Eksprezidents, apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētājs Guntis Ulmanis, kurš patlaban pilda Saeimas deputāta pienākumus, nolēmis atkāpties no PLL vadības, apstiprināja Ulmanis.

Kā norādīja Ulmanis, viņš ierosinājis reorganizēt PLL valdi un domāt par jaunu tās priekšsēdētāju. Viņš arī uzrakstījis iesniegumu, ka atkāpjas no PLL valdes.

Eksprezidents skaidroja, ka vēlas koncentrēties uz darbu Saeimā un PLL frakcijā, jo visu apvienot viņam esot grūti.

Pēc Ulmaņa domām, PLL kā politiskajam spēkam ir nākotne, bet nepieciešams racionalizēt un aktivizēt valdes darbību, ievadot tajā jaunus cilvēkus. Lai sasniegtu labākus rezultātus, apvienībai vairāk jāmeklē jauni saskarsmes veidi ar sabiedrību un jākļūst vairāk atvērtiem.

«Jāveicina dialogs ar sabiedrību. Mums ir daudz profesionālu un kvalificētu cilvēku, bet sabiedrība tam nenoticēja. Tomēr ceru, ka viņi sevi nākotnē pierādīs,» sacīja politiķis.

Politisko partiju apvienība "Vienotība" (JL, PS, SCP) šodien sāks oficiālas sarunas par jaunās koalīcijas veidošanu, šodien tiekoties ar esošajiem koalīcijas partneriem.

Plkst.13.30 "Jaunā laika" Saeimas frakcijā paredzēta "Vienotības" tikšanās ar Zaļo un zemnieku savienību, bet plkst.14.30 - ar apvienību "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK.

Patlaban netiek plānotas sarunas ar citiem politiskajiem spēkiem.

Jau vakar pēc provizorisko Saeimas vēlēšanu rezultātu uzzināšanas, "Vienotība" politiķi uzsvēra, ka primārās ir sarunas ar esošajiem koalīcijas partneriem, bet Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (JL) pieļāva, ka vēlēšanu rezultāti varētu būt nopietns arguments Valsts prezidentam atkārtoti nominēt viņu premjera amatam, kuru viņš ir gatavs pildīt arī turpmāk.

Jaunākie dati par vēlēšanu rezultātiem, kas apkopoti par 988 no 1013 iecirkņiem valstī apliecina, ka uzvarējusi ir Vienotība. Tai seko Saskaņas centrs (SC), Zaļo un zemnieku savienība (ZZS), apvienība Par labu Latviju (PLL), kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK).

Jaunākie Centrālās vēlēšanu komisijas dati liecina, ka par Vienotību nobalsojuši 30.56% vēlētāju, par SC - 25.79%, bet par ZZS - 19.49%. Par PLL nobalsojuši 7.57% balsstiesīgo, bet par VL-TB/LNNK - 7.51%.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1.42%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (39.63%) un Vienotība (27.81%), kam seko ZZS (10.58%), PLL (7.78%) un VL-TB/LNNK (7.12%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40.63%) un ZZS (21.72%), seko Saskaņas centrs (14.3%), VL-TB/LNNK (9.72%) un PLL (6.16%).

Latgalē stabilu uzvaru svinēja Saskaņas centrs (45.59%). Seko ZZS (16.03%), Vienotība (14.79%), PLL (11,83%) un VL-TB/LNNK (3,04%).

Par politiskās apvienības Par labu Latviju (PLL) valdes priekšsēdētāju kļuvis uzņēmējs Ivars Kalvišķis, Db apliecināja PLL preses sekretārs Arno Pjatkins.

DB.lv jau vēstījis, ka šomēnes vairāki redzami uzņēmēji paziņoja, ka vairs nedarbosies PLL, kuru Saeimā pārstāv astoņi deputāti.

No PLL valdes priekšsēdētāja amata februāra sākumā atkāpās eksprezidents Guntis Ulmanis, kurš no PLL saraksta ir ievēlēts par 10. Saeimas deputātu.

Kādreizējais a/s Laima prezidents I. Kalvišķis ir viens no PLL dibinātājiem.

PLL valdē turpmāk darbosies arī piecu apvienību veidojošo politisko partiju – Tautas partijas, LPP/LC, Latgales tauta, Ogres novadam un Vienota Rēzekne priekšsēdētāji.

Partija Par labu Latviju (PLL) samierinājusies ar vēlēšanu rezultātiem un tāpat kā līdz šim ir gatava darbam opozīcijā. To biznesa portālam db.lv apliecināja viens no Par Labu Latviju (PLL) līderiem Andris Šķēle. Mēs redzam precīzu mandātu vadošajai koalīcijai un acīmredzot iedzīvotāji ir noticējuši solījumiem, piemēram, par PVN nepacelšanu, Latvijas televīzijas ziņās sacīja A. Šķēle.

«Mēs jau līdz šim esam bijuši opozīcija, piespiežot premjeru Valdi Dombrovski pieņemt virkni būtisku lēmumu, un to ari turpināsim darīt,» klāsta A. Šķēle.

Exit poll (vēlētāju aptauja) rezultāti parāda, ka PLL ir ieguvuši aptuveni 8 % balsu. PLL līderis vairakkārt uzsvēra, ka vēlot veiksmi esošajai koalīcijai un rūpīgi sekošot solījumu pildīšanai, tā ļaujot noprast, ka ja vēlēšanu rezultāti atbildīs exit poll datiem, PLL strādās opozīcijā.

«Krīzes periods ir atņēmis balsis tiem, kas vadījuši valsti krīzes gados,» teica A. Šķēle, komentējot rezultātus.

PLL kampaņa bija mēģinājums Šleseru pasniegt kā Musolīni 2010 gada kopiju, kas arī bijis iemesls, kādēļ kampaņa izgāzās, LTV raidījumā Izvēlies Nākotni pauda Edgars Jaunups, Vienotības kampaņas vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka PLL kampaņa bijusi huligāniska un piebilda, ka «to, ko huligāniski varēja sasniegt, to viņi sasniedza».

Kopumā E. Jaunups atzina, ka Vienotības rezultāts varētu būt labāks nekā viņi cerējuši.

Savukārt kādreizējais politisko kampaņu autors Jurģis Liepnieks uzskata, ka PLL premjera amata kandidāts Ainārs Šlesers šādu rezultātu vēlēšanās būtu panācis arī bez Tautas partijas sabiedrības, tāpēc tās vietas Saeimā, kuras no PLL saraksta būs ieguvuši TP cilvēki, uzskatāmi par Šleseram nozagtām. Viņš arī norāda, ka, runājot par PLL neveiksmīgo startu vēlēšanās, teicienu «No sūda pīrādziņu neuztaisīsi» nevar attiecināt uz visiem LPP pārstāvētajiem cilvēkiem. Tur esot arī daudzi cienījami uzņēmēji un reģionālie līderi, kas nav pelnījuši šādu kopēju apzīmējumu.

Vēlēšanu komisijas šobrīd saskaitījušas balsis 799 no 1013 iecirkņiem. Pagaidām līderos ir Vienotība, Saskaņas centrs un Zaļo un zemnieku savienība, seko apvienība Par labu Latviju, kā arī Visu Latvijai-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK.

Par Vienotību nobalsojuši 31,06% vēlētāju, par Saskaņas centru - 23,51%, bet par ZZS - 21,82%. Par apvienību "Par labu Latviju" nobalsojuši 7,90% balstiesīgo, bet par Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK - 7,57%, raksta diena.lv.

Pārējie politiskie spēki nav ne tuvu piecu procentu robežai. Nākamais tuvākais sekotājs šobrīd ir PCTVL ar 1,35%.

Rīgā pagaidām lielāko atbalstu saņēmis Saskaņas centrs (32,25%) un Vienotība (32,06%), kam seko ZZS (11,43%), VL-TB/LNNK (8,60%) un PLL (8,57%).

Vidzemē pārliecinoši līderi ir Vienotība (40,88%) un ZZS (25,74%), seko Saskaņas centrs (10,22%), VL-TB/LNNK (9,32%) un PLL (6,68%).

Prognožu portāla Triobet.com eksperti pēdējās nedēļas laikā būtiski samazinājuši politisko partiju Saskaņas centrs (SC) un Par labu Latviju (PLL) izredzes veidot nākamo valdību.

Triobet.com prognozes liecina, ka šī brīža partiju koalīcija, visticamāk, arī veidos nākamo valdību. Turklāt, neatkarīgi no prezidenta nosauktā premjera kandidāta, Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS) tiek prognozēta izšķirošā balss tās veidošanā.

Kā papildus iemeslus prognožu samazināšanai eksperti min pēdējā laika notikumus, kas, pirmkārt, norāda, ka prezidentam daudzos valstij būtiskos jautājumos ir diametrāli pretēji uzskati ar abām šīm partijām. Otrkārt, neskatoties uz iedarbināto masīvo priekšvēlēšanas kampaņu, PLL būtībā turpina cīņu par 5% barjeras pārvarēšanu.

Uzņēmēja un partiju apvienības Par labu Latviju (PLL) biedre Ieva Plaude-Rēlingere jūlijā Patentu valdē (PV) reģistrējusi preču zīmi, ko veido balts aplis uz sarkana apļa fona, zem kura izvietots drukātiem burtiem veidots paraksts «par labu Latviju».

Kā liecina publikācija PV oficiālajā vēstnesī Patenti un preču zīmes, preču zīme attiecināta uz reklāmu, darījumu vadīšanu, uzņēmumu pārvaldīšanu un biroja darbiem.

Kā liecina PLL interneta mājaslapā pieejamā informācija, balsts aplis uz karmīnsarkana apļa fona ar tās pašas sarkaniem drukātiem burtiem veidotu parakstu Par labu Latviju! veido arī PLL logo.

PLL logo no Plaudes-Rēlingeres reģistrētās preču zīmes atšķiras ne tikai ar izmantotās sarkanās krāsas toni un apļu proporcijām, bet saukļa beigās lietoto izsaukuma zīmi.

Kā ziņots, PLL pirms 10.Saeimas vēlēšanām nodibināja Tautas partija un Latvijas pirmā partija/Latvijas ceļš. Apvienība Saeimā ieguva astoņas vietas.

Pēc asām diskusijām par ārlietu ministra Ģirta Valda Kristovska saraksti ar nu jau bijušo Pilsoniskās savienības biedru Aivaru Sluci, kas guvusi publicitāti arī ārzemēs, Saeima 9.novembrī nobalsoja par ministra atstāšanu amatā.

Par neuzticības izteikšanu Ģ. V. Kristovskim nobalsoja 36 deputāti, bet par viņa palikšanu ministra krēslā - 51 deputāts. Konkrētas nostājas nebija 12 deputātiem, kas balsojumā atturējās.

«Pirms pieņemt atbildīgus lēmumus, izteikšu arī savu redzējumu par Aivara Sluča izteikumu pierakstīšanu man. Šī politiskā skandāla kurinātāji pirms gada notikušu elektronisko saraksti mēģina padarīt par manu saraksti. To noraidu un akcentēju, ka sarakstes Sluča un Kristovska starpā nav bijis. Cik atceros, ir bijis tikai viens mans komentārs, nevis sarakste. Es nevaru uzņemties atbildību par to, ko desmitiem un simtiem cilvēku pauž elektroniskajā vidē. Manā sarakstē nav ne vārda par pacientu ārstēšanu,» pirms balsojuma pauda pats ārlietu ministrs Ģ. Valdis Kristovskis.

Sestdienas vakarā uzlauzta politisko partiju apvienības Vienotība mājaslapa.

Kā pēc plkst.19 pārliecinājās aģentūra LETA, atverot saiti www.vienotiba.lv, lapas apmeklētājs pēc īsa mirkļa tika aizvests uz partiju apvienības "Par labu Latviju" (PLL) mājaslapu.

Vienotība arī tviterī ierakstījusi: "Mums ir uzlauzta mājaslapa, bet jau labojam. Šobrīd viss liecina par PLL roku darbu."

Vēlāk piektdienas vakarā Vienotības mājaslapa vispār nebija redzama un saites vienotiba.lv apmeklētājs tiek informēts, ka viņam nav pieejas minētajam serverim.

Savukārt apvienības PLL preses sekretārs Edgars Vaikulis aģentūrai LETA noliedza jelkādu apvienības saistība ar šo ļaundaru uzbrukumu Vienotības mājaslapai, paužot viedokli, ka, visticamāk, šāda rīcība ir provokācija.

Pagājušā gada komentētākie raksti portālā db.lv bijuši par un ap politiku – politiķu izteicieni reti kuru atstāja vienaldzīgu.

Daudze: kamēr iedzīvotāji krāps valsti, deputātu godprātība var būt dažāda

«Saeima ir sabiedrības spogulis! Neviens no deputātiem te nav no gaisa nokritis vai nez no kurienes pēkšņi parādījies,» tā norādījis Saeimas priekšsēdētājs Gundars Daudze (ZZS).

Ēķis: Lembergs, Šķēle un Šlesers nav savtīgi

«Ja cilvēks ir ar galvu, viņš pelna pats un ļauj to darīt citiem,» uz jautājumu, vai Aivars Lembergs, Andris Šķēle un Ainārs Šlesers ir nesavtīgi klāsta kustības Par labu Latviju vadītājs Andrejs Ēķis.

Apvienības "Par labu Latviju" (PLL) vēlēšanu kampaņā nav pieļautas kādas kļūdas, un vēlēšanu rezultāti vairāk skaidrojami ar Latvijas sabiedrības miegainību reaģēt uz kādu apdraudējumu, uzskata reklāmists Ēriks Stendzenieks, kurš veidoja arī PLL vēlēšanu kampaņu.

«Īsos vārdos jāsecina, ka sabiedrība acīmredzot ir vadījusies pēc Status Quo principa - situācija, kāda tā ir, cerībā, ka viņa lēnām uzlabosies... man ir sajūta, ka uzreiz pēc budžeta pieņemšanas daudziem būs vilšanās,» teica Stendzenieks, piemetinot, ka pulksteņa pendele, kas liecina par sabiedrības noskaņojumu, svārstās ar sešu līdz astoņu mēnešu intervālu.

Uz jautājumu, vai PLL kampaņā tomēr bijuši kādi trūkumi un vai tās veidošanā kļūdaini noteikts sabiedrības noskaņojums, reklāmists atbildēja noraidoši.

«Nē, es to neuzskatu par kļūdu - tā bija vienīgā iespēja nostāties opozīcijā [premjera Valda] Dombrovska valdībai,» sacīja Stendzenieks, atsaucoties uz bažām par saistībām ar starptautiskajiem aizdevējiem.

Pēc viesnīcā Rīdzene sarunās izskanējušiem Aināra Šlesera apgalvojumiem, ka partijā uzņēmēji pildījuši «fona» funkciju ne viens vien uzņēmējs sajuties izmantots, svētdien vēstīja LTV raidījum De facto.

Savulaik partijas Par Labu Latviju manfestu parakstīja vairāk nekā trīs tūkstoši cilvēku, tostarp arī uzņēmēji Gunārs Ķirsons, Ieva Plaude-Rēlingere, Didzis Šmits, Jānis Vilnītis, Guntis Rāvis, Atis Sausnītis un citi. Kā vadošais ekonomists tika pieaicināts Finanšu un vadības konsultāciju uzņēmuma Konsorts prezidents Uldis Osis, kas uzsver – kustību dibināja, lai būtu organizācija, kas aizstāv uzņēmēju intereses.

«Kustības priekšgalā sākotnēji bija Guntis Belēvičs, uzņēmējs pats būdams. Bet kaut kādā brīdī viņš tika atbīdīts un faktisko vadību īstenībā pārņēma Ainārs Šlesers ar Šķēli. No šī brīža viss sāka transformēties. Arī programma tika atbīdīta. Tā vietā tika radīti vesela virkne dažādu saukļu, kas tika piesaukti atkarībā no situācijas kampaņas laikā, kur faktiski līdz būtībai gandrīz nekur neaizgāja tie, kas uzstājās. Un tā vara faktiski nekāda netika iegūta, un jāsaka – paldies, Dievam!» raidījumam sacīja U. Osis.

Rīgas domes Īpašuma departaments noslēdzis konkursu par Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) ēkas rekonstrukcijas, restaurācijas un jaunas būvniecības darbu veikšanu, par uzvarētāju pasludinot kompāniju Re&Re, kas piedāvāja darbus veikt par 19,8 miljoniem latu, neskaitot pievienotās vērtības nodokli (PVN), liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

No trīs pretendentiem, kas iesniedza savus piedāvājumus, par labāko tika atzīts SIA Re&Re. Par galveno konkursa uzvarētāja izvēles kritēriju tika noteikta zemākā cena.

Konkurss tika izsludināts pērnā gada oktobra beigās, taču novembrī un decembrī tika veikti grozījumi konkursa nolikumā.

Trešdien Rīgas domes finanšu un administrācijas lietu komiteja atbalstīja muzeja restaurācijas un infrastruktūras uzlabošanas projekta īstenošanas izmaksu palielināšanu līdz 24 miljoniem latu. Tādējādi muzeja rekonstrukcijai paredzētās izmaksas augušas divkārši . Kopējās attiecināmās izmaksas ir 9,4 miljoni latu, bet kopējās neattiecināmās izmaksas no 10,3 miljoniem latu palielinātas līdz 12,5 miljoniem latu. Projekta finansējums būs jāapgūst līdz 2015. gadam.

Dienu pirms vēlēšanām, kad likums aizliedz turpināt priekšvēlēšanu aģitāciju, dažādo partiju reklāmas Rīgā aizstājuši plakāti, kuros redzams Rīgas Dinamo kapteinis Sandis Ozoliņš, kurš tur rokās savu formas kreklu ar astoto numuru, bet paraksti pie plakātiem skan «Par labu hokeju!» un «Par labu Dinamo!». Tas satraucis cilvēkus, kuri plakātos saskatījuši slēptu priekšvēlēšanu aģitāciju, tādēļ sūdzējušies Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB), kas tagad izvērtē sūdzības, portālam Diena.lv skaidroja KNAB pārstāve Ieva Karlsberga.

Viņa gan norādīja, ka KNAB var izvērtēt tikai priekšvēlēšanu aģitācijas finansiālo pusi – šajā gadījumā to, vai plakātu izmaksas būs iekļautas partiju reklāmas izdevumu uzskaitēs. Savukārt to, vai nav ticis pārkāpts aizliegums aģitēt dienu pirms vēlēšanām, esot jājautā policijai.

Partiju apvienības Par labu Latviju! (PLL), kura vēlēšanās startē ar astoto sarakstu, preses sekretārs Edgars Vaikulis Diena.lv atzina, ka PLL ir zinājuši par to, ka šāda reklāmas kampaņa bijusi plānota. «Būtu grūti noliegt, ka Dinamo vadība ir pārstāvēta arī PLL valdē, bet šis process no mūsu puses nav organizēts,» uzsvēra E.Vaikulis. Viņš atzina, ka tikai priecājas par to, ka ir atradušies labi cilvēki, kas šādi netieši popularizējot PLL. Jautāts, vai šajā gadījumā nevar saskatīt priekšvēlēšanu aģitācijas kārtības pārkāpumu, viņš teica, ka tas būtu jājautā Dinamo vadītājiem.

Šajās vēlēšanās būtiskākā problēma bijusi pirkts mediju politiskās informācijas saturs, bez norādēm par apmaksas. Iespējamais pārkāpumu skaits ir ievērojams vairāk nekā 600 gadījumi, bet monitorings vēl nav noslēdzies un prognozēts, ka gadījumu skaits varētu sasniegt tūkstoti, portālam 7guru.lv pastāstījusi Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

Viņa norāda: «Izteikts monitoringa «anti-līderis» bija partiju apvienība PLL, kurai sekoja SC. Arī citām partijām bija vairāki desmiti aizdomīgu materiālu, taču tie nav salīdzināmi ar abu līderu rādītājiem, kas mērāmi simtos. Vissliktākā situācija bija krievu valodā rakstošajos/raidošajos medijos, kur auditorija tika burtiski zombēta ar kliedzoši trulu saturu par PLL un SC, piemēram, veseli raksti veidoja viena kandidāta viedokļu pārstāsts,» informē I.Kažoka.

Providus monitoringa rezultātā identificēti arī centieni apiet aizliegumu reklamēties dienu pirms vēlēšanām, Rīgā izvietojot vides reklāmas ar Sandi Ozoliņu un uzrakstu «par labu Dinamo». «To vērtēju kā sīku blēdību par labu PLL, kuru Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs jau ir atzinis par likuma pārkāpumu,» piebilst I.Kažoka.

Katras opozīcijas svēts pienākums ir, vienkārši sakot, čakarēt koalīcijas darbu. Šo demokrātiskās iekārtas pamatpatiesību pagājušajā nedēļā pierādīja Par labu Latviju (PLL) Saeimas frakcija, uz karstām pēdām savācot 37 opozīcijas deputātu parakstus, kas ļauj uz referendumu virzīt jautājumu par valdības ieceri atsevišķiem sociālajiem pabalstiem - slimības, maternitātes, paternitātes, vecāku un bezdarbnieku pabalstam - saglabāt griestus līdz pat 2014. gada nogalei.

Proti, tas ir kārtējais atgādinājums valdībai, ka lēmumprojekti ir jāsagatavo kvalitatīvi, lai tos nebūtu pamata atcelt Satversmes tiesai vai nu jau arī rīkojot referendumu. Tomēr šajā gadījumā būtu jāņem vērā viens otrs godmanisks «bet»…

Pirmkārt, vienam no PLL līderiem Andrim Šķēlem, ņemot vērā, ka viņš trīs reizes ir bijis valdības vadītājs, būtu jāzina, ka virzīt uz referendumu jautājumus, kas skar valsts budžeta lietas, finanšu jautājumus, ir bīstami. Jāatzīst, ka minētie jautājumi ir sabiedrībā aktuāli, turklāt pietiekami daudziem cilvēkiem arī sāpīgi. Tāpēc pastāv diezgan reāla iespēja, ka šāds referendums tiešām var notikt, un rezultāts būs labvēlīgs pabalstu saņēmējiem. Tas nozīmē, ka attiecīgais finansējums būs burtiski jāizrauj kaut kur citur. Tikmēr pēc līdzīgas analoģijas kāda cita organizācija var panākt vēl divu trīs referendumu sarīkošanu par jautājumiem, kas skar valsts finanses, panākot noteiktām sabiedrības grupām labvēlīgu rezultātu. Nenoliedzami, vismaz pāris pēdējo gadu valsts budžeti, kā arī 2011. gada budžeta grozījumi ir vērtējami kā totāls brāķis, kuru diez vai ir veidojuši par valsts interesēm domājoši speciālisti, politiķi. Tomēr budžets ir jāskata kopsakarībās kā viens veselums un nevar pēkšņi sarīkot referendumu par vienu pozīciju, neņemot vērā visas pārējās. Cita runa būtu tad, ja PLL ar attiecīgo lēmumprojektu dotos uz Satversmes tiesu, lai noskaidrotu, vai tas ir likumīgs. Jāatzīst, ka ir jau bijuši precedenti, kad šī tiesa skaidri pasaka - Saeima pieņēmusi prettiesisku lēmumu, kas jāatceļ!

Vājie politiskā spēka Par labu Latviju (PLL) rezultāti Saeimas vēlēšanās var sašūpot arī LPP/LC pozīciju Rīgas domē, uzskata politiskie komentētāji.

Gadījumā, ja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers tiks ievēlēts Saeimā, viņam nāksies atstāt amatu Rīgas domē. Ļoti iespējams, ka Saskaņas centrs un Vienotība, kas pēc provizoriskajiem datiem, parlamenta vēlēšanās guvuši pārliecinošu vēlētāju atbalstu, radīs iespēju sadarboties arī valsts galvaspilsētas pašvaldībā, mainot koalīcijas izskatu tajā, proti, izslēdzot LPP/LC, diskusijā LTV1 norāda politikas eksperti Ojārs Skudra un Juris Rozenvalds.

Turklāt no apvienības PLL, kurā ietilpst LPP/LC, šajā gadījumā nekas nav atkarīgs, lai gan pozīcijas saglabāšana Rīgā šim politiskajam spēkam ir ārkārtīgi svarīgi.

10. Saeimas vēlēšanās vēlētāji balsoja par personālijām, un nebija runa par idejām, stratēģisko vīziju. «Vienmēr saka: «kuram tad labāka programma, kuram tad sliktāka programma», faktiski jau mūsu vēlētājs [..] tā līdz galam neiedziļinās,» tā, komentējot apvienības Par Labu Latviju (PLL) vēlēšanu rezultātus, Latvijas Radio norāda telekompānija LNT ģenerāldirektors Andrejs Ēķis.

Viņš gan slavē Latvijas vēlētājus, jo tie «pirmo reizi mūžā» sāk saprast, ko vēlēt un kāpēc.

Uz jautājumu, kas PLL cieta fiasko – idejas vai cilvēki, kas tās nesa, A. Ēķis atbild, ka «kaut kādā veidā kaut kāds personāliju salikums cieta fiasko».

Savu iesaistīšanos PLL aktivitātēs A. Ēķis skaidroja ar pašreizējo situāciju valstī, norādot, ka laikā, kad starptautisko aizdevēju diktāts paredz budžeta izdevumu samazināšanu, esot jādomā par to, kā palielināt ienākumus, nevis kā samazināt izdevumus. «Uzņēmēji nevar stāvēt malā,» tā viņš.

Saeimas deputāti šodien akceptējuši parlamentāriešu sadalījumu komisijās, kur starp plenārsēdēm tiek sagatavoti un «preparēti» likumprojekti un lēmumprojekti un kur norit lielākā «simts gudro galvu» darba daļa.

Piemēram, viens no vispretrunīgāk vērtētajiem deputātiem – Andris Šķēle (PLL) – strādās Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijā un Nacionālās drošības komisijā, bet viņa apvienības biedrs Ainārs Šlesers darbosies Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijā un Pieprasījumu komisijā.

Budžeta komisija tradicionāli tiek uzskatīta par vienu no svarīgākajām komisijām, jo īpaši valsts budžeta izstrādes procesā, jo tieši tajā starp lasījumiem tiek izskatīti visi piedāvātie priekšlikumi un lemts par to, vai tos pieņemt vai noraidīt, tāpat arī nereti komisijas sēdēs tiek izstrādāti jauni priekšlikumi.

Apspriežot priekšlikumus nākamā gada valsts budžetam, Saeimas deputāti, kā jau tas bija gaidāms, noraidīja Par labu Latviju (PLL) piedāvājumu samazināt ministriju skaitu valdībā no pašreizējām 14 līdz deviņām.

Diez vai ko tādu vispār bija vērts ierosināt, ņemot vērā, ka valdošā koalīcija attiecībā uz budžeta jautājumiem vienkārši dragā uz priekšu, acīmredzot esot apņēmības pilna apstiprināt 2011. gada budžetu tādu, kādu to jau ir pieņēmusi Valda Dombrovska (JL) valdība. Tomēr situācija jebkurā gadījumā ir interesanta.

Pirmkārt, jāteic, ka pati PLL nav uzskatāma par svēto, kas tagad to vien dara, kā rūpējas par budžeta konsolidāciju, tautas labklājību un tamlīdzīgām lietām. Šķiet, ir jau pienācis laiks atgādināt, kas veido PLL - Andreja Šķēles vadītā Tautas partija (TP) un LPP/LC ar Aināru Šleseru priekšgalā. Tātad mēs runājam par politiskajiem spēkiem, kas vairākkārt ir bijuši pie varas, turklāt TP pat ne vienu vien reizi ir ieguvis premjera posteni. Šajā sakarā jāatgādina vēl kas - tieši TP biedra Aigara Kalvīša (tobrīd viņš bija TP līderis) valdīšanas laikā valdībā bija ne tikai visas pašreizējās ministrijas, bet arī vēl e-lietu, bērna un ģimenes lietu, kā arī sabiedrības integrācijas lietu ministrija. Un nekas jau tobrīd netraucēja Kalvītim un viņa pārstāvētajai TP skaidri pateikt - valdībā drīkst būt tikai deviņas ministrijas, bet pārējo vadītājiem jāiet mājās. Bet, kā redzams, citus pamācīt vienmēr ir vieglāk.

Bijušā Rīgas vicemēra, tagadējā Saeimas deputāta Aināra Šlesera (PLL) ienākumi pērn bijuši 100,13 tūkstoši latu, liecina Valsts ieņēmumu dienestā iesniegtā valsts amatpersonas deklarācija par 2010. gadu.

LETA informē, ka salīdzinot ar 2009. gadu, kad A. Šlesers deklarējis 43,51 tūkstošu latu ienākumus, tie pērn pieauguši vairāk nekā divas reizes. Lielākos ienākumus – 50 tūkstošus latu – politiķim pērn nodrošinājusi saņemtā aizdevumu atmaksa no viņam piederošās SIA Avadel. Rīgas brīvosta viņam izmaksājusi 31,79 tūkstošu latu liela algu, Rīgas domē alga bijusi 15,66 tūkstoši latu, Saeimā – 2,27 tūkstoši lati, Saeimas maksātā kompensācija – 266 lati, savukārt 150 lati saņemti kā procentu ieņēmumi no depozītnoguldījumiem SEB bankā.

A. Šlesers deklarējis 18 tūkstošus latu biedru naudas maksu un 60 tūkstošus latu rokasnaudas iemaksu. Politiķis arī aizdevis piecus tūkstošus latu. 2010. gadā skaidrā naudā bijuši uzkrāti seši tūkstoši latu un 10 tūkstoši ASV dolāru (gandrīz pieci tūkstoši lati). SEB bankā viņš uzkrājis 76,56 tūkstošus latu, 39,36 tūkstošus ASV dolāru (19,48 tūkstoši latu) un 57,75 tūkstošus eiro (40,42 tūkstoši latu), bet Citadele bankā – 1,28 tūkstoti latu.

Kamēr tika filmēti reklāmas klipi kustībai Par Labu Latviju, solot, ka uzņēmēji ar saviem nodokļiem un cītīgu darbu izvilks valsti no krīzes, viens no PLL dibinātājiem Gunārs Ķirsons darbojies gluži pretēji.

Jūlijā, kad Rīgā tika priekšā stādīti apvienības PLL deputātu kandidāti, Kiprā reģistrēts ofšors Chiltera Limited, kas dažas dienas pēc vēlēšanām kļuva par vienas no Ķirsona firmas LIDO Latvija vienīgo īpašnieku, vēsta raidījums Nekā personīga.

Raidījums ari norāda, ka G. Ķirsona firmas ir starp tiek uzņēmumiem, kas saņēmuša Latvijas Garantiju aģentūras (LGA) izsniegtos aizdevumus, taču pēc tam tām ierosināts maksātnespējas process vai ierosināta tiesiskā aizsardzība.

Vislielāko summu – divarpus miljonus (2 485 957 Ls) starp šaubīgajiem aizdevumiem veido Gunāra Ķirsona firmām LIDO un Lido dizaina rūpnīca, kas ražo saliekamās mājas, izsniegtās garantijas.

No nākamā gada Latvijā būs četrpadsmit, nevis deviņas ministrijas, skatot grozījumus Ministru kabineta iekārtas likumā, ceturtdien nolēma Saeima.

Opozīcijā esošās Par labu Latviju (PLL)priekšlikums būtībā paredzēja apvienot Tieslietu ministriju ar Iekšlietu ministriju, Veselības ministriju – ar Labklājības ministriju, kā arī veidot Attīstības ministriju, kurā tiktu apvienotas Ekonomikas, Satiksmes, Vides un Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija.

Asākās vārdu pārmaiņas šis piedāvājums izraisīja pašas opozīcijas vidū – uz PLL deputāta Andra Šķēles atgādinājumu, ka viņa vadītās Tautas partijas pārstāvis Edgars Zalāns ar ministriju skaita samazināšanas iniciatīvu piedāvājis jau 2009. gadā, Visu Latvijai!/TB/LNNK deputāts Dzintars Rasnačs atgādināja, ka savulaik paša Šķēles vadītā valdībā bijuši 29 ministri un valsts ministri.