Akciju sabiedrības "Liepājas autobusu parks", "Nordeka" un "Rēzeknes autobusu parks" Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) valdi par savu lēmumu no organizācijas izstāties oficiālā iesniegumā informējuši otrdien, 8. septembrī.

"LPPA biedrus pārstāvošā valde jau vairākus gadus aktīvi iestājas par konkrētas LPPA biedru daļas interešu lobēšanu. LPPA valde faktiski izvēlējusies aizstāvēt konkrētu pašvaldību kapitālsabiedrību intereses, apturot jebkādu dialogu ar privātā kapitāla pasažieru pārvadātājiem. Tas ir likumsakarīgi, jo daļa šo pašvaldību kapitālsabiedrību vadības atrodas LPPA valdes sastāvā," savā paziņojumā skaidro pārvadātāji.

"LPPA neprofesionalitāte un nespēja skaidri formulēt savu nozares attīstības redzējumu izpaudās nespējā pilnvērtīgi piedalīties Reģionālās nozīmes sabiedriskā transporta attīstības koncepcijas 2021-2030 izstrādē, kas rezultējās VSIA "Autotransporta direkcija" rīkotajā atklātajā konkursā "Par tiesību piešķiršanu sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai ar autobusiem reģionālās nozīmes maršrutu tīklā". Šī konkursa norisi LPPA pēc rezultātu paziņošanas 12 lotēs ir plaši kritizējusi, pat sūdzoties Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam, kura kompetencē nav šāda konkursa rīkošana vai pārraudzība," pauž "Liepājas autobusu parks", "Nordeka" un "Rēzeknes autobusu parks".

Rīga iesniegs jaunus priekšlikumus; iebildumu novēršana rit gausi

Šobrīd valdības atbalstu gaida divi Ministru kabineta (MK) noteikumu projekti, kas regulē pasažieru pārvadājumus ar autobusiem. Neizpratnē par normatīvo aktu buksēšanu ir nozares komersantus pārstāvošā Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācija (LPPA).

Degošākie ir iekšzemes neregulāro pārvadājumu noteikumi, kam vajadzētu stāties spēkā jau 1. jūlijā. DB jau rakstījis (24.04.2015.), ka MK noteikumu izstrādi paredz aprīlī veiktie Autopārvadājuma likuma grozījumi. Līdz ar to policijas rīcībā būs normatīvie akti, uz kuru pamata vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus, kas neregulāro pārvadājumu aizsegā nosmeļ pasažierus regulārajiem pārvadātājiem. Satiksmes ministrijas (SM) Autosatiksmes departaments sniedz visai nekonkrētu atbildi uz jautājumiem par to, kad īsti plānots valdībā apstiprināt šos noteikumus un kādi ir kavēšanās iemesli: «Šobrīd noris saskaņošanas process, šie ir jauni MK noteikumi, acīmredzot tādēļ citām institūcijām rodas jauni iebildumi.»

Satiksmes ministrijas izstrādātie grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas jau tuvākajā laikā tiks izskatīti Saeimā, paredz precizēt pasažieru regulāro un neregulāro pārvadājumu definīciju, informē VSIA Autotransporta direkcija.

Savukārt Ministru kabinetam uzdots deleģējums jaunu noteikumu izstrādei par pasažieru neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veikšanas kārtību Latvijas teritorijā.

Pēc Autotransporta direkcijas aplēsēm tā saucamie nelegālie pārvadātāji dažādos maršrutos pārvadā no 5% līdz 30% no kopējā pārvadāto pasažieru skaita. Tas rada zaudējumus regulārajiem pārvadātājiem, ko rezultātā kompensē valsts no budžeta līdzekļiem (dotācijas sabiedriskajam transportam).

Par nelegālajiem pasažieru pārvadātājiem visbiežāk tiek dēvēti pārvadātāji, kas ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai un deklarē, ka veicot neregulāros pasažieru pārvadājumus. Būtībā šie pārvadājumi ir maskēti pasažieru regulārie pārvadājumi, jo ir noteikts maršruts, brauciena maksa un kustības saraksts.

Otrdien, 30.jūnijā, valdība atbalstīja Satiksmes ministrijas (SM) izstrādātos noteikumus par neregulāro un speciālo regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu.

Noteikumi nosaka pārvadājumu veikšanas kārtību, tai skaitā grupas izveidošanas nosacījumus un brauciena nosacījumus, prasību līgumā obligāti iekļaut informāciju par brauciena maršrutu, mērķi, pasažieru skaitu, pakalpojumu izpildes datumu un norēķinu kārtību, atpazīšanas zīmes lietošanas nosacījumus autobusam, kas tiks izmantots neregulāro vai speciālo regulāro pakalpojumu veikšanā, kā arī samaksas par sniegtajiem pakalpojumiem veikšanas kārtību.

Jau ilgstoši pastāv problēma ar tā sauktiem „nelegālajiem” pasažieru pārvadājumiem, ko veic juridiskas personas ar autobusiem. Šie pārvadātāji ir saņēmuši licences komercpārvadājumu veikšanai, taču licences saņemšanas fakts pats par sevi nedod komercuzņēmumam tiesības veikt neregulāros vai speciālos regulāros (darbinieku nogādāšana uz un no darba vietām vai skolēnu nogādāšana uz un no izglītības iestādēm) pasažieru pārvadājumus. Ņemot vērā, ka līdz šim nebija ārēju normatīvo aktu, kas regulēja šos pārvadājumus, kontrolējošām institūcijām pastāvēja ierobežojumi kontrolēt neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veicējus, kā arī identificēt nelikumīgos neregulāro un speciālo regulāro pārvadājumu veicējus, nebija iespējams konstatēt pārvadājumu būtību un normatīvajos aktos noteiktajā gadījumā saukt pie atbildības.

Lai ieviestu detalizētus noteikumus, kuros būtu noteikta pasažieru neregulāro pārvadājumu definīcija un to veikšanas kārtība, Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija otrdien noslēdza darbu pie Autopārvadājumu likuma grozījumiem, informē Saeimas Preses dienests.

Jaunais regulējums precizēs pasažieru neregulāro pārvadājumu definīciju un noteiks pienākumu valdībai izdot noteikumus pasažieru neregulāro pārvadājumu kārtības noteikšanai. Pašlaik likumā noteikts vienīgi pasažieru neregulāro pārvadājumu termina skaidrojums.

Ar likuma grozījumiem plānots palielināt regulāro pārvadātāju ieņēmumus un mazināt zaudējumus valstij un pašvaldībām. Ieguvēji būs arī citi pārvadātāji, ar kuriem noslēgti sabiedriskā transporta pakalpojuma pasūtījuma līgumi, norādīts likumprojekta anotācijā.

Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā šī gada 1.jūlijā.

Autopārvadājumu likuma grozījumi trešajā lasījumā vēl jāskata Saeimai.

Lai netraucētu regulāro pasažieru pārvadājumu veikšanu Rīgas administratīvajā teritorijā, tostarp pilsētas sabiedriskā transporta maršrutos, Rīgas dome (RD) plāno aizliegt neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanu un izlaišanu daudzās galvaspilsētas centra ielās. To paredz Rīgas domes saistošie noteikumi, kuru projektu šodien akceptēja Satiksmes un transporta lietu komiteja, informē pašvaldībā.

Rīgas domes Satiksmes departaments ir apzinājis ielas autoostas un Centrālās stacijas tuvumā, kas visvairāk pakļautas riskam tikt izmantotām kā iekšzemes neregulāro pārvadājumu pasažieru uzņemšanas un izlaišanas vietām.

Plānots, ka neregulāro pārvadājumu pasažierus uzņemt un izlaist būs aizliegts šādās ielās (ielu posmos):

- Alfrēda Kalniņa ielā;

- Aspazijas bulvāra posmā no Krišjāņa Barona ielas līdz 13.janvāra ielai un posmā no Audēju ielas līdz 13.janvāra ielai;

- Centrāltirgus ielā;

- Dzirnavu ielas posmā no Ernesta Birznieka-Upīša ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

- Elijas ielas posmā no Turgeņeva ielas līdz Jēzusbaznīcas ielai;

Autobusu kompānijas brīdina par Eiropas Savienības izvirzīto mērķu nepaceļamo finansiālo nastu.

«Par būtisku ar nulles izmešu autobusu īpatsvaru mēs varam sākt runāt tikai no 2030. gada 31. decembra, kad būs beigušies līgumi par sabiedriskā transporta pakalpojumu nodrošināšanu, ja valsts jau iepriekš neparedz būtisku finansiālu atbalstu pasažieru pārvadājumu uzņēmumiem,» tā par ES iecerētajiem grozījumiem Direktīvā par «tīro» un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu vēstulē Satiksmes ministrijai (SM) norāda Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Grozījumi attiecībā uz Latviju nosaka sekojošus sasniedzamos mērķus – M3 kategorijas autobusiem jābūt «tīriem» un energoefektīviem 35% apmērā no jaunajiem iepirkumiem līdz 2025. gada 31. decembrim, bet 50% apmērā – līdz 2030. gada 31. decembrim. Mūsu valsts autobusu kompānijas apvienojošā organizācija uzskata, ka šie procenti ir būtiski jāsamazina, balstoties uz valsts reālām finansiālām iespējām.

Par iespēju nopirkt biļeti sabiedriskajā transportā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tiek spriests jau gadiem; šobrīd bankas nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus – tikai viena izdod attiecīgu karti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Lai valstij, pašvaldībām un pārvadātājiem būtu pilnīgāka aina par pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bāreņiem un politiski represētajiem paredzēto līdzekļu vai dažādu pašvaldības piešķirto atlaižu izlietojumu, liela loma paredzēta bezskaidas naudas pakalpojumiem, kas fiksē katru gadījumu, kur un cik bieži nauda tiek izmantota. Bezkontakta maksājumu karšu izmantošanas iespēju sabiedriskajā transportā paredz martā pieņemtie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Līdz šim šajā jomā vērojamas diezgan lielas kaislības, un lielākoties bankas vēl nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus. No vienas puses tas ir saprotams, jo tās ir noteiktas izmaksas un nav pārliecības par investīciju atpelnīšanās laiku, no otras puses – tas varētu dot pienesumu kopējā klientu skaitā, tādējādi atņemot konkurentiem klientus, kuri ikdienā izmantotu konkrētās bankas pakalpojumus. Šobrīd šādu karti izdod tikai viena banka, lai gan šajā virzienā darbojas arī citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

No rītdienas, 8.jūlija, stāsies spēkā Ministru kabineta noteikumi, kas nosaka kārtību, kā tiek veikti iekšzemes pasažieru neregulārie pārvadājumi un kāda ir norēķinu kārtība par attiecīgajiem pakalpojumiem, informē Autotransporta direkcija.

Normatīvajos aktos uzskaitīti nosacījumi, kas jāievēro neregulārajiem pārvadātājiem, lai varētu sniegt konkrētos pakalpojumus, tādējādi negodprātīgiem pārvadātājiem liedzot iespēju uzdoties par regulāro pārvadājumu veicējiem un kropļot konkurenci sabiedriskā transporta pakalpojumu tirgū. Paredzams, ka, pamatojoties uz jaunajiem Ministru kabineta noteikumiem, turpmāk būs vieglāk identificēt un sodīt nelegālos pārvadātājus.

Līdz ar jaunajiem noteikumiem efektīvāka kļūs pasažieru pārvadātāju identifikācija un kontrole, ko nodrošina Valsts policijas, pašvaldību policijas, Valsts ieņēmumu dienesta un Autotransporta direkcijas darbinieki.

Finanšu ministrijas (FM) piedāvājums ieviest avansa patentmaksu taksometru pārvadājumu nozarē ir «priecīga ziņa», ņemot vērā, ka šis arī bija nozares priekšlikums, aģentūrai LETA uzsvēra BalticTaxi pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš gan skaidro, ka būtiski, kā šo avansa patentmaksu 286 eiro apmērā tālāk traktēs, līdz ar to priekšā vēl esot daudz darāmā. Tāpat esot jādomā par valsts atbalstu nozarei un iespējamo saskaņošanu ar Eiropas Komisiju.

Nozares pārstāvjiem nesen bijusi sanāksme, kurā piedalījušies Rūpniecības un tirdzniecības palātas kameras, Darba devēju konfederācijas un Latvijas pasažieru pārvadātāju asociācijas pārstāvji, un vienbalsīgi visas trīs organizācijas atbalsta versiju, ka patentmaksa tiek noteikta taksometra auto, nevis personai.

Naglis norāda, ka, ja vairāki vadītāji strādā, izmantojot vienu auto, var būt problēmas ar 286 eiro patentmaksu, jo varētu izrādīties, ka jāmaksā vairāk un darba devējam būtu jāmaksā papildu nodoklis par katru darbinieku. Tas būtu ļoti sarežģīti. Tas nozīmēšot, ka no taksometru nozares strādājošajiem tiktu izstumti nepilnu darba laiku strādājošie - studenti, policisti, ātrās palīdzības šoferi, skolotāji un bārmeņi. Tāpēc nozares pārstāvji piedāvā attiecināt šo patentmaksu uz vienu mašīnu neatkarīgi no darbinieku skaita.

Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.

Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.

Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.

Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.

Līdz šim Ogres virzienā, īpaši Ogresgalā, tika novērota liela «nelegālo» pasažieru pārvadātāju aktivitāte. Vienam no šādiem pārvadātājiem 2014. gada maijā, pamatojoties uz policijas apkopotajiem materiāliem, tika apturēta pasažieru pārvadājumu licence, savukārt 2014. gada 23. decembrī balstoties uz Valsts ieņēmu dienesta sniegto informāciju pārvadājumu licence tika anulēta. Pēc valsts SIA Autotransporta direkcija (ATD) rīcībā esošās informācijas pārvadātājs nelikumīgi organizētos pārvadājumus pārtrauca šā gada aprīļa sākumā, informē ATD pārstāvis Egons Ālers.

Šobrīd ATD koriģē esošos maršrutus un veic izmaiņas kustību sarakstos, lai nodrošinātu Ogresgala iedzīvotājiem kvalitatīvus sabiedriskā transporta pakalpojumus. Ņemot vērā to, ka ATD rīcībā nav precīzas informācijas par, nu jau bijušā, «nelegālā» pārvadātāja pārvadājumu apjomiem, Ogresgala iedzīvotāji lūgti aktīvi informēt vietējo pašvaldību vai ATD par nepieciešamajām izmaiņām un uzlabojumiem sabiedriskā transporta nodrošināšanai Ogresgala iedzīvotājiem.

Ogresgala iedzīvotājiem ir pieejami divi autobusu maršruti. 13 autobusu reisi abos virzienos katru dienu kursē uz Ogres autoostu vai Ogres dzelzceļa staciju. Savukārt maršruts Rīga – Pāvulēni nodrošina iespēju nokļūt Rīgā bez pārsēšanās. Autobusu, kuru galapunkts ir Ogres autoosta vai Ogres dzelzceļa stacija, kustības grafiki ir saskaņoti ar vilcienu un starppilsētu autobusu kustības grafikiem un gaidīšanas laiks, lai pārsēstos braucieniem virzienā uz Rīgu ir no 4, līdz 25 minūtēm.

VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) meitassabiedrība SIA "LDz Cargo", izmantojot dominējošo stāvokli dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū, apgrūtināja jaunu pakalpojumu sniedzēju ienākšanu tirgū un konkurenci esošo uzņēmumu vidū, trešdien žurnālistiem norādīja Konkurences padomes (KP) priekšsēdētājs Juris Gaiķis.

Viņš norādīja, ka 5,7 miljonu eiro sods kompānijai piemērots par darbību laika periodā no 2007.gada līdz pagājušā gada augustam, kad spēkā stājās Ministru kabineta noteikumi par publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītāja sniegtajiem pakalpojumiem pierobežas iecirkņos, kas tostarp nosaka, ka "LDz Cargo" vietā par sadarbības partneri pierobežas posmos kļūs LDz.

Gaiķis pauda, ka "LDz Cargo" noteiktajā periodā klientiem, kas vēlējās nosūtīt vai saņemt kravu caur Latviju, bija neizbēgams sadarbības partneris kravas pārvešanai pierobežā. Turklāt kompānija, neesot konkurences spiedienam, varēja brīvi noteikt pārvadājumu maksu.

"Ņemot to vērā, "LDz Cargo" saviem klientiem, kas izmanto kapitālsabiedrības pakalpojumus visā maršrutā, nevis tikai pierobežas zonā, piemēro dažādus atvieglojumus, piemēram, atlaides un citus sadarbību veicinošus noteikumus. Savukārt klientiem, kas dzelzceļa kravu pārvadājumu sniegšanu Latvijā uztic kādam no trim konkurējošiem privātajiem komersantiem, "LDz Cargo" piemēro standarta tarifu par pakalpojumiem pierobežā," pauda KP pārstāvis.

Autobusu kompānijām to ieviešanu plāno atlikt, Pasažieru vilcienam atlaides nedos.

Tas izriet no iesaitīto pušu teiktā Dienas Biznesam. Visticamāk, tuvāko nedēļu laikā Finanšu ministrija (FM) virzīs Valsts ieņēmumu dienesta (VID) izstrādātus grozījumus Ministru kabineta (MK) noteikumos Nr. 96 Nodokļu un citu maksājumu reģistrēšanas elektronisko ierīču un iekārtu lietošanas kārtība, kuri patlaban paredz, ka ne vēlāk kā 2019. gada 1. janvārī pasažieru pārvadāšanas transportlīdzekļos un biļešu tirdzniecības vietās jāievieš jaunie kases aparāti, hibrīda kases aparāti vai kases sistēmas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

Finanšu ministrija (FM) tranzītnieku ierosinājumus noraida; nozare piekāpties negrasās

Tā kā Finanšu ministrijas speciālisti ir tulkojuši un interpretējuši visas direktīvas un regulas, «mūsu viedoklis ir atbalstāms», Ministru kabineta komitejas (MKK) sēdē norādīja finanšu ministrs Jānis Reirs, noraidot Latvijas Tranzīta biznesa asociācijas (LTBA) padomnieka Edgara Ansona pārmetumus, ka Latvijas pieeja jautājuma risināšanā atšķirtos no citu dalībvalstu labākās prakses.

Dienas Bizness jau rakstījis (2015. gada 2. jūnijā), ka LTBA iebilst pret FM izstrādāto Ministru kabineta (MK) noteikumu projekta «Kārtība, kādā veicami muitas kontroles pasākumi intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai» tālāku virzīšanu. Noteikumi izstrādāti, pamatojoties uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu Nr. 608/2013, kas stājās spēkā jau 2014. gada sākumā. Valdības vadītāja Laimdota Straujuma aicināja FM jautājumu vēlreiz pārrunāt ar LTBA. Šāda vienošanās par tikšanos arī tika panākta, taču nav īsti skaidrs, kā problēmu risināt, jo abas puses paliek pie saviem uzskatiem, saka LTBA izpilddirektors Ģirts Verners. Jebkurā gadījumā tranzīta nozarei neesot pieņemams, ka Latvijā tiktu pieņemti normatīvie akti, kas būtu pretrunā ar regulas būtību. LTBA plāno vērsties gan pie Satiksmes ministrijas, gan Ekonomikas ministrijas, lai gūtu atbalstu savai pozīcijai. Noteikumu pieņemšanas negatīvās sekas, pēc viņa teiktā, būs nepamatota preču konfiskācija un iznīcināšana, kas novedīs pie zaudējumu rašanās loģistikas ķēdē iesaistītajām Latvijas kompānijām, kā arī tranzīta kravu aizplūšanas uz citām valstīm.

Satiksmes ministrijai jāpiedāvā konkrēti risinājumi norēķiniem sabiedriskajā transportā

Teju divus gadus marinēts un mocīts jautājums par to, kā sabiedriskajā transportā tiek identificēti un norēķinās braukšanas maksas atvieglojumus saņemošie pasažieri, beidzot bija nonācis valdības darba kārtībā. Vairākām ministrijām un nevalstiskajām organizācijām bija iebildumi, kuru ņemšanai vērā tika dotas divas nedēļas. Koalīcijas partiju padome izlēma vēl nedēļu padomāt. Tas, ka politiķi būtu ieklausījušies invalīdu viedoklī, kas ir viena no braucēju kategorijām, kuras skars Ministru kabineta (MK) noteikumi, diezin vai varētu būt īstais iemesls.

Ja valdošās partijas nesatrauca, ko pensionāri darīs, kad, krīzei sākoties, tika samazinātas pensijas, tad diezin vai tām tagad rūp, kā lauku cilvēki ar īpašām vajadzībām tiks pie bankas bezkontakta maksājumu kartēm. Interesanti, ka šoreiz rīvēšanās notiek Vienotības iekšienē. Šīs partijas satiksmes ministrs Anrijs Matīss valdības sēdē ironizēja par premjeres Laimdotas Straujumas ārštata padomnieka, IT jomas uzņēmēja Normunda Berga aktīvi atbalstīto Pārresoru koordinācijas centra (PKC) virzīto projektu.

Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 13.Saeimas vēlēšanu rezultātus.

Saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem partijai «Saskaņa» jaunajā parlamenta sasaukumā būs 23 vietas, partijai «KPV LV» un Jaunajai konservatīvajai partijai - katrai 16 vietas, partiju apvienībai «Attīstībai/Par!» un nacionālajai apvienībai «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK) - katrai 13 vietas, Zaļo un zemnieku savienībai - 11 vietas, bet partiju apvienībai «Jaunā Vienotība» - astoņi mandāti.

13.Saeimas vēlēšanās kopā piedalījušies 844 925 jeb 54,6% balsstiesīgo pilsoņu, no tiem ārvalstīs - 31 946 jeb 23,7% no ārvalstīs reģistrēto vēlētāju skaita vēlēšanu dienā, aģentūru LETA informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.

Saeima 2019.gada 23.janvārī ar 61 balsi apstiprināja jauno valdības sastāvu.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš.

Kariņš dzimis 1964.gadā ASV, precējies un ir četru bērnu tēvs.

Kariņam ir augstākā izglītība - 1988.gadā viņš beidzis Pensilvānijas Universitāti ASV, iegūstot humanitāro zinātņu bakalaura grādu ar specialitāti lingvistikā. 1996.gadā viņš absolvējis Pensilvānijas Universitāti, kļūstot par filozofijas doktoru ar specialitāti lingvistikā.

Kariņš nekandidēja 13.Saeimas vēlēšanās. Tomēr pēc diviem neveiksmīgiem mēģinājumiem uzticēt veidot valdību Jaunās konservatīvās partijas līderim Jānim Bordānam un partijas «KPV.LV» premjera amata kandidātam Aldim Gobzemam, Valsts prezidents Raimonds Vējonis jaunā Ministru kabineta veidošanu uzticēja partiju apvienības «Jaunā Vienotība» virzītajam premjera amata kandidātam Kariņam.

Hansabuss AS meitas uzņēmums Latvijā SIA Tukuma Auto ir iegādājies 100 procentus akciju Latvijas autotransporta uzņēmumā SIA Ludzas ATU, kas nodrošina autobusu pārvadājumus Ludzā un tās apkārtnē, teikts paziņojumā medijiem.

Darījuma rezultātā Hansabuss tirgus daļa Latvijā konkurencei atvērto sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera pārvadājumu nozarē pārsniegs 10 %.

Hansabuss AS valdes loceklis Nēme Tammis (Neeme Tammis) norādīja, ka ar šo darījumu uzņēmums būtiski nostiprina savu pozīciju Baltijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgū. «Ludzas ATU darījums ir ceturtais pārņemšanas darījums, ko Hansabuss īstenojis Baltijā pēdējo 18 mēnešu laikā, un trešais Latvijā. Tas ir nākamais solis, gatavojoties Latvijas sabiedrisko autobusu pārvadājumu tirgus atvēršanai 2020. gadā. Mēs plānojam turpināt paplašināt savu klātbūtni sabiedrisko autobusu pārvadājumu un čartera autobusu pārvadījumu tirgos Baltijā atbilstoši situācijai tirgū,» informēja N.Tammis.

Konkurences padome (KP) par ļaunprātīgu dominējošā stāvokļa izmantošanu dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū piemērojusi VAS "Latvijas dzelzceļš" (LDz) 5,7 miljonu eiro sodu, aģentūrai LETA apstiprināja LDz pārstāve Ella Pētermane.

Vienlaikus viņa uzsvēra, ka LDz nepiekrīt KP pārmetumiem un uzskata tos par nepamatotiem. LDz plāno iesniegt Administratīvajai apgabaltiesai pieteikumu par KP lēmuma atcelšanu.

LDz ieskatā, ne mātes kompānija kā publiskās dzelzceļa infrastruktūras pārvaldītājs, ne par dzelzceļa kravu pārvadājumu organizēšanu atbildīgā meitas sabiedrība "LDz Cargo" nav radījuši tādus apstākļus, kas liegtu citiem komersantiem nodarboties ar pārrobežu kravu pārvadājumiem.

LDz pārstāve skaidroja, ka KP lietu par "LDz Cargo" un LDz darbību dzelzceļa kravu pārvadājumu tirgū Latvijā ierosināja 2018.gada 28.decembrī pēc 2017.gada 7.novembrī saņemtā AS "Baltijas ekspresis" iesnieguma un tā vēlākiem papildinājumiem. Lietas izpētē KP vērtēja "LDz Cargo" un LDz darbības, kas saistītas ar pārvadātāju piekļuvi pierobežu zonai un kravu pāradresāciju.

Ne velti kultūra ir viens no fundamentālākajiem jēdzieniem, kad spriežam, piemēram, par tirdzniecības sakariem, un tā nenozīmē tikai sālsmaizi uz dvieļa.

Arī tādas nejēdzības kā kukuļdošana, «aploksnītes», birokrātijas mudžeklis, neprognozējama tiesa u.c. ir kultūra. Kultūra ir tas, kā kaut kas tiek uztverts un saprasts un kā «lietas notiek».

Un notiek tās pa dziļi iebrauktām risēm – vienalga, vai tās būtu produktīvā virzienā, vai gluži pretēji.

Nelāgā kārtā Latvijas kultūrā lobijs un lobēšana tiek uztverta ar dziļām aizdomām, un es paredzu, ka tas vēl labu laiku mocīs mūsu jau tā bieži vien samocīto kopā būšanu un darbošanos. Bet tādi nu ir fakti, cerēt tajā kaut ko drīz panākt ar aģitāciju būtu lieks optimisms, jo vidējā termiņā tas kultūrai ir kā pīlei ūdens. Ilgtermiņā gan attieksmei ir jāmainās, tādēļ pēc iespējas nosvērti par to jau ir jārunā.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

2018. gadā Eiropas Parlamenta (EP) budžets bija 1,95 miljardi eiro, no kuriem 44% bija paredzēti personāla izmaksām – galvenokārt algām

No 2009. gada spēkā ir vienotais Deputātu nolikums – tas paredz, ka visi EP deputāti saņem vienādu darba algu, kas tiek maksāta no EP budžeta. No pērnā jūlija alga ir 8757,70 eiro.

Visi EP deputāti maksā ES nodokļus un apdrošināšanas iemaksas, pēc kuru nomaksāšanas «uz rokas» paliek 6824,85 eiro. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

8757,70 eiro - tik liela ir EP deputāta mēnešalga no pērnā jūlija. EP deputātu pamatalga ir noteikta 38,5% apmērā no ES Tiesas tiesneša pamatalgas.

EP plenārsēdes, komiteju, politisko grupu sanāksmes pārsvarā notiek Briselē un Strasbūrā. Ceļa izdevumi par došanos uz šīm pilsētām EP deputātiem tiek atmaksāti. Iztērētā nauda ir jāpierāda, iesniedzot čekus. Deputāti paralēli algai saņem arī tā dēvēto dienas jeb komandējuma naudu – 320 eiro par katru dienu, kuru deputāts pavada Briselē vai Strasbūrā oficiālā braucienā. Šī piemaksa paredzēta viesnīcas, ēdināšanas un visu citu izdevumu segšanai. Plenārsēdes balsošanas dienās piemaksu par 50% samazina, ja deputāts nav apmeklējis vairāk nekā pusi balsojumu pēc saraksta – arī tad, ja viņi ir bijuši klāt un parakstījušies apmeklējumu reģistrā.

Aizejošais gads loģistikas nozarē iezīmējās ar daudziem izaicinājumiem, ko radīja gan pandēmija, gan karš Ukrainā, kā arī smago automašīnu šoferu trūkums, kas kļūst aizvien lielāks visā Eiropā un Latvijā.

Lai nozare 2023. gadā spētu stabilizēties un attīstīties, jāņem vērā trīs būtiski aspekti: diversifikācija, turklāt, ne tikai sadarbības valstu jomā, bet arī kravu veidos; atjaunojamās enerģijas jaudas pastiprināšana, t.sk. arī komerctransporta nozarē; investīcijas infrastruktūrā.

2022. gads nozarei nebija viegls – visa gada garumā bija lielāka vai mazāka nestabilitāte, ko radīja inflācija, sankcijas, izejvielu cenas un ģeopolitiskā situācija. Covid-19 un karš Ukrainā destabilizēja daudzas sadarbības, bet vēl daļu vienkārši pārtrauca, tāpēc nozarē aktīvi tika meklētas jaunas iespējas sadarbībai – gan loģistikas risinājumu ieviešanai, gan sadarbībai starpvalstu līmenī. Ņemot vērā, ka Latvijā dominējošais transporta veids ir tieši sauszemes transports, mēs izteikti izjutām cenu pieaugumu, taču, salīdzinot ar citiem transporta veidiem, situāciju izdevās saglabāt vairāk vai mazāk stabilu.