Londonā bāzētā brokeru un investīciju banku pakalpojumu sabiedrība Nomura International plc ir ieguvusi biržas biedra statusu NASDAQ OMX Baltijas vienotajā tirgū - Rīgas, Tallinas un Viļņas biržās, Db.lv informēja NASDAQ OMX pārstāvis Āris Dreimanis.

NASDAQ OMX Baltijas biržas biedra statuss Nomura International plc un tās klientiem dos iespēju bez starpniekiem veikt investīcijas un darījumus ar 80 Baltijas uzņēmumu akcijām.

Pavisam NASDAQ OMX Baltijas tirgū ir 29 bankas un brokersabiedrības ar vienotās Baltijas biržas biedra statusu.

«NASDAQ OMX Baltijas biržai iegūstot pārstāvi Lielbritānijā tiek paplašināts to investoru loks, kas Baltijas uzņēmumiem var nodrošināt jaunu kapitālu attīstībai. Līdz šim Lielbritānijas finanšu investori, veicot investīcijas Baltijas biržu uzņēmumos izmantoja starpniekus, - tagad Baltijas tirgus ar Lielbritāniju tiek savienots nepastarpināti. Tāpat uzņēmumiem tiek radīta iespēja paplašināt jau esošo investoru bāzi,» teica Daiga Auziņa-Melalksne, NASDAQ OMX Baltijas tirgus biržu daļas vadītāja.

Japānas lielākā brokeru kompānija Nomura Holdings plāno slēgt savu Eiropas akciju tirdzniecības biznesu, raksta Bloomberg.

Uzņēmums samazina izmaksas, ņemot vērā, ka jau gadiem nespēj gūt peļņu ārpus Japānas.

Kompānija slēgs Eiropas akciju izpētes un pārdošanas nodaļas. Tāpat kompānija samazinās darbinieku skaitu ASV, pastāstījusi anonīma, uzņēmumam tuvu stāvoša persona. Kopumā izdevumu samazināšanas rezultātā tiks atlaisti aptuveni 1000 darbinieki Eiropā un ASV.

Pērnā gada beigās Nomura darbinieku skaits Eiropā bija 3433, bet ASV – 2501.

Uzņēmums apsver iespēju sašaurināt biznesu ārpus Japānas, ņemot vērā, ka kompānijas vadītājs Koji Nagai februārī atlika iepriekš noteikto peļņas mērķi – 462 miljonus ASV dolāru.

Nomura pārstāvis Kendži Jamašita atteicies komentēt izskanējušo informāciju par plāniem Eiropā.

Līdz nākamā gada jūnijam eiro vērtība pret dolāru samazināsies vēl par vairāk nekā 5%, prognozē Nomura Holdings.

Kā raksta Bloomberg, kompānija paredz, ka līdz nākamā gada vidum vienotās valūtas vērtība saruks līdz 1,2 dolāriem, jo Eiropas Centrālā banka paziņojusi par turpmākiem monetārās stimulēšanas pasākumiem, kas turpinās vājināt valūtu, savukārt ASV Federālo Rezervju sistēma turpinās samazināt aktīvu iepirkumu apjomu un programmu noslēgs nākamajā mēnesī.

Šajā ceturksnī eiro vērtība pret dolāru jau sarukusi par vairāk nekā 7% līdz 1,2684 dolāriem.

«Cilvēki gaida eiro vājināšanos, taču ne strauju kritumu,» saka Nomura eksperts Junosuke Ikeda, piebilstot, ka šajā reizē iemesls ir likmju dažādība Eiropā un ASV, bet ne krīze.

Akciju cenas ASV un Eiropā piektdien mainījās dažādos virzienos, investoriem vērtējot dažādas tendences Covid-19 pandēmijā.

Japānas banka "Nomura" un Šveices "Credit Suisse" brīdināja, ka tām var draudēt ievērojami zaudējumi pēc ziņām par to ekspozīciju uz ASV fondu "Archegos Capital Management", kas piektdien pārdevis Ņujorkas biržā kotētu ASV un Ķīnas uzņēmumu akcijas 20 miljardu dolāru apmērā.

"Nomura" akcijas cena Tokijas biržā kritās par 16%, bet "Credit Suisse" akcijas cena saruka par 16%.

Kritās arī citu lielo banku akciju cenas, investoriem bažījoties par tā sauktās "ugunsgrēka pārdošanas" iespējamu izplatīšanos.

"Archegos" problēma "uzsvēra (..) spekulatīvo tirdzniecību tirgū tieši tagad un uzkurināja bažas par infekcijas efektu, lai gan daudzi stratēģi raksturoja infekcijas risku kā mazu", atzina Briefing.com.

Eiropas Komisija (EK) ir uzsākusi standarta procedūru, lai padziļināti izvērtētu valsts veiktos atbalsta pasākumus un plānotās izmaiņas AS Parex banka restrukturizācijas plāna ietvaros, informē Privatizācijas aģentūra (PA).

Procedūras mērķis ir konstatēt, vai restrukturizācijas plāna ietvaros veiktie pasākumi, kā arī piedāvātie grozījumi atbilst EK noteikumiem par valsts atbalstu un ES kopējam tirgum. Kopš restrukturizācijas plāna apstiprināšanas ir veikti atsevišķi tā papildinājumi un ir nepieciešams veikt padziļinātu izvērtējumu, lai EK varētu apstiprināt restrukturizācijas plāna ieviešanas atbilstību valsts atbalsta noteikumiem un ES kopējam tirgum. Investoru piesaistes process AS Citadele banka tiek turpināts pēc iepriekš noteiktā darbu plāna.

2010.gadā finanšu konsultants Nomura izstrādāja Parex bankas restrukturizācijas plānu. Izvērtējot vairākas Parex bankas restrukturizācijas iespējas un, ņemot vērā konsultanta Nomura ieteikumu, 2010.gada 23.martā Ministru kabinets (MK) nolēma atbalstīt Parex bankas restrukturizācijas modeli, kas paredz bankas aktīvu sadalīšanu un jaunas bankas izveidošanu. Šāda pieeja ir sevi sekmīgi pierādījusi citās Eiropas valstīs, veicot banku restrukturizāciju. Restrukturizācijas plāns 2010.gada 15.septembrī ir saņēmis EK apstiprinājumu.

Gandrīz puse (46%) Lielbritānijas iedzīvotāju iespējamā referendumā balsotu par Apvienotās Karalistes izstāšanos no Eiropas Savienības (ES), liecina sabiedriskās domas aptauja.

Savukārt 54% britu uzskata, ka Lielbritānijas 40 ES pavadītie gadi ir «negatīvi» ietekmējuši valsti, bet 81% ir laimīgi, ka tiem nav jāizmanto eiro, secināts kompānijas Angus Reid aptaujā.

Tikmēr analītiķi norāda, ka iespējamu referendumu par Lielbritānijas attiecībām ar ES var ietekmēt arī parlamenta vēlēšanas, kas patlaban paredzētas 2015. gadā. Referenduma iznākumu, iespējams, censtos ietekmēt britu politiskās partijas.

Londonas Politisko studiju centra analītiķis Rians Bourns (Ryan Bourne) pieļāva, ka britu Konservatīvo partija varētu censties noorganizēt divus referendumus – vienā Lielbritānijas iedzīvotājiem vajadzētu paust savu viedokli par Apvienotās Karalistes tiesībām neievērot atsevišķu ES likumdošanu. Gadījumā, ja Brisele neatbalstīs to neatbalstīs, briti varētu balsot par izstāšanos no savienības.

Jaunattīstības tirgu satricinājumi pēdējā laikā radījuši bažas investoru vidū, tāpēc Nomura analītiķi atjaunojuši informāciju par valstīm, kurās pastāv lielākais valūtu krīzes risks, raksta MarketWatch.

Iepriekš, prognozējot valūtu krīzes, Nomura veidotais prognožu rīks bijis ļoti precīzs. Tā nosaukums ir Dāmokla indekss un tā veidošanā ņemti vērā astoņi rādītāji, tajā skaitā, īstermiņa ārējā parāda/eksporta koeficients, ārvalstu rezervju/īstermiņa ārējā parāda attiecība, fiskālais un tekošais konts un citi. Analītiķi tos izmanto, lai izveidotu kopējo punktu skaitu. Ja rādītājs ir virs 100, tad tas ir brīdinājums par potenciālu valūtas kursa krīzi.

Galerijā augstāk iespējams aplūkot, kurās valstīs pastāv visaugstākais valūtas krīzes risks!

Ņemot vērā situāciju tirgū, AS Citadele banka pārdošana pašlaik atlikta, nolemjot pie šī jautājuma atgriezties nākamā gada maijā.

Valdība šādu lēmumu pieņēmusi, ņemot vērā piesaistītā starptautiskā finanšu konsultanta Nomura International plc rekomendāciju, informē Privatizācijas aģentūrā (PA). Vienlaikus PA uzsver, ka bankas pārdošanas atlikšana iekļaujas kopējā restrukturizācijas plānā, kas paredz bankas pārdošanu pabeigt līdz 2014. gadam.

«Bankas Citadele stabilā attīstība un pozitīvie darbības radītāji valstij dod iespēju nesteigties ar pārdošanu un izvēlēties piemērotāko laiku, kad situācija pasaules kapitāla un finanšu tirgos būs uzlabojusies, lai no bankas pārdošanas valsts gūtu maksimālus ieņēmumus,» skaidro PA valdes priekšsēdētājs Ansis Spridzāns.

Ekonomiskā krīze Latvijā sākās 2008. gadā, un šis bija pārdomu un kritisku lēmumu pieņemšanas laiks daudziem uzņēmumiem, kuri bija neperspektīvi, radušies optimisma rezultātā. Protams, daudzi, kurus krīze skāra visbargāk, bankrotēja. Taču citi, mēģinādami izvairīties no bankrota, pieņēma lēmumu par restrukturizāciju.

Patlaban ir 2012. gads. Vai uzņēmumu restrukturizācija joprojām ir aktuāla? Kā šīs jomas profesionālis esmu pārliecināts, ka restrukturizācijas jautājums joprojām ir aktuāls lielajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kāpēc? Atbilde ir valstī pastāvošajā joprojām nestabilajā ekonomiskajā sistēmā, kur daudziem uzņēmumiem finansējums to darbībai nav pieejams, bet citiem tuvākajā laikā beigsies ar bankām noslēgtās vienošanās par saistību izpildes termiņu pagarinājumu vai tiks atcelts labvēlības periods. Šādos gadījumos ir pamats runāt par restrukturizāciju. Manuprāt, ja uzņēmums ir izdzīvojis līdz 2012. gadam, tas nozīmē, ka ir pamats tā eksistencei un glābšanai.

Pasaules parādi turpina augt, un vairāki finanšu procesu pētnieki brīdina, ka tam kādā brīdī būs jūtama negatīva ietekme.

Piemēram, Pasaules Banka nupat ziņojusi, ka iepriekšējo 50 gadu laikā bijuši četri lieli parādu akumulācijas viļņi. Jaunākais no tiem sācies 2010. gadā, un turklāt esot pats "lielākais, ātrākais un visplašākais". Vēsture liecina, ka šādu parādu audzēšanas ar neko labu nebeidzas. "Visi trīs iepriekšēji parādu pieguma viņi gan daudzās attīstītajās, gan attīstības valstīs beidzās ar finanšu krīzi," piebilst iestādes speciālisti.

Pirmais saistību palielināšanās vilnis bijis no 1970. gada līdz 1989. gadam, otrais - no 1990. gada līdz 1989. gadam, trešais - no 2002. gada līdz 2009. gadam. Būtība Pasaules Banka brīdinājusi, ka nākotnē varētu būt gaidāma kāda parādu krīze. Tāpat tā norādījusi, ka vēsturiski zemās procentu likmes var nebūt pietiekami, lai aizturētu vēl vienu ekonomikas un finanšu tirgu sabrukumu.Pasaules banka rēķina, ka 2018. gadā pasaules kopējās saistības palielinājušās līdz 230% no globālā IKP. Sevišķi strauji parādi auguši attīstības valstīs - līdz 170% no to IKP. Tas kopš 2010. gada ir pieaugums par 54 procentpunktiem.

Spānijas nākamais lielais solis tuvāko mēnešu laikā, visticamāk, būs starptautiskās palīdzības pieņemšana. Tā uzskata arī eksperti.

Vairākas Eiropas lielākās ekonomikas nupat kā prezentējušas savus nākamā gada budžetus. Pamatā tie ir taupības budžeti, kas tika gaidīti un paredz gan izmaksu samazināšanu, gan nodokļu palielināšanu. Viena no valstīm, kas prezentēja savu budžetu, bija Francija, kas paredz nākamgad budžeta deficītu samazināt līdz 3% (no šogad prognozētajiem 4,5%, bet Francijas valsts parāds ir 91% apmērā no IKP no 86% 2011. gadā). Par taupības budžetu šonedēļ paziņojusi arī Spānija.

Eiropā dominē taupība, taupība un vēlreiz taupība, kas nebūt nepatīk ierindas iedzīvotājiem, kuru vairumam nākas piedzīvot pirktspējas samazināšanos, par ilgāka termiņa efektu dažkārt aizdomājoties maz. Protams, neviena sociālā grupa negrib ilgstoši samierināties ar atvadīšanos no labākas dzīves apstākļiem, bet diemžēl ekonomikas konsolidācijas un lēnas izaugsmes laikmets ir tieši tagad. Pēc dzīrēm iestājušās paģiras, un kārtējā uzlāpīšanās vēlama nebūtu; citādāk – pēc tam būs vēl sliktāk vai slimība vispār aizies pašplūsmā. Prātā nāk, piemēram, Grieķijas gadījums, kad valsts vienkārši nespēj atgriezties uz konkurētspējīgas takas, un parāds jāņem, lai atdotu iepriekšējo parādu.

Piektdien saruka Eiropas uzņēmumu vērtspapīru cenas, savukārt jaunattīstības valstu akciju tirgos bija vērojams lielākais kritums trīs nedēļu laikā, turpinoties tehnoloģiju kompāniju akciju pārdošanas vilnim, liecina Bloomberg dati.

Eiropas tirgu raksturojošais Stoxx Europe 600 indekss saruka par 1,2%, ko galvenokārt veicināja tehnoloģiju sektorā strādājošo uzņēmumu akciju cenu kritums.

Arī ASV akciju tirgū ceturtdien bija vērojams kritums, un Nasdaq Composite Index piedzīvoja lielāko kritumu kopš 2011. gada, investoru vidū valdot bažām, ka uzņēmumu novērtējumi nav atbilstoši.

«Tirgus noskaņojumam ASV pasliktinoties, investori lielāku uzmanību pievērš negatīvajiem faktoriem, veidojot lejupvērstu spirāli,» norāda Nomura Holdings akciju stratēģis Juiči Vako. «Mēs redzam nepieciešamo korekciju tehnoloģiju akcijām,» piebilst eksperts.

Šis nav ideālais brīdis bankas Citadele pārdošanai, bet tas ir labāks nekā pērn. Vai situācija būs labāka pēc pieciem gadiem, neviens nevar solīt, un nekad nebūsim pirmskrīzes laikos. Ar eiro ieviešanu mēs dabūjam unikālu iespēju, kad visi runās par Latviju, un to vērts izmantot bankas pārdošanai.

Tā Db.lv skaidroja Citadeles valsts kapitāla daļu turētājas Privatizācijas aģentūras (PA) eksperts Vladimirs Loginovs, atzīstot, ka pirms PA atkal vērsās valdībā ar Citadeles pārdošanas atsākšanu, par situāciju tirgū tika jautāts investīciju bankām, konsultantiem, arī bijušajam konsultantam Nomura.

Banka Citadele nav obligāti jāpārdod tikai stratēģiskajam investoram – saskaņā ar Eiropas Komisijas atļauju, iespējama arī bankas akciju pārdošana biržā. Tomēr izdevīgāko variantu pateiks konsultants – starptautiska investīciju banka, kuras piesaistei izsludināts konkurss.

Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmusies 750 miljonus eiro, liecina Valsts kases publiskotā informācija.

Valsts kase otrdien, 10.janvārī, Latvijas vārdā starptautiskajos finanšu tirgos emitējusi piecu gadu eiroobligācijas, piesaistot finansējumu 750 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 3,693% un fiksēto kupona likmi 3,5%.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām bija lielākais kopš 2015.gada, sasniedzot 3,7 miljardus eiro, informē Valsts kasē, norādot, ka pieteikumi saņemti no vairāk nekā 140 investoriem.

Labklājība uz parāda  

Latvijas valsts ar saviem ienākumiem izdzīvot nespēj jau daudzus gadus un šo...

Vērtspapīrus iegādājās investori no dažādām Eiropas valstīm, piemēram, Lielbritānijas, Vācijas, Austrijas, Ziemeļvalstīm, Francijas, Beniluksa valstīm.

Emisijas vadošās bankas bija "Citigroup Global Markets Europe", "Deutsche Bank", "Erste Group Bank" un "Nomura Financial Products Europe Gmbh".

Cilvēku mazāk, parādu vairāk 

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas...

Pēdējo reizi Latvija starptautiskajos finanšu tirgos aizņēmās 2022.gada 20.oktobrī, kad Valsts kase starptautiskajos finanšu tirgos emitēja obligācijas 850 miljonu eiro apmērā ar ienesīgumu 4,198% un fiksēto kupona likmi 3,875%. Obligāciju dzēšanas termiņš ir 2027.gada 25.marts.

Kopējais pieprasījums pēc Latvijas eiroobligācijām pērn oktobrī pārsniedza 2,1 miljardu eiro. Kopumā tika saņemti pieteikumi no vairāk nekā 80 investoriem.

Bankas turpina prognozēt eiro cenas kritumu

Arvien vairāk un vairāk analītiķu pauž pārliecību, ka nākamo 12 mēnešu laikā eiro valūtas vērtības kritums turpināsies. Jaunākās Japānas bankas Nomura prognozes paredz, ka eiro cena nākamā gada vidū atradīsies pie 1,20 ASV dolāru atzīmes, kas no šā brīža līmeņiem būtu kritums par 5,4%.

Tirgus dalībnieku uzmanība šobrīd pievērsta atšķirīgajam eirozonas un ASV ekonomikas stāvoklim, kas prasa atšķirīgu centrālo banku monetāro politiku. Kamēr ASV centrālie baņķieri jau domā par dolāru likmju paaugstināšanu, Eiropas Centrālajai bankai (ECB) jāīsteno papildu pasākumi ekonomiskās izaugsmes un inflācijas stimulēšanai. ECB oktobra sanāksme notiks jau šo ceturtdien, un tirgus dalībnieki gaida ECB septembrī izziņotās aktīvu uzpirkšanas programmas detaļas. Tāpat pastāv iespējamība, ka ECB paziņos vai dos mājienus, ka grasās uzpirkt arī valdību parāda vērtspapīrus. Eirozonas ekonomikas dati pēdējā laikā ir visai nepaliecinoši, piemēram, šīs nedēļas sākumā Eurostat atklāja, ka kopējā ekonomikas noskaņojuma indeksa vērtība septembrī sarukusi zem 100 punktu atzīmes, kas neko labu neliecina par reģiona ekonomiskās aktivitātes palielināšanos nākotnē. Jau šodien tiks publicēti arī eirozonas jaunākie inflācijas un darba tirgus mērījumi. Datu frontē šī nedēļa būs svarīga arī ASV, kur šo piektdien tiks publicēti pagājušā mēneša darbavietu skaita izmainu un bezdarba līmeņa mērījumi.

Iespējamajai burbuļa plīšanai Ķīnas akciju tirgos var būt globāla ietekme – galvenokārt saistībā ar reālās ekonomikas saraušanos, ceturtdien vēsta laikraksts Diena.

Straujš Ķīnas akciju tirgus kāpums sākās pagājušā gada nogalē, kad Ķīnas Tautas banka (valsts centrālā finanšu iestāde) pirmoreiz vairāk nekā divos gados samazināja bāzes procentu likmi. Tāpat pagājušā gada nogalē sāka darbu vienota Honkongas un Šanhajas biržu tirdzniecības platforma, sekmējot akciju tirdzniecības apjomu pieaugumu. Bāzes procentu likmes pazemināšanas oficiālais iemesls bija nepieciešamība stimulēt ekonomiku ar kreditēšanas palīdzību aizvien lēnāko Ķīnas ekonomiskās izaugsmes tempu dēļ. Stimulēšana sākās jau pagājušā gada maijā, taču laikā no 2014. gada maija līdz decembrim Ķīnā ik mēnesi tika izsniegti kredīti vidēji 700 triljonu juaņu (110 miljardi ASV dolāru jeb 98,35 miljardi eiro) apmērā, bet pēc gada nogalē pieņemtajiem lēmumiem 2015. gada janvārī kredītu apjomi dubultojās, sasniedzot 1,4 triljonus juaņu. Tiesa, pēc tam sākot samazināties.

Pasaulē banku pašreizējās cenas diskontē 10 – 30% apjomā no pašu kapitāla, jo banku pircēji uzskata, ka bankas vēl nav pilnībā norakstījušas iepriekšējo periodu zaudējumus. Tā kā uz banku Citadele netika pārnesti sliktie aktīvi, Citadeles gadījumā veiksme būtu, ja bankas akcijas izdotos pārdot pašu kapitāla vērtībā.

«Ņemot vērā Eiropas Komisijas ierobežojumus, bankas kredītu politika bijusi konservatīva. Latvijas ekonomika jau četrus gadus pieaug, tas nozīmē, ka augošā ekonomikā aktīvu kvalitāte ir augstāka nekā sarūkošā ekonomikā. Protams, vienlaikus jābūt gataviem, ka bankas akciju reālā cena var būt ar diskontu, jautājums, cik lielu,» sprieda investīciju bankas Prudentia partneris Ģirts Rungainis.

Bankas pārskats liecina, ka uz šā gada marta beigām bankas kapitāls un rezeves veidoja 95 miljonus latu. Db.lv kļuva zināms, ka Citadeles koncerna peļņa šogad sešos mēnešos bijusi aptuveni sešu miljonu latu apjomā. Tas nozīmē, ka bankas pašu kapitāla apjoms varētu pārsniegt 100 miljonus latu un ar peļņu tuvākajā laikā tiktu segti iepriekšējo periodu zaudējumi. Tas savukārt nozīmē, ka valsts no Citadeles pārdošanas varētu gūt vismaz 75 miljonus latu, kas ieguldīti pamatkapitālā.

Finanšu tirgus dalībniekiem 2019. gada izskaņā apcerot dažādus pozitīvus nākamo atskaites periodu scenārijus, ASV dolāra cena saruka. Tas daļēji saistīts ar to, ka šai valūtai pēdējos gados ir gluži vai drošā patvērums statuss. Tātad – ja dominē cerības, ka dzīve būs labāka, tirgus dalībnieki sāk uzdrošināties pārdot savus ASV dolārus un domāt par lielāka ienesīguma meklēšanu kaut kur citur.

Parasti pēdējā laikā tiek izcelts, ka agrākais ASV dolāra spēks, kas bija balstīts uz makroekonomikas un monetārās politikas diverģences stāstu, gandrīz pilnībā nu ir nogājis savu ceļu. Pagājušā gada beigās sāka izskatīties, ka tā varētu būt taisnība, un Bloomberg Dollar Spot indeksa vērtība decembrī saruka par 2%, kas bija straujākais šī indikatora kritums divu gadu laikā.

Jāteic gan, ka vidējā prognoze par labu vājākam ASV dolāram runā jau ilgi. Tiesa gan, noturīga dolāra cenas samazināšanās tā īsti materializējusies nav (nu jau divus gadus).

Irānas saspīlējums atkal liek patverties ASV dolāros

Brīžos, kad pieaug neskaidrība, daudzi joprojām mēģina raudzīties minētā drošā patvēruma (dolāru) virzienā. To lieliski parādīja arī šā gada sākums. Eiro/ASV dolāram pašā šā mēneša sākuma izdevās paviesoties virs 1,12 ASV dolāru atzīmes, kas bija augstākais līmenis sešos mēnešos. Tomēr, eskalējoties asumiem Tuvajos Austrumos, daudzi tirgus dalībnieki atgriezās pie ASV dolāru uzpirkšanas. Tā rezultātā šīs nedēļas otrajā pusē eiro cena ASV dolāros jau ir par centu zemāka.

Kopš šā gada sākuma ASV akciju tirgus raksturojošā Standard & Poor's 500 indeksa vērtība pieaugusi jau par 10%. Tas nozīmē, ka četru ar pusi mēnešu laikā investoriem akcijas sagādājušas vairāk nekā vesela gada cienīgu atdevi.

Tas ir, ja ņem vērā to, ka akciju cenas vēsturiski vidēji gadā pieaugušas aptuveni par 8% (ja vērtē šī ASV indeksa vidējo izmaiņu).

Sevišķi izcils akcijām padevies šā mēneša sākums, kad pasaules ietekmīgākā šī tirgus (ASV) gadījumā jauns cenu rekords krīt gandrīz līdz ar katru jaunu dienu. Kopš marta beigām vien S&P 500 indeksa vērtība pieaugusi par 3,5%.

Stimuli un izaugsmes gaidas

Kopumā tirgos ballīte turpinās uz milzīgo pasaules varenāko valdību un centrālo banku bezprecedenta ekonomikas un monetāro stimulu fona. "Marta vidū ASV Kongress beidzot apstiprināja kārtējo valsts izdevumu palielinājumu, šoreiz 1,9 triljonu ASV dolāru apmērā. Tāpat kā iepriekš, arī jaunākajā fiskālo pasākumu programmā ir paredzēts stimulēt ekonomiku, piešķirot katram iedzīvotājam čeku par summu līdz 1400 ASV dolāriem. Šie čeki palīdz stimulēt ekonomiku divējādi – ar lielākiem iedzīvotāju tēriņiem un iespēju cilvēkiem izmantot daļu no saņemtajiem atbalsta maksājumiem papildu uzkrājumu veidošanai, piemēram, iegādāties finanšu aktīvus (pārsvarā akcijas). Jauno pasākumu apstiprināšana tika gaidīta jau janvārī un bija viens no iemesliem akciju tirgus kāpumam kopš gada sākuma. Līdz ar to var apgalvot, ka šie jaunumi martā daļēji jau bija atspoguļoti akciju cenās. Tāpēc, lai nepieļautu optimisma apsīkumu, ASV prezidenta Džo Baidena administrācija izteica mājienus par nākamo atbalsta programmu gandrīz uzreiz pēc jaunākā fiskālo stimulu likumprojekta pieņemšanas. Tik tiešām, marta beigās tika paziņots par papildu finansējumu infrastruktūras attīstībai divu triljonu ASV dolāru apmērā. Pagaidām akciju tirgu reakcija uz šo paziņojumu ir pozitīva, jo jaunais plāns noteikti nāks par labu ekonomikai un palīdzēs atsevišķiem uzņēmumiem uzlabot savus finanšu rezultātus. Tomēr pēc rūpīgākas analīzes jāsecina, ka šoreiz tirgus dalībniekiem būtu ieteicams piebremzēt savu sajūsmu. Pirmkārt, atšķirībā no iepriekšējām stimulu programmām, šī tiks īstenota nevis tūlīt, bet gan 8 līdz 10 gadu laikā. Turklāt tā gandrīz pilnā mērā tiks finansēta no uzņēmumu ienākuma nodokļu palielinājuma. Līdz ar to daži uzņēmumi var saņemt papildu pasūtījumus saistībā ar infrastruktūras attīstību, taču vairumam uzņēmumu peļņa saruks, jo būs jāmaksā lielāki nodokļi," kopējo situāciju ASV ekonomikas stimulu frontē ieskicē Luminor Ieguldījumu stratēģis Vitālijs Siļvestrovs.

Japānas elektronikas uzņēmums «Sony Corp.» pārvietos savu Eiropas galveno pārvaldes biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi, lai izvairītos no «Breksita» radītiem darbības traucējumiem, trešdien paziņoja kompānijas preses pārstāvis.

Viņš gan norāda, ka pašreizējās Lielbritānijas struktūrvienības darbība netiks ietekmēta.

«Mēs līdz marta beigām veiksim mūsu Eiropas galvenā pārvaldes biroja reģistrācijas adreses pārvietošanu uz Nīderlandi,» sacīja preses pārstāvis.

Šāds lēmums pieņemts, lai izvairītos no sarežģītām ar muitu saistītām procedūrām pēc tam, kad Lielbritānija būs pametusi Eiropas Savienību, uzsvēra preses pārstāvis.

«Sony» pērnā gada nogalē Nīderlandē reģistrēja jaunu uzņēmumu un plāno tajā integrēt Lielbritānijā esošo Eiropas galveno pārvaldes biroju.

Kā ziņots, saistībā ar iespējamām «Breksita» radītām nodokļu problēmām savu galveno Eiropas biroju no Lielbritānijas uz Nīderlandi jau pārvietojis Japānas elektronikas uzņēmums «Panasonic Corp.».

Pirmdien naftas cena pakāpās, tirgus dalībniekiem satraucoties par Krievijas un Ukrainas konflikta turpinājumu, liecina Bloomberg dati.

Ziemeļjūras naftas Brent cena pirmdien pieauga par 88 centiem līdz 108,77 dolāriem par barelu. Piektdien cena pakāpās līdz 109,02 dolāriem, kas ir pusotras nedēļas augstākais līmenis. Savukārt ASV vieglās jēlnaftas WTI cena pakāpās par 0,3% līdz 100,29 dolāriem. Piektdien cena sasniedza 101,18 dolāru atzīmi.

Kā norāda Nomura Holdings eksperts Gordons Kvans, tirgus dalībnieki satraucas par iespējamiem jēlnaftas piegāžu traucējumiem no Krievijas. Patlaban, ņemot vērā situāciju Ukrainā, nevar gaidīt būtisku naftas cenas kritumu, uzskata eksperts.

Pirmdien Naftas eksportētājvalstu organizācijas pārstāvji norādīja, ka naftas cena pie 100 dolāriem ir godīgs līmenis visiem, un organizācijas valstīm nav iemesla mainīt naftas izlaides apjomus. 12 valstu grupa, kura ražo aptuveni 40% no pasaules jēlnaftas apjomiem, vidējā termiņā saglabās produkcijas apjomus ap 30 miljoniem barelu.

Nākamo sešu gadu laikā Japānas uzņēmumu akciju cenas pieaugs, jo ekonomikas izaugsme veicinās kompāniju peļņas kāpumu, uzskata Nomura Holdings vadītājs Koji Nagai.

Viņš uzskata, ka Nikkei 225 Stock Average indekss līdz 2020.gadam palielināsies līdz aptuveni 25 tūkstošiem punktu, kas ir par aptuveni 57% vairāk nekā patlaban, raksta Bloomberg. Viņš norāda, ka Japānas ekonomikas izaugsme tiek lēsta līdz pat 2020.gadam, jo tā iegūs no Āzijas attīstības.

Šī prognoze gan kontrastē ar Japānas akciju tirgus līdzšinējiem datiem. Nikkei 225 šogad ir sarucis par 2,5%. Pērno gadu gan tas noslēdza pie sešu gadu augstākās atzīmes, jo tirgus dalībnieki prognozēja, ka premjerministra Šinzo Abe monetārās mīkstināšanas, fiskālo tēriņu un strukturālo reformu programmas veicinās ekonomikas izaugsmi.

Tehnoloģiju uzņēmuma Intel Corp akcijas cena piedzīvojusi sliktāko dienu 7,5 gadu laikā, taču analītiķi uzskata, ka kritums turpināsies, raksta MarketWatch.

Piektdien Intel akcijas cena saruka par 9,1%, investoriem reaģējot uz vājiem datu centra biznesa rezultātiem un darbības Ķīnā, kur ekonomikas izaugsmes palēnināšanās ir likusi samazināt kompānijas pilna gada ienākumu prognozi.

Intel akcijas cena piektdien sasniedza 29,76 dolārus, kas bija zemākā atzīme kopš pērnā gada 29.septembra. Cena piedzīvoja smagāko vienas dienas kritumu kopš 2008.gada 29.septembra, kad akcijas cena dienas laikā saruka par 10,5%.

Analītiķi uzskata, ka kritums nav beidzies, un saskaņā ar Nomura eksperta Romita Šaha prognozēm, akcijas cena tuvākajā laikā svārstīsies 28-30 dolāru diapazonā.

SIG Susquehanna eksperti paredz, ka cena atgūsies līdz 32 dolāriem, taču pastāv lejupslīdes risks, kas var likt tai sarukt līdz 25 dolāriem.

Ceturtdien vara cena pieauga līdz trīs nedēļu augstākajam līmenim.

Cenas pieaugumu veicināja tirgus dalībnieku runas, ka centrālās bankas Ķīnā un ASV, kas ir divi lielākie vara patērētāji, turpinās veikt ekonomiskās stimulēšanas pasākumus.

Ķīna varētu mīkstināt savu nostāju attiecībā uz monetāro politiku, aģentūrai Bloomberg sacījis Nomura International pēc tam, kad valsts premjers paziņosi, ka izaugsmei jābūt augstākai. Jāpiebilst, ka valsts ekonomiskā izaugsme palēninājās astoņus no deviņiem pēdējiem ceturkšņiem. Savukārt ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītājs Bens Bernanke paziņojis, ka politikai pārredzamā nākotnē jāsaglabājas ļoti stimulējošai.

«Tā ir ļoti skaidra pazīme, ka Ķīnas ekonomikas vājums netiks pieciests,» saka Natixis izejvielu analīzes vadītājs Niks Brauns, piebilstot, ka kombinācijā ar B. Bernankes izteikumiem, tas dod ievērojamu dzinuli cenām.

Pēc Francijas prezidenta vēlēšanu pirmās kārtas rezultātu paziņošanas eiro vērtība uzrādīja straujāko pieaugumu pēdējā mēneša laikā, liecina Bloomberg dati.

Investori pēdējā laikā satraukti vēroja Francijas vēlēšanu norisi, ņemot vērā pēdējā gada laikā notikušos pārsteigumus saistībā ar Brexit referendumu un ASV Prezidenta vēlēšanām. Pašreizējais pirmās kārtas rezultāts liek turpināt saspringti gaidīt nākamo kārtu 7.maijā, ņemot vērā, ka abām pusēm ir radikāli pretēji uzskati saistībā ar tālāko valsts nākotni.

Tirgus visdrīzāk pilnībā iecenos otrās kārtas iznākumu, kurā uzvar Emanuels Makrons, uzskata Nomura Holdings stratēģis Džordans Ročesters. Ja šis kandidāts tiks ievēlēts, tad situācija būs par labu Francijas ekonomikai un plašākai Eiropas ekonomikas stabilitātei.