Bijušās Latvijas Kreditņēmēju apvienības pārstāvji Jānis Āboliņš un Aivars Rudi izveidojuši jaunu organizāciju – Latvijas kredītņēmēju asociāciju, kur kā pamatuzdevumu izvirzījuši labklājības veicināšanu un maksātspējas atjaunošanu.

Situācija ar parādu segšanu Latvijā nav laba un diez vai kļūs labāka, jo izdevumi pieaug, bet ieņēmumi tik strauji neaug, uzskata A. Rudi, uzsverot, ka tie cilvēki, kas vēl cenšas segt maksājumus par kredītiem, iespējams, nākotnē nespēs tos segt.

Tādēļ paredzams, ka jaunizveidotā organizācija informēs kredītņēmējus, konsultēs, aizstāvēs tiesas procesos, pārstāvēs kredītņēmēju intereses sarunās ar banku vai nebanku aizdevējiem, kā arī politiķiem un valsts amatpersonām, ierosinot būtiskus kredītņēmēju situāciju uzlabojošus grozījumus Latvijas normatīvajos aktos, kuri regulē kreditoru un parādnieku savstarpējās attiecības.

A. Rudi skaidro, ka asociācijas pārstāvji strādās arī Maksātnespējas likuma grozījumu izskatīšanas darba grupās. Viņš uzsver, ka viens no būtiskākajiem Maksātnespējas likuma grozījumiem ir termiņu samazinājums – cilvēks var tikt atbrīvots no saistībām īsākā termiņā un atgriezties ekonomikā atpakaļ ātrāk nekā līdz šim. Ja grozījumus apstiprinās, cilvēks no parādsaistībām varēs atbrīvoties 1,5 gadu laikā. Tādeļ cilvēks varēs ātrāk atgriezties ekonomikā un nebaidīties, ka lielākā daļa viņa ienākumi tiks atvilkti parādu atmaksai.

Savukārt, komentējot asās diskusijas par nolikto atslēgu principu, A. Rudi uzsver, ka tas nav klasiskais princips kā parasti tas darbojas citās valstīs – Latvijā tas darbojas tikai Maksātnespējas likuma ietvaros, un, ja viņa manta tiek pārdota, tad hipotekārais kreditors zaudē tiesības atprasīt atlikušo naudu. Uzsākot procesu, cilvēks zaudē visu mantu, ne tikai īpašumu. Dažkārt princips tiek vispārināts – ka tas attieksies uz visiem gadījumiem, bet cilvēkam vispirms tiesā jāpierāda, ka viņam ir zaudējumi.

Uzņēmējs, kas patlaban iziet maksātnespējas procesu - Ivo Krontāls stāsta, ka patlaban turpina iziet maksātnespējas procesu. 2010. gadā viņa ienākumi samazinājušies par 80%, bija divi nekustamie īpašumi un kopējās kredītsaistības toreiz bija 220 tūkstoši latu. Lielākais kreditors – DNB banka vērsās pret uzņēmēju, jo nespēja atmaksāt. Uzņēmējs sāka ņemt mazos kredītus, lai varētu nomaksāt hipotekāro kredītu, bet aizdevumu apjomi kļuva arvien lielāki. Uzņēmējs vērsās kredītņēmēju asociācijā un bankā, bet ar banku kopsaucēju neizdevās rast, tādēļ tika lemts par labu maksātnespējai. Visas nepieciešamās formalitātes tika iesniegtas 2011. gada maijā un jūlija sākumā jau tika saņemts tiesas lēmums par maksātnespējas procesa uzsākšanu. Gadu viņš turpināja dzīvot esošajā īpašumā, un tad tas tika izsolīts, īpašumi tika pārdoti par vismaz 70% lētāk nekā 2006. gadā, kad banka sniedza vērtējumu. Patlaban aizvien uzņēmējs maksā kreditoriem pēc tiesas apstiprināta plāna aptuveni 15 eiro mēnesī, ko atbilstoši sadala kreditoriem.