi gadi, bet tiem, kuriem tās būs lielākas par 300 000 eiro, – trīs gadi. Tādējādi aptuveni 95% problēmās nokļuvušo kredītņēmēju ekonomiskajā apritē varēs atgriezties gada laikā.

AS Citadele banka klientu vērtēšanai izveidojusi kredītreitingu, kuru ņems vērā, izsniedzot patēriņa kredītu un nosakot tā likmi, preses konferencē informēja bankas valdes locekle Santa Purgaile.

Banka vēlas nedaudz atklāt kārtis un ļaut iedzīvotājiem ieskatīties bankas procesos, kas nosaka, kādā veidā banka izvērtē klientu. Tas noved pie kredītreitinga, bet reitings ļauj aizņemties katram klientam pēc iespējas lētāk un atbilstoši savām kredītspējām, viņa skaidro. Tādējādi banka atteikusies no vienotas procentu likmes patēriņa kredītiem.

Tāpat viņa uzsver, ka ik procentpunkts ļauj ietaupīt kādu naudas summu. Tā, piemēram, salīdzinot 10% un 20% likmi un aizņemoties divus tūkstošus uz pieciem gadiem, ietaupījums veido vairāk nekā 600 eiro.

Kredītreitingu var noteikt, internetā aizpildot anketu.

Kredītreitings veidojas, izvērtējot un pēc īpašas formulas summējot kopā dažādus kritērijus, piemēram, kredītu un rēķinu maksājumus, regulāros ienākumus un vai tie ir oficiāli, vai nav pārāk lielas kredītsaistības, un citi. Tāpat kredītreitingu pozitīvi ietekmē vecums, piemēram, kredītņēmēji vecumā no 36 gadiem caurmērā ir ievērojami atbildīgāki nekā jaunāki cilvēki.

Šī gada otrajā ceturksnī izsniegto patēriņa kredītu apmērs pārsniedzis 150 miljonus eiro un ir augstākais ceturkšņa laikā izsniegto patēriņa kredītu apjoms kopš 2018. gada sākuma, savukārt noslēgto līgumu skaits sasniedzis pirms pandēmijas līmeni, liecina AS “Kredītinformācijas Birojs” apkopotā informācija par banku un citu kreditēšanas pakalpojumu sniedzēju izsniegtajiem aizdevumiem.

Visvairāk patēriņa kredītu pēdējo 5 gadu laikā tika izsniegti 2018. gada 1. ceturksnī, kad to apjoms sasniedza gandrīz 345 miljonus eiro, taču pēc tam bija vērojams ļoti straujš sarukums, kas saistīts ar normatīvo aktu izmaiņām. Jaunās prasības paredzēja obligāti izvērtēt kredītņēmēju maksātspēju, samazināt kredītu pagarināšanas reizes, ierobežot reklāmu un noteica maksimālo gada procentu likmi, kas būtiski ietekmēja nebanku kreditēšanas sektoru. Tas veicināja pāreju no īstermiņa kredītiem par mazām summām uz garāka termiņa kredītiem par lielākām summām un samazināja kopējo izsniegto kredītu skaitu un summas.

“Patēriņa kredītu klienti galvenokārt izmanto dzīves kvalitātes uzlabošanai, piemēram, mājokļa remontam, automašīnas vai sadzīves tehnikas iegādei, izglītībai, ceļojumiem u.c. Kopš 2018. gada 2. ceturkšņa izsniegto patēriņa kredītu apjoms ir bijis salīdzinoši stabils, taču ar tendenci samazināties noslēgto līgumu skaitam un palielināties vidējai izsniegtajai summai. Šī gada 2. ceturksnī vērojams straujš noslēgto līgumu skaita pieaugums – par 43%, salīdzinot ar šī gada 1. ceturksni, un par 51%, salīdzinot ar attiecīgo laika periodu pērn,” informē AS “Kredītinformācijas Birojs” valdes loceklis Intars Miķelsons.

Ja Igaunijai izdosies ieviest eiro nākamgad, tūkstošiem kredītņēmēju varēs izvairīties no banku piemērotajām komisijas maksām, konvertējot kronas uz eiro, raksta Novosti.

Lielākā daļa kredītu Igaunijas iedzīvotājiem izsniegti eiro. Ik mēnesi Swedbank un SEB, konvertējot kredītu summu klienta kontā uz eiro pēc bankas kursa, nopelna no šī darījuma.

Ņemot vērā, ka tikai kredītu uzplaukuma laikā, tie izsniegti 150 tūkstošiem ģimeņu, bet kredītu atlikums pašlaik pārsniedz 95 miljardus kronu (4,26 miljardus latu), kopumā izveidojas ievērojama summa. Patērētāju aizsardzības birojs izrēķinājis, ka rezultātā banku peļņa veido aptuveni 20 miljonus kronu (898 tūkstošus latu) gadā.

Pārejot uz eiro, kredītņēmēji no šī pakalpojuma atbrīvosies. Bankas gan atteikušās nosaukt konkrētu summu, kuru tās rezultātā nesaņems.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(353).jpg

Piedzīvojot krahu, a/s Latvijas Krājbanka, bija skaidrs, ka galvenais uzdevums ir rīkoties tā, lai no tās būtu iespējams atgūt pēc iespējas vairāk līdzekļu. Ņemot vērā, cik lielā mērā ir cietis šīs bankas tēls, nav brīnums, ka par iespējamo tās sanāciju runā vairs tikai nu jau tās bijušā pastarpinātā īpašnieka Vladimira Antonova radinieki.

Tādējādi ir nepieciešamība pēc iespējas ātrāk iecelt profesionālu maksātnespējas administratoru un ļaut viņam darboties. Iemesls tam ir vienkāršs - kamēr nav uzsākts maksātnespējas process, Krājbanka katru dienu zaudē summu, kas rakstāma ar sešām nullēm. Taču izrādās, ka dažādas puses acīm redzami interesē nevis naudas atgūšana, bet tikai kādas sev vien zināmas lietas.

Pēdējo divu gadu laikā samazinājies to kredītņēmēju skaits, kuri noformējuši ātros kredītus, lai spētu «izdzīvot» līdz nākamajai algai, un to kredītņēmēju skaits, kas ātros aizdevumus kārtoja, lai laikā varētu nomaksāt kredīta vai līzinga maksājumus.

Kā liecina Gudriem.lv veiktā ātro kredītu salīdzināšanas servisa veiktā pētījuma dati, pirmās kredītņēmēju grupas īpatsvars kopējā ātro kredītu izmantotāju skaitā divu gadu laikā samazinājies no 35% līdz 24,6%, savukārt otrās grupas īpatsvars sarucis četras reizes – no 16% līdz 4,6%.

Arī ātrās kreditēšanas uzņēmumi, komentējot pētījuma datus, apstiprināja minēto tendenci. Vairums klientu šobrīd izvēlas aizņemties summas apjomā no simts līdz 150 latiem un vairumā gadījumu kredīts paredzēts lielāku pirkumu veikšanai, nevis iepriekšējo parādu segšanai.

Gudriem.lv atskatās uz 2010. gada novembra vidū veiktu aptauju, kuras rezultāti atklājuši tā brīža ekonomiskajam stāvoklim raksturīgu tendenci – klienti ņēma kredītus, lai «izdzīvotu» līdz nākamajai algai, segtu rēķinu maksājumus, kā arī, lai iegūtu līdzekļus izbraukšanai no valsts, meklējot darbu citās zemēs. Analoga aptauja tika veikta arī 2011.gadā, un tās dati norādīja uz ekonomiskā stāvokļa uzlabošanos.

Saeimai pieņemot Maksātnespējas likuma grozījumus, būtu bijis svarīgi, nospraust valstisko virzību, nevis mēģināt izlēkāt līdzi dažādu interešu grupu iebildēm.

Saeimā divu gadu garumā šurpu turpu stumdītie grozījumi Maksātnespējas likumā pieņemti tipiskā priekšvēlēšanu gaisotnē un formā un līdz ar to nepatīk nevienai no iesaistītajām interešu grupām. Protestējot pret nolikto atslēgu principa ieviešanu, vairākas komercbankas piedraudējušas pārtraukt hipotekāro kredītu izsniegšanu. Savukārt maksātnespējas administratori jūtas nesaprasti, jo viņiem tagad piekabināts amatpersonas statuss labās cerībās, ka tas kaut ko glābs. Nemierā ir arī kredītņēmēji, kuriem laiks parādsaistību segšanai pēc mantas pārdošanas joprojām ir pārāk garš. Tā kā Maksātnespējas likuma grozījumi tagad ir nonākuši Valsts prezidenta Andra Bērziņa rokās, tad viņam būs jāizdara samērā sarežģīta izvēle par šo grozījumu tālāko likteni. Nevar teikt, ka prezidentam līdz šim jau nebūtu bijis jāizšķiras par vai pret strīdīgu grozījumu izsludināšanu. Tāds strīdus ābols ir bijis gan daudz kritizētais subsidētās elektroenerģijas nodoklis, gan Imigrācijas likuma un Mikrouzņēmuma nodokļa likuma grozījumi, bet Maksātnespējas likuma grozījumu gadījumā prezidentam Bērziņam varētu būt īpaši sarežģīti izlemt, jo viņš pats diezgan ilgu laiku ir vadījis lielu Latvijas komercbanku, kas cita starpā izsniedz arī hipotekāros kredītus.

Domājot par kredītņēmēju finansiālo drošību, DNB banka klientiem piedāvās Latvijā jaunu pakalpojumu – kredītu un regulāro maksājumu apdrošināšanu, informē bankā.

«2015. gada mājsaimniecību patēriņa struktūra liecina, ka 19% no mājsaimniecības budžeta tiek novirzīti ikmēneša maksājumiem par komunālajiem un komunikāciju pakalpojumiem. Savukārt 14,5% - ikmēneša kredītmaksājumiem. Tās ir divas lielākās maksājumu pozīcijas aiz pārtikas un bezalkoholiskajiem dzērieniem (24,4%). Tādēļ ir tikai loģisks jautājums, ko bieži vien mums uzdod potenciālie kredītņēmēji – kas notiks, ja man pēkšņi samazināsies ienākumi,» situāciju skaidro DNB bankas valdes locekle un viceprezidente Anita Bērziņa.

Statistikas dati liecina, ka Latvijā gada laikā katrs devītais darba ņēmējs piesakās bezdarbnieku pabalstam, kamēr katrs sestais ir spiests saņemt darbnespējas lapu. Šādus apstākļus jo sarežģītākus padara neatliekamas finansiālās saistības - komunālie maksājumi, kā arī ikmēneša kredītmaksājumi. Šie apstākļi mudinājuši banku nākt klajā ar Latvijā jaunu apdrošināšanas produktu, kas hipotekārā kredīta maksātājiem garantē drošības spilvenu finansiāli sarežģītos brīžos, kad cilvēks neparedzēti paliek bez ienākumiem.

Eiropas Centrālajai bankai (ECB) palielinot procentu likmes, vairumam mājsaimniecību ikmēneša maksājums pieaugs līdz 60 eiro robežās, pirmdien Latvijas Bankas diskusijā "Procentu likmju celšana - rūgtas zāles, lai neielaistu infekciju" sacīja Latvijas Bankas ekonomists Kārlis Vilerts.

Viņš minēja, ka vidējais ikmēneša kredītmaksājuma pieaugums mājsaimniecībām būs ap 50 eiro. Vienlaikus aptuveni katram ceturtajam kredītņēmējam ikmēneša maksājuma pieaugums pārsniegs 100 eiro, bet aptuveni 5% - pieaugums būs par vairāk nekā 200 eiro.

Vilerts skaidroja, ka ECB, cīnoties pret inflāciju, paaugstina procentu likmes. Tostarp finanšu tirgi sagaida, ka trīs mēnešu EURIBOR likme līdz 2022.gada beigām sasniegs 2,5%, bet tuvākajos gados nostabilizēsies 3-3,5% robežās.

Ekonomists informēja, ka Latvijā kopumā kredītos mājsaimniecībām ir izsniegti vairāk nekā pieci miljardi eiro, no kuriem pārliecinoši lielākā daļa jeb gandrīz 85% ir mājokļu kredīti. Hipotekārās saistības ir aptuveni 147 000 mājsaimniecību.

Austrālijā vairāk nekā 90 tūkstoši sava pirmā mājokļa pircēju varētu būt spiesti pamest savus jaunos apartamentus, jo aizdevumu procentu likmes augušas straujāk nekā plānots, ziņo Perthnow.com.

Reserve Bank procentu likme hipotekārajiem aizdevumiem pēdējo trīs mēnešu laikā ir palielinājusies trīs reizes – līdz 4,5%. Kopš 2009. gada oktobra banka palielinājusi procentu likmi sešas reizes.

Pēdējais procenta likmju palielinājums nozīmē, ka, piemēram, 300 tūkst. Austrālijas dolāru liela aizņēmuma ikmēneša maksājums palielināsies par aptuveni 50 dolāriem līdz teju 2 tūkst. dolāru.

Ekonomisti norāda, ka ar to vien viss nebeigsies, turklāt vairāki eksperti lēš, ka procentu likmes palielināsies pat līdz 6%.

Kompānijas Fujitsu finanšu konsultāciju struktūrvienības veiktais pētījums liecina, ka pēdējā laika hipotekāro kredītu procentu likmju palielināšanas skar teju 40% no 270 tūkst. aizdevuma ņēmēju, kas nekustamā īpašuma tirgū ienākuši pēc 2008. gada jūnija.

Latvijas Bankas aplēses liecina, ka tīri teorētiski kredītu pārfinansēšana būtu finansiāli izdevīga mazliet vairāk nekā trešdaļai no visiem hipotekārajiem kredītiem, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomisti Kārlis Vilerts, Konstantīns Beņkovskis un Artūrs Jānis Ņikitins.

Ja kredītu procentu likmju pārmaiņas, tai skaitā nesen pieredzēto likmju pieaugumu, galvenokārt nosaka EURIBOR likmju svārstības, tad iemesls, kāpēc kredītu procentu likmes Latvijā ir ilgstoši bijušas starp augstākajām eirozonā, ir salīdzinoši augstās pievienotās likmes, norāda ekonomisti.

Tomēr banku pievienotās likmes laika gaitā ir samazinājušās. Tās joprojām ir augstas, salīdzinot ar citām eirozonas valstīm, bet vismaz ar tendenci samazināties. Ja 2014.gadā iedzīvotājiem, kuri vēlējas saņemt kredītu mājokļa iegādei vai būvniecībai, bija jārēķinās ar pievienoto likmi aptuveni 2,8% apmērā, tad 2023.gadā vidējā pievienotā likme bija 2%. Piemēram, 100 000 eiro kredītam ar 25 gadu termiņu par 0,8 procentpunktiem mazāka likme nozīmē kredīta procentos samaksāt par 10 000-15 000 eiro mazāk.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(361).jpg

Pēc daudzu gadu ilgiem pūliņiem Latvijā beidzot ir izdevies pieņemt likumu par fizisko personu mantiskā stāvokļa deklarēšanu jeb tā dēvētajām nulles deklarācijām. Vēl jo vairāk - šis likums ir pat stājies spēkā. Tomēr teikt, ka šis likums būtu Latvijā ieviests, būtu pārāk optimistiski un pat naivi.

Proti, ne Finanšu ministrijai, ne VID patiesībā neesot ne jausmas, cik daudz ir tādu personu, uz kurām šī deklarēšanās attiecas. Nu, varbūt deklarācijas būs 70 tūkstošiem iedzīvotāju… Svarīgākais jēdziens iepriekšējā teikumā gan bija nevis «70 tūkstoši», bet gan «varbūt», un galvenais iemesls tam ir gauži banāls - valsts dienestiem nav nekādas skaidrības par to, cik iedzīvotājiem ir neatmaksātas parādsaistības, lielākas par 10 tūkstošiem latu.

Lielākais pieprasījums ir pēc divistabu dzīvokļiem jaunajos projektos, ar pilnu apdari un platību līdz 70 kvadrātmetriem ēku trešajā vai ceturtajā stāvā, stāsta Nordea Mājokļu kredītu pārdošanas nodaļas vadītāja Sandra Rasnača.

Tāpat kā tendenci var minēt klientu vēlmi pārcelties no sērijveida dzīvokļiem uz jaunajiem projektiem, meklējot mazus, lētus dzīvokļus bez apdares. Vērojama arī liela interese par banku un to meitu uzņēmumu īpašumā esošiem projektiem. Vidējā pārdošanas cena dzīvokļiem jaunajos projektos Rīgas mikrorajonos ir 1100 – 1200 eiro/m2.

Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) mājas lapā publicētie Latvijas banku darbības 3.ceturkšņa noslēguma statistikas rādītāji liecina, ka kopējais banku sektora kredītportfeļa apjoms gan uzņēmumiem, gan privātpersonām kopā veido 11,99 miljardus latu. Tai skaitā privātpersonām - 4,83 miljardus latu. No šī apjoma privātpersonu (rezidentu) kredīti mājokļu iegādei - 79%.

Likumu izmaiņas likušas t.s. nebanku kreditētājiem pārskatīt stratēģiju, lūkoties uz ārvalstīm , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nebanku kreditētāju sektorā pēc licencēšanas ieviešanas palikusi ceturtdaļa licencēto aizdevēju, taču daļa veco, nelicencēto kompāniju strādā, apejot likumu, ar ko patlaban cīnās patērētāju aizstāvji.

Paredzams, ka nākotnē daļa aizdevēju aktīvāk skatu vērsīs uz jauniem segmentiem – hipotekāro kredītu tirgu un aizdevumiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tirgus pēdējā gada laikā ir kardināli mainījies, jo pieņemtās izmaiņas normatīvajā regulējumā, īpaši jaunā kārtība klientu maksātspējas vērtēšanai ir dramatiski ietekmējusi nozares rādītājus, raksturo Latvijas Nebanku kredītdevēju asociācijas (LNKA) vadītāja Baiba Fromane. Salīdzinot šī gada pirmā pusgada rezultātus ar aizvadītā gada atbilstošo periodu, redzams, ka izsniegto kredītu apjoms ir samazinājies par 31%, līdz 55,45 milj. eiro, savukārt izsniegto kredītu skaits – par 20%, sasniedzot 344,9 tūkstošus.