Par iespēju nopirkt biļeti sabiedriskajā transportā, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tiek spriests jau gadiem; šobrīd bankas nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus – tikai viena izdod attiecīgu karti, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Lai valstij, pašvaldībām un pārvadātājiem būtu pilnīgāka aina par pirmsskolas vecuma bērniem, invalīdiem, bāreņiem un politiski represētajiem paredzēto līdzekļu vai dažādu pašvaldības piešķirto atlaižu izlietojumu, liela loma paredzēta bezskaidas naudas pakalpojumiem, kas fiksē katru gadījumu, kur un cik bieži nauda tiek izmantota. Bezkontakta maksājumu karšu izmantošanas iespēju sabiedriskajā transportā paredz martā pieņemtie Ministru kabineta (MK) Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus. Līdz šim šajā jomā vērojamas diezgan lielas kaislības, un lielākoties bankas vēl nav gatavas piedāvāt atbilstošus pakalpojumus. No vienas puses tas ir saprotams, jo tās ir noteiktas izmaksas un nav pārliecības par investīciju atpelnīšanās laiku, no otras puses – tas varētu dot pienesumu kopējā klientu skaitā, tādējādi atņemot konkurentiem klientus, kuri ikdienā izmantotu konkrētās bankas pakalpojumus. Šobrīd šādu karti izdod tikai viena banka, lai gan šajā virzienā darbojas arī citi finanšu pakalpojumu uzņēmumi.
Liek sprunguļus
Viens no iemesliem, kādēļ Pārresoru koordinācijas centrs (PKC) virzīja šos noteikumus, bija Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) aplēses, ka izdosies ietaupīt piecus miljonus eiro gadā, tostarp novēršot nepamatotu biļešu izsniegšanu. Tam, ka normatīvos aktus izstrādāja PKC, nevis par nozari atbildīgā Satiksmes ministrija (SM), pamatā bija ministrijas nevēlēšanās un pretestība to darīt, kā rezultātā valdība 2013. gada oktobrī to uzticēja PKC.
Arī šobrīd SM neraujas iesaistīties procesā, lai jauno noteikumu prasības no nākamā gada arī tiktu ievērotas. Tādēļ Ministru prezidente Laimdota Straujuma šī gada 25. augustā uzdevusi satiksmes ministram Anrijam Matīsam nodrošināt, lai līdz noteikumu spēkā stāšanās brīdim tiktu noslēgti līgumi starp pasažieru pārvadātājiem un bankām. Šādas rezolūcijas pamatā acīmredzot ir LPPA prezidenta Pētera Salkazanova 12. augusta vēstulē premjerei paustās bažas, ka SM un VSIA Autotransporta direkcija (ATD) «bremzē» MK noteikumu ieviešanu, «kā arī maldina tirgus dalībniekus par veicamajām darbībām». Proti, SM un ATD publiski paudusi viedokli, ka izskata trīs variantus bezskaidras naudas norēķiniem un tiks izvēlēts, kuru ieviest sabiedriskā transporta sistēmā. LPPA norāda, ka šāda viedokļa paušana ir prettiesiska, jo grauj pārvadātāju tiesisko paļāvību, ka valsts pārvalde ievēros normatīvos aktus. Asociācijas ieskatā bezskaidras naudas norēķinu tehniskais izpildījums ir banku kompetencē, un valstij nav tiesību uzspiest tām kādu konkrētu risinājumu. Savukārt ATD pēc konsultācijām ar iesaistītajām pusēm rosina veikt grozījumus MK noteikumos, tostarp atlikt sistēmas ieviešanas termiņu līdz 2017. gada sākumam.
It kā viens
Pēc ATD un LPPA datiem jau šobrīd pilnībā izpildīt MK noteikumu prasības var tikai AS Norvik Banka (Norvik). Bankas Citadele Produktu attīstības daļas vadītājs Andris Lazdiņš DB gan norāda, ka arī tā «no savas puses kopumā tehniski ir gatava nodrošināt šo pakalpojumu». To apstiprina arī e-talonu administrējošās SIA Rīgas karte mārketinga direktors Aleksandrs Brandavs. Viņš noraida ATD vēstulē pausto, ka SIA Rīgas Satiksme un Citadeles risinājums ir tikai izstrādes procesā, sakot, ka ATD nezina, ar ko Rīgas karte nodarbojas. Jau vēstīts, ka kopš jūlija sākuma banka Citadele nodrošina iedzīvotājiem maksājumu karti ar e-talona funkciju, ar kuru var norēķināties par braucieniem Rīgas sabiedriskajā transportā. «Pašreizējie MK noteikumi paredz, ka jaunā kārtība, ņemot vērā pārejas laiku, stāsies spēkā ar 2017. gada 1. janvāri, līdz ar to šobrīd ir pāragri spriest par SEB bankas piedalīšanos, jo līdz jaunās kārtības ieviešanai dzīvē vēl ir laiks,» komentē SEB bankas korporatīvās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone. Pēc DB rīcībā esošās informācijas, tas varētu notikt tikai nākamā gada beigās. Nordea Karšu produktu un pakalpojumu attīstības vadītāja Latvijā Kitija Rudzīte atzīmē, ka šobrīd banka izvērtē veidu, kā nodrošināt šo pakalpojumu saskaņā ar MK noteikumiem, taču ir pāragri runāt par konkrētu termiņu pakalpojuma nodrošināšanai. Savukārt ATD pēc konsultācijām ar bankām vēstulē premjeres birojam raksta, ka «ne visas ieinteresētās norēķinu iestādes ir paguvušas izstrādāt nepieciešamos risinājumus», lai gan tikai viena to paveikusi.
Liepājā jau ievieš
Par to, lai biļeti sabiedriskajā transportā varētu nopirkt, izmantojot bezskaidras naudas norēķinus, tiek spriests jau gadiem. DB jau rakstījis, ka pirmā (2012. gada augustā) bezkontakta maksājumu kartes sāka izdot SEB banka Jelgavas pilsētas skolniekiem, lai tie varētu norēķināties Jelgavas autobusu parka transportā. Tās gan nevarēja izmantot citviet, jo tās nebija VISA vai MasterCard maksājumu kartes. Šobrīd Norvik piedāvātā Pilsētnieka karte tāda ir. Kā pirmajiem dažu mēnešu laikā tā būs pieejama skolēniem, taču to varēs saņemt un izmantot arī jebkurš cits iedzīvotājs.
Norvik arī strādā pie tā, lai Liepājas tramvajos izvietotajos POS termināļos varētu norēķināties ar citu banku parastajām kartēm.
Plašāk lasiet rakstā Bezkontakta maksājumu ieviešana nevedas ceturtdienas, 3. septembra, laikrakstā Dienas Bizness (4.-5. lpp.)!