ASV centrālās bankas – Federālās rezervju sistēmas (FRS) - vadītājs Džeroms Pauels paziņojis, ka sociālo mediju kompānijas «Facebook» veidotā kriptovalūta «Libra» rada «daudzas nopietnas bažas», tostarp potenciālus riskus finanšu sistēmas stabilitātei, kas saistāmi ar plašo platformas lietotāju bāzi.

ASV Kongresa Pārstāvju palātas Finanšu pakalpojumu komitejas sēdē Pauels sacīja, ka centrālajā bankā ir izveidota darba grupa, kas izvērtē «Libra». Viņš piebilda, ka pagājušajā nedēļā par «Facebook» plāniem notikusi sanāksme Finanšu stabilitātes uzraudzības padomē, kuras dalībnieki ir augstākā ranga finanšu regulatorus no valdības institūcijām.

«Lai gan projekta atbalstītāji norāda uz iespējamiem ieguvumiem sabiedrībai, tostarp labāku finanšu pieejamību klientiem, «Libra» rada daudz nopietnu bažu par privātumu, naudas atmazgāšanu, patērētāju tiesību aizsardzību un finanšu stabilitāti,» atzina ASV centrālās bankas vadītājs, uzsverot, ka šīs bažas ir rūpīgi un publiski jāizvērtē pirms notiek tālāka virzība.

ASV akciju cenas trešdien pieauga un ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels savā ziņojumā ASV Kongresā norādīja uz iespējamu procentlikmju samazināšanu.

Sava pusgada ziņojuma Kongresam pirmajā dienā Pauels sacīja, ka daudzi centrālās bankas administratori uzskata, ka iemesls zemākām procentlikmēm «ir pastiprinājies», jo daudzi tirdzniecības konflikti ietekmē ekonomikas izaugsmes perspektīvu.

Kopš FRS jūnija sanāksmes, kad Pauela izteikumi tika interpretēti kā signāls par iespējamu procentlikmju pazemināšanu, «izrādās, ka neskaidrība ap tirdzniecības saspīlējumu un bažas par globālās ekonomikas stiprumu turpina nomākt ASV ekonomikas perspektīvu», sacīja Pauels.

Viņa teiktais atbilda plašām investoru cerībām un apslāpēja pieņēmumu, ka piektdien publicētais Nodarbinātības ministrijas ziņojums par ASV tautsaimniecībā nodarbināto skaita ievērojamu pieaugumu jūnijā atturētu FRS no procentlikmju pazemināšanas šomēnes.

Jaunais Covid-19 omikrona paveids var palēnināt ASV ekonomikas un darbaspēka tirgus atveseļošanos, kā arī pastiprināt neskaidrību par inflāciju, pirmdien brīdināja ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels.

Pauels ir konsekventi sacījis, ka pašreizējais ASV inflācijas kāpums būs pārejošs, bet atzina, ka faktori, kuri sekmē ASV cenu paaugstināšanos, turpinās pastāvēt arī nākamgad.

Pauela izteikumi liecībā, ko viņš otrdien sniegs Senāta Banku komitejai, norāda uz viņa aizvien lielākām bažām par šīgada cenu palielināšanos, kas pastiprina spiedienu uz FRS straujāk pacelt procentlikmes.

Covid-19 pandēmijas pirmajās dienās FRS samazināja procentlikmes līdz nullei un iepludināja finanšu sistēmā likviditāti, kas kopā ar lielo ASV valdības palīdzibu palīdzēja novērst postošāku ekonomikas situāciju.

Lai gan ASV ekonomika ir "turpinājusi nostiprināties", tās atveseļošanos ir palēninājuši pandēmijas uzplūdi, sākot ar delta paveida izplatīšanos vasarā, sacīja Pauels.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās trešdien mainījās dažādos virzienos pēc datu publicēšanas par straujāku inflāciju, bet ASV dolāra vērtība saruka pēc tam, kad ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels saglabāja miermīlīgu nostāju monetārās politikas jomā.

ASV ražotāju cenu indekss pieauga par 7,3% 12 mēnešos līdz jūnija beigām, un tas ir šī indeksa straujākais gada kāpums, kopš Nodarbinātības ministrija pirms vairāk nekā 10 gadiem sāka publiskot šādus datus.

Otrdien publiskoti patēriņa cenu dati liecināja, ka gada inflācija ASV jūnijā pieaugusi līdz 5,4% salīdzinājumā ar 5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta.

Pauels atzina, ka inflācija aug straujāk, nekā FRS bija cerējusi, un paliks "paaugstināta" arī nākamos mēnešus. Viņš tomēr solīja, ka FRS turpinās stimulēt ekonomiku, līdz tā būs pilnīgi atveseļojusies.

FRS "nodrošinās, lai monetārā politika turpinātu sniegt spēcīgu atbalstu ekonomikai, līdz atveseļošanās būs pabeigta", sacīja Pauels savā pusgada liecībā ASV Kongresam.

Februāra sākumā Džeroms Pauels (Jerome Powell) pārņēma ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadības grožus.

Finanšu tirgi viņam bija sagatavojuši diezgan iespaidīgu sagaidīšanas dāvanu. Pēc viena no ilgākajiem miera un kāpuma perioda finanšu tirgos – visā pasaulē sākās tirgus korekcijas jeb pēc strauja pieauguma pagājušā gada beigās akciju cenas ASV divu nedēļas laikā ir atgriezušās pērnā gada beigu līmenī. Tieši tagad finanšu tirgi ir sākuši šaubīties par to, vai zemo procentu likmju periods nebeigsies ātrāk, nekā iepriekš iecerēts. Bet vai tam ir pamats?

Šī gada februāra sākumā, pēc izaicinājumu pilniem četriem gadiem, beidzās ASV FRS vadītājas Džanetas Jelenas (Janet Yellen) pilnvaru termiņš. Viņa bija ne tikai pirmā sieviete, kas ieņēmusi šo amatu, bet arī 39 gadu laikā pirmā no FRS vadītājiem, kura netika nominēta šim amatam uz otro termiņu. 2014. gada sākumā, kad Jelenai tika uzticēts šis amats, ASV tautsaimniecība bija atkopšanās stadijā, turklāt aktīvas stimulējošas monetārās politikas balstīta. Jelena savā vadības laikā uzsāka pakāpenisku virzību monetārās politikas normalizēšanas virzienā. FRS atsāka paaugstināt procentu likmes, pēc septiņu gadu procentu likmju atrašanās rekordzemā līmenī (1. attēls).

Akciju cenas Volstrītā trešdien mainījās dažādos virzienos pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) neveica ievērojamas izmaiņas savā monetārajā politikā, bet Eiropas biržās akciju cenas pieauga.

FRS vadītājs Džeroms Pauels un citas amatpersonas atzina, ka ASV ekonomikas atveseļošanās no Covid-19 pandēmijas progresē, bet nosprieda, ka ir pāragri izbeigt atviegloto monetāro politiku.

Investori bija velti cerējuši, ka Pauels pateiks, kad FRS varētu sašaurināt obligāciju uzpirkšanas programmu. Starp FRS politikas noteikšanas komitejas locekļiem "ir dažādi uzskati par to, kāds laiks būtu piemērots", un "nekādi lēmumi netika pieņemti", sacīja Pauels.

Londonas biržas indekss pieauga par 0,3%, ar ceļošanu saistīto uzņēmumu akcijām krasi padārdzinoties pēc tam, kad Anglija atcēla karantīnas prasības pilnībā vakcinētiem ceļotājiem no Eiropas Savienības un ASV. Kāpa arī Frankfurtes un Parīzes biržu indeksi.

ASV ekonomikas atlabšana ir atkarīga no jaunā koronavīrusa izplatības ierobežošanas, trešdien paziņoja ASV centrālās bankas Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels.

Tautsaimniecības perspektīvas "lielā mērā ir atkarīgas no tā, kādi būs mūsu panākumi vīrusa iegrožošanā", sacīja Pauels preses konferencē pēc kārtējās FRS Atvērtā tirgus komitejas sēdes. Viņš norādīja, ka amerikāņu patērētāji neatsāks tērēt naudu, ja viņiem nebūs drošības izjūtas, un tādas viņiem nebūs, ja viņi nesaskatīs pazīmes, ka Covid-19 izplatība ir ierobežota.

Pašlaik jaunu inficēšanās gadījumu skaits ASV turpina pieaugt. Kā tika prognozēts, FRS Atvērtā tirgus komiteja divu dienu sēdes noslēgumā trešdien nolēma saglabāt bāzes procentlikmes mērķrādītāju pašreizējā rekordzemajā 0-0,25% līmenī un norādīja, ka procentlikmes paaugstināšana nav gaidāma, pirms ASV ekonomika būs pārvarējusi pašreizējo krīzi.

ASV un Eiropas biržu indeksi trešdien pieauga, investoriem reaģējot uz ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) signāliem.

FRS sanāksmes protokols radīja labāku priekšstatu par ASV centrālās bankas 30.janvāra lēmumu nemainīt bāzes procentlikmi, kā arī apstiprināja piesardzīgu pieeju turpmākām darbībām, ko bija paudis FRS vadītājs Džeroms Pauels.

Protokolā bija atzīmēts, ka, palielinoties globāliem riskiem un pastāvot bažām par tirdzniecības saspīlējumu, ASV ekonomikas pieaugumam vajadzētu «atkāpties» no pērnā gada straujā tempa.

«Jebkurš, kas domāja, ka varbūt FRS nebija nodoma sūtīt vēsti, ar kuru Pauels nāca klajā preses konferencē, var beigt brīnīties,» sacīja «FTN Financial» ekonomists Kriss Lovs. «FRS tiešām ir noskaņota uz procentlikmju nemainīšanu ilgtermiņā, un nākamais tās politikas solis patiesībā varētu būt procentlikmju samazināšana.»

Pasaules biržu indeksi ceturtdien lielākoties pieauga un ASV dolāra vērtība pret citām svarīgajām valūtām palielinājās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien pacēla procentlikmes un investori piekrita FRS uzskatam, ka ASV ekonomika solīdi pieaug bez pārkaršanas riska.

Izņēmums bija Milānas birža, kuras indekss kritās pēc bažām par gaidāmo Itālijas budžetu, un elektrisko automašīnu ražošanas firma «Tesla Motors», kuras akcijas cena kritās pēc ziņas, ka ASV Vērtspapīru un biržu komisija apsūdzējusi šīs firmas vadītāju Īlonu Masku investoru maldināšanā.

FRS trešdien pacēla procentlikmes trešoreiz šī gada laikā, atsaucoties uz aizvien spēcīgāku ASV ekonomiku un darba tirgu, un FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka nesaskata nekādas vājās vietas ASV finanšu sistēmā.

Lai gan Volstrītas indeksi trešdien bija kritušies, ceturtdien tie pieauga. Solīds kāpums bija arī Eiropas biržās, izņemot Milānu.

Pauels «bija mierīgs un runāja par to, cik pārliecināti viņi [FRS] ir pat to, ka inflācija paliks iegrožota,» sacīja «FTN Financial» eksperts Kriss Lovs.

Volstrītā akciju cenas trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās, pēc ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) lēmuma nemainīt bāzes procentlikmi, kas sekoja labiem firmu peļņas rādītājiem un ASV nodarbinātības datiem.

ASV biržu indeksi pieauga par vairāk nekā 1,5%, reaģējot uz FRS bāzes procentlikmes nemainīšanu un piesardzīgo pieeju turpmākām darbībām. ASV centrālā banka bāzes procentlikmes mērķrādītāju saglabāja 2,25%-2,5% apmērā.

FRS vadītājs Džeroms Pauels preses konferencē sacīja, ka pamatojums turpmākām procentlikmju celšanām ir «kļuvis vājāks».

«Šajā vidē mēs uzskatām, ka mēs vislabāk varam atbalstīt ekonomiku, esot pacietīgi perspektīvas izvērtēšanā pirms tālāku izmaiņu veikšanas savā politikā,» teica Pauels.

FRS arī paziņoja, ka varētu mainīt savu vērtspapīru portfeļu samazināšanas tempu.

«Investoriem visvairāk patīk tas, ka viņi panākuši [no FRS] vairāk, nekā gaidīja,» sacīja «National Securities» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.

Kā jau bija gaidāms, trešdien Federālo Rezervju sistēmas (FRS) Atvērtā tirgus komiteja pazemināja bāzes procentlimes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,75%-2%.

FRS politikas veidotāji norādīja uz augošiem riskiem – globālās ekonomikas izaugsmes palēnināšanos un ASV-Ķīnas tirdzniecības karu, kura atrisinājums tuvākajā laikā nav paredzams. FRS vadītājs Džeroms Pauels tirgiem apliecināja, ka ASV centrālā banka ir gatava agresīvi rīkoties, ja ekonomikā sāktos lejupslīde. Pēc viņa izteikumiem Volstrītas indeksa «Dow Jones Industrial Average» kritumu nomainīja kāpums un tas noslēdza tirdzniecības sesiju ar pieaugumu par 0,1%.

«Tirgus tika izpārdots pēc fakta, ka FRS izdarīja, kas no tās tika gaidīts, un neko vairāk,» sacīja «Spartan Capital» analītiķis Pīters Kardillo. "Pauels izturējās ļoti labi jautājumu un atbilžu laikā. Viņš bija ļoti konsekvents. Tirgus ir atvieglots par to.»

Akciju cenas Volstrītā trešdien pieauga, bet ASV dolāra vērtība kritās pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) pazemināja procentlikmes un deva signālu, ka paredz pagaidām atturēties no turpmākām procentlikmju izmaiņām.

ASV centrālā banka samazināja procentlikmes trešo reizi pēc kārtas. FRS vadītājs Džeroms Pauels sacīja, ka tirdzniecības kari un breksita neskaidrība ir smagi ietekmējuši biznesa investīcijas, tomēr ASV ekonomika palikusi «elastīga».

«Mēs spērām šo soli, lai palīdzētu saglabāt ASV ekonomiku stipru globālo notikumu priekšā un sniegtu kādu apdrošināšanu pret notiekošiem riskiem,» teica Pauels.

FRS Atvērtā tirgus komiteja pēc kārtējās divu dienu sanāksmes trešdien paziņoja, ka pazemina bāzes procentlikmes mērķrādītāju par 0,25 procentpunktiem līdz 1,5% - 1,75%.

Akciju cenas Volstrītā pirms šī paziņojuma maz mainījās, bet pēc tā pieauga. Indekss «Standard & Poor»s 500» pieauga par 0,3% līdz 3046,77 punktiem, sasniedzot otro rekordu trīs dienu laikā.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās ceturtdien pieauga un zelta cena sasniedza jaunu rekordu pēc tam, kad ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) un Eiropas Centrālā banka (ECB) norādīja uz procentlikmju pazemināšanu šogad.

Volstrītas indeksi "Standard & Poor's 500" un "Nasdaq Composite" pieauga līdz jauniem rekordiem, un palielinājās arī indekss "Dow Jones Industrial Average".

"Mēs redzam spēcīgas izaugsmes turpināšanos, spēcīgu darbaspēka tirgu un progresa turpināšanos inflācijas samazināšanā," FRS vadītājs Džeroms Pauels paziņoja ASV Senāta Banku komitejai, otro dienu liecinot ASV Kongresā.

FRS šī gada gaitā var un sāks samazināt procentlikmes, "ja ekonomika attīstīsies pa šo ceļu", sacīja Pauels.

"Tirgus tiešām uztvēra Pauela izteikumus pozitīvi," sacīja "Cresset Capital" analītiķis Džeks Ablins. Viņš piebilda, ka FRS ir gatava procentlikmju pazemināšanai un varētu to sākt gada vidū.

ASV akciju cenas trešdien pieauga, bet dolāra kurss samazinājās, reaģējot uz Federālās rezervju sistēmas lēmumu par pusi procentpunkta palielināt bāzes procentlikmi un paziņojumu, ka lielāks procentlikmes paaugstinājums nav gaidāms.

Lai samazinātu inflāciju, ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) trešdien nolēma paaugstināt bāzes procentlikmi par pusi procentpunkta.

Pēc FRS Atvērtā tirgus komitejas kārtējās divu dienu sēdes tika paziņots, ka bāzes procentlikmes mērķrādītājs tiek palielināts par 0,5 procentpunktiem - līdz 0,75-1%.

Iepriekšējo reizi bāzes procentlikmes mērķrādītājs tika paaugstināts martā, kad tas tika palielināts par pusi procentpunkta. Pirms tam bāzes procentlikmes mērķrādītājs nemainīgā līmenī bija kopš 2020.gada marta, kad tas tika samazināts, lai atbalstītu valsts ekonomiku koronavīrusa pandēmijas izraisītās krīzes laikā.

Atvērtā tirgus komiteja trešdien arī nolēma, ka no 1.jūnija FRS sāks samazināt savu deviņu triljonu dolāru vērto obligāciju portfeli.

Kopš marta zemākajiem punktiem ASV akciju cena, vērtējot "Standard & Poor's 500" indeksa vērtības izmaiņu, uz bezprecedenta ekonomikas kraha fona ir palēkusies jau vairāk nekā par 50%. Vienlaikus septembra sākums finanšu tirgiem nav bijis tas pats pārliecinošākais, kas liek divreiz pārdomāt par agrākā pieauguma stāsta patieso spožumu.

Varenajam akciju pieaugumam palīdzējuši valdību atbalsta pasākumi un centrālo banku stimuli. Tāpat, ekonomikām atveroties, makroekonomiskie rādītāji bijuši mazāk slikti, kas savukārt tirgus dalībniekos radījis papildu pārliecību par to, ka akciju tirgus augšupeja var turpināties ilgāk un par to, ka pasaules tautsaimniecība ātrāk spēs atgriezties pirmskrīzes līmenī.

"Luminor" Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs vēl piebilst, ka ASV centrālā banka nupat ziņojusi, ka būtiski maina savu politiku un vairs tik ļoti necentīsies iegrožot inflāciju. "Faktiski tas nepieciešamības gadījumā tai dod iespēju radīt jaunu likviditāti vēl plašākā apmērā. Turklāt, pretstatā Eiropai, jaunu Covid-19 gadījumu skaits ASV ir sācis sarukt. Visi šie faktori palīdzēja "S&P 500" akciju indeksam uzlēkt līdz jaunam vēsturiski visaugstākajam līmenim, palielinot atšķirību starp akciju tirgus sniegumu ASV un pārējās pasaules daļās," norāda "Luminor" eksperts.

Akciju cenas pasaules biržās trešdien kritās, jo tehnoloģiju uzņēmumu peļņas dati nespēja sajūsmināt investorus, bet ASV Federālā rezervju sistēma (FRS) nemainīja procentlikmes un lika saprast, ka tai vajag vairāk laika procentlikmju pazemināšanai.

FRS vadītājs Džeroms Pauels izteicās, ka procentlikmju pazemināšana martā ir maz ticama. Viņš norādīja uz progresu cīņā par inflācijas samazināšanu līdz 2% līmenim, bet sacīja, ka ir vajadzīgi lielāki uzlabojumi.

Pauels piebilda, ka "gandrīz visi" FRS procentlikmju noteikšanas komitejā atbalsta to pazemināšanu, bet šāds solis jau nākamajā sanāksmē martā ir maz ticams.

"Google" māteskompānijas "Alphabet" akcijas cena kritās par 7,4%, bet "Microsoft" akcijas cena saruka par 2,7%, neraugoties uz šo uzņēmumu labu peļņu.

Šonedēļ ir gaidāma arī "Apple", "Amazon" un "Meta" peļņas datu publiskošana.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" trešdien kritās par 0,8% līdz 38 150,30 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" saruka par 1,6% līdz 4845,65 punktiem, bet indekss "Nasdaq Composite" samazinājās par 2,2% līdz 15 164,01 punktam.

Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, valdot pozitīvam investoru noskaņojumam attiecībā uz procentlikmēm un Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.

ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels piektdien savā runā sacīja, ka FRS ir gatava atkal paaugstināt procentlikmes, bet solīja "uzmanīgi" virzīties uz priekšu, uzsverot, ka FRS sava kursa noteikšanā balstīsies uz ekonomikas datiem.

Pauels šķita daudz "optimistiskāk" noskaņots, un tā var būt zīme, ka procentlikmes nepieaugs tālāk, sacīja "Cresset Capital" analītiķsi Džeks Ablins.

Šanhajas biržā akciju cenu kāpumu veicināja Ķīnas lēmums samazināt nodokli akciju tirdzniecībai pirmoreiz kopš 2008.gada.

ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,6% līdz 34 559,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4433,31 punktam, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 13 705,13 punktiem.

Šobrīd milzīga uzmanība pasaulē pievērsta tam, kas notiek Covid-19 vakcīnas frontē. Jo ātrāk tā tiks saražota un izplatīta, jo ātrāk potenciāli gals var pienākt aktuālajam ekonomiskās un sabiedriskās situācijas murgam. Kopumā gan pārsvarā eksperti norāda, ka, neskaitoties uz šādu vakcīnas cerību, priekšā, visticamāk, gaidāma smaga ziema.

Lai nu kā – interesanti, ka vakcīnas uznācienu šobrīd daudzi sasaista ar būtiski vājāku ASV dolāru. Valdot šādam fonam, gandrīz katrs lielais finanšu tendenču prognozētājs šobrīd metas pazemināt savas nākamā gada ASV dolāra vērtības aplēses. Piemēram, ASV "Citigroup" sagaida, ka nākamgad ASV dolāra vērtība uz vakcīnas fona var samazināties pat par 20%, kas būtu ļoti straujš kritums, ziņo "Bloomberg". Spēcīgs dolārs raksturojis faktiski visus iepriekšējos 10 gadus, lai gan nu tie runāts par šādas ēras beigām.

Jau daudzus gadus ierasts, ka pie ASV dolāra tirgus dalībnieki griežas paaugstinātas neskaidrības apstākļos. Proti, ja viss draud brukt un gāzties, tad vienīgais, kam atliek ticēt, ir nekas cits kā ASV dolārs. Jeb - ja investoru pārliecība sašķobās, aug ASV dolāra cena. Pēdējie gadi jau vairākkārt rādījuši, ASV dolārs pasaules ekonomikai neskaidrākos brīžos ir populārāks drošais patvērums nekā, piemēram, zelts. Savukārt šobrīd daži gaida, ka nākamgad, mazinoties Covid-19 neskaidrībai, finanšu tirgus dalībnieki uzmanību atkal varēs pievērst kaut kam citam.

ASV un Eiropas biržu indeksi otrdien pieauga, tirgus dalībniekiem pozitīvi reaģējot uz progresa pazīmēm ASV-Ķīnas tirdzniecības sarunās.

Eiropas biržu indeksiem bija solīds kāpums, savukārt Volstrītas indeksi palielinājās trešo tirdzniecības sesiju pēc kārtas.

Pekinā trešdien turpināsies tirdzniecības sarunas, kas ir ASV un Ķīnas amatpersonu pirmās tiešās tikšanās kopš ASV prezidenta Donalda Trampa un Ķīnas prezidenta Sji Dzjiņpina 1.decembra vienošanās par pamieru muitas tarifu karā.

Laikraksts «The Wall Street Journal» ziņoja, ka abas puses samazina savas viedokļu atšķirības, Ķīnas amatpersonām piedāvājot ASV preču un pakalpojumu iepirkšanu lielākos apmēros, un šomēnes ir gaidāmas arī tikšanās valdību līmenī.

«Pēc 2018.gada šausmīgajām beigām, kad bija pieredzēta globālo akciju cenu krišanās, tirgi beidzot redz zaļās krāsas atgriešanos uz saviem ekrāniem,» sacīja FXTM galvenais tirgus stratēģis Huseins Sajeds.

Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.

Indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss «Standard & Poor»s 500", tomēr nedaudz samazinājās indekss «Nasdaq Composite», kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.

FRS vadītājs Džeroms Pauels noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.

Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku. ««Dow» nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!» tviterī rakstīja Tramps.

Šogad valūtu frontē dominējis ASV dolārs. Tā vērtība pakāpusies pret lielu daļu no citām pasaulē visvairāk tirgotajām valūtām. Tas noticis, neskatoties uz pagājušā gada beigu un šā gada sākuma prognožu birumu, ka ASV dolāram tomēr vajadzētu sagurt (vairums tirgus dalībnieku eiro/ASV dolāra virzienu kļūdaini min jau gandrīz divus gadus, liecina "Reuters" dati).

Pēdējos gados pierādījies – ja finanšu tirgos aug stress, tirgus dalībnieki patvērumu meklē tieši ASV dolāros. Tādējādi šogad, nostiprinoties pieņēmumiem par pasaules ietekmīgāko tautsaimniecību bremzēšanos un esot aktuāliem vairākiem ASV un Ķīnas tirdzniecības kariņa saasināšanās viļņiem, pieprasījums pēc ASV dolāriem saglabājās liels. Tāpat, ja vērtē lielāko tautsaimniecību izaugsmi, ASV tā saglabājās salīdzinoši veselīgāka. Līdz ar šādu situāciju ASV dolāri – pat, ja ne īpaši glīti – tāpat uz pārējā fona izskatās laba alternatīva.

Valdot šādam fonam, eiro cena ASV dolāros kopš šā gada sākuma sarukusi par 3,3%, un šīs nedēļas otrajā pusē tā atradās pie 1,109 ASV dolāru atzīmes. Dažās pēdējās nedēļās gan tomēr ir vērojams zināms ASV dolāra cenas atslābums, kas eiro cenai ļāvis pakāpties gandrīz par 2%.

Tiekoties ar ASV prezidentu Donaldu Trampu, Baltijas valstis ir saņēmušas apliecinājumu par ASV militārās klātbūtnes reģionā saglabāšanu un ASV gatavību turpināt atbalstīt Baltijas valstu aizsardzības spēju stiprināšanu, paziņojumā par trīs Baltijas valstu un ASV samita rezultātiem norādīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Vašingtonā notikušais trīs Baltijas valstu un ASV prezidentu samits kalpo kā spēcīgs vēstījums Baltijas valstu un ASV ciešajai partnerībai. Īpašu simbolismu samitam piešķirot fakts, ka šogad tiek atzīmēta Baltijas valstu neatkarības simtgade, piebilda Vējonis.

Trīs Baltijas valstu prezidentu un ASV prezidenta preses konferencē Vējonis norādīja, ka samits apstiprinājis apņemšanos sargāt kopīgās vērtības, draudzīgās attiecības un veiksmīgās partnerattiecības, kas starp Baltijas valstīm un ASV pastāvējušas jau gandrīz 100 gadus. ASV ir uzticamākais un ciešākais sabiedrotais un partneris, kas atbalsta Baltijas veiktos pasākumus, kā arī palīdz cīnīties ar dažādiem drošības apdraudējumiem, ar ko Baltija saskaras.

ASV un Eiropas akciju cenas ceturtdien turpināja kāpt, neraugoties uz neskaidrību par ASV prezidenta vēlēšanu iznākumu, savukārt ASV dolāra vērtība samazinājās pēc Federālās rezervju sistēmas (FRS) solījuma turpināt ekonomikas atbalstīšanu.

Pēc otrdien notikušajām ASV prezidenta vēlēšanām vēl nav paziņots uzvarētājs piecos štatos. Džo Baidens ievērojami apsteidz Donaldu Trampu pēc iegūto elektoru balsu skaita, bet balsu skaitīšana vēl turpinās Pensilvānijā, Arizonā, Džordžijā, Ziemeļkarolīnā un Nevadā.

"Investori lielākoties ignorēja karstās debates un neskaidrību attiecībā uz štatiem, kur balsošanas iznākums vēl ir neskaidrs, un tas norāda uz spēcīgo pirkšanas spiedienu Volstrītā," sacīja "Gorilla Trades" stratēģis Kens Bermans.

Analītiķi uzskata, ka šis kāpums atspoguļo investoru entuziasmu par vēlēšanu gaidāmo iznākumu, kas atstās varu Vašingtonā politiski sašķeltu un būs par šķērsli radikāliem pasākumiem, tādiem kā nodokļu celšana.

Akciju cenas ASV un Eiropas biržās otrdien kritās, bet ASV dolāra vērtība pieauga pēc tam, kad ASV inflācija uzrādīja lielāko kāpumu vairāk nekā 10 gadu laikā.

Gada inflācija ASV jūnijā pieaugusi līdz 5,4% salīdzinājumā ar 5% maijā, tādējādi reģistrēts augstākais līmenis kopš 2008.gada augusta, liecina ASV Nodarbinātības ministrijas otrdien publiskotie dati.

"Lai gan ir viegli izskaidrot daudzas lietas, kas to iespaidoja, tas noteikti palielināja bažas plašākā tirgū, ka inflācija varbūt būs mazāk pārejoša, nekā mēs uzskatījām," sacīja "National Securities" analītiķis Ārts Hogans.ASV

Federālā rezervju sistēma (FRS) vairākkārt ir paziņojusi, ka patēriņa cenu krasais pieaugums būs pārejošs, un tirgi līdz šim lielākoties pieņēma šo argumentu.

Lai gan ASV akciju cenas kritās, šis "kritums bija pieticīgs" pretstatā ASV dolāra "krasajam kāpumam" pēc ziņojuma par augsto inflāciju, sacīja "BK Asset Management" ārvalstu valūtu analītiķe Ketija Liena.

Volstrītā trešdien atjaunojās akciju cenu kāpums, ko veicināja laba mazumtirgotāju peļņa, investoriem ignorējot brīdinošu ASV valsts obligāciju ienesīguma izmaiņu. Pieauga arī Eiropas biržu indeksi.

Volstrītā kāpums salīdzinājumā ar iepriekšējās dienas vakaru bija visu tirdzniecības sesijas laiku.

Tendence būtiski nemainījās arī ap tirdzniecības sesijas beigām, kad ASV 10 gadu valsts obligāciju ienesīgums īslaicīgi kļuva mazāks par 2 gadu valsts obligāciju ienesīgumu. Šāda tā sauktā ASV obligāciju ienesīguma līknes inversija agrāk bija notikusi pirms piecām ekonomikas recesijām.

Labi ASV mazumtirgotāju peļņas rādītāji «palīdzēja mazināt bailes par recesiju, kuras iepriekš bija izraisījusi 2 un 10 gadu obligāciju ienesīguma līknes pirmā inversija, jo tie tirgum uzsvēra, ka ASV patērētājs vēl ir labā formā,» savā e-pastā rakstīja Briefing.com analītiķis Patriks O'Hērs.