Par Latvijas viesnīcu un restorānu asociācijas prezidentu kļuvis Jānis Naglis, noskaidroja Dienas Bizness.

Kā db.lv pastāstīja J.Naglis, viņš ieņēmis šo amatu, jo līdzšinējais asociācijas prezidents Jānis Pinnis uzsācis darba attiecības kādā viesnīcā Ukrainā, Kijevā, kļūstot par tās ģenerālmenedžeri.

J.Naglis šajā amatā darbojas vairāk nekā mēnesi un norādīja, ka pildīs šos pienākumus līdz martam, kad varētu notikt jauna asociācijas prezidenta ievēlēšana.

Vaicāts, vai plāno kandidēt uz asociācijas prezidenta amatu, J.Naglis norādīja, ka noteikti, ka nē. Viņaprāt, amatā ir jāstājas jauniem spēkiem. "Esmu pietiekami ilgi nokalpojis," komentēja J.Naglis.

Viņš norādīja, ka šobrīd ir pārņēmis stafeti, lai sakārtotu ne tikai viesnīcu, bet tūrisma nozari kopumā. "Notiek krīzes situācijas risināšana nozarē," sacīja J.Naglis.

Pirms nedēļas naktī autostāvvietā Pļavniekos kāds nodedzinājis vienu BalticTAXI taksometru, savukārt pagājušajā naktī BalticTAXI taksometru autostāvvietā Krustabaznīcas ielā kāds nodedzināja trīs taksometrus, DB informēja uzņēmuma pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš arī atzīmē, ka pirms nedēļas citu taksometru autovadītāji lieguši BalticTAXI taksometra iebraukšanu Vecrīgā, nobloķējot iebraukšanas ceļu, bet vakar, veicot pakalpojuma sniegšanu, piekauts BalticTAXI automašīnas vadītājs. Līdz šim uzņēmuma darbības laikā automašīnām veikti vairāki desmiti uzbrukumu, tai skaitā, uz automašīnām šauts ar ieročiem, durtas riepas ar nažiem, draudēts klientiem, ārzemju viesiem, bloķēta automašīnu kustība, automašīnas dedzinātas, norāda J. Naglis.

Kā DB pastāstīja Valsts policijas pārstāvis Dairis Anučins pagājušajā naktī Čiekurkalnā ir sadegušas vairākas automašīnas, tomēr šobrīd VP nav informācijas vai tie ir bijuši taksometri. Viņš arī piebilda, ka tiks veikta ekspertīze, lai noteiktu vai tā bijusi ļaunprātīga dedzināšana, ja tā izrādīsies, tad tiks meklēts dedzinātājs.

Koronavīrusa pandēmija atņēmusi Latvijai ārvalstu tūristus, tādējādi slēgtas daudzas viesnīcas, restorāni, bāri, to trūkumu izjutusi transporta nozare, starptautisko izstāžu, kultūras pasākumu, konferenču rīkotāji, kā arī veselības aprūpe, kas strādāja tieši uz ārzemnieku apkalpošanu

Tiek lēsts, ka ārvalstu tūristi pirms koronavīrusa pandēmijas uz Latviju atveda apmēram vienu miljardu eiro, tomēr šis cipars varot būt arī citāds. Vienlaikus ir grūti novērtēt ārvalstu tūristu pienesuma kumulatīvo efektu, jo precīzas uzskaites par to, cik tad katrs ārvalstu tūrists iztērē Latvijā, nav.

Turklāt neesot izslēgts, ka, piemēram, Lielbritānijas tūristu vidū ir arī mūsu pašu tautieši, kuri ieradušies apciemot savu tēvzemi vai šeit pieteikušies uz veselības aprūpi, piemēram, zobārstniecību u.tml.

Vēl viens jautājums ir par Latvijā ieradušos tūristu skaitu no Lietuvas un Igaunijas, jo uz sauszemes robežām jau nekādas uzskaites nav. Covid-19 pandēmija radījusi smagas sekas visai tūrisma un ar to saistītajām nozarēm, it īpaši viesnīcu sektorā, viesnīcu īpašniekiem sagādājot ne tikai lielus zaudējumus, bet pat dažiem liekot aizdomāties par šī biznesa nišas eksistenciālās dabas jautājumu.

Finanšu ministrs Jānis Reirs (JV) izpelnījies uzņēmēju organizāciju - Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) un Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas (LVRA) - kritiku par izteikumiem Latvijas Televīzijas 28.aprīļa raidījumā "Šodienas jautājums".

Abas organizācijas paudušas sašutumu par Reira izteikumiem, kas neatbilstot patiesībai.

LTRK norāda, ka finanšu ministrs sniedzis nepatiesu informāciju par LTRK un tās darbību. Proti, raidījumā Reirs nepatiesi apgalvojis, ka LTRK prezidentu var ievēlēt uzņēmumi ar nulle kapitālu, un lielākā daļa no biedriem ir mikrouzņēmumi.

Tāpat finanšu ministrs raidījumā kritizēja LTRK sadarbībā ar sabiedriskās domas pētījumu centru SKDS veikto uzņēmēju aptauju, kurā Reirs saņēmis viszemāko darbu vērtējumu no visiem ministriem. Finanšu ministrs izteicās, ka aptauja nav visaptveroša, kam LTRK nepiekrīt, norādot, ka aptaujas metodoloģija ir socioloģiski pamatota.

Centieni sakārtot taksometru nozari pagaidām nav vainagojušies ar īpašiem panākumiem; ēnu ekonomikas īpatsvars nozarē joprojām saglabājas rekordaugsts.

Pēdējos gados atbildīgās iestādes un taksometru nozares pārstāvji dažādi mēģinājuši sakārtot taksometru nozari. Veikti arī grozījumi normatīvajā regulējumā, tomēr rezultāts nav vainagojies ar lieliem panākumiem. Jaunākie Finanšu ministrijas (FM) un biedrības Business against shadow economy (BASE) pētījumu dati liecina, ka taksometru nozarē ēnu ekonomikas īpatsvars joprojām saglabājas augstā līmenī, veidojot 80% apmēru. BASE savā pētījumā ir secinājusi, ka 130 eiro valsts sociālās apdrošināšanas obligātās ikmēneša minimālās iemaksas (VSAOI) ieviešana taksometriem ar dzeltenajiem numuriem nav atrisinājusi izvairīšanos no nodokļu nomaksas. Drīzāk šīs iemaksas radot problēmas nodokļa personificēšanai un sadalei. Arī taksometru skaitītāji nenodrošina pilnīgu ieņēmumu uzskaiti, bet kontrole un sodi ir neefektīvi. Nozarei esot arī daudz nesaprotamu birokrātisku prasību. Savukārt attiecībā uz vieglo komerctransportu, kas veic pasažieru pārvadājumus (baltie numuri), atklājies, ka nav pieejama informācija par to apgrozījumu, pārvadātāju ieņēmumiem, kā arī pārvadātāji nesniedz informāciju vai arī tā ir nepilnīga. Tirgū darbojas ārvalstu platformas, kuras nav iespējams kontrolēt. BASE arī izstrādājusi priekšlikumus, kā varētu sakārtot nozari. Tos tuvākā laikā plānots virzīt tālāk.

Ekonomikas ministrija strādā pie risinājumiem, lai tūrisma uzņēmējiem varētu nodrošināt papildu finansiālu atbalstu uzņēmējdarbības turpināšanai, otrdien Latvijas Radio raidījumā "Krustpunktā" sacīja Ekonomikas ministrijas pārstāve Evita Feldberga.

Viņa norādīja, ka ministrija ir uzklausījusi tūrisma nozares uzņēmēju priekšlikumus nepieciešamajam atbalstam, un strādā pie tiem, domājot ilgtermiņā, ne tikai krīzes periodam.

Tāpat Feldberga atzīmēja, ka tiek vērtēts esošā atbalsta instrumenta pienesums, proti, uzņēmumiem pieejamais grants 30% apmērā no iemaksātajiem darba nodokļiem gada laikā.

Ar kadastrālo reformu un nodokli nogremdēs Rīgas viesnīcas 

Līdz ar jauno un plaši kritizēto kadastrālo vērtību stāšanos spēkā NĪN Latvijā...

"Mēs klausāmies nozarē ļoti. Plāns ir sadarboties ar tūrisma nozarē dažādu pakalpojumu pārstāvjiem ziemas mēnešos, kad situācija var pasliktināties," sacīja ministrijas pārstāve, norādot, ka atbalsta pasākumi jāizstrādā tā, lai tie derētu dažādu jomu uzņēmumiem.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) Tūrisma departamenta vadītāja Inese Šīrava atzīmēja, ka 30.septembris bija pēdējā diena, kad varēja pieteikties grantam tūrisma nozares darbinieku algu subsidēšanai. Kopējā piešķirtā summa šim grantam bija 19,2 miljoni eiro, bet līdz 30.septembrim LIAA saņēma 800 pieteikumu, kuru kopējā summa algu subsidēšanai bija 14 miljoni eiro. Patlaban vēl notiek pieteikuma vērtēšana, līdz ar to pieprasītā gala summa būs zināma vēlāk.

Tāpat viņa sacīja, ka LIAA ir gatava ieviest un administrēt šos atbalsta pasākumus arī turpmāk.

Latvijas Tūrisma aģentu un operatoru asociācijas valdes priekšsēdētāja Inga Kavaca atzīmēja, ka patlaban nav apkopota informācija, cik tūrisma nozares uzņēmumu plāno pārtraukt darbību, bet šādu uzņēmumu būs. Šobrīd apgrozījumu kritums tūrisma operatoriem un aģentiem ir mērāms 98% apmērā, savukārt gadā kopumā apgrozījuma kritums varētu būt 90% apmērā, salīdzinot ar iepriekšējo gadu.

Viņa prognozēja, ka ar esošo atbalstu - grantu darbinieku algu subsidēšanai - tūrisma operatori varēs izdzīvot līdz oktobra beigām. Ja valsts atbalsts neturpināsies, 2021.gada sākumā gaidāmas tūrisma operatoru likvidācijas.

"Ja mēs tagad nevaram strādāt - kad tad?," pauda asociācijas vadītāja, piebilstot, ka ir nepieciešama skaidrība par ceļojumiem ārpus Latvijas robežām.

Vienlaikus Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis atzina, ka gan Ekonomikas ministrija, gan arī Veselības ministrija nāk klajā ar vērtīgiem un loģiskiem piedāvājumiem, taču tie tiek realizēti pārāk lēni.

"Lielās viesnīcas ir atkarīgas no valsts atbalsta, jo "izturēt no septembra līdz nākamā gada 1.jūnijam, kad varētu atsākties aktīvā tūrisma sezona, ar to plāno "caurraudzīti" no šīs vasaras darbības, nepietiks," teica J.Naglis.

Naglis norādīja, ka krīzi palīdzētu "līganāk" pārvarēt, ja atjaunotu "Baltijas burbuli".

Savukārt Latvijas Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" asociācijas vadītāja Asnāte Ziemele pastāstīja, ka, salīdzinot ar starptautisko tūrismu, lauku tūrisms cieta vismazāk. Iemesls tam varētu būt tas, ka lauku tūrisms vienmēr ir bijis orientēts uz vietējo tūristu.

Neskatoties uz to, ka vasaras periodu lauku tūrisms pārdzīvoja stabili, Ziemele atzīmēja, ka nav zudušas bažas, vai turpmāk pieprasījums būs tik pat labs. Viņa sacīja, ka lauku tūrismu biedē fakts, ka Latvijas ekonomikai var neklāties labi, kas varētu būtiski samazināt pieprasījumu pēc tūrisma pakalpojumiem.

Latvijas viesnīcās martā saņemts ļoti liels rezervāciju atsaukumu skaits šai vasaras sezonai, otrdien TV3 raidījumā "900 sekundes" teica Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Diemžēl martā mēs saņēmām ārkārtīgi lielu atsaukumu rezervācijām, kas tika veiktas vasaras sezonai, no Rietumvalstīm," teica J.Naglis. Rezervāciju kritums esot gandrīz 80%.

J.Nagļa ieskatā Latvijai tūristu piesaistē šobrīd būtu jāstrādā ar tuvākajām kaimiņvalstīm - Lietuvu, Igauniju un Skandināviju: "Tie būs pirmie, kas pie mums parādīsies".

Negatīvs signāls, kas parādot noskaņojumu Skandināvijā, esot lēmums neatjaunot prāmja satiksmi starp Rīgu un Stokholmu.

Isabelle šogad neatsāks reisus; kuģi izmantos kā pagaidu mītni bēgļiem 

Igaunijas prāmju operators AS "Tallink Group" un Igaunijas Sociālās apdrošināšanas pārvalde ir...

Viesmīlības nozarē rēķinās, ka, ņemot vērā karadarbību Ukrainā, Latvijas viesnīcās šogad nebūs viesu no Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas.

Asociācija lēš, ka Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas tūristu pavadīto nakšu skaits šajā gadā Latvijas viesnīcās būs kopumā par apmēram 800 000 mazāks nekā pirms Covid-19 pandēmijas 2019.gadā.

J.Naglis gan uzsvēra, ka tūrisma jomā Latvija šobrīd Rietumvalstīs ir jāpozicionē kā droša valsts.

Skaistumkopšana ir viena no nozarēm, kam Ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā 2024.–2027. gadam ir pievērsta ļoti liela uzmanība, tajā skaitā valsts un privātā sektora partnerības stiprināšanai.

Viens no uzdevumiem, kas paredzēts plānā, ir sadarbības līguma starp Veselības inspekciju, Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Valsts ieņēmumu dienestu un Veselības aprūpes darba devēju asociāciju, kā arī citām nevalstiskajām organizācijām par informēšanu par negodprātīgu komercpraksi veselības pakalpojumu un skaistumkopšanas nozarēs.

Tāpat plānots organizēt kampaņu, lai informētu iedzīvotājus par veselības riskiem, saņemot neoficiālo skaistumkopšanas un līdzvērtīgu pakalpojumu. Daudzās diskusijās, kā viens no iespējamiem risinājumiem, tiek minēta arī patentmaksa skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem, kas pirms pāris gadiem tika atcelta. Lai rastu labākos risinājumus ēnu ekonomikas samazināšanai skaistumkopšanas nozarē, ir nepieciešams izprast nozares specifiku un to, kāpēc tajā jau vēsturiski veidojušies augsti ēnu ekonomikas rādītāji.

Latvijas uzņēmēji arvien skaļāk zvana trauksmes zvanus par darbaspēka trūkumu. Diemžēl vai par laimi tā nav tikai uzņēmēju problēma – jo mazāk nodarbināto, jo mazāk ieņēmumu valsts budžetā, jo lēnāka valsts izaugsme. Lai likvidētu problēmu kopumā, iespējams, nepieciešami dziļāki un asāki skalpeļa griezieni, taču tūrisma nozarē, ņemot vērā tās izteikto sezonalitāti, bez tiem var arī iztikt, vien nedaudz pamainot jau spēkā esošos normatīvos aktus.

Tūrisma nozare pandēmijas laikā cieta visvairāk, darbu zaudējot simtiem cilvēku. Tagad šīs nozares uzņēmēji būtu gatavi daudzkāršot pakalpojumu eksportu, ja vien būtu iespējas. Diemžēl uzņēmēji atturas strādāt vairāk, jo nav darbinieku, turklāt viņus ir grūti noturēt, un situācija ar katru mēnesi kļūst arvien sliktāka.

Šīs samērā nelielās izmaiņas likumdošanā ļautu tūrisma nozarei neatteikties no savām ambīcijām – veikt pakalpojumu eksportu 2 miljardu eiro apjomā, kam nākamajos 2–3 gados būtu nepieciešams līdz 5000 darbinieku. To vidū varētu būt gan mūsu pašu, gan ārvalstu studenti, tos nodarbinot sezonas laikā, piemērojot jauna veida īstermiņa risinājumus nodarbinātībai (līdzīgi kā tas jau šobrīd ir lauksaimniecībā), gan pensijas vecuma cilvēki, radot arī viņu nodarbināšanai pievilcīgākus noteikumus.

Astoņu eksportspējīgo nozaru kompetences centru un vairāk nekā 100 uzņēmumu un organizāciju pārstāvji nosūtījuši atklātu vēstuli premjeram un ministriem par Centrālās finanšu un līgumu aģentūras (CFLA) nespēju ieviest inovāciju un digitālās transformācijas programmas.

Parakstītāji uzskata, ka inovāciju un digitālās transformācijas finansējums ir izšķiroši svarīgs ekonomikas izaugsmei un sabiedrības labklājībai, un tam ir nepieciešama pušu savstarpēja uzticēšanās. Uzņēmēji zaudē uzticību ES fondu atbalsta programmām, ja CFLA tās administrē atbilstoši pašreizējās vadības stilam un uzstādījumiem: "Mēs kā nodokļu maksātāji no CFLA sagaidām komandu, kas par prioritāti izvirza principu “konsultē vispirms”, ievieš risku pārvaldības sistēmu un izmanto ES noteikumus kā ietvaru programmu veidošanai un ieviešanai, neapdraudot Latvijas tēlu un ekonomisko attīstību".

Šīs vēstules parakstītāji aicina mainīt CFLA un Finanšu ministrijas atbildīgās amatpersonas, jo CFLA ar pašreizējo vadību nespēj efektīvi īstenot inovāciju un digitālās transformācijas atbalsta programmas.

Desmit Latvijas tūrisma, viesu izmitināšanas un ēdināšanas, skaistumkopšanas un sporta nozares asociācijas arī pēc tikšanās ar Ministra prezidenta Krišjāņa Kariņa (JV) biroja pārstāvjiem uztur finanšu ministra Jāņa Reira (JV) un veselības ministra Danielu Pavļuta (AP) demisijas pieprasījumu, informē asociāciju pārstāvji.

Nozares asociācijas arī neizslēdz iespēju paplašināt demisijas pieprasījumu, ja Kariņš neuzņemsies atbildību un neatrisinās ieilgušo krīzi uzņēmējdarbībā.

Asociāciju ieskatā nav korekti visu atbildību par nozari novelt uz Ekonomikas ministriju, kas "tiešām ir aktīvi strādājusi gan pie ierobežojumu mazināšanas, gan kompensāciju mehānismu izveides, bet konsekventi netiek sadzirdēta valdībā".

Nozares asociācijas uzsver, ka, neraugoties uz ierobežojumiem, izmitināšanas un ēdināšanas nozares, tūrisma aģenti un operatori valstij 2020. un 2021.gadā nodokļos ir samaksājuši vairāk, nekā saņēmuši valsts atbalsta veidā. Proti, divu gadu laikā nozares dažādos atbalsta pasākumos saņēmušas 188 miljonus eiro, bet nodokļos samaksājušas vairāk nekā 226 miljonus eiro.

Pēc nodokļu sakārtošanas taksometru nozarē lēto kompāniju piedāvātie pakalpojumi kļūs dārgāki, intervijā norāda zīmola Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis.

Viņš skaidro, ka ar tādiem tarifiem, ar kādiem patlaban strādā virkne kompāniju, ir «neiespējamā misija» darboties tālāk. Nomaksājot nodokļus, neesot iespējams segt izmaksas, kas ir lētākas par 44-45 centiem par kilometru. Pretējā gadījumā notiekot ārkārtīgi liela manipulācija ar nodokļu nomaksu. Lielajām kompānijām brauciena cenu izmaiņas tuvākajā laikā neesot gaidāmas.

Izņēmums gan varot būt pārvadājumi, kas skar lidostas apkalpošanu, jo iebraukšana šajā teritorijā esot ļoti dārga un tā ir jākompensē. Viņš gan pieļauj, ka mazās kompānijas meklēs iespējas, kā vēl vairāk izdevumus minimizēt. Taču tas notikšot uz kvalitātes samazināšanas rēķina - vecāka automašīna un negarantēta nokļūšana galapunktā.

Par spīti tam, ka jau kopš šī gada 13.septembra VID vienotajā datubāzē ir reģistrēts taksometru skaitītājs Microtax-06, kuru atbilstības pārbaudes institūcija ir atzinusi par atbilstošu normatīvā regulējuma prasībām, komersantu aktivitāte to reģistrēšanā ir ļoti zema, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID).

Minētā norma, kas nosaka, ka atbilstības pārbaudes ir jāveic visiem elektronisko ierīču un iekārtu modeļiem, tika pieņemta jau 2015.gada 15.decembrī un stājās spēkā 2016.gada 1.jūlijā. Šajā laikā ir notikušas regulāras VID ekspertu tikšanās gan ar nozares pārstāvjiem, gan apkalpojošajiem dienestiem un atbilstības institūcijām, lai informētu par aktualitātēm elektronisko ierīču un iekārtu jomā, kā arī skaidrotu jauno iekārtu ieviešanas procesu.

Saskaņā ar skaitītāja modeļa “Microtax 06 apkalpojošā dienesta sniegto informāciju, uzstādīšanai šobrīd ir pieejami jau 500 jaunie skaitītāji, tomēr taksometru skaitītāju lietotāju aktivitāte ir ļoti zema - no šī gada 13.septembra līdz 30.septembrim VID datubāzē bija piereģistrēti tikai 15 skaitītāji.

Plāno samazināt iecerēto valsts sociālās obligātās apdrošināšanas priekšapmaksu taksometru nozarei, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc taksometru nozares pārstāvju tikšanās ar Finanšu ministriju (FM) tapis skaidrs, ka nozarei tiks ieviesta valsts sociālās obligātās apdrošināšanas priekšapmaksa 130 eiro apjomā uz vienu taksometra automašīnu mēnesī, DB norāda Baltic Taxi pārstāvis Jānis Naglis. «Tā arī ir vienīgā atblāzma no nozares piedāvājuma. Protams, labāk par neko. Lai vesela pusotra gada darbs nebūtu pilnīgi vējā, un tā vienīgais rezultāts nebūtu FM un Labklājības ministriju (LM) noraidījums visiem nozares priekšlikumiem, pēdējā brīdī bija jāveic korekcijas, lai nonāktu pie vāja kompromisa,» piebilst J. Naglis. Jāatgādina, ka nozares sākotnējais priekšlikums bija ieviest tā saukto ikmēneša patentmaksu katram taksometram 286 eiro apjomā.

Līdz ar jauno kārtību, sniedzot taksometru pakalpojumus pie lidostas Rīga ielidošanas termināļa, parādās aizvien vairāk problēmu, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Kopš automātiskās barjeras demontāžas un taksometru caurlaižu sistēmas atcelšanas starptautiskās lidostas Rīga teritorijā notikumi risinājušies dažādi. Augušas pasažieru sūdzības par pakalpojumu kvalitāti un arī par neadekvāti augstajām brauciena izmaksām atsevišķos gadījumos. Pasažieru iekāpšana taksometros šobrīd notiek maksas teritorijā, kur taksometriem ir jāmaksā 1,5 eiro par 30 minūšus stāvēšanu. Tas rada papildus izmaksas taksometru pakalpojumu sniedzējiem. Tāpēc, piemēram, AS Rīgas Taksometru parks šo summu ir iekļāvis pakalpojuma cenā. Šobrīd gan nav saprotams, vai šādi drīkst rīkoties. Ministru kabineta noteikumos rakstīts, ka maksu par braucienu veido trīs sastāvdaļas - nolīgšanas tarifs, attāluma tarifs jeb maksa par kilometru un laika tarifs, kas ir braukšana/stāvēšana.

Lai gan Valsts ieņēmumu dienests (VID) šobrīd veic aktīvas darbības, lai sakārtotu taksometru pakalpojumu nozari un sekmētu ātrāku jaunajām prasībām atbilstošu taksometru skaitītāju nomaiņu, joprojām lielākā daļa taksometru skaitītāju nav nomainīti pret jaunajām prasībām atbilstošiem.

VID datu bāzē ir kopumā reģistrēti aptuveni 2,3 tūkst. taksometru skaitītāji, no kuriem uz šā gada decembra beigām atbilstoši jaunajām prasībām reģistrēts - 561 taksometru skaitītājs, DB uzzināja VID. Tā pārstāve Evita Teice-Mamaja norāda, ka VID 10 dienu laikā taksometru pakalpojumu sniedzējiem ir nosūtījis 212 vēstules par informācijas sniegšanu saistībā ar uzstādītā taksometra skaitītāja lietošanu un nomaiņu. Ja taksometra skaitītāja lietotājs neatsaucās VID uzaicinājumam un neveic skaitītāja nomaiņu, VID uzsāk administratīvo lietvedību.

«No saņemtajām atbildēm ir secināms, ka vairāki komersanti jau savu darbību ir pārtraukuši, bet taksometra skaitītājs nav noņemts no uzskaites. Lai sakārtotu taksometru pakalpojumu sniedzēju nozari un lietotāji taksometros uzstādītu un lietotu tikai skaitītājus, kuri ir saņēmuši atbilstības apliecinājumu un ir reģistrēti, VID ir uzsācis sadarbību ar Rīgas domes Satiksmes departamentu un vairākām pašvaldībām,» norāda E. Teice-Mamaja.

«Nekādu pievienotās vērtības nodokli (PVN) no valsts neizkrāpj un neko neoptimizē tie, kas nekādu PVN no klientiem nesaņem. Baltic Taxi partneri, kas darbojas mikrouzņēmuma režīmā, priekšnodoklī PVN neatskaita, jo nav PVN maksātāji. Tādēļ nekādas shēmas nav iespējamas,» pēc LTV raidījumā Aizliegtais paņēmiens izskanējušās informācija, ka Baltic Taxi izstrādājis shēmu PVN nemaksāšanai, savu viedokli pauž uzņēmuma konsultants Jānis Naglis.

Viņš norāda, ka 2014. gadā taksometru nozare Latvijā oficiāli apgrozīja 10,7 miljonus eiro un no tiem Baltic Taxi apgrozīja 7,3 miljonus eiro. Līdz ar to 6% no visiem nozares dalībniekiem nodrošinājuši 70% no nozares oficiālā apgrozījuma.

«Lai tie, kas saredz nodokļu nomaksas lietderību uzņēmējdarbībā, spētu konkurēt ar nodokļu nemaksātājiem tik veselīgos apstākļos, kādus valsts pārvalde ir radījusi taksometru nozarē Latvijā, tas, kas šķiet, «nodokļu optimizācija», acīmredzot, ir daudzu uzņēmēju nepieciešamība. Nozarē šodien nevar runāt par kvalitatīvu pakalpojumu, par godīgu konkurenci, vienādiem spēles noteikumiem, kurus visi ievēro,» uzsver J. Naglis.

Pastāvošie ierobežojumi un mērķtiecīga atbalsta neesamība rada kritisku ietekmi uz naktsmītņu segmentu, informē Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācija (LVRA).

LVRA norāda, ka jau vairākkārt publiski ir norādījusi, ka no Latvijas tautsaimniecības aspekta ir svarīgi, lai viesmīlības pakalpojumu nozare pēc iespējas ātrāk sasniegtu 2019. gada rādītājus, kad kopējais pienesums Latvijas valsts budžetā bija vairāk nekā miljards eiro.

"Diemžēl, gandrīz jau divu gadu garumā pastāvošie ierobežojumi, arvien pieaugošās apsaimniekošanas izmaksas un skaidrs, tikai uz naktsmītnēm mērķēts atbalsta trūkums, novedīs pie vairuma vietējā kapitāla naktsmītņu slēgšanas un bezdarbnieku skaita, īpaši reģionos, pieauguma. Savukārt noteikta servisa līmeņa naktsmītņu trūkums var radīt situāciju, ka Latvija nevar pretendēt uz starptautisku augsta līmeņa un sporta pasākumu organizēšanu. LVRA 2021. gada 8. novembrī ir vērsusies pie valdības ar lūgumu par nepieciešamību atjaunot atbalstu izmitināšanas pakalpojumu sniedzējiem operacionālo izmaksu segšanai 15eur/m2, taču joprojām nav rasts risinājums šī atbalsta izveidē," norāda asociācija.

Dzīves dārdzības ietekmē Latvijā pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, intervijā TV3 raidījumam "900 sekundes" prognozēja Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas prezidents Jānis Naglis.

"Ņemot vērā cenu kāpumu, pieaugs ātrās ēdināšanas uzņēmumu skaits, jo patērētāju, kuriem ir lieki naudas līdzekļi, [lai apmeklētu augstākas klases restorānus], samazinās," sacīja asociācijas prezidents.

Vienlaikus viņš atzīmēja, ka tūrisma nozarei 2021.gads bija veiksmīgs un ar optimismu piepildīts, tostarp šo gadu sekmīgāk aizvadīja tie tirgus dalībnieki, kuri strādā ārvalstu tirgos, jo Latvijas iedzīvotāji pēc diviem pandēmijas gadiem bija noilgojušies pēc ceļojumiem.

Tāpat Naglis minēja, ka pirms Covid-19 pandēmijas Latvijā vienu trešdaļu no nozares ieņēmumiem nodrošināja vietējie ceļotāji, bet divas trešdaļas veidoja ārvalstu tūristi, taču arī šajā gadā ārvalstu tūristu devums pārsniedza vietējo iedzīvotāju pienesumu. "Šajā gadā vietējo tūristu devumu tomēr pārspēja ārzemnieki, tāpēc zināmā mērā esam uzlabojuši situāciju," viņš sacīja.

Ēnu ekonomikas apjoms taksometru nozarē sasniedz vismaz 80%. Vidēji nozare nodokļu deklarācijās uzrāda tikai 225 eiro (bruto) algu un 66 nostrādātās stundas vienam autovadītājam mēnesī.

Taksometru pakalpojumos tiek izmantotas dažādas metodes, lai ietekmētu skaitītāju rādījumus, piemēram, tiek piemērotas neadekvātas atlaides, līdz pat 90% un neuzrādītu patiesos ieņēmumus. Gandrīz puse Autopārvadājumu direkcijā reģistrēto vadītāju vispār nav reģistrēti kā nodokļu maksātāji. Šie ir tikai daži no galvenajiem rādītājiem, kas apkopoti 2018. gada nogalē veiktajā pētījumā par taksometru nozari Latvijā.

Pētījumu īstenoja biedrība BASE (Business against shadow economy), tā izstrādē piedalījās Ināra Pētersone, Dr. Arnis Sauka un Juris Stinka.

Kā uzsver pētījuma autori, obligāto valsts sociālās apdrošināšanas iemaksu - avansa maksājumu 130 eiro apmērā par taksometru mēnesī, ieviešana situāciju Latvijas taksometru nozarē būtiski nav ietekmējusi. Proti, atbilstoši Valsts Ieņēmumu dienesta apkopotajai statistikai, neraugoties uz pavisam nelielu nodokļu ieņēmumu pieauguma tendenci, nodokļu apjoms no taksometru nozares ir nesamērojami mazs. Prognozējams, ka 2018.gadā tas varētu veidot aptuveni 3 milj. eiro, t.sk. «algas nodokļi» (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, iedzīvotāju ienākuma nodoklis, mikronodoklis) 2,3 milj. eiro. «Diemžēl, neraugoties uz likumdevēju un uzraugošo iestāžu centieniem, salīdzinoši nesen pieņemtie likuma grozījumi nav atrisinājuši iepriekš minētās problēmas- mazus nodokļu ienākumus, nesamērīgi zemas uzrādītās algas kā arī dažādas manipulācijas lai neuzrādītu nobraukto kilometru daudzumu. Arī pārvadātāji ar »baltajiem numuriem« nereti turpina sniedz nepilnīgu informāciju vai vispār nesniedz informāciju Valsts ieņēmumu dienestam.», secina BASE pārstāvji.

Arī pēc valstī izsludinātās ārkārtējās situācijas beigām jeb no 1.marta atsevišķu pakalpojumu saņemšanai būs nepieciešams Covid-19 sertifikāts, paredz otrdien valdībā apstiprinātie grozījumi noteikumos par epidemioloģiskās drošības pasākumiem Covid-19 infekcijas izplatības ierobežošanai.

Grozījumus iesniegusī Veselības ministrija (VM) norāda, ka nosacījums tiks saglabāts publiskos pasākumos telpās un pakalpojumiem, kur ir augstāks risks Covid-19 izplatībai - izklaides pasākumos, diskotēkās, deju klubos, azartspēlēs, sniedzot pakalpojumus, kuru laikā netiek lietotas sejas maskas, piemēram, sporta pakalpojumus, skaistumkopšanas pakalpojumus, labsajūtas pakalpojumus, kā arī sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus.

Tāpat par augsta Covid-19 izplatības riska aktivitātēm ir uzskatāmas dejas, kora dziedāšana un tamlīdzīgas aktivitātes, kā arī sporta aktivitātes, tādēļ tiks saglabāts nosacījums, ka amatieru kolektīvu nodarbībās telpās - koru, deju mēģinājumos, amatieru sporta treniņos varēs piedalīties tikai ar derīgu vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātu.

Šis gads solās viest dažādus jaunumus taksometru nozarē, to DB atzīst nozares pārstāvji un atbildīgās valsts un pašvaldību institūcijas. Visi kā viens joprojām piekrīt, ka kaut kas ir jāmaina, lai arī šajā nozarē ieviestu kārtību un vienādus spēles noteikumus visiem tirgus spēlētājiem. Tomēr ne visos jautājumos domas par labākajiem iespējamiem risinājumiem sakrīt.

Satiksmes ministrija šobrīd ar ministrijām un sociālajiem partneriem saskaņo informatīvo ziņojumu par tiesisko regulējumu pasažieru pārvadājumiem ar taksometriem un priekšlikumiem nozares pilnveidošanai. Maijā tas tiks iesniegts izskatīšanai Ministru kabinetā.

Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komiteja apkopojusi un sagatavojusi priekšlikumus Satiksmes ministrijai. Pašvaldība aicina sagatavot grozījumus Autopārvadājumu likumā, paredzot, ka speciālās atļaujas (licences) izsniegšana vieglo taksometru pārvadājumu veikšanai ir deviņu republikas pilsētu un plānošanas reģionu kompetencē. Papildus noteikts, ka plānošanas reģionā izsniegtā speciālā atļauja (licence) nedod tiesības veikt vieglo taksometru pārvadājumus republikas pilsētā un otrādi. Tāpat pēc domes paustā likumā būtu jānosaka, ka automašīnām, kas tiek izmantotas kā vieglie taksometri, ir jābūt pakalpojumu sniedzēja īpašumā vai līzingā un visi pasažieru pārvadājumiem izmantotie transportlīdzekļi nedrīkst būt vecāki par trim gadiem vai par ražotāja noteikto garantijas termiņu no pirmās reģistrācijas datuma. Tieši pēdējā prasība ir izraisījusi neizpratni taksometru pakalpojumu sniedzējiem. AS Rīgas Taksometru parks valdes priekšsēdētājs Kaspars Muižnieks DB saka: «Kāda ir jēga tam, ka nosaka vecuma ierobežojumu? Būtiskākais ir Ceļu satiksmes drošības direkcijas tehniskā apskate un transportlīdzekļa uzturēšana atbilstošā tehniskā kārtībā. Jebkuru jaunu transportlīdzekli pusgada laikā var pārvērst par «miskasti».»

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociāciju (LVRA) turpmāk vadīs SIA "Islande Hotel" valdes priekšsēdētājs un līdzšinējais asociācijas valdes loceklis Andris Kalniņš, šajā amatā nomainot Jāni Nagli, informē asociācijā.

Latvijas Viesnīcu un restorānu asociācijas valdē darbu turpinās AS "Lido" valdes priekšsēdētāja Rita Auziņa, viesnīcas "Monika Centrum Hotel" ģenerāldirektors Ruslans Jamčinksis, viesnīcas "Vecgulbenes muiža" saimnieks Ainars Melders un viesnīcas "Pullman Riga Old Town Hotel" valdes loceklis Valdis Vanadziņš.

Savukārt no jauna asociācijas valdē ievēlēts Biznesa augstskolas "Turība" pētnieks Ērikas Lingebērziņš, viesnīcas "Radisson Blu Latvija Conference&SPA Hotel" pārdošanas un mārketinga direktors Jānis Priede, viesnīcas "Hotel Jūrmala Spa" Pārdošanas un mārketinga nodaļas vadītāja Dace Šķēle un "Mogotel Hotel Group" administratīvā direktore Inese Zača.

Vēlmi sakārtot taksometru nozari vērtē pozitīvi, tomēr nav pārliecības, vai priekšlikumi efektīvi darbosies arī reālajā dzīvē.

Valdības sēdē šodien tiks skatīti grozījumi Autopārvadājumu likumā, kas ietver arī jaunā satiksmes ministra Tāļa Linkaita priekšlikumus taksometru nozares sakārtošanai. Pirmais no regulējumiem definēs, ka mobilās lietotnes, ar kuru palīdzību iespējams izsaukt taksometru ar balto numuru, ir nevis parastas interneta platformas, bet komersanti, kas sniedz taksometra pakalpojumus. Tas nozīmēs, ka uz mobilajām aplikācijām attieksies reģistrēšanas nosacījumi un platformai būs jāpakļaujas noteiktām prasībām un kontrolēm.

Grozījumi arī paredz paaugstinātas prasības pie starptautiskas nozīmes transporta infrastruktūras objektiem – lidostām, autoostām, dzelzceļa stacijām un ostām. Taksometru kompānijām būs iespēja noteikt konkrētu pārvadājuma cenu no šiem infrastruktūras objektiem. Pasažieris norēķinu varēs veikt arī ar īpašu kuponu, ko būs iespēja iegādāties vai nu tam paredzētā interneta vietnē, vai tirdzniecības vietās konkrētajos objektos.