Neskatoties uz vienošanos par ASV parāda griestu palielināšanu, ziņas par ASV ražošanas apjomu samazināšanos pirmdien likušas krist ASV biržu indeksiem. Otrdienas rītā turpinās arī naftas cenu samazināšanās, bet zelta cena sasniegusi jaunu rekordu. Tomēr vienošanās par ASV parāda griestiem palīdzējusi stiprināt dolāra attiecību pret eiro un Japānas jenu.
Otrdienas rītā Frankfurtes biržas indekss DAX samazinājies par 0.68% līdz 6906.99 punktiem, Londonas FTSE 100 kritis par 0.18% līdz 5764,20 punktiem un Parīzes CAC 40 sarucis par 0.29% līdz 3577,60 punktiem.
ASV biržu indekss Dow Jones industrial average pirmdien kritis par 0,09%, Standard & Poor's 500 par 0.41%, bet Nasdaq Composite par 0,43%.
Pēc ASV prezidenta Baraka Obamas paziņojuma par vienošanās panākšanu valsts parāda griestu jautājumā, pirmdien pieauga dolāra vērtība pret eiro. Otrdienas rītā viens eiro maksāja 1,4186 ASV dolārus.
Japānas jenas vērtība kritusies līdz 77,2100 jenām par vienu dolāru. Tomēr dolārs joprojām turpina samazināties attiecībā pret Šveices franku, otrdienas rītā viena Šveices franka cenai sasniedzot 0,7805 dolārus.
Neskatoties uz ASV politisko spēku vienošanos par valsts parāda griestu pacelšanu, naftas cenas pirmdien kritās, reaģējot uz datiem par ASV ražošanas aktivitātes samazināšanos, un otrdienas rītā naftas cena joprojām saglabājas zem 95 dolāru atzīmes.
WTI jēlnaftas cenas septembra piegādēm samazinājusies līdz 94,65 ASV dolāriem par barelu, bet Brent līdz 116,81 dolāriem.
Tikmēr zelta cena sasniegusi jaunu rekordu. Otrdienas rītā zelts maksāja 1 626,34 ASV dolārus par Trojas unci.
Db.lv jau vēstīja, ka ASV Pārstāvju palāta atbalstījusi valsts parādu griestu paaugstināšanu, kas nepieciešami, lai lielvalstij neaptrūktos nauda.
Parāda griestu palielināšana tika atbalstīta ar 269 balsīm «par» un 161 «pret». Likumprojektu apstiprinājuši 174 republikāņi un 95 demokrāti, bet pret parāda griestu palielināšanu iestājās 66 republikāņi un 95 demokrāti. Šo likumprojektu visticamāk atbalstīs arī ASV Senāts.