Pašlaik notiekošais ar ASV parāda griestu paaugstināšanu ir tikai daļa no augsta līmeņa politiskajām spēlēm Vašingtonā, sacīja SEB Investment Strategy vecākais analītiķis Larss Gunnars Aspmans, kurš uzskata, ka galu galā tomēr republikāņi un demokrāti spēs rast kompromisu.
Kā atgādina SEB analītiķis, parāda griestu paaugstināšanas jautājums vēl nav nekas unikāls - tie ir palielināti jau 74 reizes kopš 1962.gada un desmit reizes kopš 2010.gada. Tomēr atsevišķos gadījumos, tostarp šoreiz, šis jautājums izraisījis politiskus konfliktus.
Tiklīdz parāda griesti tiks sasniegti, kas šoreiz notiks otrdien, 2.augustā, ASV Valsts kase pēc likuma vairs nedrīkstēs aizņemties jaunus līdzekļus, līdz Kongress nenobalsos par parāda griestu paaugstināšanu.
Aspmans uzskata, ka sarunu strupceļa iemesls ir atšķirīgie viedokļi starp demokrātiem un republikāņiem par parāda griestu paaugstināšanas apmēriem, kā arī to, kādam vajadzētu izskatīties ilgtermiņa federālā budžeta deficīta samazināšanas projektam.
Tomēr SEB bāzes scenārijs paredz, ka vienošanās tiks panākta līdz 2.augustam, kas, visticamāk, uzlabotu situāciju riskantāko aktīvu tirgū, kamēr alternatīvais scenārijs ir nespēja panākt vienošanos līdz šim termiņam. Tādā gadījumā tiks ieviesti milzīgi un nekavējoši tēriņu samazinājumi federālās valdības līmenī, lai tā funkcionētu savu finansiālo iespēju robežās.
Nākamais kritiskais datums būs 15.augusts, kad ASV valdības obligāciju turētājiem jāsaņem procentu maksājumi.
«Finanšu tirgus reakcija uz strupceļu ASV parāda griestu jautājumā ir diezgan neizteiksmīga, kas nozīmē tikai to, ka tirgus dalībnieki uzskata, ka lietas tiks sakārtotas. Ja šis scenārijs piepildīsies, finanšu tirgus analītiķi varēs pārstāt bažīties par ASV valsts parāda jautājumu, un rezultātā varētu pieaugt riska apetīte tirgū un arī riskanto aktīvu cenas,» sacīja Aspmans.
Savukārt, ja Vašingtona nespēs panākt vienošanos, tai nāksies maksāt ļoti augstu cenu. ASV valdības kredītreitings, visticamāk, tiktu samazināts, kas izraisītu augstākas aizņemšanās izmaksas. Valsts izdevumi tiktu būtiski samazināti. Līdz ar to trauslā ASV ekonomika piedzīvotu vēl vienu triecienu, kas atstātu nelabvēlīgu ietekme arī uz globālo ekonomiku.
Nerodot kompromisu par ASV parādu, ASV valsts lielākie kreditori, piemēram, Ķīna, kurai pieder ASV valsts vērtspapīri 1,1 triljona ASV dolāru (0,53 triljonu latu) apmērā, piedzīvotu lielus zaudējumus no obligāciju ienesīguma likmju pieauguma. Cenas pazemināšanās negatīvo efektu palielinātu arī ASV dolāra vērtības kritums pret citām valūtām.
Kā ziņots, esošos parādsaistību griestus - 14,29 triljonus dolāru - ASV valdība sasniedza jau 16.maijā, taču līdzekļus aktuālajiem tēriņiem sedza neplānoti lielie nodokļu ieņēmumi, kā arī izdevumu un grāmatvedības korekcijas pasākumi.
Ekonomisti un uzņēmēji brīdina, ka gadījumā, ja parāda griestu paaugstināšanu neizdosies panākt līdz 2.augustam, kad, kā paziņojusi Finanšu ministrija, izsīks līdzekļi administrācijas tēriņu apmaksai, jaunu triecienu var saņemt visas pasaules ekonomika, kas joprojām turpina atlabt pēc globālā finanšu tirgus sabrukuma 2008.gadā.