Sabiedriskās politikas centrs Providus rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

Tā informē Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic «sabiedriskās tiesas» funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas,» skaidro Providus.

Sabiedriskā politikas centrs arī norāda, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Par patiesajiem tieslietu ministra Gaida Bērziņa demisijas iemesliem var tikai spekulēt, tomēr tie varētu būt saistīti ar Nacionālās apvienības (NA) vēlmi kļūt ietekmīgākiem koalīcijā, uzskata Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Manuprāt, šādi soļi – demisijas neadekvātums - arī ir izsaucis viļņošanos saistībā ar ebreju īpašumiem,» raidījumā Dienas rīts sacīja pētniece. Pēc viņas domām ebreju, jautājums ir tik jūtīgs, ka to kā iemeslu nevajadzēja izmantot. «Parasti gan tādu miglas aizsegu neveido, pūlī iemetot granātu. Pats fakts, ka uz šāda iegansta pamata partija mēģina palielināt ietekmi, daudz liecina par pašu partiju,» sacīja I. Kažoka.

Komentējot iespējamo NA aprēķinu, viņa minēja, ka tas varētu būt saistīts ar apvienības vēlmi parādīt koalīcijas partneriem, ka arī šis politiskais spēks spēj diktēt noteikumus. Savukārt, ja NA aizies no koalīcijas, Latvijā, iespējams, būs mazākumvaldība, kas var veiksmīgi funkcionēt.

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Saeimas sēdes vadīšanu vakar nācās uzņemties parlamenta priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas (Vienotība) biedram Gundaram Daudzem (ZZS), jo pati spīkere pēkšņi bija devusies uz kādu slepenu tikšanos, norāda laikraksts Latvijas Avīze, kas noskaidrojis, kur un ar ko tikšanās notikusi.

Gadījumi, kad Saeimas priekšsēdētājam sēdes laikā iekrīt tikšanās ar kādu ārvalstu viesi vai pašmāju amatpersonu, neesot nekas neierasts. «Parasti gan par šādām tikšanās reizēm iepriekš tiek izziņots un tās atrodamas publiski pieejamā spīkera darbakārtībā. Taču vakar Āboltiņas kalendārā nekādas tikšanās nebija ierakstītas. Arī Saeimas preses dienesta pārstāvji, kas parasti sīki atspoguļo parlamenta priekšsēdētāju gaitas, teicās neko nezinām. Tikpat neizprotami noslēpumaina bija arī Āboltiņas biroja vadītāja Gunda Reire, kura atteicās atklāt, ar ko viņas priekšniece sēdes laikā tiekas, par ko runā un kur šī tikšanās notiek. «Cilvēks strādā un sarunā sev tikšanās. Man taču tev nav jāstāsta par katru, ar ko viņa iet pusdienās,» sarunas nobeigumā noskaldīja G. Reire,» raksta avīzes žurnālists.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

http://www.db.lv/uploads/ck/images/Clipboard02(384).jpg

No vilka bēgot, var ieskriet lāča ķetnās! Tā vēsta sena latviešu paruna, un tā vien izskatās, ka daļa pašreizējā Saeimas sasaukuma deputātu šo patiesību vai nu nekad nav zinājuši, vai arī pamanījušies piemirst.

Proti, Vienotības un Nacionālās apvienības deputāti ir radījuši priekšlikumu topošajam jaunajam Priekšvēlēšanu aģitācijas likumprojektam, kas paredz priekšvēlēšanu aģitācijas materiālu un reklāmu izvietošanu par maksu aizliegšanu.

Var jau, protams, saprast, ka šādas reklāmas, it īpaši īsi pirms kārtējām vēlēšanām, ir stipri vien kaitinošas. Turklāt daļa ekspertu uzskata, ka vienam otram politiskajam spēkam tieši ar masīvām reklāmas kampaņām savulaik ir izdevies iekļūt Saeimā vai Rīgas domē. Tādējādi, iespējams, varētu uzskatīt, ka, aizliedzot maksas aģitāciju, cīņa par vēlētāju balsīm nebūtu komercializēta. Tomēr, pirms sākt ticēt nupat minētajam apgalvojumam, būtu tomēr jāņem vērā mūsu valstī pastāvošās tradīcijas šajā jomā. Redz, apmaksāti reklāmas laukumi vai reklāmas pauzes televīzijā iedzīvotājiem dod ļoti noteiktu izvēles brīvību. Ja nav vēlmes skatīties reklāmas televīzijas ekrānā, tajā laikā var aizdoties uz virtuvi pagatavot tēju vai aizstaigāt līdz labierīcībām, jo tiek skaidri pateikts - tagad būs reklāma! Līdzīga situācija ir ar drukāto presi, kur reklāmas laukumi ir viegli atpazīstami. Un tagad uz brīdi iedomāsimies, ka maksas reklāma tiešām tiks aizliegta… Vai tāpēc laikraksti, žurnāli, televīzijas raidījumi un dažādi pasākumi būs bez politiskās reklāmas? Pilnīgas muļķības!

Lai arī globāli dažādu energoresursu īpatsvarā un patēriņā tuvākos gados sagaidāmas izmaiņas, tomēr būtiski zemākas cenas prognozētas netiek.

Tieši otrādi, jau uz šā gada otro pusi cenu kāpums tiek prognozēts, piemēram, dabasgāzei, DB norādīja Providus enerģētikas pētnieks Reinis Āboltiņš. «Tas izskaidrojams ar ASV tikko pieņemot lēmumu, savu ekonomiku tomēr nebremzēt. Pēc šī lēmuma uzreiz bija redzams, kā biržās un lielajos tirgos palēcās naftas cenas. Dabasgāzes cenas šis lēciens iespaidos ar zināmu laika nobīdi un Latviju varētu sasniegt uz nākamo, 2013. gada rudens apkures sezonu,» skaidro R. Āboltiņš.

Viņš neredz iemeslu, lai Eiropa tuvākajā laikā varētu sagaidīt zemākas dabasgāzes cenas. Gāzes cenas, viņaprāt, būtiski neietekmēs arī Eiropas Komisijas uzsāktā izmeklēšana pret Krievijas gāzes gigantu Gazprom: «Domāju, ka Gazprom drīzāk varētu nākties piekāpties ES attiecībā uz necaurspīdīgu divpusēju gāzes iepirkuma līgumu slēgšanu, nevis veikt cenu pazemināšanu,» vērtē R. Āboltiņš. Arī sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) cena Amsterdamas biržā vairs nav tik pievilcīgi zema kā pirms pāris gadiem, kas skaidrojams ar kopēju energoresursu cenu kāpuma tendenci.

Jaunveidojamais Valsts būvniecības kontroles birojs varētu dublēt daudzas no funkcijām, kuras jau patlaban veic pašvaldību būvvaldes, turklāt tiek apšaubīta biroja speciālistu spēja atklāt ko vairāk, nekā jau patlaban spēj pašvaldību būvinspektori.

Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs Inguss Vircavs diskusijā sacīja, ka jaunajai institūcijai paredzētās funkcijas pamatā ir tas pats, ko kādreiz pildīja Valsts būvinspekcija, un sanāk funkciju dublēšana.

«Sapratu, ka šī jaunveidojamā institūcija pieņems ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves. Tas neiet kopā ar Administratīvā procesa likumu. To gan var koriģēt, ja ir liela vēlme. Taču bažas ir, ka tas radīs dublēšanos. Ja funkcijas, ko nepieciešams stiprināt būvinspektoriem, dod arī pašvaldību būvinspektoriem, viņi var izdarīt tieši to pašu. Jaunveidojamā institūcijā strādās tādi paši speciālisti. Tas ir emocionāls risinājums - veidot vēl vienu institūciju, kas dublē pašvaldības funkcijas tikai tāpēc, ka traģiskā Zolitūdes notikuma dēļ neuzticamies, ka pašvaldību inspektori var pieņemt ekspluatācijā sabiedriski nozīmīgas būves,» norādīja I. Vircavs.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) 22.decembrī apstiprināja jaunu, paplašinātu valsts SIA Latvijas Radio (LR) valdi.

Par LR valdes priekšsēdētāju vienbalsīgi iecelts Aldis Pauliņš, ar balsu vairākumu – par LR valdes locekli programmu attīstības jautājumos Sigita Kirilka, par valdes locekli nodrošinājuma jautājumos Uldis Lavrinovičs.

Pašreizējā LR vienīgā valdes locekļa Jāņa Sikšņa, kurš kandidēja tikai uz valdes priekšsēdētāja amatu, pilnvaras ir spēkā līdz 2015.gada 15.janvārim, un jaunā valde ir iecelta uz trīs gadiem. Konkursa trešajā kārtā uz valdes priekšsēdētāja amatu līdzās A. Pauliņam un J.Siksnim piedalījās arī Vita Tērauda, bijusī domnīcas Providus direktore.

Saskaņā ar nolikumu par pretendentu apstiprināšanu valdes locekļu amatā NEPLP lēma, atklāti balsojot, un LR valdes locekļi amatos tika iecelti ar klātesošo NEPLP locekļu balsu vairākumu.

Viens no iemesliem, kas vājinājis Korupcijas novēršanas un apakrošanas biroja (KNAB) darbu ir tā vadītāja Jaroslava Streļčenoka darba stils, teikts biedrības Sabiedrība par atklātību - Delna un domnīcas Providus ziņojumā par KNAB darbu.

Ziņojuma mērķis ir vērst valsts amatpersonu uzmanību uz nepieciešamību stiprināt KNAB darba efektivitāti, cīņu ar korupciju Latvijā kopumā un samazināt korupcijas izraisītos zaudējumus, kas Latvijā katru gadu ir no 3,4 līdz 5,1 miljardiem eiro.

Ziņojumā apkopoti galvenie faktori, kas mazinājuši KNAB darba efektivitāti pēdējo piecu gadu laikā, un norādītas rekomendācijas KNAB uzraugiem un nākamajam priekšniekam, biroja stiprināšanai.

Pirmo reizi J.Streļčenoks reorganizēja KNAB struktūru 2014.gadā, likvidējot Korupcijas novēršanas nodaļu un izveidojot Politikas plānošanas nodaļu un Sekretariātu, kas atrodas Streļčenoka tiešā pakļautībā. 2014.gadā Strelčenoks likvidēja arī Juridisko un personālvadības nodaļu un izveidoja jaunu nodaļu ar līdzīgu nosaukumu - Juridiskā nodaļa, likvidēja arī Darbības nodrošinājuma nodaļu un atkal izveidoja nodaļu ar tādu pašu nosaukumu. Pēc diviem gadiem, 2016.gada 1.jūnija reorganizācijas rezultātā, Streļčenoks izveidoja Informācijas analīzes nodaļu, kas analizēs KNAB darba rezultātus un gatavos dažādus pārskatus, un vēlreiz likvidēja Darbības nodrošinājuma nodaļa. Abu reorganizāciju rezultātā kopumā tika likvidētas aptuveni 50 amata vietas.

Rīgas dome šodien nolēma apstiprināt SIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) valdes priekšsēdētāju Jāni Langi pašvaldības izpilddirektora amatā.

J. Lange ir ieguvis bakalaura grādu ekonomikā Latvijas Lauksaimniecības Universitātē un maģistra grādu vadības zinībās Latvijas Universitātē. No 2008.gada līdz šim strādājis VSIA "Latvijas Valsts Ceļi" valdes locekļa, finanšu un administratīvās pārvaldes direktora amatā, no 2013.gada - valdes priekšsēdētāja amatā, kā arī no 2018.gada līdz šim brīdim - VAS "Latvijas Dzelzceļš" padomes priekšsēdētāja amatā.

Lange amata pienākumus sāks pildīt no 17.maija.

Jau ziņots, ka, pagarinot pieteikšanos uz Rīgas pašvaldības izpilddirektora amatu, konkursā kopumā saņemti 37 pretendentu pieteikumi.

Lai nodrošinātu atklātu un objektīvu piemērotākā pilsētas izpilddirektora kandidāta izvēli, tika piesaistīta augstākā līmeņa vadītāju atlases uzņēmums - SIA "Pedersen & Partners" – kā arī izveidota nominācijas komisija Rīgas mēra vadībā.

Latvijai ir visi priekšnoteikumi, lai izvirzītos par pārliecinošu līderi energoefektivitātes jomā atbilstoši Eiropas Savienības (ES) noteiktajiem pasākumiem uz 2020. gadu ar mērķi uzlabot katras valsts energoefektivitāti.

Tā secinājuši Latvijas enerģētikas, vides un politikas veidošanas ekspertu grupa, noslēdzot darbu pie padziļinātas Eiropas direktīvu, stratēģisko dokumentu, normatīvo aktu un enerģētikas uzņēmējdarbības faktiskās situācijas izvērtējuma, un priekšlikumu sagatavošanas projekta «Neatkarīgu ekspertu kompetence energoefektivitātes politikas īstenošanai» ietvaros. Projektu īstenoja biedrība Passive House Latvija un SPC Providus.

Ekspertu grupa norāda, ka valsts energoefektivitātes mērķu sasniegšana atbilstoši ES direktīvām ir reāli īstenojama noteiktajos termiņos vien ar dažiem izņēmumiem. «Galvenais priekšnoteikums ir sakārtot valsts stratēģiskos dokumentus un vissvarīgāk - LR būvnormatīvus. Tādā veidā ilgtspējīgas būvniecības kritēriju īstenošana būtu saprotama un viennozīmīgi interpretējama uzņēmēju, būvuzraugu, būvnieku, attīstītāju un visu būvniecības procesā iesaistīto pušu vidū,» skaidro eksperti.

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Nākamgad svarīgākais darbs enerģētikas sektorā Latvijā ir dabasgāzes tirgus liberalizācija, aģentūrai BNS pastāstīja aptaujātie enerģētikas eksperti.

Sabiedriskās politikas centra Providus enerģētikas politikas pētnieks Reinis Āboltiņš aģentūrai BNS atzīmēja, ka Latvijai būtiski nākamgad ir nodrošināt dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem, jo sevišķi ņemot vērā sašķidrinātā dabasgāzes termināla piegādi Lietuvai, kas ir izbeigusi Baltijas gāzes tirgus izolētību. Lai to īstenotu, Ekonomikas ministrija iecerējusi nākamā gada sākumā valdībā ziņot par izvēlēto tirgus liberalizācijas modeli.

Pēc Āboltiņa teiktā, ir dažādas iespējas, kā tirgu liberalizēt, tāpēc Ekonomikas ministrijai jāizvēlas Latvijai izdevīgākais modelis.

Nepieciešamību nodrošināt Latvijas dabasgāzes tirgū pieeju jauniem piegādātājiem aģentūrai BNS uzsvēra arī enerģētikas eksperts Juris Ozoliņš, norādot, ka tādējādi Latvija varētu «izmantot augļus», ko dod Lietuvas sašķidrinātās dabasgāzes termināls.

Kāds Latvijas politiķis, «uzlecošā zvaigzne», pirmdien bija ļoti sašutis. Viņu ne reizi nav intervējusi LTV 1 Rīta panorāma kaut arī reitingi aug, un viņš noteikti būs nākamajā Saeimā, un, ļoti iespējams, valdībā, bet intervē Lolitu Čigāni par to, ka viņa nekandidēs vēlēšanās. Dziļa ir neizpratne, kādēļ tā ir tik svarīga ziņa sabiedriskajai televīzijai!?

Taču ziņa ir svarīga. Runa nav par personību. Tas ir svarīgs simptoms, kas iezīmē kāda liela procesa galu. Lolita Čigāne ir viens no tiem cilvēkiem, kurus sabiedrībā mēdz saukt par «sorosītiem». Saeimā Čigāne nonāca caur Vienotību, bet pirms tam viņas karjera pārsvarā veidojās Džordža Sorosa finansētajās struktūrās – Delnā un Providus. Visticamāk, Vienotība neiekļūs nākamajā Saeimā, tāpēc Čigānes lēmums ir loģisks. Citi, kā Artis Pabriks, izmēģina veiksmi caur Attīstībai/PAR jaunveidojumu. Taču šīs fake partijas ir tikai sīki kuģīši, kreiseris vai, drīzāk, aviācijas bāzes kuģis, ir aizšauts, kuģis grimst.

Džordžs Soross Latvijas politikas ietekmēšanā 20 gados ir iztērējis 80 miljonus dolāru, kas ir vidēji četri miljoni dolāru gadā. Iedziļinieties šajos skaitļos!

Latvijas Neatkarīgajā televīzijā (LNT) nesen piecu vakaru garumā skatāmo diskusiju Tautas deklarācija daļēji finansējusi telekompānijas šefa Andreja Ēķa vadītā kustība Par labu Latviju (PLL), tam atvēlot 30 tūkst. Ls, raksta laikraksts Diena.

Pēc šā fakta nākšanas gaismā, pēc Providus pētnieces Ivetas Kažokas domām, būtu jāseko gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB), gan Nacionālās radio un televīzijas padomes (NRTP) rīcībai.

KNAB patlaban vētī kustību un tās iespējamo saikni ar apvienību. Birojs skatās, kādi ir finansējumu avoti, kāda līdzība ir kustības un politiskās apvienības kampaņām un citas lietas.

Tomēr, ja arī saikne starp tiktu atklāta, sankcijas nesekotu, jo raidījumi notika pirms oficiālā priekšvēlēšanu aģitācijas laika, kas sākās 5.jūnijā, norādījis KNAB.

Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.

Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.

Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».

Bijušais Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) vadītāja vietnieks Jānis Brazovskis nu kļuvis par kandidātu uz Lattelecom padomes locekļa amatu. Latvijas pusi telekomunikāciju uzņēmumā nu pārstāvēs Jānis Brazovskis, Džastins Bankrofts un līdzšinējie padomes locekļi - Gatis Kokins un Jānis Grēviņš.

Atbilstoši iepriekš panāktajai vienošanās a/s Tilts Communications A/S (Tilts) par SIA Lattelecom (Lattelecom) padomes locekļu skaita samazināšanu Nomināciju komiteja darbam Lattelecom padomē ir rekomendējusi apstiprināt 4 padomes locekļus līdzšinējo 6 vietā. Līdz ar to padomes locekļu skaits tiks samazināts no 11 līdz 7. Latvijas pusi padomē turpmāk pārstāvēs 4, bet Tilts 3 padomes locekļi. Lēmumu par padomes locekļu iecelšanu amatā vēl jāpieņem uzņēmuma dalībnieku sapulcei.

Nomināciju komiteja veica Lattelecom padomes kandidātu kompetenču izvērtēšanu un vienojās, ka esošo padomes locekļu Gata Kokina un Jāņa Grēviņa kompetence tehnoloģiju un uzņēmumu pārvaldības jomā būtu jāpapildina, piesaistot speciālistus ar padziļinātām zināšanām finanšu pārraudzībā. Nomināciju komiteja vērsās pie 9 nozaru organizācijām ar lūgumu nominēt kandidātus ar finanšu vadības pieredzi. Izvērtējot nozaru organizāciju ieteiktos kandidātus, kā labākos finanšu jomas speciālistus darbam Lattelecom padomē Nomināciju komiteja atzina Jāni Brazovski un Džastinu Bankroftu (Justin Bancroft).