Referendumā 61,31% grieķu nobalsojuši pret vienošanos ar starptautiskajiem aizdevējiem, liecina Grieķijas Iekšlietu ministrijas pirmdienas rītā publiskotie oficiālie rezultāti.

Par vienošanos ar aizdevējiem nobalsojuši 38,69% vēlētāju.

Vēlētāju aktivitāte referendumā sasniegusi 62,5%.

Neskatoties uz neskaidrību par valsts nākotni un palikšanu eirozonā, tūkstošiem grieķu Atēnās laukumā pie parlamenta ar sajūsmu uzņēma ziņas par referenduma iznākumu.

Starptautisko kreditoru priekšlikumu noraidīšana ir uzvara Grieķijas premjerministram Aleksim Cipram, kurš aicināja grieķus balsot pret, sakot, ka kreditoru priekšlikumu noraidīšana dos valdībai stiprākas pozīcijas pie sarunu galda un ļaus noslēgt labāku vienošanos.

Ciprs uzrunā nacionālajā televīzijā sacīja, ka referendums devis mandātu nevis pret Eiropu, bet par "ilgspējīgu risinājumu".

Vakar notikusī iekaramo griestu iebrukšana veikalā Maxima Georga Apiņa ielā Valmierā ir ikdienišķa negadījuma rezultāts, kas neliecina par ēkas nestspējas vai kopējās drošības trūkumu, secinājis Valmieras pilsētas galvenais būvinspektors Juris Mellēns, apskatot notikuma vietu.

Pēc viņa teiktā, ēkas nomnieka Čili pica darbinieki parādījuši būvvaldes darbiniekam ierakstus no vakar notikušā, kas liecinājuši, ka mirklī, kad kāds vīrietis, iespējams, sareibstot vai citu iemeslu dēļ sagrīļojoties ar visu svaru atbalstījies pret vienu no ēstuvi atdalošajām sienām, no trieciena kritusi ēstuves uzraksta plāksne, kas ar elektrības vadiem bijusi savienota ar lampām iekārto griestu konstrukcijās. Tā rezultātā aptuveni kvadrātmetrs iekaramo griestu nokrituši līdz ar plāksni.

Vēlāk vakarā, kad plāksni mēģināts pievienot atpakaļ, griestu konstrukcijas jau bijušas sakustinātas, kā rezultātā nokrituši griestu režģi vēl apmēram 40 kvadrātmetru platībā.

Petīciju internetā par atkārtotu referendumu Lielbritānijā par tās turpmāko dalību Eiropas Savienībā (ES) parakstījuši jau nepilni 1,8 miljoni cilvēku, bet 142 tūkstoši cilvēku atbalstījuši aicinājumu pasludināt Londonas neatkarību no Lielbritānijas.

Petīciju Lielbritānijas parlamenta mājaslapā ar aicinājumu rīkot atkārtotu referendumu par dalību ES 24 stundu laikā parakstījuši nepilni 1,8 miljoni cilvēku.

Lielākā daļa petīcijas parakstītāju ir no Edinburgas un Londonas, kur pārliecinošs vairākums vēlētāju ceturtdien referendumā atbalstīja valsts palikšanu ES.

Atšķirībā no daudzām citām valstīm Lielbritānijas likumi neparedz minimālo balsu īpatsvaru vai aktivitātes līmeni, lai referenduma rezultāti tiktu uzskatīti par vēlētāju gribu atspoguļojošiem.

Arī ES tiesību normās nekas nav teikts par to, ka dalībvalsts, kas sāk sarunas par aiziešanu no bloka, nevarētu pārdomāt un tomēr tajā palikt.

Katalonijā svētdien notikušajā referendumā par reģiona neatkarību nobalsoja 90% tā dalībnieku, paziņojušas Katalonijas varasiestādes.

Katalonijas valdības preses pārstāvis Džordi Turuļs pavēstīja, ka atbilstoši sākotnējiem rezultātiem par reģiona neatkarību nobalsoja 2,02 miljoni balsstiesīgo reģiona iedzīvotāju, bet kopumā referendumā piedalījās 2,26 miljoni cilvēku. Nepilni 8% referenduma dalībnieku nobalsojuši pret Katalonijas neatkarību. Vēl nav saskaitīti 15 000 biļetenu.

Turuļs arī norādīja, ka nav saskaitīti tie biļeteni, kurus konfiscēja Spānijas policija.

Kopumā Katalonijā ir 5,3 miljoni balsstiesīgo iedzīvotāju.

Reģiona valdības vadītājs Karless Pudždemons pēc balsošanas iecirkņu slēgšanas jau bija paziņojis, ka referenduma rezultātā Katalonija ieguvusi tiesības kļūt par neatkarīgu valsti republikas formā.

Grieķijas referenduma rezultāts ir kā plats solis virzienā par aiziešanu no eirozonas, lai gan ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (V) uzskata, ka nolemtības sajūtas šajā jautājumā vēl nav, jo jāmēģina panākt kompromisi.

Šorīt intervijā LTV raidījumam Rīta Panorāma ministrs atzina, ka kompromiss ir jāmeklē un to būs ļoti grūti panākt, lai gan neviens nevēlas, lai Grieķija aiziet no eirozonas, bet referenduma rezultātu pagaidām citādi uztvert nevarot.

«Protams, referendumā ir pausta Grieķijas iedzīvotāju griba, kura jārespektē. Tomēr šoreiz ir jārespektē arī citu Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāju vēlme, jo šaubos, ka kādas valsts pilsoņi vēlētos maksāt par Grieķijas pieļautajām kļūdām pirms desmit gadiem. Tāpat ir skaidrs, ka nākotnē šis gadījums var veidot domino efektu arī citās valstīs, kas varētu atstāt daudz nopietnāku iespaidu uz eirozonu kā tādu un ar to ir jārēķinās,» sacīja Rinkēvičs.

Šodien vērojama «tipiska referenduma vēlētāju aktivitāte», komentējot jaunākos vēlētāju aktivitātes rezultātus, sacīja sociologs un Latvijas Fakti vadītājs Aigars Freimanis.

Jau ziņots, ka līdz plkst.16 referendumā piedalījušies 482 180 pilsoņi, kas ir gandrīz trešdaļa jeb 32,32% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija par balsotāju aktivitāti.

Freimanis uzsvēra, ka šāda vēlētāju aktivitāte vērtējama kā tipiska referenduma aktivitāte, kad skaits tomēr ir mazāks nekā Saeimas vēlēšanās un «referenduma tradīcija tiek ievērota».

Sociologs prognozēja, ka līdz vēlēšanu beigām nobalsojušo skaits varētu arī sasniegt 50%, kas būtu ļoti labs rādītājs.

Lielākā daļa no vēlēt gribētājiem līdz pusdienas laikam jau savu izvēli varētu būt izdarījusi un lielākā intriga slēpjoties tajā, cik būs nobalsojuši pret Saeimas atlaišanu. Diezgan droši varot prognozēt, ka vairākums būs par Saeimas atlaišanu, sacīja Freimanis.

Īslandē sestdien notikušajā referendumā vairākums balsotāju noraidījuši likumu, kas paredz kompensēt Lielbritānijai un Nīderlandei bankas Icesave bankrota nodarītos zaudējumus, liecina svētdien publiskotie daļēji provizoriskie rezultāti.

Saskaņā ar rezultātiem, kas iegūti, saskaitot 169 tūkstošus balsu, pret likumu nobalsojuši gandrīz 60% referenduma dalībnieku, bet to atbalstījuši ap 40% balsotāju.

Balsis ir saskaitītas piecos no sešiem balsošanas apgabaliem. Referendumā varēja piedalīties 230 tūkstoši Īslandes pilsoņu, bet dati par vēlētāju aktivitāti referendumā vēl nav publiskoti.

Komentējot rezultātus, Īslandes premjerministre Johanna Sigurdardotira sabiedriskajā televīzijā teica: «Tika izvēlēts sliktākais variants. Balsojums nāciju ir sašķēlis divās daļās».

Premjerministre sacīja, ka Īslandei tagad ir gaidāma tiesāšanās Eiropas Brīvās tirdzniecības līguma (EFTA) uzraudzības pārvaldes (ESA) tiesā. Ekonomisti uzskata, ka šī tiesāšanās Īslandei dārgi izmaksās.

Mazturīgajiem ir iespēja sakrāt vienu santīmu dienā, lai viņiem būtu iespēja samaksāt vienu latu un parakstīties par referenduma rīkošanu, aizstāvot diskutablās ieceres referendumu ierosināšanu padarīt būtiski sarežģītāju, šodien žurnālistiem izteicās Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V).

«Viens lats gada laikā, tas ir mazāk nekā viens santīms dienā. Ja tas ir jautājums, kas mazturīgam iedzīvotājam ir ļoti svarīgs, tad katrā ziņā ir iespējams vienu santīmu dienā sakrāt. Ir domāts par daudzām un dažādām iespējām, kā atvieglot šo parakstu vākšanu. Tagad tas nebūs mēnesis, bet gads,» teica Saeimas priekšsēdētāja.

Pagaidām gan nav precīzi zināms, cik iedzīvotājiem būs jāmaksā par parakstīšanos kāda no likumā noteiktajām pašvaldību institūcijām. Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) iepriekš norādīja, ka maksa par parakstīšanos varētu būt «tramvaja vai trolejbusa biļetes cenas» apmērā. Rīgā, pērkot biļeti pie tramvaja vai trolejbusa vadītāja, ir jāmaksā 70 santīmi. Taču izskanējusi arī versija, ka parakstīšanās varētu maksāt vienu latu.

ASV prezidenta Baraka Obamas valdībai šonedēļ nāksies lūgs Kongresam celt valsts «parādu griestus» par 1,2 triljoniem dolāru, vēsta ASV plašsaziņas līdzekļi. Paredzēts, ka «parādu griestus» ASV sasniegs nākamā gada janvāra sākumā.

ASV Valsts kases pārstāvji norāda, ka B. Obamas administrācijai nāksies paziņot Kongresam, kad līdz «griestu» sasniegšanai būs atlikuši vien 100 miljardi ASV dolāru. Paredzams, ka tas var notikt piektdien. Pašlaik ASV parāda limits ir 15,2 triljoni dolāru, bet pēc «griestu» pacelšanas tas sasniegs 16,4 triljonus.

Saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ASV prezidents iesniedz Kongresam rakstisku apstiprinājumu, kad līdz «parādu griestu» sasniegšanai atlikuši 100 miljardi dolāru. Kongresam ir tiesības pieņemt rezolūciju par parāda palielināšanas noraidījumu. Ja šāda rezolūcija netiek pieņemta 15 dienu laikā – parāda līmenis tiek palielināts.

Vasaras mēnešos finanšu tirgos bija vērojamas neierasti lielas svārstības, kam iemesls bija 2 zīmīgi procesi - jauni Eirosistēmas monetārās politikas stimuli un Lielbritānijas balsojums par izstāšanos no Eiropas Savienības (ES) jeb Brexit.

Ir pienācis rudens, Eiropas Centrālās bankas (ECB) Padomes sēde par monetārajiem jautājumiem ir aizvadīta bez jaunu pasākumu izziņošanas, nosaukums "Brexit" aizvien retāk parādās ziņu virsrakstos un, šķiet, ka atkal esam sasnieguši līdzsvara stāvokli. Līdz šim vienīgais taustāmais rezultāts no gaidāmās Lielbritānijas izstāšanās no ES ir Anglijas Bankas atsāktie monetārās politikas stimulēšanas pasākumi. Šajā rakstā atskatīšos uz aizvadīto mēnešu notikumiem no finanšu tirgu perspektīvas, kur esam tagad un ko sola nākotne.

Ko Brexit nozīmētu Londonai kā finanšu centram?

Latvijas galvaspilsētu nedrīkst vadīt cilvēks, kurš aktīvi vērsies pret Latvijas valstiskuma pamatiem, runājot par Rīgas mēra Nila Ušakova (SC) aktivitātēm saistībā ar referendumu par valsts valodu, norāda Vienotības izvirzītā Rīgas mēra amata kandidāte Sarmīte Ēlerte.

«Pirms gada Ušakovs kopā ar sabiedroto - ekstrēmistu Vladimiru Lindermanu personīgi aktīvi piedalījās referenduma sarīkošanas kampaņā. SC politiķi izmantoja valodu referendumu, lai apzināti mēģinātu šķelt sabiedrību un publiski apšaubīt mūsu valsts pamatus. Uzskatu, ka Ušakovam šī kļūda ir jāatzīst,» savā paziņojumā medijiem pauž Ēlerte.

Viņa norāda, ka «pērnā gada referendums ir stiprinājis pārliecību par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu, tas ir spēcinājis Satversmē ietverto pamatprincipu neaizskaramību, kā arī veicinājis izmaiņas likumos, lai valsts institūcijām nodrošinātu iespēju vērsties pret antikonstitucionālām politiskām tendencēm, kas nākotnē varētu apdraudēt Latvijas valsts pēctecību».

Ārkārtas vēlēšanās ievēlētā Saeima varētu sanākt ne vēlāk kā pēc pieciem mēnešiem, svētdien norādīja prezidenta padomniece Sandra Sondore-Kukule.

Viņa aģentūrai BNS skaidroja, ka referendumam par Saeimas atlaišanu ir jānotiek viena līdz divu mēnešu laikā, arī Saeimas ārkārtas vēlēšanas ir jārīko viena līdz divu mēnešu laikā, bet jaunievēlētā Saeima sanāk mēneša laikā. Tādējādi Latvijā šis process varētu ilgt maksimums piecus mēnešus.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars aģentūrai BNS pieļāva, ka tautas nobalsošana varētu notikt 30.jūlijā.

Prezidenta padomniece Inese Lībiņa-Egner savukārt uzsvēra, ka Satversmē nav noteikti nekādi termiņa ierobežojumi prezidentam saistībā ar prezidenta, Saeimas vai citām vēlēšanām. "Prezidents ir pilntiesīgs savu tiesību [rosināt Saeimas atlaišanu] izmantot līdz pat savu pilnvaru pēdējai dienai," norādīja Lībiņa-Egner.

Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.

Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.

Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.

Lai arī līdz vēlēšanu iecirkņu slēgšanai ir palikušas vairākas stundas, vēlētāju aktivitāte tautas nobalsošanā par krievu valodas statusu jau pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti visas dienas laikā jebkurā no pēdējo gadu referendumiem.

Līdz plkst.16 Latvijā kopumā referendumā nobalsojis gandrīz 51% no kopējā vēlētāju skaita, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) apkopotā informācija.

Balsotāju aktivitāte referendumā par krievu valodas statusu gandrīz uz pusi pārsniedz iedzīvotāju aktivitāti citos pēdējo gadu referendumos - pērn referendumā par Saeimas atlaišanu līdz plkst.16 Latvijā bija nobalsojuši 31,26% vēlētāju, 2008.gadā referendumā par Satversmes grozījumiem, lai tauta varētu rosināt Saeimas atlaišanu - 30,06%, bet tajā pašā gadā referendumā par pensiju likuma grozījumiem - 16,03%.

Neraugoties uz saulaino laiku, tautas nobalsošanā par 10. Saeimas atlaišanu vēlētāji ir aktīvi pauduši savu gribu – datu apkopošana vēl turpinās, taču līdz šim apkopotie dati liecina, ka referendumā piedalījušies vismaz 43.6 % jeb vairāk nekā 672 tūkst. vēlētāji.

Referendumā par valsts statusa piešķiršanu krievu valodai līdz pulksten 16 bija nobalsojuši jau vairāk nekā 783 tūkstoši pilsoņu jeb 50,71% balsstiesīgo, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) jaunākie dati.

Zemgalē referendumā līdz pulksten 16 piedalījās vairāk nekā 119 tūkstoši pilsoņu jeb 51,37% balsstiesīgo, Kurzemē – vairāk nekā 111 tūkstoši jeb 54,54% balsstiesīgo, Latgalē – vairāk nekā 108 tūkstoši jeb 45,83% balsstiesīgo, bet Vidzemē – vairāk nekā 221 tūkstoši jeb 54,19% no kopējā balsstiesīgo skaita. Rīgā referendumā līdz pulksten 16 vairāk nekā 221 tūkstotis iedzīvotāju jeb 54,22% no kopējā balsstiesīgo skaita.

Jau vēstīts, ka eksperti balsstiesīgo aktivitāti šajā referendumā vērtē kā augstu. Politoloģe Iveta Kažoka skaidroja, ka parasti uz referendumiem dodas 40% balsstiesīgo, savukārt uz vēlēšanām ap 60% balsstiesīgo, 18. februāra rītā pēc CVK pirmā datu apkopojuma par vēlētāju aktivitāti, viņa prognozēja, ka šajā referendumā varētu piedalīties 60% - 65% balsstiesīgo.

Pašlaik notiekošais ar ASV parāda griestu paaugstināšanu ir tikai daļa no augsta līmeņa politiskajām spēlēm Vašingtonā, sacīja SEB Investment Strategy vecākais analītiķis Larss Gunnars Aspmans, kurš uzskata, ka galu galā tomēr republikāņi un demokrāti spēs rast kompromisu.

Kā atgādina SEB analītiķis, parāda griestu paaugstināšanas jautājums vēl nav nekas unikāls - tie ir palielināti jau 74 reizes kopš 1962.gada un desmit reizes kopš 2010.gada. Tomēr atsevišķos gadījumos, tostarp šoreiz, šis jautājums izraisījis politiskus konfliktus.

Tiklīdz parāda griesti tiks sasniegti, kas šoreiz notiks otrdien, 2.augustā, ASV Valsts kase pēc likuma vairs nedrīkstēs aizņemties jaunus līdzekļus, līdz Kongress nenobalsos par parāda griestu paaugstināšanu.

Aspmans uzskata, ka sarunu strupceļa iemesls ir atšķirīgie viedokļi starp demokrātiem un republikāņiem par parāda griestu paaugstināšanas apmēriem, kā arī to, kādam vajadzētu izskatīties ilgtermiņa federālā budžeta deficīta samazināšanas projektam.

Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).

Šādu vienošanos atzina arī nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Einārs Cilinskis. Viņš pirms koalīcijā panāktās vienošanās Saeimā iesniedza līdzīga veida priekšlikumu Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā «Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu».

Deputāts rosinājis noteikt, ka līdz 2015. gadam pirmajā posmā būtu jāsavāc 30 tūkst. parakstu.

Gadījumā, ja Saeima atbalstīs koalīcijas panākto vienošanos, tas nozīmēs, ka pārejas periodā līdz 2015. gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 tūkst. parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).

Ozolnieku novada pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē «Saulīte» iebrukuši iekaramie griesti, reģionālajam medijam Zemgales Ziņas apliecināja bērnudārza vadītāja Inese Jumīte. Mediju par šo atgadījumu informējuši bērnu vecāki, paužot satraukumu, ka notikums tiek slēpts un kaut kas līdzīgs varētu atkārtoties. Griestu iebrukšanas brīdī iestādē vēl neatradās bērni, līdz ar to neviens nav cietis.

Pēc griestu iebrukšanas darbs izglītības iestādē nav apstājies un šīs grupiņas bērni uzturas citās telpās. Bērnudārzā tiek pārbaudītas arī citas telpas, lai nodrošinātu, ka līdzīga situācija neatkārtotos.

Kā informējusi Ozolnieku novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību un informācijas daļas vadītāja Evita Kairiša, «vienā no grupiņu telpām notrūka divu piekārto griestu stiprinājumi, tāpēc deformējās nesošie profili un izkrita sešas griestu plāksnes. Kopējā platība aptuveni pieci kvadrātmetri».

«Par laimi, grupiņā neviena tajā brīdī nebija. Pēc griestu iebrukšanas nostrādāja signalizācija, tā uzzinājām par notikušo pirms bērnu ierašanās,» par situāciju stāstījusi I.Jumīte. Viņa skaidrojusi, ka izglītības iestādē remontdarbi veikti pērn un to darīja SIA «Zemgales būvserviss». Firmas pārstāvji pēc negadījuma apņēmušies salabot griestus, kā arī pārbaudīt to stāvokli otrā telpā, kuru viņi remontējuši. Bērnudārzā sastaptie strādnieki pauduši viedokli, ka griestu iebrukšanā varētu būt vainojamas kārtīgi neiestiprinātas skrūves.

Nekustamo īpašumu darījumos jau no 1. maija norēķini notiks tikai bezskaidras naudas formā, transportlīdzekļu darījumiem nebūs sākotnēji piedāvāto samazināto skaidras naudas griestu

To paredz Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdes darba rezultāts, skatot priekšlikumus grozījumiem nodokļu un nodevu likumā. Vienlaikus tika nolemts, ka nekustamā īpašuma darījumiem, kuri būs noslēgti līdz likuma grozījumu spēkā stāšanās brīdim – 2019. gada 1. maijam – un kuru pilnīga vai daļēja izpilde paredzēta pašlaik atļauto skaidras naudas griestu – 7200 eiro – apmērā, šie nosacījumi būs spēkā līdz 2019. gada 31. decembrim, bet ar 2020. gada 1. janvāri arī šiem nebeigtajiem darījumiem jau būs jāizmanto bezskaidras naudas norēķini.

Auto darījumi bez izņēmuma

Saeimas atbildīgās komisijas deputāti arī atbalstīja atteikšanos no sākotnēji iecerētās idejas par transportlīdzekļu darījumiem noteikt skaidras naudas griestus 1500 eiro apmērā. DB jau vēstīja, ka

ASV prezidents Baraks Obama oficiāli ziņojis Kongresam, ka plāno paaugstināt valsts parādu par 1,2 triljoniem dolāru. Tas jau izsaucis republikāņu kritiku, ka ASV parāds ir nekontrolējams.

Pēc B. Obamas ziņojuma saņemšanas ASV Kongresam ir 15 dienas, lai balsotu par prezidenta plāniem. Aizvadītajā gadā ASV nonāca uz maksātnespējas sliekšņa, kad valsts politiskie spēki nespēja vienoties par parādu griestiem.

Tiek paradzēts, ka B. Obamam izdosies paaugstināt valsts parādu, tomēr šis jautājums dos republikāņiem papildus munīciju, lai apgalvotu, ka B. Obama nespēj nodrošināt ASV parādu samazināšanu, vēsta BBC.

Db.lv jau vēstīja, ka saskaņā ar pastāvošo likumdošanu ASV prezidents iesniedz Kongresam rakstisku apstiprinājumu, kad līdz «parādu griestu» sasniegšanai atlikuši 100 miljardi dolāru. Kongresam ir tiesības pieņemt rezolūciju par parāda palielināšanas noraidījumu. Ja šāda rezolūcija netiek pieņemta 15 dienu laikā – parāda līmenis tiek palielināts.

Neskatoties uz vienošanos par ASV parāda griestu palielināšanu, ziņas par ASV ražošanas apjomu samazināšanos pirmdien likušas krist ASV biržu indeksiem. Otrdienas rītā turpinās arī naftas cenu samazināšanās, bet zelta cena sasniegusi jaunu rekordu. Tomēr vienošanās par ASV parāda griestiem palīdzējusi stiprināt dolāra attiecību pret eiro un Japānas jenu.

Otrdienas rītā Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājies par 0.68% līdz 6906.99 punktiem, Londonas FTSE 100 kritis par 0.18% līdz 5764,20 punktiem un Parīzes CAC 40 sarucis par 0.29% līdz 3577,60 punktiem.

ASV biržu indekss Dow Jones industrial average pirmdien kritis par 0,09%, Standard & Poor's 500 par 0.41%, bet Nasdaq Composite par 0,43%.

Pēc ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojuma par vienošanās panākšanu valsts parāda griestu jautājumā, pirmdien pieauga dolāra vērtība pret eiro. Otrdienas rītā viens eiro maksāja 1,4186 ASV dolārus.

Japānas jenas vērtība kritusies līdz 77,2100 jenām par vienu dolāru. Tomēr dolārs joprojām turpina samazināties attiecībā pret Šveices franku, otrdienas rītā viena Šveices franka cenai sasniedzot 0,7805 dolārus.