Finanšu nozarē 2015.gadā ziņu virsrakstos dominēja bankas Citadele pārdošana un tomēr nenotikušais akciju sākotnējais publiskais piedāvājums, «nolikto atslēgu» principa ieviešana, atbalsts mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un kreditēšanas tendences. Nozīmīgas norises bijušas arī nebanku sektorā - Saeima noteica stingrāku regulējumu ātro kredītu izsniegšanai. Tirgū ienāca inovācijas - aizdevumu platformas.

Aprīlī noslēdzās bankas Citadele valstij piederošo akciju pārdošana, līdz ar to par 75% plus vienas bankas Citadele akcijas īpašnieku kļuva investīciju uzņēmums Ripplewood Advisors LLC un 12 starptautisku investoru grupa. Par akcijām investori samaksāja 74,7 miljonus eiro.

Saeimas parlamentārās izmeklēšanas komisija par bankas Citadele pārdošanu secināja, ka valdības rīcība bankas pārdošanā noveda, iespējams, pie zemākās cenas, respektīvi, pircēja piedāvātās cenas akceptēšanas, neraugoties uz bankas sasniegtajiem rezultātiem un prognozēto attīstību. Komisija lēš, ka valstij būs iespējams tikai daļēji atgūt Parex bankas restrukturizācijā ieguldītos naudas līdzekļus, proti, neatgūstamā summa var būt 500-700 miljoni eiro.

Tas, ka politiķi līdz bezgalībai var blefot saistībā ar dažādiem ideoloģiskiem uzstādījumiem un vīzijām par valsts nākotni, nevienu nepārsteidz. Faktiski to dara visu kalumu politiķi visās valstīs, gan sabiezinot krāsas, gan piešpricējot kādu populisma devu, lai labāk ietiektos elektorāta prātos un sirdīs.

Tas, kas ir pārsteidzoši šajās vēlēšanās, ir lielā melu klātbūtne. Proti, politiķi nekautrējoties sauc nepareizus skaitļus, min nepatiesus statistikas datus, runā lietas, kas neatbilst likumos noteiktajam. Līdz ar to tas, ko dēvē par cietajiem faktiem, kas parasti ir neapgāžams arguments, ir neglābjami diskreditēts un zaudējis savu uzticamību.

Par to, kā un par ko partijas melo, katrs pats var pārliecināties, ielūkojoties LSM izstrādātajā rīkā Melu detektors.

Piemēram, var nekautrējoties apgalvot, ka Latvijā ir dārgākā elektroenerģija Eiropā. Jo kurš gan no potenciālajiem vēlētājiem vērs vaļā interneta pārlūku, lai to pārbaudītu. Tiesa, ir žurnālisti, kas to izdara un atklāj, ka apgalvojums ir nepatiess. Taču kaitējums jau ir nodarīts. Aplūkojot Melu detektoru par partiju priekšvēlēšanu debatēm Lielbritānijā, kur ir pārbaudīti tikai cietie fakti (proti, skaitļi), mati slienas stāvus, cik brīvi politiķi sauc dažādus skaitļus, procentus utt. Kāds pie varas esošs politiķis, kurš strādā izpildvarā, pamanās apgalvot, ka pensiju nepaliekamais minimums tiek paaugstināts katru gadu, lai gan tas neatbilst patiesībai. Var tikai minēt, vai tā ir nekompetence vai apzināta vēlētāju maldināšana. Grūti pat pateikt, kurš variants ir sliktāks. Protams, var jau teikt, ka visus skaitļus galvā turēt nav iespējams un tas nav vajadzīgs. Tam varētu piekrist, ja skaitļi netiek minēti.

13.Saeimas vēlēšanās visvairāk plusu ir saņēmis Vjačeslavs Dombrovskis (S) un Artuss Kaimiņš (KPV), bet svītrojumu - tieslietu ministrs Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK), Rīgas domes deputāte Juta Strīķe un Andris Kivičs (KPV LV), liecina Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) provizoriskie vēlēšanu rezultāti.

Līdz šim apkopotā informācija, kas vēl var mainīties, liecina, ka no partijas «Saskaņa» visvairāk jeb gandrīz 34 000 plusu saņēmis Dombrovkis, kuram ir arī vairāk nekā 1300 svītrojumi. Savukārt «Saskaņas» sarakstos visvairāk svītrojumu - ap 2500 saņēmis Jānis Urbanovičs. Daudz vairāk - ap 19 000 bijis Urbanovičam. Kā arī vairāk nekā 5300 svītrojumu saņēmis Rasnačs, kurš gan saņēmis arī ap 3300 plusus.

No «KPV LV» visvairāk plusu ir Kaimiņam - ap 21 000, bet viņš saņēmis arī ap 1200 svītrojumus. Kivičs no «KPV LV» sarakstiem svītrots ap 4000 reižu. Tāpat viņš saņēma ap 5000 plusu.

No nacionālās apvienības «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK visvairāk plusu - ap 14 500 - ir Raivim Dzintaram. ievilkto plusu.

Ekonomikas ministrijas (EM) priekšlikumi obligātās iepirkuma komponentes (OIK) atcelšanai izpelnījušies asu nozares pārstāvju kritiku, ieceri neatbalsta ne lauksaimnieki, ne zaļās enerģijas ražotāji, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ministru kabineta komiteja pirmdien lēma virzīt izskatīšanai valdībā EM priekšlikumus OIK atcelšanai, gala lēmums būs jāpieņem nākamajai valdībai. EM izstrādātais konceptuālais ziņojums Kompleksi pasākumi OIK atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai paredz OIK atcelt no 2022. gada 1. janvāra, turpmāk valsts atbalstu enerģijas ražošanai balstot uz tirgus principiem. Ministrijas piedāvātie rīcības pasākumi ietver pārsubsidācijas novēršanu, atbalsta samazināšanu ekspluatācijā nenodotajām elektrostacijām, stingrākas prasības biogāzes staciju izejvielām, kā arī citus risinājumus, kas jau tiek asi kritizēti. Izskatot minēto jautājumu Ministru kabineta komitejas sēdē, nozares viedoklis par EM piedāvājumu pagaidām gan netika uzklausīts, diskusijas paredzētas tad, kad šo jautājumu skatīs nākamais Ministru kabinets.

Šā gada pirmajos sešos mēnešos no ārvalstu interneta mediju publikācijām, kurās pieminēta Latvija, 73,4% bijušas ar pozitīvu ievirzi, veicot mediju monitoringu, akopojis Latvijas Institūts.

Kopumā svarīgāko ārzemju mediju tiešsaistes versijas raksti par Latviju parādījušies 2931 reizi, no kurām 2154 Latvijas vārds izskanēja pozitīvā gaismā.

«Protams, pilnībā izmērīt to, cik reizes un kur pieminēts Latvijas vārds visās pasaules valodās, ir grūti vai pat neiespējami, tāpēc, izmantojot savus meklēšanas mehānismus, koncentrējamies uz lielākajiem pasaules medijiem pasaules lielākajās valodās,» skaidro Latvijas Institūta Karina Pētersone, paužot viedokli, ka šāds monitoringa veids ļauj spriest par valdošo tendenci.

Visvairāk ārvalstu interneta medijos tika aprakstīta Latvijas iekšpolitika un ekonomika. Visbiežāk par Latviju rakstījuši Krievijas mediji (537 raksti), Lietuvas un Igaunijas (kopumā 531 raksti), kā arī ASV (413 raksti). Bez jau pieminētajām valstīm salīdzinoši daudz Latvijas vārds izskanējis arī Zviedrijas, Lielbritānijas, Vācijas, Baltkrievijas, Francijas un Azerbaidžānas medijos. Trīs reizes interneta publikācijās Latviju pieminējušas Bermudu salas.

Lauksaimnieki valsts budžetā par katru litru dīzeļdegvielas maksās 5 centus lielu akcīzes nodokli, vienlaikus diferencēts limits atkarībā no darbības jomas, startē zemes fonds

To paredz šā gada 1. jūlijā spēkā stājušās normatīvo aktu normas. Aptaujātie pozitīvi vērtē Zemes fonda startu, kaut arī par tā darbību vairāk varēšot vērtēt vismaz pēc trīs līdz sešiem mēnešiem. Savukārt par akcīzes nodokļa ieviešanu lauksaimniekiem, turklāt vairāk nekā divas reizes augstāku, par to, kā to prasa ES normatīvi, tiek kritizēti politiķi, vienlaikus viņi tiek slavēti, ka beidzot ir ieviesta jomu diferenciācija, kā arī tas, ka visi var rēķināties ar viņiem pienākošos mazakcīzes dīzeļdegvielas limitu.

Zemnieku artava

Aptaujātie zemnieki nepauž prieku par to, ka lauksaimnieku dīzeļdegvielai tagad noteikts 50 eiro liels akcīzes nodoklis par 1000 litriem, jo līdz šim faktiski tāda nebija. «Valstij ir grūti laiki un zemnieki ar 5 centiem par katru litru dos savu artavu valsts budžeta piepildīšanai,» situāciju komentē aitkopis Andris Pauls-Pāvuls. Viņš atzīst, ka tādējādi noteiktai lauksaimnieku grupai pieaugs ražošanas pašizmaksa, kaut arī realizācijas cenas pašreizējos apstākļos palielināt neesot iespējams. Savukārt kā pozitīvu momentu viņš min to, ka teju vai bezakcīzes dīzeļdegvielas limits tiek diferencēts atkarībā no darbības jomas. Proti, lopkopjiem tas ir paaugstināts no 100 l/ha līdz 130 l/ha, savukārt tiem, kuri tikai pļauj zāli, tas būs vairāk nekā divas reizes mazāks. «Ārzemju tautieši jau deviņdesmitajos gados brīdināja, ka Latvijai nebūtu prātīgi nodarboties ar graudkopību un piena lopkopību, bet gan jāattīsta tieši bioloģiskā lauksaimniecība, diemžēl līdz šim šis ieteikums nav līdz galam sadzirdēts,» tā A. Pauls-Pāvuls.

Pasaule ir mainījusies. Par ASV prezidentu ir kļuvis Donalds Tramps, kurš atklāti saka – Amerika first! Viņam Amerika ir pirmajā vietā! Es domāju, ka arī Latvijai ir vajadzīgs tāds prezidents, kurš pasaka – pirmajā vietā ir Latvija! Pasaka un dara!

Tā intervijā saka Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskaps Pēteris Sproģis.

Skaļa ieroča kārta parastā trešdienas rītā, kad cilvēki dodas uz darbu. Mūsu Latvijas valstī netālu no Mātes Latvijas pie Brāļu kapiem ar automātu nošauj cilvēku. Runā, ka maksātnespējas administratoru mafija Rīgas ielās kārto savas lietas. Parādās bailes, ka atgriezušies 90-tie… Jūs kā Baptistu draudžu savienības bīskaps divpads- mit gadus kopā ar citiem bīskapiem lūdzāt Dievu par Latviju. Svētkos vadījāt dievkalpojumus kopā ar katoļu kardinālu Jāni Pujatu un arhibīskapu Zbigņevu Stankeviču, ar luterāņu arhibīskapu Jāni Vanagu un pareizticīgo metropolītu Aleksandru. Vai tiešām šī skumjā aina ir tas, ko Latvijas simtgadē mēs visi kopā cerējām ieraudzīt? Ko šī notikusī vardarbība mums rāda?

Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.

Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.

Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.

Dalītā īpašuma izbeigšanai politiķi izvēlas potenciālajiem vēlētājiem tīkamākos risinājumus, kas kopumā neļaus sasniegt Krišjāņa Kariņa vadītās valdības deklarācijā ierakstīto.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris un biedrības Zemes reformas komiteja pārstāvis Normunds Šlitke. Viņaprāt, politiķu vēlme atrisināt dalītā īpašuma dēļ radušos sarežģījumus, kur zeme pieder vienam īpašniekam, bet māja (dzīvokļi) citiem, ir apsveicama, taču risinājums, ko atbalstīja Saeimas vairākums, te nepalīdzēs. Gluži pretēji, izstrādātie likuma grozījumi, kam it kā būtu jārisina pārlieku ieilgusī dalītā īpašuma problēma, to nemaz risina, bet vēl vairāk sarežģīs visu pušu attiecības.

Papildus tam ir noteikta neadekvāti zema atlīdzība par zemes lietošanu, ko Satversmes tiesa jau vairākkārt ir atzinusi par neatbilstošu un ekonomiski nepamatotu. Vienlaikus likumdevējs nav pateicis, kādas zemes īpašnieka tiesības ar šo tiek nodotas būves īpašniekam un kuras savas tiesības zemes īpašnieks zaudē. Šos likuma grozījumus par brāķi atzinis pat Saeimas Juridiskais birojs. Taču politiskais populisms atkal ir guvis virsroku, pateicoties nākamgad gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, kad katrs politiķis ir gatavs nospodrināt savus uzplečus uz tautas uzticības rēķina, kārtējo reizi devalvējot valsts pamatlikumu un ignorējot tajā nostiprinātās pamattiesības.

Vācijas pilsētas Frankfurtes lidostā darbu sākuši jaunākās paaudzes visa ķermeņa skeneri. Starptautiskajai lidostai Rīga ķermeņu skeneru jautājums patlaban nav aktuāls, Db.lv sacīja lidostas pārstāve Sarmīte Rinmane

Tikmēr Frankfurtē šāda veida pārbaudes sākotnēji attieksies uz lidotgribētājiem, kuri dosies uz ASV.

Iepriekš Vācija eksperimentēja ar ķermeņa skeneriem Hamburgā, kur tos izvietoja 2010. gadā. Tomēr šī pieredze vāciešiem neizvērtās īpaši laba – iekārtas lielākajā daļā gadījumu izraisīja viltus trauksmi, un Vācijas iekšlietu ministrija atteicās no idejas skenerus ieviest valsts lidostās.

Frankfurtes lidostas pārstāvji norāda, ka jaunākās paaudzes ķermeņa skeneri esot uzlaboti un vairs neizraisīs viltus trauksmes, vēsta The Local.

Visa ķermeņa skeneri izplatīti ASV lidostās, savukārt Eiropas Savienībā (ES) pret tiem līdz šim bijusi noraidoša pozīcija. Skeneri ir daudz kritizēti kā personas privātumu pārkāpjoši un ar iespējamām veselības sekām.

Skulte LNG Terminal attīstītāji aicina valdību uz izlēmīgu rīcību un neatteikties no idejas par sava LNG termināļa būvniecību tepat Latvijā. Ja Latvija pati nenoteiks savu enerģētisko politiku un turpinās būt atkarīga no kaimiņu labvēlības dabasgāzes piegādēs, mūsu valsts ekonomiskā atpalicība no Lietuvas un Igaunijas padziļināsies.

Šādi lēmumi nav Latvijas sabiedrības interesēs, jo draud ar bargiem siltuma un elektrības rēķiniem visiem Latvijas iedzīvotājiem un uzņēmumiem. Paļauties uz kaimiņu piedāvātu labvēlīgu cenu bez pašiem savas LNG piegādes ekosistēmas ir pārāk tuvredzīgi.

11. aprīlī Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) izplatītais pretrunīgais paziņojums vērtējams kā mēģinājums slēpt Ministru Kabineta mazspēju un izvairīties no pārmetumiem nākotnē, kad abi, KEM un Ministru Kabinets, var tikt pamatoti kritizēti par bezdarbību enerģētiskās neatkarības un arvien lielākas ekonomiskās atpalicības no kaimiņvalstīm Baltijā veicināšanā. Gan Igaunijai, gan Lietuvai būs savs LNG terminālis, bet Latvija kā ierasti nebūs tikusi galā ar uzdevumiem.

Eirozona dara visu, lai izvairītos no jebkuras valsts, ieskaitot Grieķiju, maksātnespējas, pavēstījis Eiropas Savienības (ES) Iekšējā tirgus un pakalpojumu komisārs Mišels Barnjē (Michel Barnier), vēsta AFP.

«Dažiem cilvēkiem ir jāsaglabā miers,» uzsvēra M. Barnjē, komentējot kritumu Eiropas vērtspapīru tirgos. Tāpat komisārs norādīja, ka viņam ir ticība ES banku finanšu stabilitātei, atsaucoties uz jūlijā veiktajiem banku stresa testiem.

Tomēr šie testi ir vairākkārt kritizēti, jo tajos netika ņemta vērā Grieķijas vai kādas citas valsts maksātnespējas iespēja, skaidro aģentūra. «Mēs darām visu, lai novērstu šādu situāciju,» piezīmēja komisārs.

Db.lv jau vēstīja, ka Grieķijas finanšu ministrija paziņojusi, ka, ja netiks saņemts nākošais starptautiskās finanšu palīdzības maksājums, Atēnām nauda varētu beigties jau oktobrī.

Veicot revīziju par Rīgas pašvaldības piešķirtās dotācijas biedrībām un nodibinājumiem likumību un lietderību, Valsts kontrolei radušās aizdomas par vairāku miljonu eiro nepamatotu izlietojumu, kā arī, iespējams, fiktīvu nodarbināšanu divos Rīgas domes nodibinājumos, liecina aģentūras LETA rīcībā esošais Valsts kontroles ziņojums.

Patlaban Valsts kontroles ziņojums publiski nav pieejams, un institūcija atturas no jebkādiem komentāriem saistībā ar LETA rīcībā esošo informāciju.

Revīzijā vērtēts, kur nonāk lielākā daļa no pašvaldības piešķirtā finansējuma biedrībām un nodibinājumiem un kādus pakalpojumus sekojoši saņem Rīgas pilsētas nodokļu maksātāji. Revīzijā konstatēts, ka lielākā daļa no šī pašvaldības finansējuma tiek piešķirta diviem pašvaldības dibinātiem nodibinājumiem - «Rīgas Tūrisma attīstības birojs» (RTAB) un «Riga.lv».

Ziņojumā norādīts, ka Rīgas pilsētas pašvaldība, plānojot, piešķirot un uzraugot finansējuma izlietojumu biedrībām un nodibinājumiem, ar Rīgas nodokļu maksātāju līdzekļiem nav rīkojusies saimnieciski, jo revīzijā tika konstatēti būtiski trūkumi gan finansējuma plānošanas, gan piešķiršanas, gan uzraudzības procesos.

No nākamā gada spēkā stāsies grozījumi Latvijas Civillikumā, kas būtiski ietekmēs visus līgumus, kuros līguma dalībnieki ir vienojušies par līgumsodu. Lai arī jaunie Civillikuma grozījumi netiek viennozīmīgi pieņemti un uzņēmējdarbības vidē pat tiek aktīvi kritizēti, tomēr tikai to piemērošana praksē rādīs, vai jaunais regulējums nesīs cerētās pozitīvās pārmaiņas civiltiesisko darījumu saistību izpildē.

Vairākus gadus notika diskusijas par nepieciešamību ierobežot pārmērīgus līgumsodus. Atbilstoši līdzšinējiem Civillikuma noteikumiem, līgumsoda apmēru noteic līdzēji. Civillikumā noteiktu ierobežojumu neesamība bieži noveda pie nesamērīgi lieliem līgumsodiem.

Šādos gadījumos līgumsods bija kļuvis par iedzīvošanās avotu, norāda ZAB Sorainen. Šie grozījumi ir centieni precizēt līgumsoda jēdzienu, kā arī ierobežot tā apmēru, jo tiesu prakse pārmērīgu līgumsodu ierobežošanā veidojās pārāk lēni un tā nav bijusi konsekventa.

Advokāti vērš uzmanību uz to, ka Civillikums turpmāk noteiks atšķirīgus līgumsodus atkarībā no tā, vai līgumsods ir noteikts par saistību neizpildi vispār vai par saistību nepienācīgu izpildi vai neizpildīšanu termiņā. Ja līgumsods būs noteikts par saistību neizpildi vispār, tad to varēs noteikt kā konkrētu naudas summu vai citu mantisku vērtību, kas nedrīkst būt izteikta vairākkārtīgu vai pieaugošu maksājumu vai devumu veidā.

Automašīnas ārkārtējās situācijas laikā tiek izmantotas mazāk, tāpat samazinās arī ceļu satiksmes negadījumu skaits, un likumsakarīgi samazinās pieteikto OCTA atlīdzību skaits.

Ņemot vērā šo faktu, vairāku valstu apdrošinātāji klientiem polišu iegādei piešķīruši atlaides vai atmaksājuši daļu prēmiju.

Aktīvāki šajā ziņā līdz šim bijuši ASV apdrošinātāji, no kuriem vairāki lielie spēlētāji paziņojuši par atlaižu piemērošanu. Tā, piemēram, Vorenam Bafetam piederošā "Geico" paziņojusi, ka polisēm, kas tiks atjaunotas vai iegādātas no jauna laika periodā no 8.aprīļa līdz 7.oktobrim, piemēros 15% atlaidi, un līdzīgas atlaides piemērojušas vēl citas kompānijas. Savukārt apdrošinātāji "Liberty Mutual" un "Mercury Insurance" nolēmuši atmaksāt 15% no aprīlī un maijā veiktajiem maksājumiem par apdrošināšanas polisēm.

Indijas apdrošinātājs "Acko General Insurance" paziņojis, ka klientiem piedāvās apdrošināšanu vienu mēnesi bez maksas - pērkot apdrošināšanas polisi uz 12 mēnešiem, vienu papildus mēnesi apdrošināšana būs bezmaksas.

Publiski pazīstamas personas un uzņēmumus savulaik biedēja preses pastiprināta uzmanība viņu teiktajam un darītajam. Tagad šīs bažas nobāl interneta jaunajā realitātē, kur katru pārsteidzīgi publicētu teikumu vai foto kāri gaida tūkstošiem vērotāju. Ko mācīties no gadījumiem, kad interneta lietotāju labvēlības iegūšanai publicētās ziņas sagādā pilnīgi pretēju rezultātu?

Privātu ziņojumu kļūdaina publicēšana uzņēmumu korporatīvajos profilos, ļaundabīgas programmatūras, kas izsūta citiem cilvēkiem ziņas no augstu amatpersonu privātajiem profiliem – tā jau ir kļuvusi par interneta lietotāju ikdienu, un šādas kļūmes raisa smaidu, tomēr par skandālu to vis nenosauksi. Tomēr arī pavisam nopietnu sociālo mediju komunikācijas izgāšanos arī Latvijā netrūkst, lai gan, šķiet, nevienam nav gājis tik apkaunojoši kā amerikāņu politiķim Entonijam Vīneram, kurš mikroblogošanas vietnē twitter.com visu šīs vietnes lietotāju aplūkošanai publicējis intīmu fotogrāfiju, kas bija domāta pavisam privātai lietošanai. Cik graujoša šāda kļūda būtu Latvijas politiķu reputācijai, ir diskutējams jautājums, jo jāsecina, ka Latvijas sabiedrība ir gatava piedot arī pavisam atšķirīgi vērtējamus, internetā paustus politiķu uzskatus, bet tik nopietns reitingu grāvējs kā Francijas prezidenta Fransuā Olanda gadījumā pie mums vēl nav novērots.

Kad politiķiem pašiem vajag, tad ar nodokļiem tiek žonglēts uz nebēdu, bet kad jātur dotais vārds biznesam – uzreiz rodas neskaitāmas atrunas

Valsts prioritātes ir skaidri sagrupētas – starp pašām galvenajām ierindojušies iedzīvotāju ziedojumi politiskajām partijām. Saeima nobalsojusi: ja cilvēks no nākamā gada būs kādu politisko partiju pabalstījis ar ziedojumu, viņam būs iespējams atgūt samaksāto iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN). Latvijas normatīvie akti pašlaik atļauj vienam cilvēkam partijai gada laikā ziedot 50 minimālās mēnešalgas– tātad 18 tūkstošus eiro. Attaisnotie izdevumi, no kuriem pienākas IIN atlaide, gan nedrīkstēs pārsniegt 20% no konkrētā ziedotāja apliekamā ienākuma, un labi vēl, ka tā, jo iepriekš politiķi bija tā aizrāvušies, ka gribēja par attaisnotajiem izdevumiem partijām noteikt vienu minimālo mēnešalgu – t.i., 360 eiro. Pēdējā brīdī tik attapās, ka īsti glīti tas nebūtu, jo veselībai un izglītībai attaisnoto izdevumu limits jau veselu mūžību turas samērā niecīgu 213,43 eiro robežās.

Transporta nozares uzņēmēji un politiķi ļoti dažādi vērtē Latvijas sadarbības iespējas ar Turciju; bez valsts ieklausīšanās biznesa teiktajā nekādu vērā ņemamu perspektīvu nebūs

Nule notikusī Turcijas prezidenta Redžepa Tajipa Erdogana vizīte Latvijā akcentēja atšķirīgo veidu, kādā domā, lietas uztver, lēmumus pieņem un rīkojas mūsu valsts politiķi, ierēdņi un komersanti. Proti, uzņēmēji un politikas veidotāji dažādi skaidro, kādēļ augstā viesa delegācijā nebija transporta nozari pārstāvošā ministra (vien daži šīs jomas uzņēmēji), tādēļ Turcijas–Latvijas biznesa forumā līdz biznesam bija tālu, un par viesu pulku nedaudz kuplākā lokā sanākušajiem mūsu valsts komersantiem, šķiet, tā īsti nebija, ar ko parunāt.

Vispirms – valsts viedoklis, neizceļot, vai to paudusi Valsts prezidenta kanceleja, Ārlietu vai Satiksmes ministrija vai Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra. Tātad Turcijas prezidents ir nesen ievēlēts, vizītes organizēšana noritējusi steigā, un vispār viesi izvēlas, kuri ministri brauks un kuri nebrauks ciemos, kā arī to, kuri uzņēmēji būs delegācijā. Namatēvs, šajā gadījumā Latvija, tā sakot, noteikumus neizvirza, vien var laipni palūgt, ko labprāt vēlētos redzēt pie sevis ciemos. Jāņem arī vērā, ka salīdzinoši īsā laikā ir piedzīvota teju vai vizīšu un tikšanās pārbagātība dažādos līmeņos. Proti, prezidents Andris Bērziņš šogad aprīli Turcijā ticies ar nu jau bijušo šīs valsts prezidentu Abdullu Gilu, bet satiksmes ministrs Anrijs Matīss maijā – ar savu turku kolēģi un oktobrī ar Turcijas vēstnieku Latvijā. Tādējādi abu valstu biznesa pārstāvjiem bijusi iespēja dibināt kontaktus, kam arī ir domātas dažādas vizītes, un pastāv iespēja, ka uzņēmēji turpina tiešu sadarbību. Skaidrs, ka viens no galvenajiem Turcijas prezidenta vizītes iemesliem ir Latvijas prezidentūra Eiropas Savienības Padomē nākamā gada pirmajā pusē, uz to tad arī uzsvars. Un nav jau tā, ka nemaz netika pārrunāti transporta nozarei būtiski jautājumi. Latvija sarunās līdz šim izcēlusi sadarbību aviācijā, transporta savienojumus starp Baltijas un Melno jūru, tostarp konteinervilcienu Zubr. Ak, jā, kamēr situācija Melnās jūras reģionā nenorimšot, tikmēr par nopienām kravu plūsmām grūti ko tālāk runāt.

Norvēģu politiķi Bordu Hoksrudu apkalpojušā Rīgas erotiskās «masāžas salona» Adriana darbinieki atzīst, ka seksa skandāla dēļ ir izveidojusies nepatīkama situācija, tomēr arī pēc šī incidenta salons turpina strādāt, kā ierasts, neraugoties uz šajā namā dzīvojošo cilvēku regulārajām sūdzībām par neizturamo troksni un nekārtībām.

Kā liecina uzziņu portālā 1188 pieejamā informācija, salons Adriana atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 52/54. Kā darbības nozare tam minēta «masāža», bet kā citi atslēgas vārdi meklēšanai - «erotiskā masāža», «ekskortserviss», «striptīzs», «intīmpakalpojumi» un «vecpuišu ballīte». Iestādījums ir izvietots daudzdzīvokļu mājas pirmajā stāvā.

Kā aģentūrai pastāstīja mājas vecākais Mikus Vilsons, iedzīvotāji jau gadiem ilgi sūdzas par salona darbību gan pašai tā īpašniecei, gan atbildīgajām iestādēm, taču rezultātu nav un iestādījums turpina darboties, kā darbojies.

Pēc ļoti garām un asām debatēm Saeima šodien galīgajā lasījumā atbalstīja grozījumus Mikrouzņēmuma nodokļa likumā, kas paredz mainīt mikrouzņēmuma nodokļa (MUN) maksāšanas kārtību.

Likumprojekts iekļauts nākamā gada valsts budžeta likumprojektu paketē. Par grozījumiem nobalsoja 57 deputāti, savukārt 32 politiķi balsoja pret.

Debates par 40 likumprojekta grozījumiem iesniegtajiem priekšlikumiem sākās vēl otrdien vakarā, tām turpinoties visu trešdienu un ceturtdienu, tādējādi kopumā prasot aptuveni 16 stundas, kļūstot par vēsturiski ilgāk debatēto budžetu pavadošo likumprojektu.

Deputāte Ļubova Švecova šo likumprojektu nodēvēja par "šedevru", uzsverot, ka tas tostarp ir "mazo uzņēmumu iznīcināšanas šedevrs". Opozīcijas deputāti kopumā bija ļoti negatīvi noskaņoti par piedāvātajām izmaiņām, asu kritiku veltot gan grozījumu kvalitātei, gan to ietekmei uz uzņēmējiem, kuri līdz šim strādājuši MUN režīmā.

Lai radītu jaunas darbavietas, nepieciešamas reformas izglītībā, atbalsta programmas darbinieku apmācībai, kā arī valstiskā līmenī jāveicina ražošana un eksports

Nereti priekšvēlēšanu laikā dzirdami solījumi par uzņēmējdarbības vides veicināšanu un jaunu darbavietu radīšanu.Uzņēmēju teiktais DB apliecina to, ka neviens nerunā par konkrētiem plāniem, kā to paveikt arī dzīvē, nevis tikai uz papīra. Faktori, kas nosaka jaunu darbavietu radīšanu, dažādās nozarēs ir atšķirīgi, tomēr «lieku nepiekasīšanos» un stabilu nodokļu politiku atbalsta vairums.

Neraustīt deķīti

«Tiem, kuri vēlas būt politiķi šī vārda pilnā nozīmē, ir jāsaprot, ka nauda neaug valsts budžetā, bet to «saražo» uzņēmēji, maksājot nodokļus. Diemžēl priekšvēlēšanu drudzī, šķiet, šo patiesību ir aizmirsuši daudzi vairāksolītāji,» DB secina SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis. Ražošanā viena jauna darbavieta maksājot vismaz 0,1 – 0,15 milj. eiro, bet vēl augsti tehnoloģiskajās jomās šā summa var sasniegt 0,5 – 0,6 milj. eiro un šādas investīcijas vietējā kapitāla uzņēmumi bez banku kredītiem veikt nevar. «Šādas investīcijas arī rada ļoti labi apmaksātas darba vietas, kas darbaspēka nodokļos dod ievērojamas summas,» skaidro Dz. Putnis. Tādējādi politiķi savās reklāmās daudz runā par jaunu darbavietu radīšanu, taču nepasaka kā to izdarīs, it īpaši, ja bankas šobrīd nebūt neraujas aizdot naudu. Turklāt bieži vien modernu tehnoloģisko ražošanas iekārtu atpelnīšanās laiks pārsniedz banku aizdevuma termiņus. «Politiķiem arī ir beidzot jāaptver, ka nodokļu politiku nevar raustīt kā deķīti no vienas puses uz otru pusi, jo uzņēmējs vairs nespēj saprast, ko viņam īsti darīt,» iesaka Dz. Putnis, vēršot uzmanību uz iepriekš minētiem kurizoziem mikronodokļa likmes jomā – kaut arī lielie uznēmumi nodokļos maksā miljonus, pret apgrozījumu tas veido tikai 5 – 7%, kamēr mazajam biznesam šis līmenis tiek pacelts līdz 11% un vēlāk pat līdz 15%.

Zemes piespiedu nomas jautājumos Latvija jau vairāk nekā 13 gadus iet pa apburto loku, un to nespēj pārraut arī ar dalītā īpašuma izbeigšanu, kura īstenošanai izveidotais mehānisms ir birokrātiski smagnējs, un tam nav arī adekvāta valsts finansiāla atbalsta.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta zvērinātu advokātu biroja iLaw partneris Normunds Šlitke. Viņaprāt, zemes piespiedu nomas ikgadējo griestu apmēra noteikšanā 4% no zemes kadastrālās vērtības ir daudz ekonomisko absurdu. Situāciju pašlaik var mainīt tikai Satversmes tiesa.

Kāda ir situācija ar dalītā īpašuma problēmu?

Tā ir tieši tāda pati kā pašlaik ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu. Kāpēc tāds salīdzinājums? Tāpēc, ka ir vairākas būtiskas līdzības gan ar daudzdzīvokļu māju siltināšanu, gan ar dalītā īpašuma izbeigšanu. Diemžēl, bet vecais teiciens — ir meli, ir lieli meli un ir statistika — būtu jākoriģē un statistika jāaizstāj ar politika. Proti, politiķi pirms 11 gadiem solīja dzīvokļu īpašniekiem, ka zemes gabala izpirkšana zem daudzdzīvokļu mājas būs tikpat vienkārša un nesāpīga kā šīs mājas siltināšana. Diemžēl realitāte ir cita. Vārdos un solījumos viss ir skaisti, bet, tiklīdz raugāmies uz padarītajiem darbiem — piedāvātajiem mehānismiem —, tā aina jau ir pavisam citāda. No šodienas skatupunkta laikam nevienam nav jautājumu par energoresursiem, to cenas būtisku pieaugumu, dabasgāzes kontekstā arī pieejamību un dārdzību, kas pat ir kļuvusi par savdabīgu ieroci Ukrainas kara kontekstā. Ļoti daudzi cilvēki 32 gadus pēc Latvijas neatkarības atgūšanas dzīvo padomju laikos būvēto daudzdzīvokļu māju dzīvokļos, kuru apkurei bija paredzēts izmantot lētos energoresursus — dabasgāzi — no Krievijas, bet šodien tie vairs nav lēti, un siltināšanas problēma, šķiet, ir viena no galvenajām aktualitātēm valstī.

«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Saeimas deputātu ideja par 50% “atlaidi” hipotekāro kredītu aizņēmumu likmēm ir tieša politiska intervence tirgus cenu mehānismā, kas var radīt bīstamas sekas Latvijas ekonomikai un sabiedrībai.

Šāda “atlaide” visiem aizņēmējiem – pamatā jau tiem, kuriem maksātspējas problēmu nav un nebūs, – būs bīstams precedents, un man ir aizdomas, ka ne visi deputāti apzinās šāda lēmuma sekas. Faktiski tas nozīmē, ka jebkurā brīdī, kad kādā no ekonomikas segmentiem pieaug peļņa, valsts var iejaukties ar cenu koriģēšanu. Investori un finanšu sektors pēc šāda lēmuma būs atturīgi ieguldīt neprognozējamā valstī, kurā atgriežas cenu regulēšana un iejaukšanās ekonomikā padomju savienības tradīcijās.

Piemirstā diskusija par ilgtermiņu – vāja kreditēšana, vēl dārgāka nauda, Latvijas reputācija

Politiskas iejaukšanās sekas ilgtermiņā būs sajūtamas Latvijas ekonomikā un sabiedrībā kopumā. Vājinātos kreditēšana, vairums kredītņēmēju, kuri būtu saņēmuši “atlaides”, visticamāk būtu jāiekļauj restrukturizēto klientu sarakstā un šāds statuss negatīvi ietekmēs klientu spēju aizņemties nākotnē. Vai apzināmies, ka turpmāk mājokļu kreditēšanu vairs neredzēsim tādu, kā līdz šim? Šāds lēmums vēl vairāk negatīvi ietekmētu arī valsts kredītreitingu un Latvijas starptautisko reputāciju, kas sadārdzinātu valsts aizņemšanos. Jāuzsver, ka saskaņā ar S&P novērtējumu, ir tikai trīs eirozonas valstis ar negatīvu ekonomikas attīstības novērtējumu – Latvija ir viena no tām, tāpēc naudu, piemēram, uz 10 gadiem jau tagad aizņemamies par 0,8 procentpunktiem dārgāk, nekā vidēji citas eirozonas valstis.

«Es vēlos strādāt nozarēs, kur nav tādas regulācijas, nav tādas valsts iejaukšanās privātos uzņēmumos, kāda notiek finanšu jomā, īpaši Latvijā,» intervijā Dienas Biznesam saka likvidējamās ABLV Bank īpašnieks Ernests Bernis

Eiropas Savienības tiesiskuma līmenis mums vienmēr ir bijis tas, uz ko Latvijai vajag tiekties. Tagad Eiropas Savienība, lasot medijus, kļuvusi par «pasaules naudas atmazgātāju paradīzi». Kas notiek?

Jāatzīst, ka patreiz cīņa ar naudas atmazgāšanu banku un finanšu nozarē ir galvenā tēma, ar to ir saistīti galvenie riski un tās ir lielākās galvassāpes visiem banku vadītājiem. Tāpēc, ka pasaule tomēr mainās. Ja kaut kas bija pieņemts pirms desmit vai divdesmit gadiem, tad, pasaulei attīstoties, tas vairs nav pieņemams. Ko es ar to gribu pateikt? Visur banku sektorā ir vērojama milzīga spriedze, kas ir saistīta ar to, ka ir ļoti liels spiediens no valsts puses, lai apkarotu nodokļu nemaksāšanu, korupciju un noziedzību. Valdības uzskata, ka reālais cīņas lauks ar šiem noziegumiem ir finanses. Nosacīti pirms piecpadsmit, divdesmit gadiem bija tā robeža, kad pienākumu cīnīties ar šiem noziegumiem no valsts iestādēm sāka pārlikt uz bankām. Sprieda tā – ja noziedzniekiem nebūs iespējas operēt ar savu naudu, tas samazinās noziedzību. Domāju, ka kopumā jā, tā ir pareiza pieeja. Tikai diemžēl patreiz mēs vērojam to, ka lielākā daļa skandālu ir nevis valsts vai banku rīcības dēļ, bet tāpēc, ka tos izraisījušas dažādas publikācijas. Mēs tikko redzējām Swedbank skandālu. Bija Danske Bank skandāls. Ievērojiet – skandālos runa ir par miljardu darījumiem, milzīgiem naudas apgrozījumiem, bet vienlaikus tur gandrīz nav aktīvu krimināllietu, faktiski neviena persona nav apsūdzēta. Kā tas var būt? Man liekas, tas pārvēršas par farsu. Tāpēc, no vienas puses, milzīga atbildība tik tiešām gulstas uz bankām. Tām ir jādara viss, lai nepieļautu savu darbinieku iesaistīšanu nelikumīgos darījumos. No otras puses, ir mediju kampaņa, kas vairāk skar reputāciju, nevis runa ir par reāliem noziegumiem.