Augļu un dārzeņu tirgotājas SIA «Jelgavas augļi» dārzeņu apstrādes cehā līdz šim laboratoriski izmeklētajos nomazgājumos un pārtikas produktu paraugos «E.coli» baktērija nav konstatēta, informēja Pārtikas un veterinārajā dienestā (PVD).

Dienesta Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere pastāstīja, ka visi līdz šim «Jelgavas augļu» dārzeņu apstrādes cehā ņemtie laboratoriski izmeklētie nomazgājumi un pārtikas produktu paraugi ir negatīvi - verotoksigēnā «E.coli» baktērija nav konstatēta.

Vienlaikus viņa informēja, ka pirmdien uzņēmuma dārzeņu cehā notiks atkārtota PVD pārbaude, lai pārliecinātos, vai uzņēmums ir novērsis iepriekšējā pārbaudē konstatētās neatbilstības un tad arī tiks lemts par dārzeņu ceha darbības atjaunošanu.

Komentējot kopumā jaunākos laboratorisko izmeklējumu rezultātus, lai noskaidrotu, kā bērni inficējušies ar zarnu infekciju Siguldas pusē, Meistere teica, ka līdz šim PVD ir saņēmis 26 no 28 pārtikas produktu paraugu laboratorisko analīžu rezultātiem un 242 no 273 nomazgājumu rezultātiem. Ne līdz šim izmeklētajos pārtikas produktu paraugos, ne nomazgājumos «E.coli» klātbūtne nav konstatēta.

Izglītības attīstības līmenis Zviedrijā ir patiešām augsts. Katru gadu valsts uzlabo savas pozīcijas pasaules reitingā izglītības kvalitātes jomā, turklāt pastāv arī pārdomāta atbalsta sistēma jaunajiem vecākiem, lai gan mammām, gan tētiem būs iespēja pavadīt pietiekami daudz laika ar bērniem.

Zviedrijas izglītības sistēmas galvenais princips ir izglītības pieejamība, neatkarīgi no sociālā stāvokļa, etniskās piederības, reliģiskās pārliecības vai dzimuma. Valstī ir gan privātās, gan pašvaldību pirmsskolas un vecāki, lielākoties, izvēlas bērnudārzu pēc atrašanās vietas. Arī gaidīšana rindās nav ilga – vietu bērnudārzā izdodas atrast vidēji trīs mēnešu laikā.

Likums nosaka maksimālo gaidīšanas laiku – 4 mēnešus

Zviedrijas izglītības sistēmā gan 30 gadus paralēli pastāv un veiksmīgi darbojas gan privātās, gan valsts un pašvaldību izglītības iestādes, tostarp, pirmsskolas. Privātie un pašvaldību bērnudārzi tiek finansēti no pašvaldību līdzekļiem, tāpēc vecāku līdzmaksājums neatšķiras. Turklāt, jo vairāk bērni no vienas ģimenes apmeklē pirmsskolu, jo lielāku maksas atlaidi saņem vecāki. Zviedrijā visiem bērniem no viena gada vecumam ir tiesības uz vietu pirmsskolā. Izpaliek arī gaidīšana rindā – kad ģimenē piesakās bērniņš, vecāki reģistrējas gaidīšanas sarakstā un vidēji trīs mēnešu laikā vieta bērnudārzā ir pieejama. Zviedrijas likumi paredz, ka vieta bērnudārzā ir jānodrošina četru mēnešu laikā.

Rīgas pilsētas būvvalde aizvadītajā ceturtdienā likusi pārtraukt privātā bērnudārza Margrietiņa, Dārzaugļu ielā 10, ekspluatāciju, jo tajā konstatēti pārkāpumi, kas apdraud bērnu veselību un drošību, tomēr bērnudārzs vēl vakar turpinājis darbu, pastāstīja būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs.

Būvvalde konstatējusi, ka pilsētā vairākās ēkās ir ierīkoti bērnudārzi, tomēr ēku atbilstība šādai funkcijai nav saskaņota. Visi bērnudārzi rakstiski brīdināti, un lielākā daļa arī atsaukusies, solot novērst nepilnības. Tomēr četri nav devuši par sevi ziņu un viens no tiem bijis bērnudārzs Margrietiņa, pastāstīja Vircavs.

Šī iemesla dēļ iestādē 31.jūlijā veikta pārbaude un atklāta «diezgan šaušalīga aina», sacīja Vircavs. Piemēram, ar atklātu virsmu bērnudārza teritorijā atrodas kanalizācijas aka, ēkas nesošajās sienās bez saskaņošanas izbūvētas durvis, spēļu laukums daļēji atrodas zem sapuvušas nojumes, no sienām brūk ķieģeļi.

Privātais bērnudārzs Margrietiņa, kurā Rīgas pilsētas būvvalde konstatējusi bērnu dzīvībai bīstamus apstākļus, šodien pārtraucis darbu, pastāstīja būvvaldes pārstāve Ilze Žūka.

Šorīt būvvaldes inspektori bērnudārzā veikuši atkārtotu apsekojumu un darbību bīstamajās telpās nav novērojuši, sacīja Žūka. Tikmēr bērnudārza vadītāja izsaukta uz būvvaldi iepazīties ar atzinumu. Lai bērnudārzs varētu atsākt darbu, būs nepieciešams ilgs laiks un finansiāli ieguldījumi, jo nepieciešams izstrādāt būvprojektu, norādīja būvvaldes pārstāve.

Žūka arī pastāstīja, ka konkrētajā adresē atbilstoši Rīgas pilsētas zemesgrāmatas datiem atrodas divas dzīvojamās ēkas un divi šķūņi. Savukārt saskaņā ar nekustamā īpašuma informācijas sistēmas NEKIP datiem būvju telpu lietošanas veids neatbilst izglītības iestāžu telpu grupai.

Ikšķiles novada pašvaldībā noslēgts līgums ar SIA Skonto Būve par jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecību Ikšķilē, informē pašvaldības pārstāvji.

Ikšķiles novada domes priekšsēdētāja vietniece Dace Kļaviņa norāda, ka būvdarbu plānotā līgumcena bija 4 931 730 eiro bez PVN, bet iepirkuma rezultātā līgums noslēgts par 3 758 032,84 eiro bez PVN, jeb par 1 173 697,16 eiro lētāk nekā plānots.

Iepirkumā piedāvājumus bija iesnieguši 12 pretendenti. Dārgākā piedāvājuma cena bija 4 395 000 eiro un arī tā bijusi par 542 730 eiro lētāk nekā plānotā. Līgumā ir plānota finanšu rezerve iespējamu neparedzētu darbu apmaksai 10% apmērā no līgumcenas.

Noslēdzies arī iepirkums par PII būvdarbu būvuzraudzību. Te, plānojot līgumcenu 24 790 eiro bez PVN, saņemti 6 piedāvājumi, no kuriem derīgo piedāvājumu cenu starpība svārstījās no 27 000 līdz 41 000 eiro bez PVN. Līgums tiks noslēgts ar SIA CMB par līgumcenu 27 000 eiro.

Latvija nav gatava elektroniskajām vēlēšanām, intervijā TV3 raidījumā "900 sekundes" vērtēja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Viņa nedēļas nogalē piedalījās Igaunijas parlamenta vēlēšanu novērošanā. Saulīte skaidroja, ka Latvijas un Igaunijas vēlēšanu sistēmās ir daudz kopīgu lietu, taču ir arī atšķirīgais. Kā pozitīvo aspektu Latvijas sistēmā Saulīte minēja tiešsaistes vēlētāju reģistru, kas ļauj pilsoņiem balsot jebkurā iecirknī, tikmēr Igaunijā ir elektroniskā balsošana, kas, kā akcentēja CVK priekšsēdētāja, ir "20 gadu darba rezultāts un daļa no digitālās sistēmas, kurā dzīvo Igaunija".

Igaunijā elektroniskās vēlēšanas tika ieviestas ilgā laikā un tās ir tik drošas, cik drošas varētu būt - igauņi paši atzīstot, ka šāda tipa vēlēšanas ir 99% drošas, bet nekad tie nebūs 100%, stāstīja Saulīte, atkārtoti uzsverot, ka šādu vēlēšanu ieviešana prasījusi ļoti lielus ieguldījumus, tostarp arī tajā, kā visa valsts domā.

Izglītība pēc būtības ir saistīta ar misiju veidot nākamo paaudzi, bet privātam bērnudārzam ir jānopelna vismaz tik, lai pastāvētu.

Tā uzskata Evija Mirķe, kura 2021. gadā kļuva par Vecrīgā esošās pirmsskolas izglītības iestādes Ketes māja īpašnieci. Dienas Biznesa saruna ar viņu gan par nozari, gan misiju, gan peļņu un to, kādēļ bērni mums kļūst aizvien dullāki.

Par bērnudārzu Ketes māja Dienas Bizness pēdējo reizi rakstīja 2013. gadā kā par jaunprojektu. Šobrīd mainījies īpašnieks. Kā tikāt līdz domai, ka jāiegādājas bērnudārzs?

Esmu pedagoģe, tādēļ man nav racionāla izskaidrojuma, kādēļ bērnudārzs bija jāpērk. Tas vairāk ir manam vīram Jānim, viņš ir finansists, un viņš arī nāca ar piedāvājumu. Iepriekšējā īpašniece jau kādu laiku meklēja pircēju, jo domāja par pārmaiņām. Savukārt mans galvenais finanšu konsultants bija par to uzzinājis un jautāja, ko domāju par bērnudārza iegādi. Es tieši atcerējos filmu Mēs nopirkām zoodārzu! un sākumā smējos, bet tad ar vīru apdomājām, un es teicu: “Jā!” 2021. gadā nopirkām bērnudārzu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizvadītajā nedēļā veicis kratīšanu Ogres novada domē un vienā no pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādēm. Latvijas Televīzijas raidījuma de facto rīcībā esošā informācija liecina, ka tas saistīts ar ilgstošu fiktīvo darbinieku nodarbināšanu, kuriem izmaksāti desmitiem tūkstoši eiro. Atklājies, ka pašvaldībai par iespējamo noziegumu bērnudārzā informācija bija jau agrāk, taču tā, visticamāk, centusies noklusēt pārkāpumu.

Pirms nepilniem pieciem gadiem Ogrē durvis vēra jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Riekstiņš. Tikai tagad atklāts, ka apmērām no tā paša brīža bērnudārzā fiktīvi bija nodarbināti vairāki cilvēki.

de facto kā piemēru min, ka vienam šādam neesošam darbiniekam atalgojumā izmaksāti 32 337,94 EUR. Fiktīvi strādājošo algu, visticamāk, saņēma citi Riekstiņa darbinieki. Turklāt secināts, ka iespējamajā krāpšanā iesaistījusies augstākā iestādes vadība.

Šonedēļ bērnudārzā un Ogres novada domē bijuši arī izmeklētāji no KNAB. «Jā, ir bijis. Ir izņemti dokumenti, mums gan nezinot,» apstiprina Ogres novada mērs Artūrs Mangulis (Latvijas Zaļā partija). Uz de facto jautājumu, cik nopietni, viņaprāt, ir šie pārkāpumi, atbildēja, ka «es neesmu jurists, lai pateiktu, bet, manuprāt, šī lieta nav tikai viena bērnudārza gadījums. Tā ir sistēma, kur cilvēkiem vienkārši nav naudas, kāds grib sakārtot šīs te darba attiecības, lai kādam palīdzētu vienkārši izdzīvot.»

Šoruden Piņķos tiks uzsākta jauna franču bērnudārza un skolas ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY būvniecība. Būvdarbus plānots uzsākt šā gada oktobrī, savukārt skolas nodošanas ekspluatācijā plānota 2016.gada augustā, teikts paziņojumā medijiem.

Bērnudārzs ir projektēts tā, lai tas spētu uzņēmt 128 audzēkņus. Bērnudarzā būs astoņas grupas, katrā 16 bērni. Katrā grupā paredzēta guļamtelpa, rotaļu un mācību istaba, sanitārais mezgls, ģērbtuve. Bērnudārzā būs arī specializētas klases nodarbībām: angļu valodai, latviešu valodai, krievu valodai, arts-plastiques, montesori, kā arī bibliotēka, baleta zāle, vingrošanas zāle un teātris ar skatuvi.

Bērnudārza virtuvē paredzēts galds gastronomijas nodarbībām vecākajās grupās. Tās pasniegs projekta ÉCOLE FRANÇAISE EXUPÉRY partneris, restorāna 36.line īpašnieks Lauris Aleksejevs.

Virs bērnudārza tiks izvietotas 12 galvenās mācību klases, kopīgā skolas ēdnīca un galerija uz skolas galveno ēku, kur atradīsies sporta zāle un aktu zāle, piecas lingvistikas un divas datoru klases, divas aprīkotas dabaszinību klases, mākslas darbnīca un mūzikas klase, kā arī plaša teritorija āra spēlēm un sporta būves.

Būvmateriālu ražotājs SIA "Lode" plāno palielināt tirgus daļu Latvijā, taču pagaidām kompānijai lielākais produkcijas realizācijas tirgus ir Lietuva, sacīja "Lodes" valdes loceklis Valdis Zariņš.

Viņš norādīja, ka Latvijā uzņēmums pārdod apmēram 15% produkcijas, kamēr pārējo eksportē.

"Dažkārt mums pašiem ir brīnums, kādēļ mājās netiekam tik augsti novērtēti. Tas ir retorisks jautājums, pie kā mēs strādājam ar arhitektiem, būvniekiem, visiem tiem, kuri ir iesaistīti jaunu būvju radīšanā. Stāstām par to, kas Eiropas redzējumā ir prioritārie faktori veselīgam mikroklimatam un energotaupībai ēkas iekšpusē. Keramikas lietošana tam ir veiksmīgs risinājums," sacīja Zariņš.

Viņš piebilda, ka uzņēmumam galvenais eksporta tirgus ir Lietuva, tostarp no Jelgavas novada Ānes ražotnes keramiskajiem blokiem aptuveni 85% tiek pārdoti Lietuvā, 10% - Polijā un tikai 5% - Latvijā.

Austrālijā, Melburnā ceturtdien, 29.decembrī, atklās pirmo Pasaules latviešu ekonomikas un inovāciju foruma (PLEIF) reģionālo pasākumu ārpus Latvijas, pulcējot gan Latvijas un Austrālijas uzņēmējus, gan Latvijas izcelsmes profesionāļus no vairākām citām valstīm, pastāstīja Latviešu apvienības Austrālijā un Jaunzēlandē priekšsēdētāja un PLEIF Austrālijā koordinatore Kristīne Saulīte.

PLEIF reģionālais pasākums norisināsies divas dienas no 29. līdz 30.decembrim. Pasākuma atklāšanas sesijā klātesošos uzrunās Latvijas Republikas Kultūras ministre Dace Melbārde, politiķis un tiesnesis Egils Levits, kā arī Ārlietu ministrijas speciālais vēstnesis diasporas jautājumos Atis Sjanītis.

«Šāds pasākums norisinās pirmo reizi un, kā jau tas mēdz būt ar lietām, kas notiek pirmo reizi, tas ir arī eksperiments. Mūsuprāt, Klusā okeāna un Āzijas reģionam ir ekonomiskais potenciāls un šis būs mūs pirmais mēģinājums abpusēji tuvināt gan Latvijas, gan šajā reģionā darbojošos Latvijas izcelsmes uzņēmējus un dažādu nozaru profesionāļus,» sacīja Saulīte.

Informācijas tehnoloģiju (IT) sistēmas trūkuma dēļ pašvaldību referendumus nevarēs nodrošināt no plānotā 1.janvāra, intervijā atzina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētāja Kristīne Saulīte.

Likumā ir noteikts, ka Vietējo pašvaldību referendumu likumam būtu jāstājas spēkā 2024.gada 1.janvārī.

Kā uzsvēra Saulīte, līdz šim nav bijis neviena, kurš uzņemtos attīstīt nepieciešamās IT sistēmas, tāpēc par konkrētu datumu pašvaldību referendumu ieviešanai runāt nevarot. "Tas būtu negodīgi pret vēlētājiem, pret sabiedrību," piebilda CVK vadītāja.

Pēc tam, kad būs izlemts, kas būs par IT sistēmām atbildīgā iestāde, tad tālāk varēs runāt par veicamajiem darbiem, skaidroja iestādes vadītāja.

Taujāta, vai CVK, Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai (VARAM) vai Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijai ir jāvirza grozījumi likumā, lai pašvaldību referendumu ieviešanu pārceltu vēlāk, Saulīte norādīja, ka tas būs jādara visām iesaistītajām iestādēm kopā.

Vācijas parlamenta apakšpalāta Bundestāgs ceturtdien nolēmis noteikt cenu griestus dabasgāzei, apkurei un elektroenerģijai.

Cenas griestu noteikšanas mērķis ir mazināt augstās inflācijas ietekmi uz mājsaimniecībām un ražotājiem.

Privātām mājsaimniecībām un maziem un vidējiem uzņēmumiem cenas griesti tiks piemēroti no marta, un ar atpakaļejošu spēku plānoti atvieglojumi arī janvārim un februārim. Cenu griesti būs spēkā līdz 2024.gada aprīlim.

Lielajiem ražotājiem cenu griesti stāsies spēkā no janvāra.

Likumprojekts par cenu griestu noteikšanu vēl jāapstiprina Bundesrātā.

Katram enerģijas veidam, uz kuru attiecas cenu ierobežojums, noteikta atšķirīga valdības garantētā maksimālā cena.

Par gāzi klienti, mājsaimniecības un mazie un vidējie uzņēmumi maksās ne vairāk kā bruto cenu 12 centus par kilovatstundu par 80% no parastā patēriņa. Klientiem, kas maksā tieši par apkuri, cena būs 9,5 centi par 80% no parastā patēriņa.

Jelgavā divās kārtās ir realizēts projekts Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes izveide Ganību ielā 66. Pēc veiktajiem darbiem pilsētā ir izveidota jauna pašvaldības pirmsskolas izglītības iestāde Kāpēcīši ar 12 bērnudārza grupām, labiekārtotu apkārtni un diviem baseiniem, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Projekta īstenošanas rezultātā pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē nodrošinātas vietas 280 bērniem, kas ļaus samazināt rindu uz vietām pašvaldības bērnudārzos. Projekta gaitā tika veikta arī teritorijas labiekārtošana, izveidojot rotaļu laukumus katras grupas bērniem un automašīnu stāvvietu pie iebrauktuves vārtiem.

Projekts Jelgavas pilsētas pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādes izveide Ganību ielā 66, 1. kārta tika īstenots laika posmā no 2013. gada jūlija līdz 2014. gada decembrim, un tā kopējās izmaksas ir 3 044 461,90 eiro, tai skaitā ERAF līdzfinansējums 2 188 193,29 eiro, Valsts budžeta dotācija – 57 922,77 eiro, Jelgavas pilsētas pašvaldības līdzfinansējums – 798 345,84 eiro.

«Man ir vīzija par izglītības ciematu, kur ir bērnudārzs, vidusskola un, iespējams, arī augstskola. Vēlos veidot tādu izglītības vidi, par ko zina ne tikai Latvijā,» saka Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele.

Izglītības iestādi traktēt kā biznesa projektu ir gana sarežģīti. Vēl sarežģītāk ir izglītības iestādi padarīt par veiksmīgu biznesa projektu. Tā vērtē Harmoniskas attīstības pirmsskolas un sākumskolas ESME īpašniece Daina Ločmele. Sākumā Daina pat necerēja, ka pašrocīgi izauklētā skoliņa izaugs par biznesu, atzīst jaunā uzņēmēja,kura aizvadītā gada nogalē saņēma 10 tūkstošu eiro lielu SEB bankas un pašvaldības grantu darbības paplašināšanai un konkurētspējas stiprināšanai. Daina nav pedagoģe, bet nāk no juridiskās vides, kur divpadsmit gadu garumā gan darbojusies dažādu kompāniju juridiskajās nodaļās, gan strādājusi advokātu birojā. Kad ģimenē pieteicās pirmā meita,pēc desmit gadu dzīves Rīgā ģimene nolēma, ka vēlas atgriezties bērnības pilsētā Siguldā.

Doma par privāto bērnudārzu Elīnai Pļavniecei-Kuļšai bija jau sen, un beidzot tā ir īstenota , ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Privātā pirmsskolas izglītības iestāde Dudiņdārzs darbojas kopš pagājušā gada novembra. Pagājis visai ilgs laiks līdz bērnudārza atvēršanai – visi remontdarbi, nepieciešamo atļauju iegūšana, dokumentu sakārtošana un kredīta iegūšana kopumā prasīja aptuveni gadu, stāsta Dudiņdārza (SIA Dudi) īpašniece Elīna Pļavniece-Kuļša. Grūtākais posms bija tieši laiks pirms bērnudārza atvēršanas, kamēr vajadzēja sakārtot visus dokumentus. Ar tik ilgu laiku viņa nebija rēķinājusies. «Mācos no kļūdām un pieredzes, šī ir laba dzīves skola,» viņa saka.

Arī pavisam mazi

Tallinā tiks atcelta maksa par bērnudārzu, sākot no vienas ģimenes otrā bērna, kas apmeklē pirmsskolas izglītības iestādi, trešdien paziņojusi pašvaldība.

Līdz šim vecāki Tallinā bija atbrīvoti no maksas par bērnudārzu, sākot no trešā bērna.

"Covid-19 pandēmija īpaši jūtami skārusi ģimenes, kurās aug bērni, - sevišķi tad, ja viņu ir vairāki," norādījis Igaunijas galvaspilsētas vicemērs Vadims Belobrovcevs. Viņš atgādinājis, ka ārkārtējās situācijas laikā pieņemtais lēmums uz laiku pilnībā atbrīvot vecākus no maksas par vietu bērnudārzā ataisnojies un ļāvis bērnudārzus apmeklēt arī bērniem no maznodrošinātām ģimenēm.

"Tādēļ esam nolēmuši, ka turpmāk par bērnudārza apmeklēšanu Tallinā nebūs jāmaksā, sākot no otrā bērna ģimenē. Tas ļaus ģimenēm gadā ietaupīt maksu par vietu bērnudārzā vairāk nekā 800 eiro apmērā," viņš piebildis.

Vecāku līdzmaksājumam par privātā bērnudārza apmeklēšanu bērnam līdz 4 gadiem ir jāsamazinās, un to paredz 2016.gada nogalē veiktās izmaiņas bērna izmaksu aprēķināšanas metodikā bērnudārzos, informē Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas parlamentārais sekretārs Jānis Eglīts.

Tas redzams arī detalizēti iepazīstoties ar privāto bērnudārzu izrakstītajiem rēķiniem. Vecāku saņemtie rēķini skaidri apliecina, ka privātie bērnudārzi ir būtiski pacēluši savu pakalpojumu cenas un tam nav nekādas saistības ar metodiku, viņš uzsver.

Jaunās prasības paredz pašvaldībai, aprēķinot vienam izglītojamam nepieciešamās vidējās izmaksas pašvaldības bērnudārzā pirmsskolas izglītības programmas īstenošanai, veikt atsevišķu aprēķinu par bērniem no pusotra līdz četru gadu vecumam, kā arī par bērniem no 5 līdz 6 gadu vecumam, kuriem tiek īstenota obligātā sagatavošana pamatizglītības ieguvei. Atšķirības saistītas ar to, ka bērnu no pusotra līdz četru gadu vecumam pedagogi nesaņem mērķdotācijas no valsts budžeta.

Rīgā, Ziepniekkalnā, atklāta privātā bērnudārzu tīkla "BeBe.lv" jaunā filiāle, kuras izveidē ieguldīti aptuveni 800 tūkstoši eiro.

Pirmsskolas izglītības iestādes būvniecība tika uzsākta 2019. gada vasarā. Bērnudārzā izveidotas četras grupas, kopā nodrošinot vietu 80 bērniem, kā arī 12-15 darbavietas.

Papildus ierastajam bērnudārza personālam pieejama aizvietotājaukle un aizvietotājpedagogs, kuri ļauj nodrošināt to, ka grupā vienmēr ir noteikumiem atbilstošs personālsastāvs.

"17 gadus ilgā pieredze šajā jomā mums ir devusi iespēju uzcelt pašiem savu ēku un labiekārtot bērnudārza telpas, lai vide un izglītības process būtu atbilstošs mūsdienu prasībām," teic "BeBe.lv" direktors Juris Stikāns.

Jaunā ēka celta, balstoties uz ilggadējo pieredzi pirmsskolas izglītības jomā, veidojot to atbilstoši visām nepieciešamībām - nodrošinot plašas telpas ar labu dabīgo apgaismojumu, ierīkojot apsildāmas grīdas un labu ventilācijas sistēmu. Vecāku ērtībām pie ēkas iekārtota plaša autostāvvieta.

Smiltenes vidusskolā konstatētā zarnu infekcija, visticamāk, ir norovīruss, un saslimušo skaits līdz šodienai pieaudzis līdz 61 bērnam, informēja Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) komunikācijas nodaļas vadītāja Ilze Arāja.

Viņa gan uzsvēra, ka epidemioloģiskā izmeklēšana turpinās. Visi saslimušie ārstējas ambulatori un saslimšana norit ģimenes ārstu uzraudzībā.

Tikmēr Pārtikas un veterinārais dienests (PVD) pārbaudē konstatējis, ka ēdienu skolas un arī bērnudārza audzēkņiem gatavoja skolas virtuvē, turklāt tajā konstatēti vairāki vispārīgās higiēnas prasību pārkāpumi, tostarp, dezinfekcijas un tīrīšanas pasākumu realizācijā, personāla higiēnā - roku mazgāšanā.

Smiltenes vidusskolas direktore Ilze Vergina informēja, ka skolēnu ēdināšanas pakalpojumus skolā esošajā virtuvē nodrošina SIA Draugs-SD. Šo informāciju apstiprināja arī PVD. Aģentūrai LETA patlaban nav izdevies sazināties ar Draugs-SD vadību.

Tā kā viesmīlības nozarē trūkst kvalificētu darbinieku, uz lielākiem pasākumiem uzņēmumi piesaista viesmīļus, izmantojot servisa aģentūras pakalpojumus

Šāds pakalpojums ļauj izskaust ēnu ekonomiku, jo viesmīļiem samaksa par paveikto netiek maksāta aploksnē; uzņēmumiem nav juridiski jānoformē darba attiecības ar katru viesmīli. Taču šāds ārpakalpojums sadārdzina ēdināšanas izmaksas, un restorānu prasības piesaistītajiem darbiniekiem ir visnotaļ augstas.

Lasi laikraksta Dienas Bizness šīs dienas numuru elektroniski!

SIA Extra people datu bāzē ir vairāk nekā simts viesmīļu. Servisa ārpakalpojumu aģentūras pakalpojumus galvenokārt izmanto lielas organizācijas, viesnīcas un ēdināšanas uzņēmumi, kas spēj novērtēt kvalitatīvus viesmīlības pakalpojumus, atzīst SIA Extra people valdes loceklis Rūdolfs Saulīte, kurš uzņēmumu ir izveidojis pirms sešiem gadiem. Ideja par aģentūras izveidošanu viņam radusies, mācoties viesnīcu biznesa menedžmentu Sidnejas Starptautiskajā menedžmenta koledžā (Austrālijā).

Pirms lauzt līgumu ar SIA «Baltic Restaurants Latvia», kas sniedz skolēnu ēdināšanas pakalpojumus 12 Siguldas novada izglītības iestādēs, pašvaldība gaidīs Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) atzinumu par infekcijas cēloni, informēja Siguldas novada pašvaldības Sabiedrisko attiecību pārvaldes vadītājas vietniece Sindija Brikmane.

Lai pieņemtu pamatotu lēmumu par līguma laušanu ar ēdināšanas uzņēmumu «Baltic Restaurants Latvia», Siguldas novada pašvaldība ir lūgusi SPKC sniegt kompetentu viedokli par šiga toksīnu producējošās baktērijas «E.coli» infekciju cēloni, kā arī vērsusies ar iesniegumu Valsts policijā.

Līdz šim veikto analīžu rezultāti liecina, ka šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tai skaitā arī tur strādājošajiem darbiniekiem. Kamēr pašvaldībai nav citas informācijas, nevar uzskatīt, ka darbinieki ir šīs konkrētās infekcijas izraisītāji, sacīja Brikmane.

Viņa norādīja, ka bakteriālo izmeklējumu analīzes liecina par konkrēto darbinieku higiēnas problēmām.

Zemkopības ministrijai (ZM) plāno ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās pirmskolas izglītības iestādēs Latvijā, informēja ZM, komentējot rīcību saistībā ar premjera Krišjāņa Kariņa (JV) uzdevumu veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

ZM Preses un sabiedrisko attiecību nodaļas vadītāja Dagnija Muceniece aģentūrai LETA sacīja, ka ZM, atbilstoši Ministru prezidenta rezolūcijai, ir sagatavojusi un iesniegusi valdībai informatīvo ziņojumu par plānotajām un veicamajām ārpuskārtas pirmsskolas iestāžu inspekcijām.

Ziņojumā norādīta arī informācija par pārbaužu īstenošanai nepieciešamo finansējumu - 51 989 eiro, lai īsos termiņos teju vienlaikus veiktu ēdināšanas pakalpojumu sniedzēju pārbaudes visās Latvijas pirmskolas izglītības iestādēs. ZM par pārbaužu rezultātiem ziņos valdībai līdz 20.novembrim. Jau ziņots, ka Kariņš ir uzdevis vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Jurim Pūcem (AP) un zemkopības ministram Kasparam Gerhardam (VL-TB/LNNK) veikt pārbaudes par iespējamiem pārtikas aprites pārkāpumiem Latvijas bērnudārzos.

Pārtikas un veterinārā dienesta (PVD) un Slimību un profilakses centra (SPKC) paziņojumi, kuros par zarnu infekcijas saslimšanām Siguldas novadā vainoti ēdinātāji, pirms izmeklēšanas noslēguma nav korekti, uzskata ēdināšanas pakalpojuma sniedzēja «Baltic Restaurants Latvia» valdes loceklis Guntis Bredovskis.

Viņš norādīja, ka 20.septembrī Siguldas novada dome publiski paziņoja, ka, pēc PVD informācijas, līdz šim veiktajās analīzēs šiga toksīnu producējošā baktērija «E.coli» nav atrasta nevienas Siguldas izglītības iestādes ēdināšanas blokā, tostarp arī nevienam no tur strādājošajiem darbiniekiem.

Bredovskis atzīmēja, ka, ņemot vērā Siguldas novada domes publiski teikto, nav saprotams, uz kāda pamata epidemiologi no SPKC pirmdien, 23.septembrī, pauduši, ka inficēšanās cēloņi ir meklējami pie ēdinātājiem, kas nodrošināja pakalpojumu Siguldas novadā. Viņš uzsvēra, ka šādi apgalvojumi no atbildīgo iestāžu puses ir maldinoši un nekorekti. Vienlaikus Bredovskis uzsvēra, ka atbildīgās valsts institūcijas joprojām nav atradušas smagās zarnu infekcijas slimības baktērijas izplatības cēloņus, un joprojām nav sniegta arī informācija par salmonelozi izraisošās baktērijas - salmonellas - izcelsmi.

Zīmola "Foldlife" mērķis ir panākt, ka kartona mēbeles pircēju acīs kļūst par tādu pašu produktu kā līdz šim plašāk lietotās metāla, koka un plastmasas mēbeles.

Produkts patlaban ir pārtapšanas stadijā no eksotiska eko dizaina priekšmeta uz plaša patēriņa preci.

Mēbeļu ražošanā tiek izmantots gofrētais kartons, kas pilnībā saražots no pārstrādātas makulatūras un kuru ražo arī Latvijā. Kartona mēbeles atbilst nākotnes zaļās ekonomikas galvenajiem principiem - izgatavotas no atjaunojamiem dabas resursiem, no otrreiz pārstrādātiem materiāliem, aizņem maz telpas gan lietojot, gan transportējot, ir 100% pārstrādājamas vai 100% sadalās dabā, nenodarot kaitējumu.

Pieprasītākie zīmola produkti ir kartona soliņi, bet ārvalstu tirdzniecības partneri bieži izvēlas komplektu – soliņš, krēsls un galds. Patlaban uzņēmumā norisinās tehnoloģiski uzlabojumi ražošanas procesā, dažiem produktiem pārstrādājot dizainu, lai tie būtu ražojami bez roku darba. Visus dizaina risinājumus izstrādā uzņēmumā.