Situācija, kad uz austrumu robežas tiks novilkts dzelzs aizkars, kurš, visticamāk, pastāvēs pietiekami ilgi un būtiski ietekmēs daudzas nozares Latvijā, arī darba vietas, nodokļu ieņēmumus, un būs katalizators reālām pārmaiņām valsts pārvaldē, tās funkcionalitātē, arī skaitliskajā apmērā.
Šādas atziņas skan no dažādu jomu uzņēmējiem, biznesa nevalstiskajām organizācijām un arī no tiem, kuri savulaik ir strādājuši un pat vadījuši valsts iestādes. Vienlaikus skan atziņas, ka, valsts pārvaldei dodot uzdevumu, būtībā cerēt uz būtiskām pārmaiņām neesot pamata, un to pierādot nosacīti pēdējās valsts pārvaldes reforma, kuras izpildījumu un rezultātu kritizējusi Valsts kontrole.
Tiek izteiktas idejas par to, ka valsts pārvaldes darba samaksa ir jāpiesaista reālajai situācijai, – ja ir reāla, nevis tikai virtuāla izaugsme, tad jāsaņem vairāk, bet, ja iestājas krīze, tad attiecīgi arī mazāk, tāpat esot jāpārvērtē valsts pārvaldei noteikto funkciju nepieciešamība, lietderība un jēga, vienlaikus centralizējot visu, ko vien var, – grāmatvedību, IT utt., tādējādi samazinot valsts pārvaldes tēriņus.
Jākopē demogrāfija
Bijušais Mazo un vidējo uzņēmumu sadarbības padomes priekšsēdētājs Andris Lasmanis norāda, ka par valsts pārvaldē strādājošo (neskarot skolotājus, mediķus, sociālos darbiniekus u.tml.) skaitu un tā atbilstību reālajam iedzīvotāju skaitam Latvijā tiek runāts jau daudzus gadus un jo īpaši krīzes situācijās, taču līdz reāli taustāmiem rezultātiem, izņemot Valda Dombrovska vadītās valdības laika mehāniskos saīsinājumus, tā arī nav izdevies tikt.
“Būtu tikai loģiski, ja proporcionāli Latvijā dzīvojošo iedzīvotāju skaita samazinājumam arī valsts pārvaldē, sākot ar Valsts prezidenta administrāciju, Saeimu, kā arī ministrijās un pat daudzās iestādēs notiktu atbilstošs darbinieku samazinājums,” iesaka A. Lasmanis. Viņš šo tēzi atkārtojot jau vairāk nekā 20 gadus. “Ja valstī sarūk iedzīvotāju skaits, tad kā tajā var palielināties valsts pārvaldē strādājošo skaits? Vai valsts pārvalde ir tā vieta, kurā tiek ģenerēti nodokļi, ko samaksāt budžetā? Nē, valsts pārvaldē strādājošo algu avots ir uzņēmēju samaksāti nodokļi,” skaidro A. Lasmanis. Viņš uzskata, ka valsts pārvalde ir servisa sniedzējs šeit dzīvojošajiem iedzīvotājiem, tostarp uzņēmējiem. “Valdošajiem politiķiem varu tikai ieteikt kontrolēt, ko un kā dara ierēdņi,” tā A. Lasmanis.
Viņš savu sacīto pamato ar to, ka, labu gribot, politiķi balso par labu, visiem izdevīgu un vajadzīgu lietu ieviešanu, bet valsts aparāta ierēdņi tehnisko procedūru izveido tādu, ka vairumam šī cerīgi labā lieta kļūst nepieņemama. “Un vēl ir ierēdņu kategorija, kura, lai pierādītu savu lietderību un nepieciešamību, izdomā, izstrādā jaunas procedūras, kas nereti tiek nomaskētas ar cēliem mērķiem, bet tās ir liekas, bez jebkādas lietderības, un, ja politiķi tajā neiedziļinās, tad ar tām nākas saskarties visiem – gan iedzīvotājiem, gan uzņēmējiem,” secina A. Lasmanis. Viņaprāt, kaut kas šajā sistēmā var mainīties krīzes laikā, kā arī tad, kad pie varas esošie politiķi pārzina drēbi un viņus nevar iebāzt maisā, un tāpēc var paprasīt ikvienam valsts pārvaldē strādājošajam: ko un kā viņš dara, kāds ir viņa darba rezultāts, kas no tā ko ir ieguvis vai zaudējis.
Cita situācija
“Sauksim lietas īstajos vārdos – veidojas jauna krīzes situācija, kurā ir vajadzīga atbilstoša pārvaldība, bet pagaidām viss notiek ierastajās sliedēs un valsts aparāta (strādājošo skaits) revīzija agrāk vai vēlāk būs diskusiju tēma,” uzsver Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.
Visu rakstu lasiet 19.aprīļa žurnālā Dienas Bizness!
ABONĒJIET, lasiet elektroniski vai meklējiet preses tirdzniecības vietās!
