Grozījumiem Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, varētu būt nopietns lobijs, pieļāva Latvijas Pasažieru pārvadātāju asociācijas (LPPA) prezidents Ivo Ošenieks.
Viņš norādīja, ka attiecīgajam likumprojektam autori galvenokārt ir paši Uber un Taxify un nav korekta šāda likumprojekta virzība, pēc būtības apejot par nozari atbildīgo Satiksmes ministriju.
Tāpat viņš uzsvēra, ka LPPA neviens nepiedāvāja piedalīties likumprojekta izstrādē vai sniegt atzinumu. Asociācija ir skeptiska par piedāvāto regulējumu, skaidrojot, ka arī pašreizējā situācija ir pietiekama, lai varētu attīstīties Uber un Taxify.
Vienlaikus viņš vērsa uzmanību uz to, ka jaunais regulējums ir drauds sabiedriskajam transportam, jo nelegālie pārvadātāji varētu izmantot likuma izmaiņas, attiecinot jauno regulējumu uz sevi.
Pēc Ošenieka teiktā, raugoties uz steigu un veidu, kādā tiek virzītas izmaiņas likumā, aiz tām varētu būt nopietns lobijs un «kādam kaut kas apsolīts».
Ošenieks sacīja, ka plāno piedalīties Saeimas tautsaimniecības komisijas sēdēs, kad attiecīgais likumprojekts tiks skatīs, un paust asociācijas nostāju.
Jau rakstīts, ka partijas Vienotība Saeimas deputāti sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājuši un iesnieguši izskatīšanai Saeimā grozījumus Autopārvadājumu likumā, ar kuriem paredzēts Latvijā ieviest kopbraukšanas jeb ridesharing pakalpojumus, no kuriem populārākais ir pasaulē pazīstamais Uber.
Partijas priekšsēdētāja vietnieks Edvards Smiltēns norādīja, ka jau daudzus gadus ar dažādu tehnoloģiju un saziņas līdzekļu starpniecību tiek organizēti kopīgi braucieni ar mērķi samazināt brauciena izmaksas vai ērtāk nokļūt vietās, kur cits transports nekursē vai kursē reti, taču Latvijā šo tehnoloģisko iespēju pilnvērtīgu izmantošanu ierobežo tiesiskā regulējuma trūkums.
Smiltēns, atbildot uz jautājumu, kāpēc Vienotība sadarbībā ar Ekonomikas ministriju izstrādājusi regulējumu, kas pēc nozares piekritības būtu jādara Satiksmes ministrijai, un kāpēc jaunais regulējums sākumā nav skatīts valdībā, aģentūrai LETA norādīja, ka tas darīts, lai ātrāk sāktos diskusija par šo jautājumu.
Vienlaikus viņš piebilda, ka par attiecīgajiem likuma grozījumiem diskutēts gan ar kopbraukšanas un taksometru nozari, gan ar Satiksmes ministriju.
Tāpat Smiltēns sacīja, ka jaunais regulējums bauda arī pārējo koalīcijas partiju atbalstu. Iesniegtos likuma grozījumus parakstījis Rihards Kols no Nacionālās apvienības un Ingmārs Līdaka no Zaļo un zemnieku savienības.
Savukārt Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Vilnis Ķirsis (Vienotība) aģentūrai LETA pauda, ka viņam nav indikāciju par Satiksmes ministrijas vēlmi izstrādāt regulējumu, kas ļautu tirgū ienākt tādiem kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem kā Uber, tāpēc nolemts uzreiz jauno regulējumu virzīt uz Saeimu, lai nezaudētu laiku.
Ar grozījumiem Autopārvadājumu likumā plānots nodrošināt kopbraukšanas pakalpojumu drošumu un uzticamību, nosakot prasības uzņēmumiem, kuri atbalsta transporta kopbraukšanas pakalpojumus, kā arī darbības noteikumus pārvadātājiem, kuri sniedz šādus pakalpojumus. Valstij savukārt būs iespēja uzraudzīt transporta kopbraukšanas pakalpojumus.
Pēc Vienotības paustā, grozījumos paredzēts, ka, izmantojot mobilo lietotņu starpniecību, brauciena maksa starp vadītāju un pasažieri tiks organizēta, izmantojot tiešsaistes maksājumu sistēmu, ko starpniecības ceļā nodrošina tehnoloģiju platformas, iekasējot komisijas maksājumu par tādu pakalpojumu sniegšanu. Šādu tehnoloģiju izmantošana ir caurskatāma un samazina «pelēkās ekonomikas» īpatsvaru, kāds patlaban ir transporta nozarē.
«Kopbraukšanas pakalpojumu regulējuma ieviešana kopumā pozitīvi ietekmēs Latvijas sabiedrības un tautsaimniecības attīstību. Dalīšanās ekonomika, tostarp kopbraukšanas pakalpojumi, ļauj gūt ienākumus un elastīgi organizēt darba laiku tādām personām, kas kādu iemeslu dēļ nevar strādāt pilnu darba laiku, piemēram, studentiem, kā arī sniedz iespējas iztikt bez privātā transporta apgabalos ar intensīvu satiksmi, šādi samazinot automašīnu skaitu uz ceļiem un to radīto piesārņojumu. Rezultātā uzlabojas gan kopējā satiksme, gan gaisa kvalitāte. Tāpat citu valstu pieredze liecina, ka, pieaugot kopbraukšanas pakalpojumu pieejamībai, samazinās autoavāriju skaits, kas izraisītas, esot alkohola reibumā,» klāsta Vienotība.
Paredzēts arī, ka kopbraukšanas pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas kā nodokļu maksātājiem, līdz ar to sniegtie pakalpojumi būs apliekami ar nodokļiem, radot papildu ieņēmumus valsts budžetā, savukārt bezskaidras naudas norēķinu sistēma novērsīs nedeklarētu ienākumu gūšanas iespēju.
Tāpat iespēja novērtēt katru saņemto kopbraukšanas pakalpojumu un sniegt atsauksmi par saņemtā pakalpojuma kvalitāti ļaus bloķēt nekvalitatīvus un normatīvo aktu prasībām neatbilstošus pakalpojumu sniedzējus.
