Divi no trim ASV biržu indeksiem ceturtdien pieauga līdz jauniem rekordiem, valdot optimismam par ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) procentlikmju samazināšanu, kas gaidāma šomēnes.
Indekss «Dow Jones Industrial Average» pirmoreiz noslēdza tirdzniecības sesiju virs 27 000 punktu atzīmes, un jaunu rekordu sasniedza arī indekss «Standard & Poor»s 500", tomēr nedaudz samazinājās indekss «Nasdaq Composite», kas bija pieaudzis līdz jaunam rekordam trešdien.
FRS vadītājs Džeroms Pauels noslēdza sava pusgada ziņojuma ASV Kongresam otro dienu, kurā viņš uzsvēra ekonomiskos riskus izteikumos, kas tika plaši interpretēti kā signāls par gaidāmu procentlikmju pazemināšanu.
Jaunos rekordus atzinīgi novērtēja ASV prezidents Donalds Tramps, kurš bija atkārtoti kritizējis Pauelu par viņa monetāro politiku. ««Dow» nupat pirmo reizi sasniedza 27 000!» tviterī rakstīja Tramps.
Eiropas biržu indeksi kritās, jo uz tiem radīja spiedienu augstāki valūtu kursi pēc tam, kad Pauela izteikumi izraisīja ASV dolāra vērtības samazināšanos pret eiro un britu mārciņu.
«Var droši teikt, ka investori bija apmierināti ar Džeroma Pauela liecības pirmo dienu trešdien, akciju tirgiem kāpjot pēc viņa [ekonomikas] izvērtējuma,» sacīja «Oanda» analītiķis Kreigs Erlams.
«FRS vadītājs parasti nesniedz spēcīgus un tiešus vēstījumus par politikas virzienu, un tas padara grūtāku procentlikmju nākotnes dinamikas prognozēšanu. Tomēr trešdienas vēstījums bija skaidrs, [ekonomikas] dati kļūst vājāki – sevišķi inflācijas jomā – un lejupslīdes riski ir nozīmīgi,» teica Erlams.
Ceturtdienas rekordi tomēr tika sasniegti laikā, kad parādījušās jaunas pazīmes par nesaskaņām tirdzniecības politikā, kuras bija satraukušas investorus pagājušajā gadā.
Tramps tviterī apsūdzēja Ķīnu, ka tā nepilda nesen dotu solījumu pirkt vairāk ASV lauksaimniecības produkcijas. Šis tvīts «nozīmē, ka mēs (ASV) neesam tuvāk vienošanās noslēgšanai ar Ķīnu», sacīja «National Securities Corporation» galvenais tirgus stratēģis Ārts Hogans.
Bija arī jaunas pazīmes par saspīlējumu starp ASV un Eiropu. Trešdien tika paziņots, ka Tramps ir devis rīkojumu izmeklēt Francijas plānoto nodokli par digitālajiem pakalpojumiem. Francijas Senāts ceturtdien pieņēma šo nodokli, kas attieksies uz tādiem ASV uzņēmumiem kā «Google», «Apple», «Facebook» un «Amazon».
«Delta Air Lines» akcijas cena kāpa par 1,2% pēc aviokompānijas ziņojuma, ka tās otrā ceturkšņa peļņa pieaugusi par apmēram 40% līdz 1,4 miljardiem dolāru, ko veicinājis spēcīgs lidojumu pieprasījums. To veicināja arī fakts, ka šai aviosabiedrībai nepieder neviena lidmašīna «Boeing 737 MAX», kuru lidojumi ir apturēti pēc divām katastrofām.
Naftas cenas Ņujorkas un Londonas biržās kritās.
Eiro vērtība pret ASV dolāru kāpa, britu mārciņas kurss pret dolāru pieauga, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena ceturtdien kritās par 0,4% līdz 60,20 dolāriem par barelu. «Brent» markas jēlnaftas cena Londonas biržā saruka par 0,7% līdz 66,52 dolāriem par barelu.
ASV biržu indekss «Dow Jones Industrial Average» ceturtdien pieauga par 0,9% līdz 27 088,08 punktiem, indekss «Standard & Poor»s 500» kāpa par 0,2% līdz 2999,91 punktam, bet indekss «Nasdaq Composite» samazinājās par 0,1% līdz 8196,04 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 ceturtdien kritās par 0,3% līdz 7509,82 punktiem, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 saruka par 0,3% līdz 12 332,12 punktiem, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 samazinājās par 0,3% līdz 5551,95 punktiem.
Eiro vērtība pret ASV dolāru ceturtdien pieauga no 1,1251 līdz 1,1255 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2502 līdz 1,2526 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu samazinājās no 108,46 līdz 108,45 jenām par dolāru.