Latvijas komercbanku asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kuru amatā šogad 1. maijā nomainīs Mārtiņš Bičevksis, vismaz līdz 2012. gada martam turpinās pārstāvēt asociāciju Latvijas Darba devēju konfederācijas padomē.

T. Tverijons Db.lv atzina, ka Konfederācijas padomē uz trīs gadiem tiek ievēlēts konkrēts cilvēks no biedriem, starp kuriem ir arī banku asociācija. «Es tiku ievēlēts par viceprezidentu no asociācijas. Tas, ka mainu amatu, praktiski nozīmē, ka es varu palikt kā asociācijas pārstāvis, bet tik pat labi mani varētu atcelt, bet šajā gadījumā padomes vieta paliktu tukša, jo automātiski M. Bičevkis nevar to aizvietot. Tas tāpēc, ka asociācija ievēl konkrētu cilvēku, nevis amatu,» skaidroja T.Tverijons. Viņš Latvijas darba devēju konfederācijai (LDDK) vēstulē apliecinās, ka turpinās asociāciju pārstāvēt konfederācijas padomē līdz LDDK padomes pārvēlēšanām 2012. gadā.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Latvijas komercbanku asociācijas pirmais un līdz šim vienīgais prezidents Teodors Tverijons ceturto reizi nekandidēs uz asociācijas vadītāja amatu.

«Tik ilgi nostrādāts, un man, goda vārds, ienāca prātā, ka laiks aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk,» vaļsirdīgi atzina T. Tverijons (attēlā), kurš 1992. gadā izveidoto asociāciju vada 18 gadus.

Kā interesantu faktu T. Tverijons atklāja asociācijas dibināšanas iemeslu – 1992. gada valsts budžeta apstiprināšanas laikā viena deputāta ierosinājums, ko toreiz Augstākā padome arī apstiprināja – palielināt līdz 35% bankām paaugstinātu peļņas nodokli. Tāpēc toreiz tika nolemts veidot profesionālu nozares asociāciju, kas varētu aizstāvēt nozares intereses.

Jāatgādina, ka arī šobrīd valdība budžeta konsolidācijas ietvaros lemj par tā saucamās finanšu stabilitātes nodevas, kas pēc rakstura vairāk līdzīga banku nodoklim, dubultošanu.

Aplokšņu algu saņēmējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības, trešdien Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) rīkotajā diskusijā norādīja LDDK vicperezidents un bijušais Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Algu ņemšana aploksnēs ir izvairīšanās no nodokļu maksāšanas, un tādās situācijās pārkāpējus vajadzētu saukt pie kriminālatbildības. «Jautājums ir par to, cik lietu ekonomikas policija ir novedusi līdz tiesai?» jautāja Tverijons.

Viņš uzsvēra, ka arī darba devējiem jāpiemēro lielāks sods. «Darba devējs redz, ka viņam nekas nedraud un nevienā normatīvā aktā nav minēta atbildība pret darba devēju,» sacīja Tverijons un piebilda, ka gan darba ņēmējs, gan darba devējs ir līdzvainīgi pārkāpumā.

Viņš atzina, ka vajadzētu paredzēt lielāku atbildību pret pārkāpējiem, lai varētu sodīt par izvairīšanos no nodokļu nomaksas.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Esot sajūta, ka lielajām bankām dots uzdevums pārņemt pēc iespējas vairāk īpašumu, un bankas tuvākajā laikā kļūšot lielākie nekustamo īpašumu tirgotāji un pārvaldītāji, DB norādīja Latvijas Kredītņēmēju asociācijas (LAKRA) valdes loceklis un konsultants Jānis Āboliņš.

Viņš gan nezina teikt, ar ko šāda nostāja ir saistīta. LAKRA cerējusi, ka stājoties spēkā jaunajam Maksātnespējas likumam, bankām politika mainīsies, bet mainījies neesot pilnīgi nekas.

Savukārt Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāve Baiba Melnace atzīmē, ka bankas ir finanšu institūcijas, kas strādā ar naudu un kuru darbībai ir nepieciešama nauda, nevis zeme, dzīvokļi vai mantas – kustamais vai nekustamais īpašums.

«Ar nožēlu secinām, ka LAKRA izplata vispārīgu neprofesionālu viedokli, kas neatspoguļo reālo situāciju. Šādi apgalvojumi var nākt tikai par sliktu kredītņēmējiem, banku klientiem – gadījumā, ja kāds tādiem notic un nodomā – ko tad es iešu uz banku runāt, tāpat jau man neko nepalīdzēs, iespējams, šis klients atsakās sadarboties ar banku un meklēt risinājumus savai situācijai, un tieši pats sev šādi rada problēmas.» skaidro B.Melnace.

Šā gada pirmajos 6 mēnešos Attīstības finanšu institūcijas Altum pārvaldītais Zemes fonds iegādājies 68 jaunus īpašumus 1096 hektāru platībā, to iegādē ieguldot aptuveni 3 miljonus eiro. Salīdzinot ar līdzīgu periodu pērn, darījumu skaits ir pieaudzis par 70%, savukārt iegādāto platību apjoms – par 26%, informē Altum.

Zemes fonds strādā kopš 2015. gada 1. jūlija. Fonda īpašumā uz šī gada jūnija beigām ir vairāk nekā 3000 hektāru zemes (179 īpašumi), kas iegādāti ar mērķi tos saglabāt un atgriezt lauksaimnieciskajā ražošanā. Īpašumu iegādē kopš fonda darbības sākuma ieguldīti 7,8 miljoni eiro. Šobrīd fonds mēnesī saņem vidēji 40 jaunus zemes pārdošanas pieteikumus.

«Redzam pozitīvu tendenci, ka samazinās gadījumi, kad Zemes fonds atsaka īpašuma iegādi, jo tas neatbilst zemes iegādes kritērijiem. Ja sākotnēji no desmit piedāvātiem īpašumiem fonds kā lietderīgus varēja nopirkt vidēji divus īpašumus, tad šobrīd jau katrs otrais piedāvātais īpašums ir atbilstošs fonda darbības mērķim, un attiecīgi fondam ir lietderīgi to iegādāties. Darījumu skaita pieaugumu ir ietekmējusi arī 15% kapitāla pieauguma nodokļa atcelšana darījumiem, kuros lauksaimniecības zeme tiek pārdota Zemes fondam,» stāsta Altum valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

Beidzoties izmeklēšanai «naudas atmazgātāju» lietās, Latvijas iedzīvotāji uzzinās, kuri uzņēmumi ir bijuši šo «naudas atmazgātāju» pakalpojumu ņēmēji. Latvijas Komercbanku asociācijas prezidents Teodors Tverijons intervijā Bnn.lv norāda, ka to vidū ir arī lieli un pazīstami Latvijas uzņēmumi.

T. Tverijons norāda, ka pērn un arī šogad finanšu policija ir atklājusi vismaz 20 naudas apmazgāšanas grupējumus, kuri nodarbojās ar savdabīgu noziedzīgo biznesu, ko sauc par «naudas atmazgāšanu», kas ir pakalpojums, no kura šīs kompānijas dzīvoja.

«Es domāju, ka vistuvākā laikā sāks parādīties interesanta informācija par Latvijas uzņēmumiem,» sacījis asociācijas prezidents, piebilstot: «Sabiedrība būs ļoti pārsteigta, bet es nebūt ne, kad izrādīsies, ka starp šāda noziedzīgā pakalpojuma izmantotājiem bija ļoti daudz lielu un pazīstamu Latvijas uzņēmumu.»

T. Tverijons arī skaidro, ka pelēkās ekonomikas cienītājiem un uzņēmumiem, kuri kaut kādā veidā iesaistīti pelēkās ekonomikas darbībās, būs daudz lielākas problēmas ar finansējuma saņemšanu bankās. «Reputācijas jautājums arī būs ļoti svarīgs tai pašai kreditēšanai. Uzņēmumi ar apšaubāmu reputāciju saskarsies ar lielām problēmām kreditēšanas jautājumos,» tā viņš.

Pašlaik banku un to meitas uzņēmumu īpašumā varētu būt ap 7800 objektu visā Latvijas teritorijā, šādus datus ir apkopojusi kompānija Ober Haus Real Estate.

Kopējā skaitā ietilpst gan dzīvojamās platības, gan pabeigti un nepabeigti jaunie projekti, gan zemes gabali un komercobjekti. Kompānija pieņem, ka kopējais skaits varētu būt lielāks, jo vienā reģistrētā adresē var būt arī vairāki desmiti atsevišķu platību, kas nav atsevišķi reģistrētas – piemēram, daudzdzīvokļu jaunā projekta gadījumā tajā esošie dzīvokļi vēl nav sadalīti atsevišķos dzīvokļu īpašumos, tādējādi datos tie figurē kā mājas domājamās daļas. Tāpat ir iespējams, ka ir vēl citi uzņēmumi, uz kuru vārda reģistrēti banku īpašumi. Tomēr šādu objektu skaits nevarētu būt liels.

SIA Ober Haus Real Estate Latvia valdes priekšsēdētāja Aija Āboliņa norādījusi, ka ikdienā, sadarbojoties ar bankām, esot redzams, ka būtiski atšķirīgs ir gan banku īpašumā esošo objektu skaits (no 10 un līdz pat 2329), gan arī banku stratēģija īpašumu pārdošanā. Daļa īpašumus pēc to pārņemšanas uzreiz izliekot pārdošanā, bet ir arī struktūras, kas pašlaik cenšas realizēt tikai daļu, pārējos īpašumus pieturot vēlākam laikam. Jebkurā gadījumā vēl vairākus gadus bankas un to meitas kompānijas ar savu īpašumu portfeli ieņems nozīmīgu vietu nekustamā īpašuma tirgū, uzsvēra kompānijas vadītāja.

Konkurences padome (KP) konstatējusi, ka 22 Latvijas komercbankas nespēj sniegt ekonomisku pamatojumu to noteiktajām komisijas maksām, kas nereti bijušas augstākas nekā starptautisko maksājumu karšu organizāciju noteiktās.

Tāpēc KP par aizliegtu vienošanos starp komercbankām par komisijas maksām par karšu norēķiniem un bankomātu pakalpojumiem uzlikusi naudas sodu.

Swedbank uzlikts sods 2,83 milj. Ls apmērā, Citadele bankai – 1,22 milj. Ls, SEB bankai – 558,7 tūkst. Ls, Latvijas Krājbankai – 259 tūkst. Ls, DnB NORD Bankai – 167,5 tūkst. Ls, Nordea Bank Finland Plc Latvijas filiālei – 158,4 tūkst. Ls, Rietumu Bankai – 103,9 tūkst. Ls, GE Money Bank – 79,4 tūkst. Ls, Latvijas Hipotēku un zemes bankai – 55,6 tūskt. Ls, Norvik bankai – 25,2 tūkst. Ls, Aizkraukles bankai – 15,5 tūkst. Ls, PrivatBank - 5,5 tūkst. Ls, UniCredit Bank – 5,4 tūkst. Ls, Danske Bank filiālei Latvijā – 2,7 tūkst. Ls, Baltic International Bank – 2,7 tūkst. Ls, Trasta komercbankai – 2,6 tūkst. Ls, SMP Bank – 2 tūkst. Ls, Akciju komercbankai Baltikums – 1,4 tūkst. Ls, Reģionālā investīciju bankai – 1,3 tūkst. Ls, a/s Latvijas Biznesa bankai – 728 Ls, LTB Bank - 500 Ls un VEF bankai – 500 Ls.

Latvijas Komercbanku asociācijas vadītāja amatā virzīs pašreizējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db apstiprināja šībrīža asociācijas vadītājs Teodors Tverijons.

Bičevski Komercbanku asociācijas prezidenta amatam esot izraudzījusies asociācijas padome, taču uzrunājis pašreizējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons, kurš asociāciju vada jau 18 gadus, bet nu izlēmis atkārtotam termiņam nekandidēt, ziņo Leta.

Bičevskis neformāli esot piekritis kandidēt šim amatam, tomēr paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

2008.gada jūnijā Bičevskis sāka pildīt Finanšu ministrijas valsts sekretāra pienākumus. Kopš 2004.gada viņš bija Tieslietu ministrijas valsts sekretārs, bet pirms tam Bičevskis bija Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes priekšnieks. Bičevskis arī kandidējis 7.Saeimas vēlēšanās no Tautas partijas saraksta un kādu laiku bijis Saeimas deputāts. Bičevskim ir augstākā juridiskā izglītība, liecina aģentūras LETA arhīva dati.

Banku kredītportfelis šogad turpinās nedaudz samazināties, turklāt valdības virzītās izmaiņas nodokļu politikā arī nākamgad neveicinās bankas izsniegt kredītus uzskata Latvijas Komercbanku asociācijas (LKA) prezidents Teodors Tverijons.

Jau vēstīts, ka šā gada oktobrī ir auguši piecu Latvijas banku un trīs ārvalstu banku filiāļu kredītportfeļi, tomēr no jauna izsniegto kredītu apmēri banku sektorā kopumā joprojām ir mazāki par banku amortizētajām kredītu summām, tādēļ arī 2010.gada oktobrī kredītportfelis kopumā turpināja sarukt un oktobra beigās sasniedza 14,5 miljardus latu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas dati.

Tverijons stāstīja, ka kreditēšanas atsākšana ir vitāli svarīgi dažāda lieluma uzņēmumiem, tomēr valdības fiskālie lēmumi arī turpmāk neveicinās bankas atsākt kreditēšanu. «Banku sektors nemitīgi dzird pārmetumus, ka netiek veicināta kreditēšana, tomēr valdība ar lēmumiem [paaugstināt nodokļus un ieviest finanšu stabilitātes nodevu] dara visu, lai kreditēšana tiktu bremzēta,» uzsvēra Tverijons.

Kopš ABLV Bankas pašlikvidācijas procedūras uzsākšanas 2018. gadā skaidrību ir ieguvuši tikai pirmās kārtas kreditori, kuriem bankas kontā nebija vairāk par 100 000 eiro un kuriem izmaksāta valsts garantētā atlīdzība. Pārējie kreditori, kuriem naudas līdzekļi kontā pārsniedza 100 000 eiro, joprojām ir neziņā par to, kad atgūs savu naudu, ja vispār to atgūs, jo ABLV bankas likvidatori noteikuši kreditoriem nepārskatāmas procedūras. Līdz šim kreditoriem tika uzspiesti šaubīgi likvidācijas noteikumi un pieprasītas detalizētas atskaites par visiem, pat ļoti vēsturiskiem darījumiem, bet pašiem kreditoriem nav atstātas pienācīgas iespējas aizsargāt sevi pret ABLV bankas noteikto lietu kārtību un necaurspīdīgām anti-money laundering (AML) pārbaudes procedūrām. Ir vērts apskatīt dažus piemērus un viedokli no kreditoru skatu punkta, kādi pārkāpumi saskatāmi ABLV bankas likvidācijas noteikumos.

Cik saistoši kreditoriem ir ABLV bankas likvidācijas noteikumi?

ABLV bankas pašlikvidācijas procesa pamatā ir kreditora prasījuma izskatīšanas kārtība, kuras rezultātā naudas līdzekļu izmaksa kreditora prasījuma apmierināšanai var tikt atlikta vai atteikta, pamatojoties uz likvidējamās ABLV banka likvidācijas noteikumos noteikto pārbaudi.

Lai panāktu tieši šādu kreditora prasījuma izskatīšanas kārtību un kreditora piekrišanu pārbaudes veikšanai, ABLV banka saviem kreditoriem izstrādāja īpašu veidlapu, izvietojot to savā tīmekļa vietnē www.ablv.com un nosakot, ka brīvā formā sagatavotajam prasījumam ir jāsatur visa tā informācija, ko satur veidlapa. Šajā īpašajā veidlapā tika iekļauts apliecinājums, ka parakstot pieteikumu, kreditors piekrīt likvidējamās ABLV bankas likvidācijas noteikumiem.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Šodien par komercbanku intereses pārstāvošās Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) jauno prezidentu pilnsapulce ievēlēja līdzšinējo Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāru Mārtiņu Bičevski, Db.lv uzzināja asociācijā.

LKA pilnsapulce uz trijiem gadiem vēlēja jaunu vadītāju, jo līdzšinējais asociācijas vadītājs Teodors Tverijons nolēma atkārtotam termiņam nekandidēt. M.Bičevskis stāsies amatā 1. maijā, līdz kuram darbu turpinās T. Tverijons.

T.Tverijons ir pirmais un 18 gadus bijis vienīgais LKA vadītājs, kurš nolēmis «aiziet otrajās rindās, padzīvot mierīgāk». Pilnvaru termiņa beigas bijis vienīgais iemesls komercbanku asociācijas prezidenta pārvēlēšanai.

M.Bičevskis jau iepriekš paudis vēlēšanos ievēlēšanas gadījumā pabeigt iesāktos svarīgākos darbus FM, proti, sarunas ar starptautiskajiem aizdevējiem par šā gada budžeta konsolidāciju.

Latvijā, Baltijā, Eiropā un visā pasaulē bankas kontrolē aizvien stingrāk, un sodus tās izpelnās regulāri, neraugoties uz to, ka aizvien vairāk investē īpašu speciālistu apmācībā un atalgojumā. Kas soda, kā veidojas summas un kādēļ sodītāji ir dažādu valstu uzrauginstitūcijas, Dienas Bizness apkopoja dažādos medijos iepriekš publicēto, kā arī izvaicāja Latvijas Bankas ekspertus.

Vispirms, lai izprastu banku sodus, jo sevišķi, ja runa ir par naudas atmazgāšanas aizdomām, man ir pavisam vienkāršs piemērs no paša sadzīves, kas parāda problēmas būtību pēc līdzības. Visi zina par busiņiem, kas vadāja paciņas uz Lielbritāniju un atpakaļ, ņemot no klienta nelielu atlīdzību. Reiz Doveras ostā gadījās redzēt, kā šādu busiņu aiztur, un sapratu, ka tas nonāks zem preses, proti, par sodu, ka pārvadāta kontrabanda, busiņu iznīcinās. Bija iespēja painteresēties, par ko tik barga attieksme. Esot atrasts Krievijas marķējuma cigarešu bloks. Viens! Parunāju arī ar busiņa šoferi. “Nu nevaru es pārbaudīt katru paciņu! Saku, lai neliek, bet redzi, kāds ielika. Pat nezinu, kurš, jo konfiscēts ir viss!” tā šoferis.

Īpašumus Rucavas novada piekrastes zonā joprojām aktīvi iegādājas Lietuvas pilsoņi, savukārt, Nīcas novadā lietuviešu aktivitāte ir mazinājusies un īpašumus vairāk iegādājas Latvijas iedzīvotāji. Kā biznesa portālam db.lv pastāstīja kāds informācijas avots, sev māju tur būvē arī slavenais latviešu basketbolists Kristaps Porziņģis.

Veidojot rakstu par piekrastes īpašumiem, db.lv novēroja, ka K. Porziņģa mājas būvdarbus veic uzņēmums «UPTK». Uzņēmuma pārstāvis atzina, ka pasūtītājs ir persona, kura vēlētos uz kādu laiku palikt anonīma, bet tā ir kāda Latvijas slavenība. Būvniecības darbi uzsākti aptuveni septembra sākumā un tos plānots pabeigt nākamā gada maijā.

«Šeit jau iepriekš bija tāds kā komplekss un viss tika projektēts uz vecajiem pamatiem. Te iepriekš notika pionieru nometnes, bija ēdnīcu telpas un daudzas citas ēkas,» skaidroja «UPTK» pārstāvis. Galvenie norādījumi, kas jāievēro šīs būvniecības laikā - īpašums atrodas starplieguma zonā un būvniecības laikā nedrīkst aizskart kāpas, bet teritorijā var notikt brīva būvniecība. «No būvniecības viedokļa nekas te neatšķiras, grunts ir laba. Vienīgais visu laiku jāuzlabo piebraucamā ceļa kvalitāte,» viņš sacīja.

Kamēr Latvijā tik lielā apmērā pastāvēs «pelēkā ekonomika», pensijas palielināt nebūs iespējams, šodien Labklājības ministrijas preses konferencē par pensiju sistēmu sacīja Latvijas Komercbanku asociācijas pārstāvis Teodors Tverijons.

Viņš skaidroja, ka cilvēkus attiecībā uz savām pensijām visvairāk interesē tas, cik viņi saņems «uz rokas». Līdz ar to valdība un atbildīgās institūcijas, pēc Tverijona teiktā, ir «galīgās sprukās», jo pensijas Latvijā nebūs iespējams palielināt, kamēr vien netiks samazināta «pelēkā ekonomika». Tas attiecas gan uz aplokšņu algām, gan, piemēram, radošo profesiju pārstāvjiem, kuri saņem honorārus, par kuriem netiek maksātas sociālās iemaksas.

Tikai izskaužot «pelēko ekonomiku», būtu iespējams sociālajā budžetā iekasēt lielākas iemaksas, kas novestu pie būtiska pensiju apmēra pieauguma, ne tikai nelielas pensiju indeksācijas, izteicās komercbanku pārstāvis. Pretējā gadījumā pēc 20 vai 30 gadiem šo pabalsta veidu nevarēs nosaukt par pensiju, bet drīzāk par «valsts pabalstu vecumdienām».

Maksātnespējīgās "PNB bankas" administrators Vigo Krastiņš vērsies tiesā ar 32 miljonu eiro prasību pret bijušo bankas valdi un padomi par bankai nodarītajiem zaudējumiem, vēstīja Latvijas Televīzijas raidījums "De facto".

Administrators lūdzot no deviņiem bijušajiem "PNB bankas" valdes un padomes locekļiem solidāri piedzīt zaudējumus, kas kredītiestādei tika nodarīti īsi pirms tās darbības apturēšanas ar lēmumiem, kuri vienlaikus atbrīvoja no parāda bijušo bankas īpašnieku un padomes priekšsēdētāju Grigoriju Guseļņikovu.

Starp atbildētājiem ir gan pats Guseļņikovs, gan viņa vietnieks padomē bijušais Dānijas premjerministrs un NATO ģenerālsekretārs Anderss Fogs Rasmusens un padomes loceklis, bijušais Vācijas ārējā izlūkdienesta priekšnieks Augusts Hannings. Pārējie seši atbildētāji ir bijušais "PNB bankas" padomes loceklis Peters Maikls Odintsovs un valdes locekļi Olivers Ronalds Bramvels, Anna Verbicka, Natālija Ignatjeva, Dmitrijs Kalmikovs un Alekseijs Kutjavins. Tiesa jau lēmusi apķīlāt Rasmusena un Hanninga īpašumus, vēstīja raidījums.

Aizvadītajā nedēļā Latvijas Banka (LB) izsniedza grūtībās nonākušajai «ABLV Bank» likviditātes palīdzības aizdevumus par kopējo summu 297.2 milj. eiro, un šis fakts ir izsaucis Latvijas sabiedrībā daudz lielāku rezonansi, nekā tas būtu pelnījis, norāda Latvijas Bankas ekonomists Mārtiņš Bitāns. No otras puses, pašreizējā lielā interese par šiem darījumiem ļauj vēlreiz atgādināt par to, ko centrālā banka īsti dara.

Kas vispār ir ārkārtas likviditātes palīdzība (angliski – emergency liquidity assistance jeb ELA)?

Tas ir centrālās bankas aizdevums pret ķīlu komercbankai gadījumos, kad šai bankai ir radušās īslaicīgas grūtības ar standarta instrumentiem no citiem tirgus dalībniekiem un Eirosistēmas centrālajām bankām iegūt nepieciešamos naudas līdzekļus. Un, lai gan detalizētus noteikumus katrā eiro zonas valstī izstrādā valsts centrālā banka, kopējos aizdevuma pamatprincipus nosaka visām Eirosistēmas centrālajām bankām vienotus, un tie ir publiski pieejami Eiropas Centrālās bankas (ECB) mājaslapā.

Kāpēc vispār šāda palīdzība centrālajām bankām ir jāsniedz?

Cenu dempings būvniecībā sasniedzis vienu no kritiskākajiem sliekšņiem pēdējos divdesmit gados, uzskata SIA Latvijas Energoceltnieks (Būvkompānija LEC) valdes priekšsēdētājs Andris Asars-Asarovskis, norādot, ka zemākā cena iepirkumu konkursos mēdz būt līdz pat 40% zem vidējās.

Dempingošana nes zaudējumus tautsaimniecībai nenomaksāto nodokļu dēļ, turklāt degradē būvniecības nozari un paver ceļu ārvalstu būvuzņēmumu invāzijai Latvijā, pauž LEC vadītājs.

Viņaprāt, dempinga cenas, visticamāk, ir iespējamas uz nodokļu nenomaksāšanas rēķina un t.s. treknajos gados uzkrātajām rezervēm.

«Dempingošana zināmā mērā var raksturot kā izdzīvošanas spēli latviešu gaumē ar cerību, ka «es izdzīvošu, bet pārējie nomirs». Taču reālā situācija rāda, ka reti kurš vērā ņemams konkurents dempinga dēļ izstājas no tirgus. Nolaižot cenas zem objektīvā tirgus līmeņa, uzņēmums faktiski kaitē savai darbībai, jo uzņemas attiecīgā projekta «subsidēšanu». Nereti grūti izprast, kā par šādu piedāvāto cenu iespējams iegādāties kaut vai tikai nepieciešamos būvmateriālus. Tikpat absurdi pieņemt, ka dempinga zaudējumus varēs atgūt no jaunajiem projektiem,» spriež Andris Asars-Asarovskis.

Attīstības finanšu institūcijas "ALTUM" pārvaldītais Zemes fonds piecu gadu pastāvēšanas laikā lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanā ieguldījis 50 miljonus eiro.

Kopš fonda izveidošanas ir iegādāti 824 īpašumi ar kopējo platību 17 tūkstoši hektāru.

Latvijas zemes fonds iegādājas lauksaimniecības zemi ar mērķi sekmēt lauksaimniecībā izmantojamās zemes saglabāšanu un izmantošanu lauksaimnieciskajā apritē. Īpašumi tiek iegādāti no īpašniekiem, kas nevar vai nevēlas lauksaimniecības zemi apsaimniekot paši.

Piecu gadu darbības laikā nedaudz vairāk nekā 500 zemes īpašumos 10 tūkstošu hektāru platībā Zemes fonds ieguldījis 32 miljonus eiro, bet teju 18 miljoni eiro ieguldīti vairāk nekā 300 reversās nomas darījumos ar kopplatību 6350 hektāru. Reversā noma ir atbalsts lauksaimniekiem, lai iegūtu papildu resursus finanšu plūsmas stabilizēšanai un tālākai attīstībai, vienlaikus paturot garantētas tiesības zemi no fonda pēc laika atpirkt.

Lai gan Gunārs Ķirsons iepriekš pauda pārliecību, ka viņam piederošos īpašumus izsolē nepārdos, maksātnespējīgais uzņēmums SIA Dizaina projekti otrajā izsolē nosolīts par 3 miljoniem Ls.

Uzņēmuma administrators Ilmārs Krūms Db atzina, ka otrā Dizaina projektu izsole beigusies veiksmīgi un uzņēmums nosolīts par 3 miljoniem Ls. Izsoles sākumcena bija 1,875 miljoni Ls un tajā piedalījās vairāki dalībnieki. Iepriekš pirmajā izsolē, kad sākumcena bija 2,5 miljoni Ls, nebija pieteicies neviens pretendents. I. Krūms pagaidām neatklāja, kurš ir izsoles uzvarētājs. Tas būs zināms mēneša laikā, kad izsoles uzvarētājam jāsamaksā noteiktā summa.

Jau ziņots, ka ar Lido īpašnieku Gunāru Ķirsonu saistītā SIA Dizaina projekti, kuras iepriekšējais nosaukums bija Lido Dizaina rūpnīca, par maksātnespējīgu tika pasludināta pagājušā gada decembrī. Tāpat Db.lv jau vēstīja, ka Dizaina projekti pieteikto un atzīto nenodrošināto kreditoru prasījumu kopējā summa veido 11,97 milj. Ls, liecina Maksātnespējas reģistrā publicētā informācija.

Ķīnas uzņēmums "ByteDance" noraidījis ASV prasību pārdot videoplatformu "TikTok" un solījis apstrīdēt tiesā Kongresa pieņemto likumu, kas paredz aizliegt "TikTok" Savienotajās Valstīs, ja "ByteDance" to nepārdos.

"Ārvalstu mediju vēstītais par to, ka "ByteDance" izskata iespēju pārdot "TikTok", neatbilst patiesībai," teikts paziņojumā.

Tajā uzsvērts, ka ""ByteDance" neplāno pārdot "TikTok"".

"TikTok" vadītājs Džou Šoudzi norādījis, ka uzņēmums jauno likumu apstrīdēs tiesā.

Jau ziņots, ka ASV Kongress ir pieņēmis un prezidents Džo Baidens parakstījis likumu, kas paredz aizliegt Savienotajās Valstīs "TikTok", ja "ByteDance" to nepārdos.

Likums noteic, ka "ByteDance" jāpārdod "TikTok" deviņu mēnešu laikā, bet šis termiņš varēs tikt pagarināts vēl par trim mēnešiem, ja pircējs jau būs atrasts un notiks pārdošanas process.

Tiesāšanās varētu ievērojami aizkavēt Kongresa noteikto termiņu vai bloķēt likuma stāšanos spēkā.