Akciju cenas pasaules biržās pirmdien pieauga, valdot pozitīvam investoru noskaņojumam attiecībā uz procentlikmēm un Ķīnas ekonomikas stimulēšanas pasākumiem.
ASV Federālās rezervju sistēmas (FRS) vadītājs Džeroms Pauels piektdien savā runā sacīja, ka FRS ir gatava atkal paaugstināt procentlikmes, bet solīja "uzmanīgi" virzīties uz priekšu, uzsverot, ka FRS sava kursa noteikšanā balstīsies uz ekonomikas datiem.
Pauels šķita daudz "optimistiskāk" noskaņots, un tā var būt zīme, ka procentlikmes nepieaugs tālāk, sacīja "Cresset Capital" analītiķsi Džeks Ablins.
Šanhajas biržā akciju cenu kāpumu veicināja Ķīnas lēmums samazināt nodokli akciju tirdzniecībai pirmoreiz kopš 2008.gada.
ASV biržu indekss "Dow Jones Industrial Average" pirmdien pieauga par 0,6% līdz 34 559,98 punktiem, indekss "Standard & Poor's 500" kāpa par 0,6% līdz 4433,31 punktam, savukārt indekss "Nasdaq Composite" palielinājās par 0,8% līdz 13 705,13 punktiem.
Londonas biržas indekss FTSE 100 pirmdien nemainījās, jo birža bija slēgta brīvdienā, Frankfurtes biržas indekss DAX pieauga par 1,0% līdz 15 792,61 punktam, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājās par 1,3% līdz 7324,71 punktam.
Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena pirmdien pieauga par 0,3% līdz 80,10 ASV dolāriem par barelu. "Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājās par 0,1% līdz 84,42 dolāriem par barelu.
Nīderlandes biržā "Title Transfer Facility" (TTF) dabasgāzes cena pirmdien pieauga par 10,5% līdz 38,41 eiro par megavatstundu.
Eiro vērtība pret ASV dolāru pirmdien pieauga no 1,0797 līdz 1,0820 dolāriem par eiro, britu mārciņas vērtība pret ASV dolāru kāpa no 1,2578 līdz 1,2600 dolāriem par mārciņu, bet ASV dolāra vērtība pret Japānas jenu palielinājās no 146,44 līdz 146,50 jenām par dolāru. Eiro vērtība pret britu mārciņu pieauga no 85,82 līdz 85,85 pensiem par eiro.