Tuvojoties Jaunajam gadam, dzimst jauni plāni un idejas, top jaunas apņemšanās. Kāpēc esam tik naski plānotāji un sapņotāji? Tāpēc, ka gribam dzīvot labāk, veselīgāk un interesantāk. Nereti šīs vēlmes saistās ar darbu. Gribam interesantāku nodarbošanos, rutīnu papildināt ar kādu jaunu projektu, kāpt pa karjeras kāpnēm vai vienkārši justies labāk par savām spējām un zināšanām.

Vienas formulas, kā sasniegt kāroto, diemžēl, nav. Ja būtu, mēs ar to labprāt padalītos. Vienu padomu gan varam dot – mācieties svešvalodas. To zināšana vienmēr noder, jo sevišķi, ja tā ir angļu valoda. Galu galā, angļu valoda ir biznesa valoda, un prasme sazināties ar klientu, partneri, savas nozares speciālistu vai nejauši satiktu paziņu, lai no kuras pasaules valsts viņš būtu nācis, ir milzīgs solis tuvāk labākai dzīves kvalitātei.

Šo sakarību sen jau ir atklājuši RBS Angļu valodas centra studenti, kas labprāt padalās ar saviem iespaidiem par kursiem, motivāciju mācīties angļu valodu un izvēli to darīt RBS Angļu valodas centrā.

Mēdz teikt, ka valoda spēj atvērt visas durvis. Tas ir tiesa arī tad, ja tiek runāts par uzņēmumiem un iespējām. Apgūt jaunas valodas vai uzlabot esošas zināšanas var vienmēr un jebkurā vecumā. Drošākais veids, kā iegūt noturīgas un kvalitatīvas zināšanas – valodu kursi. Lasiet tālāk un uzziniet, kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola un kādus kursus tā piedāvā!

##Kas ir Skrivanek Baltic Valodu skola?

Skrivanek Baltic ir viens no lielākajiem tulkošanas uzņēmumiem Baltijas valstīs ar vairāk nekā 20 gadu pieredzi. Mīlestībā pret valodu un cieņā pret valodas kopējiem tika izveidota Valodu skola, kurā tiek piedāvāts plašs valodas kursu klāsts dažādiem zināšanu līmeņiem.

Valodu skolā pieejamie valodu kursi:

- Angļu valodas kursi

- Dāņu valodas kursi

- Franču valodas kursi

- Itāliešu valodas kursi

- Krievu valodas kursi

- Norvēģu valodas kursi

- Spāņu valodas kursi

- Vācu valodas kursi

- Zviedru valodas kursi

Visi kursi ir pieejami dažādiem sagatavotības līmeņiem, piemēroti gan iesācējiem, gan tiem, kuriem jau ir noteiktas priekšzināšanas. Arī kursu norises laiks ir īpaši ieplānots tā, lai tos būtu ērti apmeklēt arī tiem, kuri strādā vai mācās. Kursi notiek gan regulārās, gan intensīvās grupu nodarbībās, tāpat ir iespējams izvēlēties mācīties no rīta, vakarā vai nedēļas nogalē.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Bērni Eiropā sāk mācīties svešvalodas arvien agrāk, vairākums skolēnu tās apgūst no 6-9 gadu vecumam, liecina Eiropas Komisijas publicētais Eurydice ziņojums Pamatrādītāji par valodu mācīšanu Eiropas skolās 2012. Tikmēr Latvijā svešvalodas apguvi no 1.klases kavē likumdošana.

Eurydice ziņojums apstiprina, ka gandrīz visās Eiropas valstīs visvairāk mācītā svešvaloda ir angļu valoda, krietni aiz tās ir franču, spāņu, vācu un krievu valoda. Pēdējo 15 gadu laikā lielākā daļa valstu ir samazinājušas vecumu, kurā sākas obligātā valodu apguve, izņemot Beļģiju (franciski runājošo kopiena), Latviju, Luksemburgu, Ungāriju, Maltu, Nīderlandi, Somiju, Zviedriju un Apvienoto Karalisti. Dažās Eiropas valstīs svešvalodu kā obligātu sāk mācīties jau pirmskolā, piemēram, vācu valodas kopiena Beļģijā nodrošina svešvalodas mācības jau trīsgadniekiem.

Valsts izglītības satura centra speciāliste Rita Kursīte komentē: «Lai gan esam starp valstīm, kurās jau pamatskolā apgūst divas svešvalodas, vēl arvien atpaliekam no kaimiņvalstīm - Igaunijas un Lietuvas-, ja salīdzinām vecumu, kad bērni uzsāk obligātu pirmās svešvalodas apguvi. Latvijā bija plānots uzsākt pirmās svešvalodas apguvi no 1.klases jau 2011./2012. mācību gadā, tam pat tika piešķirts papildu finansējums - svešvalodu mācību grāmatu iegādei 1.klases skolēniem. Diemžēl Ministru kabineta noteikumi dažus mēnešus pirms mācību gada sākuma tika mainīti, pasākums uz diviem gadiem atcelts. Tiesa, daudzas skolas pēc pašu iniciatīvas tomēr uzsāka svešvalodu apguves procesu jau 1.klasē. Visproblemātiskākā šai jautājumā ir skolēnu noslodze - ir jāpieņem lēmums, vai, uzsākot pirmās svešvalodas apguvi no 1. klases, tiks palielināta skolēnu mācību slodze 1. un 2. klasē vai arī tas notiks uz kāda cita mācību priekšmeta rēķina.»

Lai gūtu profesionālus panākumus arvien sasaistītākajā pasaules tirgū, skolēniem mūsdienās ir jāpilnveido akadēmiskā zināšanas, angļu valodas prasme un lingvistiskās un kulturālās zināšanas vismaz vēl vienā svešvalodā. Mūsdienu Eiropā novērojams straujš Vācijas ekonomiskās un politiskās ietekmes pieaugums. Tādēļ vācu valodas zināšanām papildus angļu valodai un spējai komunicēt kulturāli pieņemamā veidā būs arvien lielāka nozīme ambiciozu eiropiešu profesionālajā dzīvē.

Bērniem valodas apguve padodas vieglāk, un jo agrāk viņiem tiek dota šāda iespēja, jo vieglāk un ātrāk viņi apgūst valodas. Tieši tāda ir Rīgas Vācu skolas bērnudārza un pirmsskolas līmeņa misija. Mācībspēki no Vācijas nodod savas dzimtās valodas zināšanas jaunajiem skolēniem. No pirmās klases mācību programmā tiek iekļautas divas angļu valodas stundas, kā arī četras latviešu vai krievu valodas stundas nedēļā.

Vecāki droši vien jautātu, kādēļ priekšroka jādod vācu, nevis angļu valodai. Atbilde ir ļoti vienkārša. Bērniem ļoti agrā vecumā jāapgūst vācu valoda un citas valodas, paralēli apgūstot angļu valodu, kura sākotnēji nav dominējošā svešvaloda. Bērni, kuri apmeklē angļu valodas skolu vai apgūst angļu valodu kā pirmo svešvalodu, bieži vien vēlāk nevēlas mācīties citas valodas.

Latvijas Sociālistiskā partija (LSP) uzskata, ka Latvijā jābūt vienai valsts valodai, bet vislabāk būtu, ja mūsu valstī nevienai valodai netiktu noteikts īpašs statuss, uzskata Eiropas Parlamenta (EP) deputāts Alfrēds Rubiks (SC).

«Vislabāk būtu, ja tādas valsts valodas vispār nebūtu. Ja mēs esam demokrātiski - visiem vienādas tiesības -, tad arī nav vajadzīgs vienai valodai noteikt kaut kādu īpašu statusu,» pārliecināts ir politiķis.

Viņš, pētot Eiropas valstu konstitūcijas, secinājis, ka ļoti maz ir tādu valstu, kurās ir valsts valodas, bet visbiežāk Eiropas valstīs noteiktas oficiālās valodas. «Piemēram, Beļģijā ir trīs oficiālās valodas un neviens te viens otru valodas dēļ nekauj,» sacīja Rubiks.

«Latvijā, kā vienmēr, īstās problēmas netiek risinātas. Tad pieķeras [nacionālās apvienības Visu Latvijai!-Tēvzemei un brīvībai/LNNK līdzpriekšsēdētājs] Raivis Dzintars, viņam vajag visus mācīt latviešu valodā, tad atrodas [biedrības Dzimtā valoda priekšsēdētājs Vladimirs] Lindermans un viņa tautieši, kas uzreiz aktualizē citu jautājumu. Te nu mēs esam - 20 gadus esam pūlējušies, lai visas nācijas, kas Latviju apdzīvo, dzīvotu vienādi un draudzīgi, tagad viss tas tiek sašķelts,» sacīja Rubiks.

Jebkura biznesa veiksmes pamatā ir ne tikai kvalitatīvi produkti un pakalpojumi, bet arī rūpīgi un gudri pārdomāta uzņēmuma atpazīstamības stratēģija. Ne velti vairums izvēlas sākt ar sava uzņēmuma galveno vizītkarti – mājaslapu. Šis solis ir ļoti nozīmīgs uzņēmuma attīstības posms, jo potenciālie klienti un pircēji šodien arvien biežāk pirkumus izvēlas tieši interneta vidē. Tehnoloģiju attīstība, kā arī nesenā pandēmija ir ievērojami paātrinājusi e-komercijas procesus, palielinot konkurenci arī virtuālajā vidē. Lai panāktu, ka klients izvēlas tieši jūsu preci vai pakalpojumu, vairs nepietiek ar sevis prezentēšanu vien – ir nepārtraukti jārūpējas, lai uzņēmuma mājaslapa būtu dinamiska, saistoša un saprotama. Tātad regulāri ir jāveido kvalitatīvs un noderīgs saturs klientam saprotamā valodā. Vai zinājāt, ka šobrīd Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra piedāvā finansiālu atbalstu līdz pat 80 % apjomā uzņēmumu tīmekļa vietņu izstrādei, uzlabošanai un pielāgošanai? Tā ir lieliska iespēja tiem Latvijas uzņēmējiem, kuri vēl tikai domā par eksporta tirgu un savu tīmekļa vietņu lokalizāciju ir atlikuši uz vēlāku laiku. Starptautiskās konkurētspējas veicināšanas atbalsta programma būs aktīva vēl tikai līdz 2023. gada augustam.

Mājaslapu lokalizācijas tendences

Uzņēmumu mājaslapu tulkošana un lokalizācija valodu pakalpojumu tirgū nav nekas jauns, taču pēdējos gados pieprasījums pēc šī pakalpojuma ir sevišķi aktualizējies. Uzņēmēji neapstājas pie sasniegtā un paplašina savu tirgu, kas nozīmē, ka nepieciešamība pēc satura dažādās valodās pieaug. Jāsaprot, ka tīmekļa vietnes lokalizācija un tulkošana ir divi atšķirīgi procesi: tulkošana ir avota valodas teksta pārnešana mērķa valodā, savukārt lokalizācija ir daudz plašāks process, kas ietver gan tulkošanu, gan valodas pielāgošanu konkrētajam tirgum un kultūrai, gan arī satura atbilstību SEO parametriem. 2022. gada decembrī CSA Research veiktajā pētījumā vērojamas vairākas šobrīd būtiskas tendences globālajā mājaslapu lokalizācijas tirgū:

No 17. augusta autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, būs jāiesniedz arī dokuments, kas apliecina valsts valodas zināšanas ne zemāk kā B līmeņa 1. pakāpē.

Savukārt tiem, kuri jau šobrīd ir reģistrējušies, šāds dokuments būs jāiesniedz tad, kad būs jāveic atkārtota reģistrācija (Taksometru vadītāju reģistrā jāreģistrējas reizi trīs gados). Līdz šim valodas nezināšanas dēļ no reģistra izslēgti 20 autovadītāji un vairākiem vadītājiem reģistrācija tikusi atteikta.

"Lēmums pastiprināt valsts valodas pārbaudi pieņemts, balstoties uz saņemtajām sūdzībām no pasažieriem par to, ka bijuši vairāki gadījumi, kad autovadītāji, kuri veic pasažieru komercpārvadājumus ar vieglo automobili, nesaprot, ko pasažieris viņam saka, un nespēj sniegt atbildi latviešu valodā. Līdz šim autovadītājiem, reģistrējoties Taksometru vadītāju reģistrā, bija jāapliecina, ka valsts valodas zināšanas ir atbilstošas vismaz B līmeņa 1. pakāpei, tomēr, izvērtējot situāciju, konstatēts, ka vairāki vadītāji rīkojušies negodprātīgi, tādēļ nepieciešama papildu kontrole," komentē Autotransporta direkcijas valdes priekšsēdētājs Kristiāns Godiņš.

Ārzemēs dzīvojošie latviešu bērni 3-17 gadu vecumā ievērojami labāk pārvalda mītnes zemes valodu nekā latviešu valodu, - liecina LU Filozofijas un Socioloģijas institūta veiktā aptauja. Vairāk nekā pusei latviešu bērnu ir viduvējas, vājas vai pat nekādas latviešu valodas zināšanas.

Ļoti labi vai brīvi latviešu valodu pārvalda tikai 27% latviešu bērnu, bet labi - 21% - šādus satraucošus faktus par latviešu valodas zudumu ārzemēs dzīvojošo latviešu vidū, kā arī diasporas bērnu straujo asimilēšanos atklāj pagājušajā gadā noslēdzies Eiropas Sociālā Fonda (ESF) atbalstītais zinātniski pētnieciskais projekts Latvijas emigrantu kopienas.

«Aptauja liecina, ka nepietiekamas latviešu valodas zināšanas potenciālo remigrantu, viņu ģimenes locekļu un bērnu vidū var kļūt par nozīmīgu šķērsli atgriezties Latvijā tiem, kuri to vēlētos,» norāda projekta zinātniskā vadītāja Inta Mieriņa.

Saeima 13,maijā otrajā lasījumā atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz, ka, aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

Saeima atbalstīja Labklājības ministrijas (LM) izstrādātos grozījumus likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", kas attieksies uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, iepriekš informēja LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (KPV LV) iepriekš skaidroja, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," norādīja ministre.

Aprēķinot sociālās apdrošināšanas apmēru iedzīvotājiem, kuriem piespiedu dīkstāves dēļ sniegts atbalsts ar Covid-19 krīzi saistītās ārkārtējās situācijas laikā, pabalstu saņemšanas periodi tiks ieskaitīti darba stāžā.

To paredz Labklājības ministrijas (LM) izstrādātais un valdībā atbalstītais projekts grozījumiem likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Iecerētā kārtība attiecas uz dīkstāves pabalstu un atbalstu par dīkstāvi, dīkstāves palīdzības pabalstu, bezdarbnieku palīdzības pabalstu, vecāku pabalsta turpinājumu, kā arī jaunā speciālista pabalstu un slimības palīdzības pabalstu, informē LM pārstāvis Egils Zariņš.

Labklājības ministre Ramona Petraviča (Par cilvēcīgu Latviju; KPV LV) norāda, ka cilvēki, kas atrodas dīkstāvē ne savas izvēles dēļ, nezaudēs šo laika posmu un tas tiks ieskaitīts darba stāžā. "Manuprāt, tā ir pareiza pieeja. Dažkārt arī vienam mēnesim ir izšķiroša nozīme pensijas aprēķinā," uzskata ministre.

Krievijā strādāju Centrālajā bankā, bet vakaros lasīju vieslekcijas studentiem, galvenokārt par ekonomiku un banku vadību. Kad pārcēlos uz dzīvi Latvijā, sākotnēji valodas barjeras dēļ nevarēju atrast darbu.

Sāku mācīties valodu un paralēli darbojos kā tulks – rediģēju tekstus krievu valodā. Kādā brīdī draugi man palūdza, vai nevarētu viņu bērniem palīdzēt ar krievu valodas apguvi kā privātskolotāja. Sāku to darīt un man ļoti iepatikās, pieteicās arī citi draugi, un kopumā to darīju trīs gadus. Tā kā manā ģimenē jau trīs paaudzes bijušas saistītas ar izglītību – vectēvs bija filozofs, vecmāmiņa – bioloģe, tēvs – vēstures un angļu valodas pasniedzējs, bet mamma – ekonomikas pasniedzēja, arī mani vienmēr ir saistījusi šī nozare. Šķiet, ka pedagoga profesija var būt arī iedzimtība. Šobrīd jau trešo gadu strādāju skolā un paralēli studēju pedagoģiju.

DNB Latvija, kas ir Norvēģijas DNB Bank ASA filiāle, turpmāko triju gadu laikā darbinieku skaitu plāno palielināt par vairākiem simtiem. Jau šobrīd DNB Latvijas filiāle izvietojusies jaunās un plašās telpās Jaunajā Teikā, Gustava Zemgala gatvē, kurā atrodas gan mātesbankas atbalsta dienesta darbinieki, gan apmācību telpas. Jaunajiem darbiniekiem šeit māca norvēģu valodu un par to maksā algu.

Īpaši interesanta ir bankas darbinieku politika un jaunu talantu meklējumi, par ko arī Dienas Bizness izjautāja DNB Latvija filiāles vadītāju Svetlanu Kočerovu.

Mans pirmais jautājums ir par to, kas ir DNB Latvija filiāle, jo Google meklētājs, meklējot jūs pēc abreviatūras, man atrada visu ko, tikai ne to, ko meklēju. Kas ir DNB Latvija filiāle, ar ko tā nodarbojas?

- Ar atpazīstamību sākām strādāt tikai pērnā gada nogalē. Iepriekš mums nebija nepieciešamības darboties ar darba devēja zīmolu tieši šeit, Latvijā. Mums bija ap 300 darbinieku un ar to tobrīd pietika esošo funkciju veikšanai. Šobrīd, kad no 24. septembra esam ievākušies jaunās telpās, kad notiek intensīva jauno darbinieku meklēšana, notiek valodas apmācības, kursi un plānojam aizņemt vēl divus stāvus augstceltnē Teodors, mēs esam pārliecināti, ka par sevi un saviem plāniem ir jāstāsta.

Esam pārliecinājušies, ka cilvēkiem ir ļoti atšķirīgi priekšstati par valodu nozari, un sastapušies ar vairākiem diezgan izplatītiem mītiem par tulkotājiem un tulkošanu:

1. Visi cilvēki, kuri runā divās vai vairāk valodās, ir tulkotāji

Lieliskas valodu zināšanas vēl nenozīmē, ka cilvēks var būt labs tulkotājs. Tikai dažas no tulkotājam nepieciešamajām prasmēm un zināšanām − padziļinātas zināšanas kādā no svešvalodām, izpratne par tās sintaksi, morfoloģiju un stilistiku, izcilas tekstveides iemaņas, svarīgas ir arī zināšanas par kultūru un vidi, kurā attiecīgā svešvaloda tiek aktīvi lietota, ir jāspēj orientēties dažādās tehnoloģijās un uzņēmējdarbības jomās, plānot savu laiku, pārvarēt stresu un jābūt kritiskam pret sevi. Ne mazāk svarīgs ir radošums, kas palīdz domu pārcelt citas valodas skanējumā un, protams, arī izcilas dzimtās valodas zināšanas. Tulkotāji mācās daudzus gadus, lai apgūtu visas darbam nepieciešamās prasmes, turklāt viņu profesionālā pilnveide nekad neapstājas.

Valdība otrdien atbalstījusi pakāpenisku pāreju uz mācībām tikai valsts valodā vispārējās izglītības un pirmsskolas pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs.

Kā skaidro Izglītības un zinātnes ministrija (IZM), līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos. Tādēļ, lai nodrošinātu iespējas maksimāli efektīvi piedalīties sabiedriskajā dzīvē un sekmēt turpmākas izglītības iegūšanu, mazākumtautību skolēniem ir vienlīdz svarīgi apgūt arī valsts valodu.

Likumprojektā ietvertais regulējums attiecībā uz pirmsskolas izglītības programmas īstenošanu pašvaldības dibinātajās un privātpersonu dibinātajās pirmsskolas izglītības iestādēs nosaka, ka, sākot ar 2023.gada 1.septembri, pirmsskolas izglītība tiks īstenota valsts valodā.

Konkurences padome (KP) brīdinājusi SIA «Jānis Roze» par iespējamiem konkurences riskiem angļu valodas mācību līdzekļu izplatīšanu tirgū, informēja KP Komunikācijas nodaļas komunikācijas speciāliste Zane Gorškova.

Lai arī KP nav konstatējusi, ka uzņēmuma rīcība radītu negatīvas sekas konkurencei un klientiem, grāmatu tirgotājs brīdināts par atbildību ekskluzīvo tiesību gadījumā.

KP sāka tirgus uzraudzību pēc saņemta iesnieguma, kurā grāmatu izplatītājs pauda bažas par izmaiņām izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu iepirkumā.

Pērn platforma «Dystrybucyjna «Edu-Ksiàýka» Sp. Z.o.o.», kas ir izdevēja «Pearson» angļu valodas mācību līdzekļu ekskluzīvais izplatītājs Centrāleiropā un Austrumeiropā, noslēdza līgumu ar «Jānis Roze». Tā kā uzņēmums ieguva ekskluzīvas tiesības kļūt par vienīgo «Pearson» mācību līdzekļu izplatītāju Baltijas valstīs, tika radīts iespējams apdraudējums konkurences attīstībai pārējo izplatītāju vidū.

Pagājušajā nedēļas nogalē sagaidījām pirmo Adventi, kas nozīmē, ka strauji tuvojas Ziemassvētku un dāvināšanas laiks. Tas ir laiks, kad mēs vēlamies iepriecināt sev vistuvākos un mīļākos cilvēkus. Tomēr bieži vien ir grūti atrast dāvanas pieaugušajiem - radiniekiem un draugiem. Turklāt, apvienojot viņiem patīkamo ar lietderīgo.

Mēs esam pieraduši dāvināt dāvanu kartes, kādus suvenīrus vai pieredzi - patīkamo, piemēram, relaksējošas procedūras, vai noderīgo, piemēram, abonamentu fitnesa klubā. Tomēr ne visiem tas ir atbilstoši vai patīkami, un viņi vēlas ko savādāku. Piemēram, dāvanu, kas dod iespēju attīstīt sevi un trenēt citu “muskuli” – smadzenes. Ļoti labs veids kā to darīt ir mācīties svešvalodas. Kāpēc neapvienot patīkamo ar liederīgo? RBS Angļu valodas centrā mācās cilvēki, kuri jau ir uzdāvinājuši sev vai saņēmuši dāvanā angļu valodas kursus.

RBS Angļu valodas centrā katru gadu satiekas dažādu valstu un nozaru pārstāvji gan no Latvijas, gan Eiropas, gan arī Āzijas, kuri nolēmuši savu personisko un profesionālo dzīvi apvienot ar angļu valodas apgūšanu modernā un ērtā veidā. Pie tam, tā ir lieliska iespēja iegūt atelpas mirkli no darba un ierastajiem ikdienas pienākumiem, vienlaikus attīstot sevi un iemācoties vērtīgas zināšanas par angļu valodu. Kā arī dalīties pieredzē gan ar starptautiskajiem un vietējiem pasniedzējiem, gan kursabiedriem. Mācības RBS Angļu valodas centrā kalpo kā brīdis, kurā var aizmirst raizes, un vieta, kur satikt jaunas paziņas.

Vismaz 21 Eiropas valodai digitālajā pasaulē draud izmiršana, un reģionam jārīkojas, lai sagatavotu valodas digitālajam laikmetam, secinājuši vairāk nekā 200 ekspertu. Viena no visapdraudētākajām ir arī latviešu valoda.

Pētījumā izvērtēta valodu gatavība cīnīties ar digitālās pasaules izaicinājumiem. Tajā secināts, ka Eiropas attīstību apdraud ne tikai ekonomiskie un finanšu secinājumi, bet Eiropas vienotībai traucē arī tajā pastāvošās valodu barjeras. Tās apgrūtina saziņu un sadarbību, kas sniedzas pāri valstu robežām, kavē preču un pakalpojumu eksportu, kā arī uzņēmumu spēju strādāt ārējos tirgos.

Tāpat pētījums rāda, ka valodas tehnoloģijas ir līdzeklis, kā pārvarēt valodu barjeras un stiprināt Eiropas nacionālās valodas.

«Mēs esam liecinieki digitālajai revolūcijai, ko var salīdzināt ar Johana Gūtenberga izgudroto iespiedpresi. Tās valodas, kurās netika drukātas grāmatas, ar laiku iznīka. Arī mūsdienās valodas dzīvotspējai ir svarīga tās lietošana jaunajās tehnoloģijās,» sacīja viens no pētījuma veicējiem, tehnoloģiju uzņēmuma Tilde valdes priekšsēdētājs Dr. Andrejs Vasiļjevs.

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Valsts valodas sargiem arvien lielākas rūpes sagādā angļu valodas izplatība publiskajā telpā. Spēkā esošais Valsts valodas likums gan ļauj komersantiem, kuri dod priekšroku veikalu, kafejnīcu vai uzņēmumu nosaukumiem svešvalodās, samērā viegli īstenot šo vēlmi.

Tomēr tieši tas, cik viegli ir apiet ierobežojumus, kuru mērķis ir mazināt svešvalodu ekspansiju komercdarbībā un publiskajā telpā, sarūgtinājis SIA Optikas studija pārstāvjus. Šī gada oktobrī, kad SIA piederošo veikalu Outlet optika skatlogus rotāja hokejista Kaspara Daugaviņa portrets un teksts, kurš ar saukli «Pilnīgs lokauts» aicināja pircējus izmantot atlaižu piedāvājumu, veikalā Rīgā, K. Valdemāra ielā, ieradušies Valsts valodas centra (VVC) inspektori.

«Atnāca un konstatēja divus pārkāpumus: pirmais, viņuprāt, ir nosaukums Outlet optika un otrais – kampaņa «Pilnīgs lokauts»,» stāsta uzņēmuma pārstāvis Mārtiņš Kossovičs.

Saeima 29.septembrī galīgajā lasījumā pieņēma likumu grozījumus, kas nosaka, ka Latvijā arī pirmsskolās un pamatizglītībā trīs gadu laikā pakāpeniski notiks pāreja uz mācībām tikai valsts valodā. Grozījumi veikti Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā.

Kā nosaka likumu izmaiņas, sākot ar 2023.gada 1.septembri, vispārējās izglītības pamatizglītības programmas tiks īstenotas pilnībā tikai latviešu valodā 1., 4. un 7.klasē, ar 2024.gada 1.septembri - 2., 5. un 8.klasē, ar 2025.gada 1.septembri - 3., 6. un 9.klasē. Arī pirmsskolas izglītība no nākamā gada 1.septembra tiks īstenota tikai valsts valodā.

Tiks īstenota secīga pāreja uz mācībām valsts valodā vispārējās izglītības pirmsskolas un pamatizglītības pakāpē, lai veicinātu sekmīgu pilnveidotā mācību satura un pieejas ieviešanu visās Latvijas izglītības iestādēs, minēts pieņemto likumu izmaiņu anotācijā.

Līdzšinējā mācību valodas pieeja mazākumtautību izglītības programmās nav pilnībā nodrošinājusi valsts valodas kvalitatīvu apguvi visos izglītības posmos, norāda likumu izmaiņu autori Izglītības un zinātnes ministrijā. Nepietiekamas valsts valodas zināšanas var ierobežot integrāciju sabiedrībā un traucēt veiksmīgas profesionālās karjeras veidošanu.

Turpmāk saziņai ar farmaceitiem 21 "Apotheka" aptiekā visā Latvijā pieejams tiešsaistes zīmju valodas tulks, ko nodrošina Latvijas Nedzirdīgo Savienības (LNS) Rehabilitācijas centra zīmju valodas tulku nodaļa.

Šobrīd zīmju valodas tulka pakalpojums tiek nodrošināts 8 aptiekās Rīgā un 13 aptiekās ārpus Rīgas, taču pēc pieprasījuma "Apotheka" papildinās aptieku sarakstu, kurās pieejams zīmju valodas tulka pakalpojums.

Zīmju valodas tulks "Apotheka" aptiekās būs pieejams katru darba dienu, saziņai ar tulku norisinoties attālināti, ar video zvana palīdzību.

Latvijā zīmju valodu saziņai izmanto vairāk nekā 2000 vājdzirdīgi un nedzirdīgi cilvēki, kuri ikdienas saskaras ar ierobežojumiem saņemt dažādus pakalpojumus, tostarp farmaceita konsultāciju.

"Aptieka ir nozīmīga daļa no primārās veselības aprūpes sistēmas, tāpēc konsultācijai ar farmaceitu, piemēram, lai uzklausītu simptomus, saņemtu norādes par zāļu lietošanu vai to savienojamību ar citiem medikamentiem, jābūt pieejamai ikvienam viegli saprotamā veidā. Tagad, pateicoties mūsdienu tehnoloģijām, tas ir iespējams," stāsta "Apotheka" valdes loceklis Jānis Kūliņš.

Ar spēlēm un rotaļām Lilija Jansone māca svešvalodas pašiem mazākajiem, kas pavisam nesen sākuši runāt dzimtajā valodā

«Meitas dēļ uzdrošinājos sākt savu biznesiņu. Vēlos, lai mana meita lepotos ar to, ko mamma dara,» saka Lilija Jansone, ABC valodu skola vadītāja. Auklējot mazo meitiņu, viņai radās pārliecība, ka nepieciešams pievērsties uzņēmējdarbībai. «Man likās, ka jāsāk kaut ko darīt un vislabāk – to, ko es protu vislabāk. Man ļoti gribējās sākt ko savu, vienmēr ir bijis svarīgi būt neatkarīgai. Protams, esmu strādājusi un varu strādāt kopā ar citiem, bet arī tagad es varu veidot savu komandu,» saka Lilija. Viņa ir absolvējusi Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības augstskolu kā izglītības darba vadītāja un angļu valodas skolotāja. «Tieši ar to es nodarbojos,» teic Lilija.

Ziema ir laiks, kad vakari paliek garāki un tumšāki, tomēr tas nenozīmē, ka nevaram tos pavadīt lietderīgi un interesanti. Šis ir ideāls laiks, lai attīstītu sevi un to darītu patīkamā atmosfērā. Rīgas Biznesa skolas (RBS) Angļu valodas centrs piedāvā uzsākt jauno gadu ar angļu valodas zināšanu uzlabošanu izglītojošā un jautrā vidē.

Labs veids kā lietderīgi pavadīt šos garos ziemas vakarus ir apgūt jaunas zināšanas – iemācīties un uzlabot mūsdienās tik ļoti noderīgo angļu valodu. Attīstoties RBS Angļu valodas centrā, jums ir iespēja mācīties pie pasniedzējiem, kuri nāk no dažādām pasaules vietām, un satikt jaunus un interesantus cilvēkus. Šeit sastopas dažādas personības, katra ar savu pieredzi un uzskatiem, un mācību process ir veidots tā, lai notiktu nemitīga komunikācija. Spied šeit, lai noskatītos RBS Angļu valodas studentu viedokli par angļu valodas mācīšanos.