Ir apšaubāmi, ka cilvēki ies un parakstīsies, lai rosinātu referendumu par grozījumiem likumdošanā, ja par paraksta apliecināšanu būs jāmaksā, Saeimas juridiskās komisijas sēdē norādīja Providus pētniece Iveta Kažoka.
Pat salīdzinoši nelielā samaksa, kas varētu nepārsniegt divus latus, būs pietiekams iemesls, lai iedzīvotāji neietu parakstīties, uzskata I. Kažoka. Savukārt Juridiskās komisijas vadītāja Ilma Čepāne norādīja, ka tramvaja biļetes cenai nevajadzētu būt par šķērsli, ja vien pilsonim ierosinātais jautājums liekas būtisks.
Komisija bija sanākusi uz sēdi, lai spriestu par Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai parlamentā nodotajiem grozījumiem likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu. Jāatgādina, ka Valsts prezidents pauda bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai. Savukārt grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtēja kā soli pareizā virzienā, jo «mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos».
Juridiskā komisija precizēja vietas, kur parakstus varēs apstiprināt. Papildu zvērinātam notāra un bāriņtiesai to iecerēts uzticēt arī dzīvesvietas deklarēšanas vietās pašvaldībās, bāriņtiesā, kā arī novados pie pagasta vai pilsētas pārvaldes vadītāja. Tādējādi netika ņemts vērā Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvja Pūķa lūgums atstāt institūciju izvēli pašvaldību ziņā, lai parakstu vākšanu veiktu visekonomiskāk un efektīvāk. Tāpat pašvaldībai iecerēts dot tiesības neprasīt samaksu par parakstu apstiprināšanu. Likumprojekta izskatīšanu Juridiskā komisija turpinās rīt, jo pēc divu stundu garām diskusijām starp pozīcijas un opozīcijas deputātiem bija izskatīti tikai septiņi no 34 ierosinājumiem.
Komisija noraidīja Valērija Agešina (SC) ierosinājumu parakstus referenduma iniciēšanai arī pēc 2015.gada turpināt vākt divos posmos. Viņaprāt, pirmajā posmā iniciatoriem vajadzētu savākt 15 tūkstošus – ap 1% – pilsoņu parakstu, jo savākt 50 tūkst. vai 150 tūkst. parakstu arī internetā neesot reāli. Tālāk parakstus turpinātu vākt CVK.
Pozīcijas deputātu ierosinājumi paredz, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 tūkstoši parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu. Ja arī Saeima atbalstīs vakar koalīcijas padomes panākto vienošanos, tad pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas rosinātājiem būs jāsavāc 50 000 parakstu, kuri būs jāiesniedz Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Savukārt atlikušos parakstus, lai savāktu Satversmē paredzēto 1/10 daļas vēlētāju apstiprinājumu, turpinās vākt CVK.
Ja CVK organizētajā otrajā parakstu vākšanas kārtā tiks savākts nepieciešamais apliecinājumu skaits, CVK lems par referenduma izsludināšanu. Savukārt, lai rosinātu 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 tūkstošus nepieciešamo parakstu savākšanu Saeimas atlaišanas referenduma iniciēšanai, pārejas periodā līdz 2015.gadam tautas nobalsošanas iniciatoriem pašiem būs jāsavāc 10 000 parakstu. Pēc tam atlikušo parakstu vākšanu organizēs CVK.
Šobrīd likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija, un to finansē valsts. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.