Jaunākais izdevums

Ikvienam uzņēmuma darbiniekam ir jātic sev un tam, ko viņš dara, savukārt vadītājam – jāspēj savu komandu motivēt, lai kopīgi sasniegtu arvien augstākus mērķus, teic AS Putnu fabrika Ķekava izpilddirektore Aiva Banga.

Mūsdienu biznesa vidē ir ļoti svarīgi nemitīgi attīstīties, spēt paredzēt nākotnes tendences un būt soli priekšā citiem, uzskata A. Banga, piebilstot, ka ļoti nozīmīga ir arī darbinieku vēlme kopīgi augt un attīstīties.

Novērtēju, ka mūsu uzņēmuma komandai ir augsta pašmotivācija, darba spars, enerģija un vēlme pārspēt pašiem sevi, jo tieši tas palīdz sasniegt arvien labākus rezultātus, atzīmē Putnu fabrikas Ķekava izpilddirektore.

Atgriežas pie putniem

“Savu pirmo algu es nopelnīju, strādājot putnkopības uzņēmumā, kurā tika audzētas vistas olu dēšanai,” stāsta A. Banga. “Tur strādāja arī mani vecāki, tāpēc varētu teikt, ka šobrīd dzīve savā veidā ir apmetusi loku un esmu atgriezusies šajā interesantajā jomā. Bērnībā tas bija laiks, kuru pavadīju kopā ar maziem cālīšiem, vistām un gaiļiem, savukārt tagad – aizraujošs un izaicinošs darbs lielā, augošā uzņēmumā. Jau pamatskolā mani interesēja viss, kas saistīts ar darba tiesību jomu, tāpēc diezgan agri bija skaidrs, ka savu profesionālo karjeru vēlos saistīt tieši ar šo nozari. Pēc vidusskolas beigšanas iestājos Kultūras un tehnoloģiju augstskolā, mācību procesā skolu mainīju un pabeidzu jau Sociālo tehnoloģiju augstskolu, kur ieguvu bakalaura grādu tiesību zinātnēs. Kā praktikante sāku strādāt Valsts darba inspekcijā. Darbs šajā iestādē man ļoti patika, tāpēc nolēmu, ka šī varētu būt lieliska vieta, kur arī pēc studijām turpināt veidot savu karjeru, kā arī iegūt zināšanas un pieredzi darba tiesību jautājumos. Pēc trīs gadiem inspektora amatā devos bērna kopšanas atvaļinājumā, kura laikā iestājos Rīgas Starptautiskajā ekonomikas un biznesa administrācijas augstskolā un ieguvu maģistra grādu personāla vadībā. Man ikdienā nepieciešams būt nepārtrauktā kustībā un attīstīties, tāpēc šķita, ka šis ir lielisks laiks, lai izglītotos un pašattīstītos. Izvēloties studiju virzienu, es biju pārliecināta, ka šī izglītība man noderēs gan Valsts darba inspekcijā, gan situācijā, ja pieņemšu lēmumu mainīt darba vietu. Manuprāt, izglītībai ir būtiska nozīme jebkurā profesijā, jo mācīties un nepārtraukti attīstīties vienmēr ir ļoti svarīgi. Mācības augstskolā veicina arī plašāku skatījumu uz lietām un procesiem. Tur iegūtās zināšanas man ne tikai iemācīja biznesa darbības principus, bet attīstīja arī komunikācijas un cilvēkvadības prasmes, kas savā ziņā nodrošina pamatu veiksmīgai izaugsmei jebkurā jomā,” uzskata A. Banga.

Visu rakstu lasiet 9.novembra žurnālā Dienas Bizness!

ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairākums Latvijas uzņēmumu vadītāju un darbinieku tuvākajā laikā vēlētos apgūt vai uzlabot mākslīgā intelekta rīku izmantošanas prasmes, lai tādējādi paaugstinātu darba efektivitāti un stiprinātu kompānijas konkurētspēju.

Tas noskaidrots biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets».

Pētījumā «Vadītāja digitālais portrets 2023» iegūtie rezultāti nepārprotami apliecina, ka uzņēmējdarbības vidē strauji ienākušie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi izpelnās aizvien nozīmīgāku lomu arī Latvijas uzņēmumos. To lietošanu vēlas apgūt 61% no 644 aptaujātajiem. Intereses pieaugumu var skaidrot gan ar ap MI rīkiem sacelto ažiotāžu, gan tīri pragmatisku vēlmi gūt priekšrocības konkurences cīņā. No citām prasmēm jāizceļ failu koplietošanas sistēmu un uzņēmuma vadības sistēmu izmantošana, kuras gribētu papildināt 34% respondentu.

Tehnoloģijas

Darbinieki visbiežāk mācās biroja programmas, vadītāji apgūst dokumentu vadību

Db.lv,26.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējo gadu intensīvā digitalizācija kopumā ir uzlabojusi Latvijas uzņēmumu produktivitāti, tomēr digitālo prasmju ziņā darbiniekiem un vadītājiem vēl joprojām ir liels izaugsmes potenciāls.

Par to liecina gan Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss (DESI), kur Latvija ieņem 17. vietu un cilvēkkapitāla rādītājā ir zem Eiropas Savienības (ES) vidējā līmeņa, gan ikgadējais pētījums "Vadītāja digitālais portrets".

Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā "Vadītāja digitālais portrets 2023" noskaidrots, ka uzņēmumi diezgan atturīgi izturas pret darbinieku digitālo prasmju paaugstināšanu. Pēdējos divos gados uzņēmuma organizētos kursos zināšanas apguvusi neliela daļa strādājošo. Pieprasītākās bijušas biroja programmu apmācības, kurās piedalījušies 13,5% respondentu. Dokumentus vadības un lietvedības sistēmu lietošanu mācījušies 13,2% aptaujāto darbinieku, bet dokumentu koplietošanas sistēmu - 12,5%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr daļa sabiedrības vēl ar neuzticību uzlūko ar loģiskas domāšanas aizmetņiem apveltītus digitālus risinājumus, saskatot tajos konkurentus uz darba vietu, uzņēmumi jau steidz apgūt mākslīgā intelekta (MI) rīkus.

Pētījuma «Vadītāja digitālais portrets 2024» rezultāti parādījuši, ka interese par viedajiem risinājumiem ir pamatīga, un uzņēmēji labprāt tiem atvēlētu visdažādākos darba pienākumus. Vislielākais pieprasījums ir pēc instrumentiem, kas spētu plānot personāla noslodzi, sagatavot oficiālos dokumentus un apkopot grāmatvedības datus.

MI risinājumi biznesa vidē jau divus gadus ir «karsta» aktualitāte. Taču, ja pirmsākumos vairākuma uzņēmumu vadītāji aprobežojās ar ziņkāri par jaunajiem rīkiem, tad aizvadītais gads iezīmēja pāreju uz reālu rīcību. Šobrīd jau 43% respondentu izmanto teksta un 23% - vizuālo materiālu ģeneratorus. 18% iepazinuši virtuālos asistentus un tikpat arī rutīnas uzdevumu automatizācijas risinājumus. Tomēr uzņēmēji negrasās aprobežoties ar šāda veida palīdzību. Viņu ambīcijas ir daudz vērienīgākas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Amerikāņu mākslinieka Endija Vorhola veidotais Merilinas Monro portrets izsolē Ņujorkā pirmdien pārdots par 195 miljoniem dolāru (184,7 miljoniem eiro).

1964.gadā tapušais portrets "Shot Sage Blue Marilyn" kļuvis par dārgāko 20.gadsimta mākslas darbu, kāds pārdots izsolē. Tas balstīts uz aktrises foto portretu un darināts zīdspiedes tehnikā.

Monro portrets, kas ir viens no pazīstamākajiem Vorhola darbiem, pārdots izsoļu namā "Christie's".

Par vēl lielāku summu izsolē pārdota tikai Leonardo da Vinči glezna "Salvator Mundi" ("Pasaules glābējs"), kas 2017.gadā tika izsolīta par 450,3 miljoniem dolāru.

"Shot Sage Blue Marilyn" jaunais īpašnieks nav zināms. Portretu pārdeva Tomasa un Dorisas Ammannu fonds Cīrihē, kas parasti ienākumus no izsolēm ziedo labdarībai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Angļu matemātiķa Alana Tjuringa portrets ceturtdien kļuva par pirmo humanoīda robota veidoto mākslas darbu, kas pārdots izsolē, un tika nosolīts par 1 320 000 ASV dolāru.

2,2 metrus augstais portrets "A.I. God" ("Mākslīgā intelekta dievs"), kuru veidojis pasaulē pirmais ultrareālistiskais robots mākslinieks "Ai-Da", pārspēja pirmsizsoles novērtējumu 180 000 dolāru, kad tas tika pārdots Londonas izsoļu nama "Sotheby's" Digitālās mākslas izsolē.

"'Šodienas rekordcena par humanoīda robota mākslinieka pirmo mākslas darbu, kas nonācis izsolē, iezīmē momentu modernās un mūsdienīgās mākslas vēsturē un atspoguļo augošo krustošanos starp mākslīgā intelekta tehnoloģiju un globālo mākslas tirgu," paziņoja "Sotheby's".

"Mana darba galvenā vērtība ir tā spēja kalpot par katalizatoru dialogam starp jaunām tehnoloģijām," sacīja "Ai-Da", kas runāšanai izmanto mākslīgo intelektu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Digitālo prasmju pilnveidošana ekonomiski aktīvo cilvēku vidū nezaudē aktualitāti, pat neraugoties uz to, ka XXI gadsimtā uzņēmumi un paši strādājoši jau ieguldījuši pamatīgas pūles datorpratības uzlabošanā.

Īpaši vilinošas ir modernāko tehnoloģiju sniegtās iespējas – 61% Latvijas uzņēmumu augstākā un vidējā līmeņa vadītāju aizvadītajā gadā apguvuši mākslīgā intelekta (MI) izmantošanu darba pienākumu veikšanā. Darbinieku vidū MI iepazīšana bijusi pieejama 36% respondentu.

Ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» jaunākajā, 2024. gada kārtā noskaidrots, ka vairums uzņēmumu apņēmīgi nodrošina digitālo prasmju uzlabošanas apmācības kā vadītājiem, tā darbiniekiem. Turklāt apmācību tematika ir daudzveidīga, aptverot kā progresīvākās tehnoloģijas, tā joprojām noderīgas pamata datorprasmes.

Darbinieki aizvadītajā gadā visbiežāk apguvuši darbu ar dokumentu vadības un lietvedības sistēmām. Šādi kursi bijuši pieejami 38% no aptaujātajiem uzņēmumiem. 36% mācījušies par mākslīgā intelekta risinājumiem un 31% - dokumentu koplietošanas sistēmas. Relatīvi augsta interese bijusi par datu drošības un datu aizsardzības jautājumiem. Šādas apmācības organizētas 29% uzņēmumu. Interesanti, ka ceturtajā daļā uzņēmumu joprojām ir nepieciešamība apgūt biroja programmu lietošanu, kas tiek pasniegta jau vispārizglītojošajās skolās.

Reklāmraksti

“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” – augstākā līmeņa fotogrāfijas, šokējošas mākslīgā intelekta izdarības

Rakstu sagatavojis neatkarīgs žurnālists R. Kažimėkas,03.10.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu un nodaļu vadītāji joprojām ir galvenais digitālo risinājumu ieviešanas dzinējspēks Latvijas privātfirmās un valsts iestādēs.

Tāds secinājums izriet no biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultātiem. Tie uzskatāmi parāda, ka vadītāju vidū digitālo risinājumu lietotāju īpatsvars ir krietni augstāks nekā darbinieku un ka tieši no vadības nostājas atkarīgs, vai digitālā transformācija būs sekmīga.

Vispieprasītākais risinājums abās grupās ir pandēmijas gados popularitātes izrāvienu piedzīvojušais elektroniskais paraksts. To lieto 87% no visiem aptaujātajiem vadītājiem un 69% darbinieku. Līdzīgas proporcijas novērojamas arī citu rīku izmantošanā. Piemēram, e-adresi izveidojuši 65% vadītāju un 55% darbinieku, un arī e-rēķinu sagatavošanu apguvušo vadītāju īpatsvars ir lielāks nekā darbinieku – attiecīgi 46% pret 42%.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tirdzniecība ar Krieviju ir pēdējā laika karstais kartupelis politiķu mutēs, jo sevišķi pēdējās raganu medības eksportētāju vidū, Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei uzdodot publicēt tos, kuri eksportē uz Krieviju.

Nemedījot vainīgos, paraudzījāmies uz šo tirdzniecību skaitļos, un iznāk, ka uz Krieviju pārsvarā eksportējam spirtotus dzērienus, bet importējam minerālos produktus ‒ gāzi, degvielu, eļļas.

«Ļaunā» eksporta uz Krieviju portrets

Uzmetot acis lielajiem skaitļiem, patiesi var nolemt, ka nekas šajā dzīvē nemainās, jo 2022. gada martā Latvijas eksports uz Krieviju veidoja aptuveni 90 miljonus eiro, bet 2023. gada jūnijā ‒ 95 miljonus eiro. Toties, ja paņem pērnā gada jūniju, ir samazinājums par 56,6%. Ja neievēro izmaiņas eksporta struktūrā un inflāciju, tad varētu izvēlēties atbilstošu mēnesi un pataisīt Latvijas eksportētājus par gataviem neliešiem. Velns slēpjas detaļās, un tādēļ uz tām arī paskatījāmies. Sīkāk ir redzams, ka no eksporta vadošajām pozīcijām pazudušas mašīnas un mehānismi, noteicošo lomu atstājot pārtikas un dzērienu preču grupai, kur nozīmīgāko lomu spēlē alkoholiskie dzērieni.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visplašāk izmantotais digitālais risinājums Latvijas uzņēmumos ir e-paraksts, un to regulāri pielieto 9 no katriem 10 vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Tas ir par trešdaļu vairāk nekā nākamais populārākais risinājums, izriet no pētījuma "Vadītāja digitālais portrets 2024" rezultātiem.

Pandēmijas gados elektroniskais paraksts Latvijas biznesa vidē piedzīvoja īstu uzplaukumu. Valstī noteikto ierobežojumu dēļ bija nepieciešams risinājums, kā ātri, ērti un bez kolēģu satikšanas ļautu apstiprināt dokumentus, un e-paraksts piedāvāja šādu iespēju. Lai arī tagad vairums vadītāju atgriezušies birojos, ieradums parakstīt dokumentus elektroniski palicis. Biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro veiktajā pētījumā noskaidrots, ka e-parakstu pērn regulāri lietoja 92% no visiem vidējā un augstākā līmeņa vadītājiem. Iemesls ir pavisam vienkāršs - šāda dokumentu parakstīšana ir ātrāka un lētāka nekā līgumu, rīkojumu vai pavadzīmju izdrukāšana uz papīra un parakstīšana ar pildspalvu.

Eksperti

5 tendences uzņēmumu darbībā 2024. gadā

Viesturs Slaidiņš, Jumis Pro vadītājs,08.01.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jauns gads mūsu dzīvē ierasti ienāk ar jaunām cerībām, sapņiem un arī ar tikai tam raksturīgām tendencēm. Šis gads nebūs izņēmums, un jau tagad izkristalizējas svarīgākie attīstības virzieni Latvijas uzņēmējdarbības vidē. Aplūkosim piecus nozīmīgākos.

Rēķini kļūst elektroniski

Ministru kabinets (MK) 2021. gada 12. oktobrī izskatīja un atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par attaisnojuma dokumentu un preču piegādes dokumentu elektroniskās aprites sistēmas ieviešanu. Ziņojumā paustā koncepcija paredz no 2025. gada 1. janvāra ieviest elektronisku rēķinu (e–rēķinu) izmantošanu kā obligātu apritē starp komersantiem, kā arī starp komersantiem un valsts un pašvaldību iestādēm. Ja vien pēdējā brīdī netiks veiktas korekcijas koncepcijā, tad uzņēmumiem un publiskajam sektoram atlicis viens gads, lai pilnībā pārietu uz mašīnlasāmu rēķinu apriti. Tas nozīmē atbilstošu grāmatvedības sistēmu ieviešanu tiem, kuriem tādas vēl nav, un nepieciešamo prasmju apgūšanu. Šis process sagaida vairāk nekā pusi Latvijas uzņēmumu un iestāžu. Pērnā gada nogalē veiktajā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrojām, ka šobrīd e-rēķinu aprite funkcionē aptuveni 42-46% Latvijas uzņēmumu un iestāžu, galvenokārt lielajos, daudzus cilvēkus nodarbinošajos. Savukārt mazo un vidēju uzņēmumu vidū joprojām ir populāri elektroniski sagatavoti, taču PDF formātā saglabāti un pa e-pastu vai saziņas lietotnēm nosūtīti dokumenti. Līdz ar to šajā jomā uzņēmējiem būs darba pilnas rokas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ikvienam no mums ir sava gaume attiecībā uz dažādām ikdienas lietām, kā, piemērām, mūziku, kino un pat arī fotografēšanas veidu. Šoreiz vienotā izaicinājumā ir metušies digitālā satura veidotāja Ievai Florence-Vīksne un reperis Edavārdi (Eduards Gorbunovs), lai uzņemtu izcilus attēlus ar jauno Huawei Mate 50 Pro viedtālruņa kameru trīs fotografēšanas kategorijās, kurās izšķirošā balss būs abu sekotājiem, kas trīs kārtās izvēlēsies savu favorītbildi.

Cik tuvu vien var

Viena no kategorijām, kurā abi influenceri sacentīsies par labāko attēlu, ir Macro fotogrāfija. Šī īpašā tuvplāna kategorija izceļas ar mazu detaļu vai objektu iemūžināšanu izteiktā fokusā, kas rada sajūtu, ka objekts ir lielāks nekā dzīvē.

“Jaunais Huawei Mate 50 Pro viedtālrunis ļauj uzņemt niansētas fotogrāfijas tik vien kā no 2,5 cm attāluma, tādējādi sākumā acij nemanāmām detaļām kļūstot par lielizmēra mākslas darbiem. Fotogrāfam atliek tikai ar pieskārienu izvēlēties vietu kompozīcijā, kuru izteikti fokusēt, izmēģinot dažādus variantus un nonākot pie savas mīļākās versijas,” stāsta Huawei produktu apmācību vadītājs Mikus Tillers.

Finanses

Lielbritānijā apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karali Čārlzu III

LETA--PA MEDIA/DPA,08.12.2022

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lielbritānijā ceturtdien apgrozībā parādīsies pirmās monētas ar karaļa Čārlza III attēlu.

Pirmās monētas ar karaļa attēlu būs 50 pensu monētas, uz kurām Čārlza III portrets būs redzams reversā, godinot viņa mātes karalienes Elizabetes II dzīvi un mantojumu.

Monētas jubilejas versija tika izlaista oktobrī, radot rekordlielu apmeklētāju skaitu Karaliskās naudas kaltuves tīmekļa vietnē.

Saskaņā ar pieprasījumu pakāpeniski apgrozībā nonāks aptuveni 9,6 miljoni 50 pensu monētu.

Uz jaunajām monētām redzamo karaļa attēlu radījis skulptors Mārtins Dženings un to personīgi apstiprinājis Čārlzs III.

Saskaņā ar tradīcijām karaļa portrets ir pavērsts pa kreisi - pretējā virzienā Elizabetes II attēlam uz monētām.

Visas Apvienotās Karalistes monētas ar karalienes Elizabetes II atveidu tiks saglabātas kā likumīgs maksāšanas līdzeklis un paliks aktīvā apgrozībā.

Tehnoloģijas

62% vadītāju mākoņpakalpojumos visaugstāk novērtē kopīgas strādāšanas iespēju

Db.lv,18.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kopdarbs, attālinātā darba iespējas un ātrāka informācijas aprite uzņēmumā ir trīs galvenās priekšrocības, kādas Latvijas uzņēmumu vadītāju skatījumā sniedz mākoņpakalpojumi.

Šo un citu argumentu dēļ kā privātās kompānijās, tā valsts pārvaldes iestādēs lietoto ārējos serveros bāzētu programmu īpatsvars turpina pieaugt.

Ikgadējā pētījumā «Vadītāja digitālais portrets» noskaidrots, ka mākoņpakalpojumu piedāvātās kopdarba iespējas novērtē jau 62% no visiem respondentiem. Dažādas kopdarba sistēmas patiešām mainījušas strādāšanas veidu neskaitāmās darbavietās. Iepriekš piekopto dokumentu pārsūtīšanu aizstājušas dokumentu platformas, kurām ikviens strādājošais var pieslēgties no sava datora vai mobilās ierīces, un papildināt ar savu pienesumu. Rezultātā visi kolēģi redz izmaiņas reālā laikā un var aplūkot dokumentu aktuālo versiju. Otrā nozīmīgākā priekšrocība ir attālinātā darba iespēja, ko novērtē 57% aptaujāto. Ja darbavieta izmanto mākoņpakalpojumu, darbiniekiem vairs nav obligāti jādodas uz biroju, jo darbam nepieciešamajām platformām tie spēj piekļūt arī attālināti. Tas nodrošina arī ātrāku informācijas apriti, ko augstu novērtē 53% respondentu.

Citas ziņas

Pētījums: 42% Latvijas uzņēmumu pērn palielinājušies izdevumi

Db.lv,07.02.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Salīdzinoši augstas inflācijas un citu biznesa vides izaicinājumu dēļ aizvadītajā gadā gandrīz puse Latvijas uzņēmumu piedzīvoja izmaksu pieaugumu, ko nācās risināt ar produkcijas vai pakalpojumu cenu palielināšanu, izmaiņām piedāvājumā vai ar peļņas samazināšanu.

Sarežģītajos apstākļos uzņēmumiem nācās arī pastiprināti rūpēties par kolektīva saliedēšanu, liecina biznesa vadības sistēmas Jumis izstrādātāju Jumis Pro ikgadējā pētījuma «Vadītāja digitālais portrets» rezultāti.

Lai arī 2023. gadā inflācija stabili samazinājās, Latvijā tā joprojām bija krietni augstāka par vidējo pēdējā desmitgadē. Tas neapšaubāmi atsaucās uz uzņēmumu darbību. 42% aptaujāto uzņēmumu vadītāju atzina, ka aizvadītajā gadā turpinājuši palielināties izdevumi, kas saistīti ne vien ar izejvielu iegādi, bet arī algu palielinājumu darbiniekiem un augstākām procentu likmēm, piemēram, līzingā iegādājoties automašīnas. Cenšoties pārvarēt izaicinājumus, 17% respondentu koriģējuši piedāvāto preču vai pakalpojumu klāstu un attiecīgi arī to cenas, bet 13% pielikuši papildu pūles pārdošanā, ieviešot jaunus tirdzniecības kanālus.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #20

DB,16.05.2023

Dalies ar šo rakstu

Veselības aprūpes sistēma Eiropā tiek uztverta kā izaugsmes un darbaspēka nodrošināšanas un atjaunošanas instruments, kas sekmē cilvēku veselības pratību, efektīvi ārstē saslimušos, novērš potenciālo darba nespēju un ir neaizstājams ekonomikas pamatkapitāls.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta veselības ministre Līga Meņģelsone.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 16.maija numurā lasi:

Nebanku kredītportfelis patērētājiem tuvojas miljardam

Tēma

Lauku skolu likvidēšana iezīmē iznīcinošu ainu

Dabas resursi

Purvi var kļūt par nākotnes izaugsmes stūrakmeni

Aktuāli

Tērējam daudz, bet kārtības maz!

Ēdiena piegāde

Biznesa potenciālu saredz arī reģionos. Līsa Ristala, Wolt vadītāja Baltijā

Tehnoloģijas

Droši elektroniskās identitātes rīki pieejami vairāk nekā miljonam iedzīvotāju

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #49

DB,07.12.2021

Dalies ar šo rakstu

Kopš deviņdesmitajiem gadiem Latvija ir piedzīvojusi milzīgu progresu, kā rezultātā mūsu biznesa vide ir kļuvusi pārskatāmāka, paredzamāka un investoriem pievilcīgāka.

Tā intervijā Dienas Biznesam saka Amerikas Tirdzniecības palātas Latvijā (AmCham) prezidents un SIA Mikrotīkls valdes priekšsēdētājs Džons Martins Tallijs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 7. decembra numurā:

  • Statistika - saistība starp energoresursu cenu un nodokļu ieņēmumiem.
  • Tēma - OIK mazināšana glābs no elektroenerģijas cenu pieauguma?
  • Finanses - Saglabājas tekošā konta deficīts. Vai satraukties?
  • Krīzes vadība - Turcijai draud hiperinflācija.
  • Tendences - Inflācija atpakaļ neskatās; federālās rezerves atmet tās pārejamību.
  • Aktuāli - Vai tiesai būtu jānošķir šaubīga un tīra nauda konfiskācijas lietās?
  • Darbaspēks - Pēdējā laikā līdz ar pandēmiju Rietumvalstīs arvien izteiktāka kļuvusi tendence, ka darbinieki bariem pamet savas iepriekšējās darbavietas.
  • Portrets - SIA Intrum ģenerāldirektore Baltijā Ilva Valeika.
  • DB konferences - Valdībai savā pārziņā jāpatur meža politika Latvijā.
  • Brīvdienu ceļvedis - Asnate Avotniece, uzņēmēja, Abgunstes muižas saimniece.

Abonēt ir ērtāk: https://www.dbhub.lv/abone

Meklē arī preses tirdzniecības vietās vai lasi elektroniski: https://www.dbhub.lv/eavize

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #51

DB,17.12.2024

Dalies ar šo rakstu

“Man visa pasaule ir vaļā. Protams, loģistika ir mainīga, bet, ja nav kaut kādas kataklizmas, tad ir pilnīgi vienalga, vai tā ir Eiropa vai Āzija. Ja būtu jāorientējas tikai uz Eiropu, tad es teiktu, ka bizness būtu jāslēdz ciet,” intervijā Dienas Biznesam saka palešu sagatavju un taras dēlīšu ražotāja SIA Palleteries īpašnieks, Dienas Biznesa izdotā žurnāla Miljonārs bagātnieku sarakstā iekļautais Edijs Ošs.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 17.decembra numurā lasi:

Statistika

Parāds turpina augt

Top500

Vietējie uzņēmumi – Latvijas zelts

Tēma

Eglīšu un rožu eksporta līderos

Birokrātija

Grib izretināt valsts pārvaldes džungļus

Gaļas lopkopība

Latvija ir pasaules līderos dzīvu liellopu eksportā

Zaļais kurss

Transfomācija prasīs zinātnē balstītus lēmumus

Ražošana

Latvijā ražotie kāpostu čipsi pieprasīti visā Eiropā

Portrets

Aldis Ērglis, Emergn Latvia vadītājs

Brīvdienu ceļvedis

Katrīna Lauva, Katrīnas Keramika radītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #34

DB,22.08.2023

Dalies ar šo rakstu

Būtiskākais cēlonis daudzu valstu, arī Latvijas, problēmām, kļūdainajiem valsts varas lēmumiem ir neizglītoti cilvēki, jo tāds labklājības līmenis, kādu vēlētos, ir jāspēj nopelnīt ar pasaules mērogā konkurētspējīgu preču ražošanu, kā arī pakalpojumiem, bet to nevar sasniegt ar darbaspēku bez atbilstošām zināšanām.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Izglītības fonda prezidents, valdes loceklis Romans Vitkovskis.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 22.augusta numurā lasi:

Statistika

Jaunieši Latvijā diplomus dabū un darbu atrod

Tēma

Nodokļu likmes grib paaugstināt kaitīgajiem produktiem un pakalpojumiem

Atjaunojamie energoresursi

Saules jaudas pārsniedz rekordus

Finanses

EURIBOR likme un islāma banku sistēma

Sociālais bizness

Sociālā aprūpe kā biznesa niša

Viesmīlības bizness

Latviešu glempings ar skatu uz vulkānu

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #11

DB,15.03.2022

Dalies ar šo rakstu

Krievijas invāzija Ukrainā ir būtiski mainījusi ne tikai līdzšinējos valsts, bet arī privātkompāniju uzstādījumus, kā arī piespiedusi nevis teorētiski, bet tieši praktiski pievērsties civilās aizsardzības, tostarp primāro preču apgādes nepārtrauktības jautājumiem.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja, Latvijas Biznesa savienības prezidente Elīna Egle.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 15.marta žurnālā lasi:

Statistika. Rūpniecības produkcijas apjoms aug lēnāk nekā patēriņa cenas.

Tēma. Krieviju pamet starptautiski uzņēmumi. Nebūs, kas veic biznesu; cer, ka caurumus aizpildīs Ķīna.

Zaļais kurss. Pandēmija piebremzē tiekšanos uz zaļo dzīvi.

Nu jau bīstamie zaļināšanas fundamentālisti.

Finanses. Jaunu banku veidosim gan ekonomikas izaugsmei, gan tās neatkarībai.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #12

DB,25.03.2025

Dalies ar šo rakstu

Baltijas enerģētikas nozare šobrīd piedzīvo būtiskas pārmaiņas, ko virza trīs galvenie attīstības virzieni - decentralizācija, digitalizācija un dekarbonizācija, uzsver Agris Veliks, ABB Elektrifikācijas biznesa vadītājs Latvijā.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 25.marta numurā lasi:

Statistika

Mājokļu cenu pieaugums apsteidz inflāciju

Tēma

Latvija - valsts sektora vadītāju labklājības zeme

Ilgtspējas prasības

Ilgtspējas ziņojums no ekonomikas izņems daudzus miljonus eiro. Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas valdes priekšsēdētājs Rolands Feldmanis

Uzņēmējdarbība

4,6% uzņēmumu dzīvo bez amatpersonām

Ražošana

Latvijā ražoti celtņi iekaro Eiropu

Darba tirgus

Darba ņēmēju skaits negaidīti atkrīt līdz Covid pandēmijas laika līmenim

Portrets

Ieva Jāgere, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktore

Brīvdienu ceļvedis

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #26

DB,28.06.2022

Dalies ar šo rakstu

Latvijas tuvāko gadu būtiskākie izaicinājumi būs gan ārējā, gan iekšējā drošība un ekonomiskā situācija, priekšvēlēšanu laikā politiķiem jābūt atbildīgiem par saviem solījumiem, lai tie neveicinātu jau tā augsto inflāciju. To intervijā Dienas Biznesam stāsta Valsts prezidents Egils Levits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 28.jūnija numurā lasi:

• Statistika

Būvniecība buksē jau 9 mēnešus

• Intervija

Turpmāk prasīs konkrētu, izsvērtu un pamatotu plānu. Intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu

• Tēma

Ažiotāža uztur granulu pieprasījumu

• Aktuāli

Piektdaļa azartspēļu lietotāju izmanto nelegālās tiešsaistes vietnes

• Ražošana

Ražotājiem ir jābūt gataviem patēriņa kritumam. Intervija ar Artūru Čirjevski, Food Union grupas vadītāju Eiropā

• Finanses

Mazo algu saņēmēji par to pašu darbu saņems savā makā vairāk

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #42

DB,18.10.2022

Dalies ar šo rakstu

Koncerns Orkla Latvija turpina investēt, veidojas jaunas darba vietas, top vēl viena jauna cepumu ražotne Ādažos, kas vairos eksportu. Ziemu grupas uzņēmumi pārdzīvos, tomēr pavasarī biznesam ir nepieciešama nākotnes skaidrība veiksmīgai plānošanai.

To intervijā Dienas Biznesam saka Orkla Latvija valdes priekšsēdētājs Toms Didrihsons.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 18.oktobra numurā lasi:

Statistika. Gadu noslēgsim ar budžeta deficītu

Tēma. Latvijas ārējā tirdzniecībā pieaug Ķīnas svars

Krievijas un Ķīnas attiecības nav bezgalīgi padziļināmas

Investors. Baltija vēl var pieķert citus. Nasdaq Eiropas tirgu prezidents Bjorns Sibberns

Uzņēmējdarbība. Apgrozījums atpaliek, bet peļņa – rekordlīmenī

Enerģētika. Eiropa koksnes izmantošanu enerģētikā var padarītneiespējamu

Finanses. Kur būs atduršanās pret likmju sienu

Ekonomika

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #23

DB,04.06.2024

Dalies ar šo rakstu

Centrālā statistikas pārvalde jau uzsākusi darbu pie dažādu statistikas datu izmantojamības uzlabošanas, kā arī vēlas radīt aktuālo datu rīkus, kas ļautu veikt efektīvāku prognozēšanu un dotu pārskatāmus un svaigus datus lēmumu pieņēmējiem visdažādākajās jomās, intervijā Dienas Biznesam atklāj pārvaldes priekšnieks Raimonds Lapiņš.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 4.jūnija numurā lasi:

Statistika

Tūrisma sezona sākas ar cerību

Tēma

Sijā Eksportē auzas, tautumeita!

Pavisam vienkārši

Divas piektdaļas klaipa apēd valsts

Aviācija

Vācijas investori vēlas lidostu Tukumā padarīt zaļu

Finanses

Top kārums biržas investoriem – Wandoo Finance

Ražošana

Sendvičpaneļu ražotne konkurētspējas stiprināšanai

Inovācijas

Latvijā top alternatīvo degvielu risinājumi dīzeļdzinējiem

Portrets

Oskars Hartmanis, BTA valdes priekšsēdētājs

Brīvdienu ceļvedis

Ieva Alaine, Th. Geyer Ingredients Baltija vadītāja

Uzņēmumu jaunumi

Abonēt ir ērtāk: e-kiosks.lv.

Citas ziņas

Uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness izdevums #4

DB,24.01.2023

Dalies ar šo rakstu

Politiķu uzdevums ir būt zinošiem, saprātīgiem un tālredzīgiem, vienlaikus izspēlējot visus iespējamos nākotnes scenārijus un izrēķinot, kas katrā konkrētā situācijā ir ekonomiski izdevīgāk Latvijai, nevis jebkur citviet Eiropā dzīvojošajiem, piemēram, ko iegūsim un zaudēsim, ieviešot konkrēto prasību un vienlaikus arī - kāds būs sods, to neieviešot.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zemkopības ministrs Didzis Šmits.

Vēl uzņēmēju žurnāla Dienas Bizness 24.janvāra numurā lasi:

Statistika

Ēnu ekonomikas pieaugums skāris visu Eiropu

Tēma

Vēlētāju izvēle tuvplānā

Enerģētika

Līdz pilnīgai gāzes aizvietošanai vēl ejams tāls ceļš

Lauksaimniecība

Piena nozares izdzīvošanai vajadzīgs rīcības plāns

Pasaules ekonomika

Ķīna vairs nebūs valsts ar lielāko iedzīvoju skaitu

Nodarbinātība

Tapina tūkstošu atlaišanas plānus

Pasaules ekonomika

Davosā ne par krīzi, bet polikrīzi