Lai nodrošinātu valsts budžeta līdzekļu racionālu izmantošanu, satiksmes ministrs Anrijs Matīss uzdevis Autotransporta direkcijai (ATD) noskaidrot, kā pašvaldībās tiek noteikta maksa par sabiedrisko transportu, kā arī izvērtēt noteiktās braukšanas maksas pamatotību.
«Atsevišķas pašvaldības piemēro plašu atlaižu politiku, kas savukārt prasa papildus dotācijas un palielina tarifus pārējiem pasažieriem, tāpēc nepieciešams izvērtēt vai pamattarifs atbilst reālajām izmaksām pasažieru pārvadāšanai un piemērotās atlaides tiek segtas no pašvaldību dotācijas, nevis valsts budžeta līdzekļiem cilvēku ar īpašām vajadzībām pārvadājumiem,» atzina A.Matīss.
Satiksmes ministrs uzdeva ATD sagatavot priekšlikumus izmaiņām likumdošanā, lai turpmāk varētu precīzāk kontrolēt un uzraudzīt arī valsts budžeta līdzekļu izlietojumu republikas pilsētu sabiedriskā transporta pārvadājumiem.
Valsts, atbilstoši spēkā esošajai likumdošanai, republikas pilsētu sabiedriskā transporta dotēšanā piedalās, kompensējot zaudējumus, kas radušies pārvadājot pasažierus ar valsts noteiktajiem braukšanas maksas atvieglojumiem, t.sk. cilvēkiem ar īpašām vajadzībā, un zaudējumus, kas radušies pilsētu maršrutos, kas šķērso pilsētu administratīvo teritoriju robežas vairāk, kā 30% no maršruta kopējā garuma.
Gadījumos, kad republikas pilsētu pašvaldības pieņem lēmumus par braukšanas maksas paaugstināšanu un saglabājas pakalpojumu pieprasījuma intensitātes līmenis, pieaug arī no valsts budžeta kompensējamo izdevumu apjoms.
Saskaņā ar Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumu sabiedriskā transporta pakalpojumus valstī pasūta republikas pilsētu domes, kuru uzdevums ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus maršrutu tīklu pilsētas nozīmes maršrutos. ATD, Sabiedriskā transporta padomes uzdevumā, organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus reģionālās vietējās un starppilsētu nozīmes maršrutos, kā arī nodrošina sabiedriskajam transportam no valsts budžeta iedalīto finanšu līdzekļu administrēšanu. Tarifus un braukšanas maksu nosaka attiecīgā pakalpojuma pasūtītājs. Gadījumos, kad pārvadājumu ieņēmumi ir mazāki par attiecināmajiem izdevumiem, šo starpību kompensē pasūtītājs attiecīgi no valsts vai pilsētu domju budžetiem.