«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.
«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.
Jau ziņots, ka Apvienotā Karaliste līdz 2017. gadam rīkos referendumu par dalību Eiropas Savienībā (ES), savā ilgi gaidītajā runā par Eiropas nākotni paziņojis britu premjers Deivids Kamerons. Tam, ka briti var izstāties no ES, var būt gan būtiskas ekonomiskas, gan diplomātiskas sekas. Turklāt, pat ja izstāšanās nenotiks, tuvākie gadi līdz referendumam ietvers paaugstinātu neskaidrības devu par Eiropas nākotni. Eirozona Apvienotajai Karalistei ir lielākā tirdzniecības partnere. Turklāt eirozonai un pārējām ES valstīm arī Apvienotā Karaliste ir viens no galvenajām tirdzniecības parterēm. Katrā ziņā augoša sāncensība un britu izolēšanās var ietekmēt šo abu ekonomiku izaugsmes dinamiku – pamatā valda viedoklis, ka šī ietekme varētu būt negatīva uz abu reģionu tautsaimniecībām. Nav izslēgts, ka britu vēlme noslēgties var negatīvi ietekmēt investīcijas šajā valstī. Ja agrāk runāja par «Grexit» (Grieķijas izstāšanās no eirozonas), tad tagad pastiprināti runās par «Brexit». Britu gadījumā šādas gaidas var rezultēties ar zemākiem IKP izaugsmes tempiem un varbūt pat obligāciju ienesīguma palielināšanos. Pagaidām gan ir pāragri prognozēt šādus scenārijus. Kā situācija attīstīsies tālāk, rādīs laiks.
Joprojām gan nav skaidrs, vai referendums vispār notiks. Kamerons norādījis, ka referendumu rīkos, ja tiks pārvēlēts. Tātad vispirms Kamerona pārstāvētajai Konservatīvajai partijai jāuzvar 2015. gada parlamenta vēlēšanās, lai gan minētās partijas reitingi atpaliek no opozīcijā esošās Darba partijas reitingiem (britu vēlētāji gan referendumu var pieprasīt arī no citām partijām). Tāpat reitingi liecina, ka pieaug Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas reitingi, kas iestājas par pilnīgu britu izstāšanos no ES.