Darbojoties apģērbu industrijā, jāspēj balansēt starp to, ko cilvēki vēlas iegādāties, un savu «rokrakstu»

Tā uzskata Dace Krieviņa-Bahmane, apģērbu zīmola Dace Bahmann radītāja. Iepriekš Dace strādāja ar zīmolu BeCarousell, ko tagad maina ,un jau šī gada Riga Fashion Week startēs ar jauno nosaukumu.

«Sapratu, ka cilvēkiem, kuri pērk manus apģērbus, ir vēlme pēc to saistības ar konkrētu personību, dizaineri. Tas pircējam rada īpašāku sajūtu. Ne velti visi lielie zīmoli ir arī dizaineru vārdi, tāds ir modes pasaules likums, tā tas darbojas. Ir zīmoli, kas apvieno vairākus dizainerus. Startējot ar savu vārdu, ir skaidrs, ka esmu viena. Iepriekš daudziem bija jāskaidro, kas ir mans zīmols (BeCarousell), jāstāsta, ko tas nozīmē. Daudziem nosaukums patika, bet man pašai likās, ka jākļūst nopietnākai – vārds un uzvārds to nodrošina,» uzskata Dace. Iepriekš līdzīgu soli spēra dizainere Elīna Dobele, kas savu apavu zīmolu Zofa ir mainījusi pret zīmolu Elīna Dobele.

«Fakts, ka Lielbritānijā varētu notikt referendums par iespējamu izstāšanos no Eiropas Savienības, var radīt negaidītas pozitīvas sekas - tas var rosināt arī cilvēkus citās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs uzsākt dziļākas diskusijas par to, kāda ir ES tagadne un nākotne - vai mēs Eiropas Savienībā sadarbojamies jomās, kas tiešām ir nepieciešamas, vai integrācija un likumdošanas saskaņošana nav automātiski notikusi arī jomās, kurās risinājumi būtu labāk atrodami nacionālā līmenī,» uzskata Providus Eiropas politikas pētniece Dace Akule.

«Tas būtu loģisks iznākums, ja Lielbritānijas sabiedrība censtos, pateicoties referenduma iespējai, definēt, kas viņus neapmierina ar pašreizējiem ES dalības noteikumiem vai ES attīstību, un, ja mēs - citu ES valstu iedzīvotāji - patiesi censtos ieklausīties Lielbritānijas iedzīvotāju teiktajā, kritiski pavērtētu ES tagadni un attīstību, kopīgi meklējot risinājumus. Papildus Lielbritānijas faktoram, šādas diskusijas var veicināt arī Eiropas Parlamenta vēlēšanas (partiju dažādie redzējumi par to, kurp ES dodas un kādi jautājumi būtu jārisina ES līmenī), gan arī jau uzsāktās debates par ES integrācijas dažādajām alternatīvām,» piebilst D. Akule.

Sabiedriskās politikas centrs Providus rosina komisiju Zolitūdes traģēdijas apstākļu izvērtēšanai veidot no jauna, lai atrisinātu problēmas, kas parādījušās komisijas izveides procesā un komisijas darba sākumā.

Tā informē Providus pētniece Iveta Kažoka.

«Būtiskākā no problēmām ir neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem, kas rada neizpildāmas sabiedrības gaidas par komisijas darba rezultātiem. Jāatrod atbilde uz jautājumu, vai komisija veic «sabiedriskās tiesas» funkciju, paralēli tiesībsargājošajām iestādēm izmeklējot Zolitūdes traģēdijas cēloņus, vai komisija veic sistēmisku analīzi noteiktās jomās par faktoriem, kas veicināja traģēdijas iespējamību. Otrajā gadījumā komisijas galvenā misija būtu censties nodrošināt, ka līdzīgas traģēdijas nākotnē neatkārtojas,» skaidro Providus.

Sabiedriskā politikas centrs arī norāda, ka neskaidrība par komisijas mērķi un uzdevumiem radījusi neskaidrību par nepieciešamajām komisijas locekļu kompetencēm, komisijas darba metodēm un resursiem komisijas uzdevumu veikšanai. Sabiedrības neizpratni un neuzticēšanos veicinājis arī necaurskatāmais komisijas sastāva izveidošanas process.

Saeimas deputātei Ivetai Grigulei (ZZS) esot izdevies iegūt 34 deputātu atbalstu referenduma procedūras rosināšanai par Eiro ieviešanas likumu, aģentūrai LETA paziņoja politiķe.

Opozīcijas deputāte ir "par 99,9% pārliecināta", ka pirmdien, 4.februārī, šos parakstus būs iespējams savākt arī tehniski.

Grigule ir risinājusi sarunas ne tikai ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), bet arī ar koalīcijas partiju trīs deputātiem.

Deputāts Jānis Dombrava (VL-TB/LNNK) vēl esot atturīgs jautājumā, vai arī parakstīties par referenduma procedūras rosināšanu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Pēc parakstu savākšanas tie tiks iesniegti Valsts prezidentam Andrim Bērziņam, lai prasītu sākt referenduma procedūru par pieņemto likumu.

Apvienības "Saskaņas centrs" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs apsolījis 31 deputāta parakstus, ja Grigule nodrošinās trīs līdz četru deputātu parakstus, skaidroja deputāte.

Skaists dārzs augu un ainavu cienītājiem dažkārt šķiet interesantāks apskates objekts par jebkuru muzeju , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Tādēļ pēdējos gados Latvijā sāk veidoties jauna tūrisma objektu niša – apskatei atvērti daiļdārzi. Viens no tādiem ir ainavu arhitektes Daces Lukševicas daiļdārzs Tukumā.

Viesošanās Latvijas vai tuvāko kaimiņvalstu daiļdārzos, ceļojot gan individuāli, gan grupās bijusi populāra jau padomju laikos. Tie bija atsevišķi gadījumi, balstīti uz individuālu pazīšanos un sarunāšanu. Taču tagad daudzi dārzi visā Latvijā savu sakopto vidi oficiāli pasludinājuši kā apskates objektus, ar noteiktiem darba laikiem, ieejas maksām, u.c..

Dace Lukševica dzīvo vecāku celtā mājā, kura, tāpat kā lielākā daļa jaunā Tukuma, tapusi par rožu un tulpju naudu. Plašajā Krievijā pieprasījums pēc augiem bijis milzīgs un vietējā dārzkopības biedrība to pratusi izmantot. Tādēļ ar dārzkopību saistītas profesijas izvēle bijusi pati par sevi saprotama Dacei. Daces mamma Lidija bijusi Bulduru Dārzkopības vidusskolas pirmā daiļdārznieku kursa absolvente, Dace – diemžēl pēdējā, jo skola daiļdārzniekus vairs negatavo. Dārzu, kas savulaik bijis izcili moderns, stāvajā grantskalnā, uz kura atrodas māja, iekopusi māte. Dace tagad to pilnībā rekonstruējusi, jo mainās laiki un prasības, paplašinās augu sortiments.

Ikdienā lietojam apzīmējumus: banku sektors, Lielais četrinieks, ārvalstu un vietējās bankas, banku filiāles. Piemēram, Rietumu Bankas vadība sociālajos tīklos min terminu Lielais piecinieks, bet Signet Bank un citas nereti retorikā izmanto apzīmējumu vietējās bankas.

Vai lietotie termini ir pašizdomāti, un kāds ir to pamats, uz šiem jautājumiem Dienas Bizness mēģināja rast atbildes, konsultējoties ar Latvijas Bankas speciālistiem.

Šādi jautājumi radās, lasot, piemēram, Rietumu Bankas ierakstus sociālajos tīklos Facebook un LinkedIn, kur bankas valdes priekšsēdētāja Jeļena Buraja lieto apzīmējumu Lielais piecinieks. “Esmu gandarīta, ka Rietumu Banka pārstāv Latvijas kapitālu banku lielajā pieciniekā, turklāt ar būtisku atrāvienu no citiem tirgus dalībniekiem,” tā Jeļena Buraja pauda pērn, 8. decembrī, soctīkla Facebook Rietumu Bankas vietnē. Signet Bank valdes priekšsēdētājs Roberts Idelsons, kā arī jau pieminētā Jeļena Buraja plaši lieto vārdu salikumu vietējās bankas arī intervijās, tostarp Dienas Biznesā publicētajās. Līdztekus seko, ka tā sauktais Lielais četrinieks ir ārzemju kapitāla bankas, tomēr vai izteikumi ir precīzi un pamatoti ilgtermiņā – tas ir jautājums.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Stājies spēkā Ministru kabineta rīkojums par Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomes priekšsēdētāja un padomes locekļu iecelšanu amatā, vienlaikus mainās arī atsevišķi noteikumi apelāciju par Patentu valdes lēmumiem un iebildumu pret preču zīmju un dizainparaugu reģistrāciju izskatīšanai, vienkāršojot un saīsinot procedūru, kas uzlabos uzņēmēju strīdu izskatīšanu.

Kā informē Patentu valdē, Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome (RIAP) saskaņā ar jaunajiem noteikumiem būs pastāvīgi strādājoša struktūrvienība, kuras pienākums ir izskatīt uzņēmēju - preču zīmju un dizainparaugu īpašnieku strīdus. Līdz šim ar to nodarbojās Patentu valdes Apelācijas padome (AP) - Tieslietu ministra apstiprināta lēmējinstitūcija, kuras sastāvā bija neatkarīgi eksperti un Patentu valdes darbinieki, kuri darbu Apelācijas padomē darīja papildus savam pamatdarbam.

Stāsta jaunā RIAP priekšsēdētāja Dace Liberte: «Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padomē darbosies četri cilvēki – priekšsēdētāja un trīs RIAP locekļi. Lai novērstu iespējamos interešu konfliktus, piemēram, izskatot uzņēmēju pretenzijas par Patentu valdes lēmumiem, RIAP locekļu atbilstība amatam tika izvērtēta speciālā eksaminācijas komisijā un tie tika apstiprināti ar Ministru kabineta rīkojumu – līdz ar to faktiski Rūpnieciskā īpašuma apelācijas padome ir ieguvusi pilnībā neatkarīgas institūcijas statusu,» par jauno RIAP darba formu stāsta RIAP priekšsēdētāja, kura tāpat kā pārējie RIAP locekļi ir apstiprināta amatā uz septiņiem gadiem.

Rīdzinieces Daces Grandavas filca lāči top jau kopš 2009. gada, tomēr sabiedrībai tie atrādīti tikai pēdējos pāris gados, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Misha attīstības vēsture īsuma ir šāda: sākumā bija lāči, tad auskari un cimdi, vēl pirms tam – cimdi. «Kaut kad ļoti sen manīju sievietes melnos cimdus ar košiem dekoriem, nepiefiksēju tehniku, bet atmiņā palika nospiedums, pilnīgi pa pieri iesita, kā es gribu uztaisīt cimdus ar krāsainiem ziediem,» atceras Dace. Mokošais jautājums – kā tādus radīt: adīt vai izšūt, kur meklēt piemērotāko tehniku? Lāču cilts dzima 2009. gada rudenī ar ciltstēvu priekšgalā, kad kolēģe iepazīstināja ar sausās (adatas) filcēšanas pamatiem. «Kad sāku darboties ar filcu, radīju savu pirmo lācīti – visu savu lāču ciltstēvu, kurš ļoti attāli līdzinās šodienas Misha lāčiem,» atminas Dace. Tobrīd neviens tādus lāčus–piespraudes netaisīja, vai arī Dace nebija tos sastapusi. Pati viņa ir mēģinājusi veidot arī ziedus, arvien telpiskākus. «Sākumā bažījos, ka, nonākot saskarē ar ūdeni, darinājumi varētu zaudēt formu, bet, vienreiz formu ieguvis, tas to vairs nemaina,» skaidro Dace.

No oktobra sākuma reģionālajās klātienes diskusijās un tīmekļa platformā «Mana Eiropa» tiek apkopotas Latvijas iedzīvotāju idejas Eiropas nākotnei. Balsošana, lai noteiktu populārākās idejas, turpināsies vēl līdz 9. novembrim, taču nozaru ekspertiem bija iespēja pirms balsošanas noslēguma iepazīties ar #ManaEiropa digitālajā platformā apkopotajiem vairāk nekā 300 iedzīvotāju ierosinājumiem un paraudzīties arī uz balsojumu tendencēm.

Eksperti atzīst, ka iesūtītās idejas un balsojumi par tām atspēko mītu par to, ka Latvijas iedzīvotāji maz interesējas par ES līmeņa jautājumiem, un savos komentāros izsaka daudz interesantu vērojumu, informēja #ManaEiropa projekta veidotāji.

Latvijas Ārpolitikas institūta pētnieks Aldis Austers norādīja: «Līdzās klimata un dabas aizsardzības jautājumiem, salīdzinoši daudz ir ieteikumu attiecībā uz nevienlīdzības novēršanu: gan starp valsts iedzīvotājiem, gan starp dalībvalstīm, t.sk. zemniekiem. Jūtams, ka tā ir sabiedrībā saspējusi tēma.»

Savukārt, tas, ka platformā rosinātais priekšlikums par Latvijas izstāšanos no ES nav ieguvis atbalstu, viņaprāt, liecina par sabiedrības konsensu attiecībā uz Latvijas dalības ES nozīmību.

Saglabājoties samērā augstam Covid-19 infekcijas izplatības līmenim un inficēšanas riskam, tostarp arī mājsaimniecībās, kā arī jauno vīrusa celmu izplatībai, nolūkā ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību mājsaimniecību vidū, Ministru kabinets 27. maija sēdē lēma līdz š.g. 30. jūnijam pagarināt atbalsta programmu personām, kurām apstiprināta Covid-19 infekcija un to kontaktpersonām.

Kā zināms, kopš 2020. gada nogales atbalsta programmu pašizolācijai vai izolācijai tūristu mītnēs administrē Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA).

Valsts sniedz atbalstu uzturēšanās un ēdināšanas pakalpojumu izmaksu segšanai tūristu mītnē, kura ir iekļauta LIAA administrētajā tūristu mītņu sarakstā, šādām personām, kurām nav iespējas ievērot izolāciju savā dzīvesvietā, nepakļaujot inficēšanās riskam citus mājsaimniecības locekļus:

Uzņemoties līdzatbildību par komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, uzņēmēja Baiba Rubesa atkāpjas no Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas, teikts paziņojumā medijiem.

«Atvainojos visiem, kas man uzticējās, un visiem, kurus neviļus pievīlu. No visas sirds apliecinu dziļu cieņu tiem daudziem simtiem pašaizliedzīgajiem darba veicējiem, kas vēl līdz pat šai dienai turpina palīdzēt cietušajiem un sērojošajiem,» norāda Rubesa.

Kā ziņots, bijušais Satversmes aizsardzības biroja (SAB) vadītājs Jānis Kažociņš nolēmis atkāpties no Zolitūdes traģēdijas sabiedriskās komisijas vadītāja amata, jo ir zaudējis sabiedrības atbalstu un apdraudējis komisijas turpmāko darbu. Kažociņš nosūtījis atlūguma vēstuli Ministru prezidentam.

Uzņemoties līdzatbildību par Zolitūdes traģēdijas izmeklēšanas komisijas izveidošanas neveiksmīgo sākumu, darbu tajā pamet arī bijusī Sabiedrības par atklātību - Delna pārstāve Inese Voika, kura šonedēļ, lai pilnvērtīgi pievērstos darbam komisijā, aizgāja no Delnas padomes priekšsēdētāja amata.

Voika nosūtījusi atlūguma vēstuli Ministru prezidentam Valdim Dombrovskim (V) un to nodevusi arī plašsaziņas līdzekļu rīcībā.

«Šajā procesā, kāds tas izveidojies, nav iespējams īstenot komisijai uzticētos uzdevumus. Tāpēc ir nepieciešams jauns sākums, lai komisijas darbu izveidotu tā, ka tas radītu uzticību un pārliecību sabiedrībā, ka tā varēs sasniegt savus mērķus,» teikts vēstulē.

Voika arī norāda, ka Sabiedrība par atklātību - Delna bija komisijas izveides iniciatore, un bija gandarīta par valdības atbalstošo nostāju komisijas izveidē. Tomēr tālākā procesā viņa pati esot pieļāvusi kļūdu, atbalstot sasteigtu un nepārdomātu procesu. «Tas ir jālabo, vispirms veidojot komisijas darba pamatus - likumisko mandātu un uzdevumu, no kā tālāk izrietēs nepieciešamība pēc komisijas locekļu kvalifikācijas un prasmēm,» pauž Voika.

Vēlme savu un meitiņas garderobi papildināt ar skaistiem aksesuāriem izvēršas par biznesu , pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Apmēram astoņus gadus Dace Upīte strādāja mārketinga jomā, taču, esot meitiņas gaidībās, viņu pārņēmis ligzdas vīšanas sindroms – bērna istabu vēlējusies papildināt ar rožainiem aizkariem un gultas veļu, skaistu baldahīnu.

«Devos uz šūšanas kursiem, lai apgūtu nepieciešamās prasmes. Jau māmiņas statusā man radās iedvesma savā apģērbā tik ierastos melnos un baltos krāsu toņus aizstāt ar kaut ko dzīvespriecīgāku, jo prieks bija visapkārt. Vēlējos iegādāties krāsainu cepuri, bet veikalā sev tīkamu neatradu. Jāšuj pašai! Tā ir labākā biznesa ideja – kur ir kāds trūkums, tur to var aizpildīt,» stāsta Tru:de zīmola idejas autore Dace. Vēlme šūt viņu esot tirdījusi jau bērnībā, tad reizēm piesēdusies pie vecmammas šujmašīnas un naski pāršuvusi mammas jaunības dienu kleitas. Pēc tam, protams, esot saņemts brāziens.

Pagājušajā gadā par korupciju pirmajā instancē notiesātas 34 valsts amatpersonas, kas ir mazākais notiesāto skaits pēdējo deviņu gadu laikā.

Tomēr piecas reizes vairāk nekā iepriekšējos gados tiesas priekšā stājušās personas, kuras mēģinājušas piekukuļot ceļu policiju. Šie secinājumi izriet no krimināllietu statistikas apkopojuma, ko publicējis Sabiedriskās politikas centrs Providus.

2012.gadā bija vismazākais notiesāto Valsts policijas amatpersonu skaits kopš 2004.gada - 12 notiesātie, savukārt pēdējos divos gados radikāli pieaudzis notiesāto robežsargu skaits - 10 notiesātie pērn salīdzinājumā ar nevienu 2010.gadā.

Pērn notiesāts arī viens Saeimas deputāts un viens prokurors, pa divām amatpersonām no Ieslodzījuma vietu pārvaldes un Pārtikas un veterinārā dienesta, kā arī pa vienai amatpersonai no muitas, Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldes un Autotransporta direkcijas. Notiesāts arī viena novada domes priekšsēdētājs.

Saeima šodien pēc garām debatēm iekšlietu ministres amatā apstiprināja parlamenta deputāti, kādreizējo politikas pētnieci Mariju Golubevu (AP).

Par Golubevu nobalsoja 54 deputāti, pret bija 35, bet viens atturējās.

Ģirģena jaunākais brālis, Saeimas deputāts Kaspars Ģirģens (KPV LV) teica, ka Iekšlietu ministrijā pēdējo divu gadu laikā paveikts daudz vairāk nekā pēdējo desmit gadu laikā, stāstot par uzlabojumiem atalgojuma sistēmā, jaunajiem depo, Valsts policijas reorganizāciju un negodprātīgu amatpersonu izķeršanu. Viņaprāt, viņa brālis bija viens no labākajiem iekšlietu ministriem, un viņš arī nākotnē vēlētos viņu redzēt šajā amatā, ja būs tāda iespēja.

Arī Ģirģenu partijas biedrs Ralfs Nemiro (KPV LV) teica, ka līdzšinējam ministram izdevies paveikt daudz apsveicamu darbu, ar kuriem lepoties, un "lentītes griezt" varēs nākamais ministrs. Nemiro ieskatā, Golubeva nebūtu atbalstāma iekšlietu ministres amatā, jo viņai nepieciešams pilnveidot savas zināšanas, ņemot vērā, ka tas ir ļoti specifisks amats. Viņu pārsteidza premjera izvēle virzīt tieši Golubevu šai amatā.

Apģērbu zīmols Tru:de šogad spēris divus nozīmīgus attīstības soļus; dibināts SIA un atvērta tā darbnīca

Tru:de zīmola idejas autore Dace Upīte teic, ka jauns attīstības lēciens bija likumsakarīgs, jo bija pagājuši četri gadi, ko viņa pavadīja mājās, lolojot atvases un paralēli attīstot savu apģērba zīmolu. Nu bija pienācis laiks atgriezties darbā kā mārketinga vadītājai kādā lielā tabakas uzņēmumā, taču Dace nolēma, ka iegūto brīvību un prieku par dizaina lietu radīšanu viņa nevēlas zaudēt. «Strādājot savā uzņēmumā, ir jūtams, kā ieguldītā enerģija atgriežas ar uzviju, tas ielej sirdī prieku un rada jaunu sparu darīt aizvien vairāk, jo viss rodas darot,» secina Dace.

Līdz šim Dace uzņēmējdarbību attīstījusi kā patenta maksātāja, bet šogad viņa izlēma nodibināt SIA. «Viens no pamudinājumiem bija fakts, ka tuvākajā laikā vēlos startēt radošo industriju inkubatorā un, lai to varētu izdarīt, SIA ir nepieciešamība,» viņa atklāj. Jaunus apvāršņus un pamudinājumu nedaudz riskēt viņai sniedza arī dalība Nordea biznesa skolā, kuras laikā viņa nolēma radīt arī savu pirmo kolekciju, jo līdz šim apģērbs šūts tikai pēc individuālajiem pasūtījumiem. Pasūtījumu bija arvien vairāk, Dacei jau bija grūti ar visiem tikt galā, turklāt bija cilvēki, kuri vēlējās nopirkt jau gatavas lietas. «Šīs apmācības mani mudināja domāt plašāk, jo, kā teica viens pasniedzējs, – miljons tā nav nauda. Tas, protams, ir pārspīlēti, bet ideja ir skaidra – jābūt lielākām ambīcijām, jāatmet domas par iespēju ierobežojumiem,» stāsta Dace. Viņa izveidoja pirmo zvērīgo apģērbu kolekciju bērniem un pēc tās prezentēšanas konstatēja, ka divās dienās tā jau bija izpirkta.

Eiropas Zāļu aģentūra trešdien apstiprināja ražotāja "Moderna" Covid-19 vakcīnu izmantošanai Eiropas Savienībā (ES).

ASV kompānijas "Moderna" izstrādātā vakcīna izmēģinājumos parādīja 94,1% iedarbīgumu.

"Moderna" vakcīna ir jau otrā Covid-19 vakcīna, kas apstiprināta izmantošanai ES pēc kompāniju "BioNTech" un "Pfizer" vakcīnas, kas tika apstiprināta decembrī.

Eiropas Zāļu aģentūras direktore Emera Kuka norādīja, ka "Moderna" vakcīna būs vēl viens instruments, kas palīdzēs pārvarēt pandēmiju.

Vakcīna, kas ir jau otrā ES apstiprinātā nepilna gada laikā kopš Pasaules Veselības organizācijas (PVO) paziņojuma par pandēmiju, ir pierādījums visiem centieniem un apņēmībai, kas ieguldīti cīņā ar Covid-19, norādīja Kuka.

Eiropas Komisijas (EK) prezidente Urzula fon der Leiena sacīja, ka "Moderna" vakcīnas apstiprināšana ir labas ziņas EK centieniem paplašināt vakcināciju Eiropā.

Pagaidu budžets nozīmē visa iesāktā finansēšanu pērnā gada līmenī ar šīs Saeimas korekcijām, bet netiek skarti nodokļu ieņēmumu apmēri, kuriem, pēc visām prognozēm, 2019. gadā jāaug

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Finanšu ministrijas Budžeta politikas attīstības departamenta direktors Kārlis Ketners. Viņš uzsver, ka apstiprināta budžeta iztrūkums nav traģēdija, šādam gadījumam ir paredzēta noteikta kārtība. Līdzīga kārtība tehniskā budžeta gadījumā, kāda ir Latvijā, ir arī Lietuvā un Igaunijā.

Fragments no intervijas, kas publicēta 7. janvāra laikrakstā Dienas Bizness:

Ko īsti nozīmē tehniskais budžets un ar ko tas atšķiras no īstā – Saeimā akceptētā?

Tehniskais budžets ir iespēja – mehānisms – nodrošināt valsts funkcionēšanu bez Saeimā apstiprināta budžeta likuma. Tas dod pilvaras finanšu ministrei veikt konkrētus valsts naudas maksājumus – izdevumus. Ir noteikti limiti – ierobežojumi – attiecībā uz valsts budžeta izdevumiem, kuri ir noteikti tieši tādā pašā apmērā, kādi tie bija 2018. gadā. Vienlaikus jaunā Saeima veica grozījumus un paredzēja, ka pašreizējā tehniskā – pagaidu – budžeta izdevumi ir atbilstoši Latvijas apstiprinātajam vidējā termiņa 2018.–2020. gada budžeta ietvaram, turklāt ir atļauti visi izdevumi, kas saistīti ar ES struktūrfondu programmu apguvi, par to realizāciju pienākošajām atlīdzībām, ir papildu līdzekļi algām, pensijām un pabalstiem, kā arī nauda pašvaldībām, to funkciju nodrošināšanai un arī Satversmes tiesas lēmumu izpildei attiecībā par tiesnešu un prokuroru algām, kā arī mediķu virsstundu darba apmaksai. Minēto iemeslu dēļ faktiski var uzskatīt, ka pērnais gads turpinās šogad. Savukārt īstajā – Saeimas akceptētajā – 2019. gada valsts budžetā būs ietvertas jaunās valdības izveidotāju iniciatīvas. Protams, šo jauno iniciatīvu rezultātā lielākoties ir gan ieguvēji, gan arī zaudētāji, taču tas ir politiskās vienošanās rezultāts. Vienlaikus, veidojot jauno 2019. gada budžetu, jārēķinās, ka daļa līdzekļu, kas ir budžeta 2018. gada bāzē, būs jau iztērēti. Protams, 2018. gada budžetā bija arī tādi pasākumi, kuri vairs netika finansēti 2019. gadā.

Otrdien Latvija saņēmusi pirmās 1200 ražotāja "Moderna" vakcīnas pret Covid-19, aģentūrai LETA pavēstīja Nacionālā veselības dienesta pārstāve Anna Karolīna Šaule.

Viņa pavēstīja, ka piegāde ienākusi šodien plkst.17.28.

Veselības ministrijas publiskotā informācija liecina, ka šo vakcīnu uzglabā saldētavā mīnus 20 grādos ar maksimālo iespējamo derīguma termiņu. Pēc atsaldēšanas to var glabāt ledusskapī plus 2 līdz plus 8 grādos 30 dienas. "Moderna" vakcīna ir paredzēta Covid-19 infekcijas novēršanai personām vecumā no 18 gadiem.

Jau ziņots, ka ražotāja "Moderna" vakcīnu pret Covid-19 uzglabāšanu un loģistiku Latvijā būs atbildīgs uzņēmums SIA "Vakcīna", aģentūrai LETA apstiprināja "Vakcīna" pārstāvis Jānis Matulis.

Viņš apliecināja, ka otrdien paredzēts saņemt "Moderna" pirmo kravu. Uz tās izvadāšanas brīdi "Vakcīna" būs saņēmusi arī Slimību profilakses un kontroles centra norādes par vakcīnu izvadāšanu uz konkrētiem vakcinācijas kabinetiem, skaidroja Matulis.

Ikgadējās «Trakās dienas» lielveikalā «Stockmann» negaidīti izvērsušās kolektīvā saslimšana, ziņo LSM.

Aptuveni 50 universālveikala darbiniekiem parādījušies līdzīgi saslimšanas simptomi - vemšana un caureja. Uzņēmuma darbinieku ēdināšanu nodrošina uzņēmums «Baltic Restaurant Latvia», kura vārds pavisam nesen plaši izskanēja saistībā ar Siguldas bērnudārzu audzēkņu saslimšanu.

Notikušā apstākļus skaidro Pārtikas un veterinārais dienests (PVD), un arī «Stockmann» gaida atzinumus no ģimenes ārstiem, pie kuriem obligāti bija jāiet visiem darbiniekiem, kuri bija sasirguši. Tāpat nevar vēl apgalvot, kas ir bijis slimības ierosinātājs. PVD ģenerāldirektors Māris Balodis Latvijas Radio norādīja, ka svētdien minētais uzņēmums sazinājies ar PVD un lūdzis veikt pārbaudes, jo tam radušās aizdomas par saslimšanas gadījumiem.

Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) turpinot apkopot vēlēšanu rezultātus, arvien skaidrāk iezīmējas nākamās Saeimas sastāvs.

Pašlaik ir apkopota informācija par balsotāju izvēli visos Latvijas vēlēšanu iecirkņos, taču vēl nav saskaitīti balsojumi 16 vēlēšanu iecirkņos ārzemēs, pārsvarā ASV, Lielbritānijā un Īrijā, kas var pamainīt gan balsu un mandātu sadalījumu, gan atbalstu kandidātiem Rīgas vēlēšanu apgabalā.

Pēc pašreiz CVK mājaslapā pieejamās informācijas, 13.Saeimas vēlēšanās uzvarējusi «Saskaņa». Attiecīgi šis politiskais spēks Saeimā varētu iegūt 24 vietas. Rīgas vēlēšanu apgabalā pie Saeimas deputātu mandātiem no «Saskaņas» saraksta varētu tikt ekonomists Vjačeslavs Dombrovskis, Rīgas domes deputāte Regīna Ločmele-Luņova, bijusī Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece Ļubova Švecova, publicists Nikolajs Kabanovs, kā arī līdzšinējie Saeimas deputāti Andrejs Klementjevs, Jānis Urbanovičs, Jūlija Stepaņenko, Boriss Cilevičs, Ivans Klementjevs, Igors Pimenovs, Artūrs Rubiks un Sergejs Mirskis.

«Valsts svētkos saņēmām no Jums negaidītu, bet lielisku dāvanu - ziņas par to, ka mūsu pirms 24 gadiem Abulā palaistā zīmīte ir atrasta!! Esam trīs māsīcas - Dace, Marika un Elīna (skat. bērnības kopbildi pielikumā), kuras bērnības vasaras ar prieku pavadīja pie omītes un opīša Smitenes Pavāros.» Tā Ziemeļlatvijai raksta zīmītes autores.

Kā vēstīts, interesantu atradumu Smiltenes piepilsētas mežā, Abula upē, uzgāja Variņu pagasta uzņēmuma MV Līvas strādnieki, kuri tur būvē gājēju tiltiņu pāri upei.

Pateicoties viņu vērībai, pēc 24 gadiem dienasgaismu ieraudzījis pudelē ielikts vēstījums ar sveicienu «visiem lieliem un maziem Latvijas bērniem». To parakstījušas Dace, Marika un Elīna (uzvārdi nav norādīti), kuras tobrīd, pēc rokraksta un zīmējumiem spriežot, bijušas bērna vai pusaudža vecumā.

«Iedvesmojušās no bērnu grāmatām, mēs izdomājām sev dažnedažādas izklaides - rīkojām koncerta uzvedumus, cirka izrādes, braucienus ar vectētiņa rolleri, loka šaušanas sacensības un, protams, ekspedīcijas pa Abulu. Upe atradās turpat pie mājas, ūdens līmenis vasarā bija zems - līdz ceļiem.

Pēdējos gados darba meklētāji kļūst ambiciozāki, tāpēc arvien svarīgāka ir uzņēmuma reputācija un spēja novērtēt savus darbiniekus ikdienā, saglabājot viņu lojalitāti

Tā uzskata būvniecības uzņēmumu RBSSKALS Grupas personāla vadītāja un a/s RBSSKALS valdes locekle Dace Upeniece. Viņai personālvadībā patīk tas, ka tā ir tik dažāda – nevienu dienu nav rutīnas. «Es ikdienā kontaktējos ar visiem grupas uzņēmumu darbiniekiem, esmu iesaistīta jaunu darbinieku meklēšanas procesā. Tik daudzus gadus to darot, jau šķiet, ka nekas vairs nevar pārsteigt, bet joprojām ir cilvēki, kuriem tas izdodas. Tas priecē,» viņa saka.

Vīriešu pasaule

Būvniecība ir nozare, kur noteicošais spēks un vārds ir «stiprajam dzimumam». Būvinženieri un citi tehniskie speciālisti nozarē lielākoties ir vīrieši, taču vadīt projektus un darbus būvlaukumā var arī sieviete. Dace novērojusi, ka pēdējā laikā arvien biežāk meitenes izvēlas studēt būvniecību, bet reālajā dzīvē viņas tomēr vairāk orientējas uz biroja darbu, piemēram, būvprojektu finanšu kontroli, tāmēšanu, projektēšanu un projekta dokumentācijas vadību. Sievietei aktīvajā būvniecībā nākas sevi apliecināt sūrāk, atkārtoti pierādot, ka viņas tehniskās zināšanas, domu gājiens un argumenti ir līdzvērtīgi kolēģiem. «Mūsu uzņēmumā arī sievietes ieņem nozīmīgus projektu vadības amatus, par ko man ir prieks, jo uzskatu, ka sievietēm piemīt dabas dots talants samierināt, būt vidutājai un piedāvāt kompromisu. Sievietes vairāk orientējas uz kvalitatīvu procesu, nevis uz uzvaru vai rezultātu. Ne vienmēr kompromiss ir pats labākais risinājums, bet dažkārt tas ir nepieciešams, lai procesi virzītos uz priekšu,» saka Dace.

Pieprasījums pēc tautastērpa īpaši pieaug ap saulgriežu laiku, kad liela daļa vēlas ģērbties, ievērojot tradīcijas, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

«Arvien vairāk cilvēku vēlas tautastērpu. Man liekas, ka latvietim tautastērps kļūst svarīgāks, turklāt ir ne tikai Jāņi, kad to uzvilkt, ir arī krustības, kāzas, tematiskie vakari,» saka Dace Krūmane, zīmola Muline (SIA Dore Etno) īpašniece. Gados vecākiem cilvēkiem interese nav tik liela, parasti par tautastērpiem interesējas ļaudis vecumā no 25 gadiem, kuri vēlas izcelt savu latvisko identitāti. «Nevar teikt, ka latvieši ir pelēki, viņiem patīk koši tautastērpi,» tā Dace. Jaunas meitenes nereti izvēlas īsus svārkus no tautiskiem audumiem. «Nezinu, ko par to saka etnogrāfi, bet meitenēm patīk,» viņa teic. Liela daļa pircēju ir tie latvieši, kuri aizbraukuši dzīvot un strādāt uz ārzemēm. «Nezinu, kāpēc ir tāds stereotips, ka tautastērps ir ļoti dārgs. Jā, vissmalkāk izšūtā villaine vien maksā vairāk nekā tūkstoš eiro, bet ekonomiskais variants ir balts linu krekls, kas maksā ap 35 eiro, un brunči, kas maksā, sākot no 80 eiro. Ja ir bruncis un krekls, pilnīgi pietiek, lai būtu tautiski saģērbts. Taču ir arī cilvēki, kuri izvēlas pilno tautastērpu,» norāda Dace.