Latvijas iedzīvotājiem pieejams spēļu un izklaides portāls triobet.lv. Portāls pieejams lietotājiem visā Eiropā un ir pirmais starptautiskais interneta azartspēļu uzņēmums, kas ieguvis licenci Latvijā.

Triobet zīmols radīts 2001. gadā, kļūstot par pirmo spēļu un izklaides portālu Baltijā. Dibinātāju starpā bija visu trīs Baltijas valstu Futbola federācijas. Bet 2012. gadā par Triobet zīmola īpašnieku kļuva Zviedrijas Betsson AB, kas spēļu industrijā darbojas jau vairāk nekā 50 gadus un šobrīd ir viens no pasaules līderiem interneta azartspēļu industrijā.

«Mēs novērtējam Latvijas tirgus ievērojamo potenciālu un vēlamies Latvijā aktīvi attīstīties. Redzam, ka ar likumdošanas izmaiņām tirgus ir kļuvis sakārtots, caurspīdīgs un spēlētāju intereses tiek nopietni aizstāvētas,» komentē Triobet izpilddirektore Ilze Jansone.

No 22. Ziemas Olimpiskajām spēlēm Sočos, Krievijā Latvijas olimpiskā komanda no Sočiem atvedīs vismaz trīs medaļas, no kurām vismaz viena būs zelta, prognozē Triobet.

Vienas zelta medaļas iespējamība pēc Triobet bukmeikeru prognozēm ir novērtēta ar koeficientu 1.40, kamēr nevienas – 3.00, bet divu un vairāk ar 10.00. Lielākā iespējamība, ka tiks iegūta zelta medaļa, ir skeletonistam Martinam Dukuram, ziņo Triobet. Bez Martina Dukura labas iespējas izcīnīt medaļu ir arī viņa brālim Tomasam, kurš tiek uzskatīts par trešo favorītu pēc brāļa Martina un krievu skeletonista Aleksandra Tretjakova.

Kopskaitā Latvijas olimpiskajai komandai ir cerības izcīnīt vismaz trīs medaļas, un šādu iespējamību Triobet bukmeikeri novērtē ar 1.60 lielu koeficientu.

Par medaļām Triobet skatījumā var pacīnīties arī Oskara Melbārža bobsleja ekipāža un biatlonists Andrejs Rastorgujevs.

2014. gada vasarā paredzētajā Pasaules kausa futbolā finālturnīrā tieši Brazīlijas valstsvienība ir viena no favorītēm šajā čempionātā, prognozē Triobet bukmeikeri.

Brazīlijas futbola izlasei ir noteikts 3.75 liels koeficients kļūt par pasaules čempioniem, kas dotu iespēju uzvarēt sesto reizi.

«Brazīlieši ne tikai spēlēs mājās, savu kaislīgo un entuziasma pilno fanu atbalstīti, bet viņiem ir arī paveicies iekļūt grupā, kurā nav sīva konkurence,» vērtē Triobet bukmeikeri.

Brazīlija cīnīsies ar tādām komandām kā Meksika, Horvātija un Kamerūna, kas brazīliešiem varētu būt vienīgais klupšanas akmens, jo Kamerūna iepriekš vairākas reizes ir gandrīz uzvarējusi Brazīliju.

Argentīnas futbola izlase ar spēlēteju Messi tiek uzskatīta par šī čempionāta otru stiprāko komandu. Viņiem kā bonuss tiek minēts ne tikai tas, ka čempionāts notiek Dienvidamerikā, kur neviena Eiropas komanda vēl nav uzvarējusi, bet arī viņiem, līdzīgi Brazīlijai, ir paveicies ar grupas izlozi.

2013. gada Eiropas čempionātā basketbolā Slovēnijā no 24 komandām ceturto vietu varētu ieņemt Lietuva, bet Latvija tikai sešpadsmito. Pirmo trijnieku attiecīgi varētu ieņemt Spānija, Francija un Grieķija, liecina totalizatora Triobet bukmeikeru aplēses.

Iespējamā šā gada Eiropas čempionāta basketbolā favorīte ir Spānijas komanda, un, pēc Triobet bukmeikeru aplēsēm, pastāv 22% iespēja, ka spāņi trešo reizi pēc kārtas izcīnīs zeltu.

Sīvas cīņas sagaidāmas starp Francijas un Grieķijas komandām. Paredzams, ka šo valstsvienību spēki būs ļoti līdzīgi. Apmēram vienādas iespējas gūt uzvaru laukumā ir gan vienai, gan otrai basketbola komandai.

Triobet bukmeikeri ir aprēķinājuši 43% iespējamību, ka pusfinālā lietuvieši būs pirmie savā grupā, kurā tie cīnīsies ar Serbiju, Melnkalni, Maķedoniju, Bosniju un Hercegovinu un Latviju. Mūsu valsts basketbola izlase šajā grupā, visticamāk, paliks piektajā vai sestajā vietā.

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs (PTAC) ir uzlicis 3000 Ls naudas sodu SIA Delfi un 5000 Ls naudas sodu SIA Inbokss par neatļautu azartspēļu reklāmas izvietošanu.

Izvērtējot delfi.lv un Inbokss interneta portālā izplatīto azartspēļu reklāmu, kurā ir iespējams izvēlēties vēlamas likmes un darbojas kā saite uz bwin.com, kas organizē interaktīvās azartspēles, PTAC konstatēja, ka vietnēs izplatīta reklāma, kuras izplatīšanas aizliegumu nosaka likumdošana.

Vienlaikus Inbokss interneta portālā tiek izplatīta arī Triobet azartspēļu reklāma, kas vienlaicīgi darbojās kā saite uz triobet.com, kurā tiek organizētas interaktīvās azartspēles.

PTAC atzīmē, ka atbilstoši likumdošanai Latvijas patērētājam nedrīkst būt nodrošināta pieeja šādām azartspēļu organizēšanas vietnēm, jo reklāmas devējs nav reģistrējies Latvijā un nav saņēmusi azartspēļu organizēšanas licenci, tādējādi nav tiesību piedāvāt azartspēles Latvijas patērētājiem nedz internetā, nedz arī kādā citā veidā.

SIA Inbokss ir iesniedzis administratīvajai rajona tiesai pieteikumu, lūdzot tiesu pieņemt lēmumu pagaidu noregulējumu, kas līdz tiesas spriedumam atļautu izplatīt Bwin, Triobet un citu līdzīgu ārvalstu izklaides portālu reklāmas, kuras ir aizliegtas saskaņā ar Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) pieņemto lēmumu.

«Ieņēmumi no tā saucamo totalizatoru reklāmām Inbox.lv gadījumā sastāda no 5% līdz 8% no ikmēneša ieņēmumiem. Tas, protams, nav ārkārtīgi daudz un uzņēmuma dzīvotspēju nespēj apdraudēt, taču mēs esam tendēti cīnīties par sava uzņēmuma reputāciju un katru latu, jo tikai tā iespējams sasniegt labus finanšu rezultātus,» DB informēja SIA Inbokss valdes priekšsēdētājs Andris Griķis.

No ārvalstu interneta izklaides portālu reklamēšanas SIA Inbokss iegūst apmēram līdz 100 tūkst. latu. «Zināmā mērā šādus pakalpojumus var uzskatīt arī par Latvijas eksportu, par kura sekmēšanu tik bieži runā Latvijas politiķi,» uzskata uzņēmuma vadītājs.«Tāpat mūs satrauc negatīvā publicitāte, kura radusies saistībā ar PTAC noteikto 5000 latu lielo naudas sodu. Mums nav finansiālas problēmas samaksāt šo sodu, bet mums ir nepieņemami, ka tiekam nepamatoti sodīti visas valsts priekšā, tādēļ mēs esam apņēmības pilni tiesāties līdz uzvarai, lai arī cik laika tas mums prasītu,» stāsta A.Griķis.

Pastāv tikai 23% varbūtība, ka prezidents tiks ievēlēts rīt notiekošo prezidenta vēlēšanu pirmajā kārtā, bet 23. jūlijā notiekošajā referendumā ir 84% iespējamība, ka Saeima tiks atlaista, paredz totalizatoru prognozes.

Saskaņā ar interneta totalizatora Triobet.com prognozēm iespēja, ka valsts prezidents tiks ievēlēts pirmajā kārtā ir mazticama – pastāv tikai 23% varbūtība, ka Latvija tiks pie prezidenta jau pēc pirmās vēlēšanu kārtas (likmes koeficents 4.00).

Iespēja ka referndumā tiks atlaista Saiema tiek vērtēta ar 84% (likmes koeficents 1.10).

V. Zatlera izredzes ieņemt prezidenta amatu tiek vērtētas ar 42% varbūtību, bet viņa konkurenta Andra Bērziņa ar 55% varbūtību (likmju koeficenti attiecīgi 2.20 un 1.75).

Jūrmalā slēgta vien augustā atvērtā daudzfunkcionāla sporta halle, noskaidroja aģentūra LETA.

Kā aģentūrai LETA norādīja Latvijas basketbola kluba Jūrmala/Fēnikss prezidents Jānis Drulle, halle slēgta tehnisku neskaidrību un nepilnību dēļ.

Nav runa par nesošajām konstrukcijām, jautājums ir par līdz galam nepadarītu darbu no strādnieku puses, teica Drulle.

Līdz ar to Jūrmala/Fēnikss komanda sestdien ieplānoto OlyBet Latvijas Basketbola līgas (LBL) regulārā čempionāta maču pret Jēkabpili aizvadīs Lapmežciemā, turklāt sagaidāms, ka turpat vienība pirmdien aizvadīs maču arī "Triobet" Baltijas Basketbola līgas (BBL) turnīrā pret Kazahstānas klubu Atirau Barsi.

Drulle gan pauda cerību, ka jaunajā hallē drīzumā varēs atgriezties. Esam tur spēlējuši divarpus mēnešus, bet problēmu līdz šim nav bijis. Uz mačiem sanāk daudz cilvēku, arī zāle ir kvalitatīva.

Neraugoties uz pārliecinošu sniegumu, Latvijas muzikālajai apvienībai Aarzemnieki otrdienas vakarā Kopenhāgenā neizdevās kvalificēties Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam.

Pēdējos gados Latvijas mūziķiem Eirovīzijas fināls gājis secen, un arī grupai Aarzemnieki neizdevās pielikt punktu šai neveiksmju sērijai.

Tomēr publika Kopenhāgenā dziesmai Cake To Bake veltīja skaļas ovācijas, arī sociālajos tīklos ļaudis no Latvijas un citām Eiropas valstīm grupas Aarzemnieki uzstāšanos pārsvarā novērtēja atzinīgi.

No pirmā pusfināla Eirovīzijas dziesmu konkursa finālam kvalificējās Zviedrijas, Armēnijas, Islandes, Krievijas, Ukrainas, Azerbaidžānas, Ungārijas, Melnkalnes, Sanmarīno un Nīderlandes pārstāvji. Savukārt kopā ar Latvijas grupu Aarzemnieki ārpus fināla palika Igaunijas, Albānijas, Beļģijas, Moldovas un Portugāles mūziķi.

Pēc Latvijas čempionvienības basketbolā «VEF Rīga» direktores Lailas Spaliņas lēmuma atstāt šo amatu kluba valde par jauno direktoru apstiprinājusi profesionālās basketbola skolas «VEF Rīga» direktoru, bijušo valstvienības spēlētāju Gati Jahoviču.

«Pēc 11 gadiem «VEF Rīga» esmu nolēmusi atgriezties politikā,» pavēstījusi Laila Spaliņa, kura vienlaikus saglabās vietu kluba valdē un turpinās pārstāvēt «VEF Rīga» arī Latvijas Basketbola savienības padomē. G.Jahovičs direktora pienākumus sāks pildīt ar 1.aprīli.

Jaunais «VEF Rīga» direktors Gatis Jahovičs bija pirmais Latvijas valstsvienības spēlētājs, kurš savulaik pievienojās «VEF Rīga» sastāvam. Savā klubu karjerā divus metrus garais uzbrucējs lielākoties pārstāvējis vadošos Rīgas klubus - «VEF Rīga», «ASK Rīga», «Skonto». Trīs gadus Jahovičs pavadīja ārzemēs, spēlējot vienā no pazīstamākajiem Polijas klubiem Vloclavekas «Anwil». Karjeras noslēdzošajā sezonā Gatis spēlēja arī «Barons/LDz» un «Liepāja/Triobet». Visilgāko laiku Jahovičs aizvadīja tieši «VEF Rīga», šajā laikā trīs reizes kļūstot par Latvijas čempionu.

Eiropas Komisija (EK) ir atjaunojusi un šodien publicējusi Eiropas Savienības (ES) un tās dalībvalstu, tai skaitā Latvijas, ekonomiskās izaugsmes un fiskālo rādītāju prognozes. Salīdzinājumā ar maijā publiskotajām prognozēm jaunākajās EK prognozēs Latvijas ekonomiskā izaugsme šim gadam tikusi būtiski paaugstināta - par 1 procentpunktu jeb līdz 4,2%. Nākamajam gadam izaugsmes prognoze nav mainīta un ir saglabāta 3,5% līmenī, savukārt 2019.gadam EK Latvijai paredz 3,2% lielu IKP pieaugumu, informē Finanšu ministrija.

Spēcīgo ekonomikas izaugsmi šogad nosaka vairāki faktori, tajā skaitā strauji augošais iekšējais patēriņš, noturīgais ārējais pieprasījums, kā arī būtiska investīciju aktivitātes atjaunošanās, savās prognozēs norāda EK. Arī vidējā termiņā šiem faktoriem būs liela nozīme ekonomiskās izaugsmes nodrošināšanā, lai arī 2018.gadā ES fondu investīciju plūsmas kļūs mērenākas, kas noteikts kopējo ieguldījumu bruto pamatkapitālā izaugsmes tempu normalizēšanos. Saskaņā ar EK prognozēm investīcijas Latvijā šogad palielināsies par 17,8% un par 5,5% un 4% attiecīgi 2018. un 2019.gadā. Savukārt privātā patēriņa pieauguma izmaiņu dinamika nebūs tik krasa - šogad privātais patēriņš kāps par 4,3%, par 4% nākamgad un par 3,9% 2019.gadā. EK atzīmē, ka papildus citiem faktoriem nākamajā gadā patēriņu pozitīvi ietekmēs nodokļu reformas īstenošana.

Koronavīrusa pandēmijas dēļ ES ekonomika šogad saskarsies ar dziļu recesiju, neraugoties uz ātro un visaptverošo politisko reakciju gan Eiropas Savienības, gan valstu līmenī, prognozē Eiropas Komisija (EK).

Tā kā ārlieguma pasākumu atcelšana notiek pakāpeniskāk, nekā tika pieņemts pavasara prognozē, ietekme uz saimniecisko darbību 2020. gadā būs būtiskāka par paredzēto.

Saskaņā ar 2020. gada vasaras ekonomikas prognozi, eirozonas ekonomikai 2020. gadā paredzēts samazinājums par 8,7 %, savukārt 2021. gadā tā pieaugs par 6,1 %. Tiek prognozēts, ka ES ekonomika 2020. gadā saruks par 8,3 %, savukārt 2021. gadā izaugsme būs 5,8 %. Tādējādi gaidāms, ka samazinājums 2020. gadā būs ievērojami lielāks nekā pavasara prognozē paredzētie 7,7 % (eirozonā) un 7,4 % (visā ES kopumā). Izaugsme 2021. gadā arī būs nedaudz vājāka, nekā prognozēts pavasarī.

EK vasaras ekonomikas prognoze Latvijai paredz 7.0% kritumu šogad un 6.4% izaugsmi nākamgad. Salīdzinājumam - Lietuvā šogad tiek prognozēts ekonomikas kritums 7,1% apmērā, bet Igaunijā - 7,7% apmērā.

Fiskālās disciplīnas padome kopumā ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes 2022.gadam un vidēja termiņa budžeta ietvara izstrādei 2023. -2025.gadam, taču norāda uz vairākiem būtiskiem riskiem, kas var negatīvi ietekmēt turpmāko tautsaimniecības attīstību, informēja Fiskālās disciplīnas padomes pārstāvji.

Padome uzskata FM prognozes par pieņemamām šābrīža augstās nenoteiktības laikā. Kopš iepriekšējās prognožu apstiprināšanas 2022.gada augustā ekonomiskā situācija ir būtiski pasliktinājusies, kas rada nepieciešamību prognozes pārskatīt. Kopš 2022.gada sākuma FM prognozes ir novirzījušās pesimistiskā virzienā, iekšzemes kopprodukts (IKP) tiek novērtēts arvien zemāk, savukārt inflācijas prognoze - kāpināta, norāda Fiskālās disciplīnas padome.

Padomes ieskatā, galvenie negatīvie faktori, kas ietekmēs tautsaimniecību, būs ģeopolitiskās spriedzes radītie ekonomiskie riski, augstā inflācija, piegāžu ķēžu traucējumi un mājsaimniecību patēriņa kritums. Šo faktoru rezultātā ar lielu varbūtību turpināsies ekonomikas lejupslīde.

Eirozonas izaugsme šogad ir iespaidīga. Tās ekonomiskais spēks, kā arī politisko risku samazināšanās balsta arī eiro nostiprināšanos.

Jaunākajā Ziemeļvalstu ekonomiku apskatā SEB bankas analītiķi uzsver, ka zemie inflācijas rādītāji joprojām nesasniedz centrālo banku noteiktos mērķus, taču tās soli pa solim turpinās atkāpties no līdz šim īstenotās ārkārtīgi stimulējošās monetārās politikas.

SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis: «Neskatoties uz to, ka 2017. gada SEB prognozes ir bijušas optimistiskas, mūsu IKP prognozēm esam veikuši nelielu augšupvērstu korekciju. Prognozes balstās patlaban dominējošajos faktoros. No vienas puses, spēcīgie darba tirgi un jaudu noslodzes pieaugums nodrošina papildu stimulus, kas veicina privāto patēriņu un kapitāla izdevumus. No otras puses, ņemot vērā zemo bezdarbu līmeni, kas daudzās valstīs ir desmitgadēs zemākajā līmenī, arvien vairāk uzmanības jāvelta jautājumiem, kas saistīti ar vājo vietu – inflācijas dinamiku un izaugsmes ilgtspējību. Ģeopolitiskie riski rada arvien vairāk bažu. Pēdējā pusgada laikā galvenā uzmanība tika pievērsta pieaugošajai spriedzei Korejas pussalā un Tuvajos Austrumos. Tajā pašā laikā redzam, ka mājsaimniecības un uzņēmumi ir pietiekami imūni pret politisko nenoteiktību.

Jaunākie notikumi ASV darba tirgū un inflācijas frontē likuši investoriem visā pasaulē pārskatīt savas likmju prognozes gan ASV, gan eirozonā. Kā notikumi ASV var ietekmēt kredītlikmes Eiropas Savienībā, un kādas ir jaunākās tirgus prognozes par pirmo gaidāmo likmju samazinājumu eirozonā?

Investoru prognozes par procentlikmju samazinājumu februāra sākumā sašūpojis ASV darba tirgus. Proti, redzot, ka ASV pēdējo divu mēnešu laikā radītas vairāk nekā 300 tūkstoši darba vietas un algu pieauguma temps paātrinās, tirgus dalībnieki “izcenojuši” no savām prognozēm nedaudz vairāk nekā vienu likmju pazemināšanu ASV 2024. gadā. Šonedēļ likmju prognozes ASV paspieda uz augšu arī inflācijas cipari, kas bija spēcīgāki nekā gaidīts. Jaunākās prognozes paredz, ka šogad FRS varētu samazināt likmes par vidēji 1 procenta punktu. Turklāt investori vairs nav tik droši, ka pirmā pazemināšana notiks jau šā gada maijā.

Notikumi ASV ietekmē arī likmju prognozes eirozonā. Arī šeit prognozētā likmju trajektorija pēdējās nedēļas laikā pavirzījusies uz augšu. Jaunākās prognozes liecina, ka pirmā likmju samazināšana ar lielāku varbūtību varētu notikt jūnijā, nevis, kā iepriekš gaidīts, aprīlī.

Ņemot vērā ekonomiskās situācijas attīstību Latvijas ekonomikā, Finanšu ministrija (FM) ir paaugstinājusi IKP prognozi šim gadam, paredzot, ka IKP izaugsme būs 4% līmenī. Savukārt nākamajā gadā izaugsmes prognoze nav mainīta un paliks 3,7%, pieaugot līdz 4% 2014.-2015. gadā.

Saskaņā ar apstiprināto šā gada budžeta grozījumu grafiku Ministru kabinets (MK) 3. jūlijā izskatīja aktualizētās makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozes šim gadam un 2013.-2015. gadam.

«Aktualizējot makroekonomiskās attīstības un budžeta ieņēmumu prognozes šim gadam, FM var pilnvērtīgi uzsākt budžeta grozījumu sagatavošanas procesu. Budžeta grozījumos prioritāri būtu atbalstāmi tie pasākumi, kas nerada papildu izdevumu pieprasījumu ietekmes turpmākajiem gadiem. Raugoties vairāku gadu šķērsgriezumā no 2007. gada, šie būs pirmie grozījumi, kas tiek plānoti ar pozitīvu ievirzi, neveicot izdevumu samazināšanu,» norāda Finanšu ministrijas parlamentārā sekretāre Karina Korna.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākās ekonomikas prognozes liecina, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs straujāka nekā Igaunijā, bet nedaudz lēnāka nekā Lietuvā.

EK pirmdien publicētās jaunākās prognozes rāda, ka pēc tam, kad pērn Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) pieauga par 1,6%, šogad tas pieaugs par 2,8%, bet nākamgad - par 3%.

Lietuvā, atbilstoši EK prognozēm, IKP pērn pieauga par 2,2%, šogad ekonomikas izaugsme būs 2,9%, bet nākamgad tā palēnināsies līdz 2,8%.

Savukārt Igaunijā, pēc EK aplēsēm, ekonomikas izaugsme 2016.gadā bijusi 1,1%, šogad būs 2,2%, bet nākamgad - 2,6%.

EK savās jaunākajās prognozēs norāda, ka Eiropas Savienības (ES) ekonomikas atkopšanās turpinās, tomēr to apdraud tādi ārkārtēji riski kā Lielbritānijas izstāšanās no bloka un Donalda Trampa administrācijas neprognozējamā politika ASV.

Fiskālās disciplīnas padome (FDP) ir apstiprinājusi Finanšu ministrijas makroekonomikas prognozes Stabilitātes programmas izstrādei 2021. - 2024.gadam, novērtējot tās kā pieņemamas augstas nenoteiktības un lejupvērstu risku apstākļos, vienlaikus vēršot uzmanību uz vairākiem riskiem.

FM makroekonomikas prognozes paredz mērenu IKP izaugsmes atsākšanos 2021.gadā 3% apmērā un augstāku IKP sniegumu 2022.gadā 4,5% apmērā. IKP izaugsme 2023.gadā prognozēta 3,2% un 2024.gadā - 2,8% apmērā.

Salīdzinot ar iepriekšējām prognozēm, kas bija izstrādātas Vidēja termiņa budžeta ietvara likumam un pieņemtas 2020.gada jūnijā, reālā IKP izaugsmes prognoze 2021.gadam ir samazināta par -2,1 procentpunktiem, tādējādi atspoguļojot ekonomikas atlabšanas aizkavēšanos līdz 2022.gadam, kuram prognoze ir uzlabota par 1,4 procentpunktiem.

FDP apstiprinājusi atjaunotās prognozes, izprotot pastāvošo augsto nenoteiktību gan Latvijas, gan globālajā ekonomikā. Padome aicinājusi FM pielietot elastīgu pieeju ekonomikas prognozēšanā, vērojot aktuālās norises ekonomikā un nepieciešamības gadījumā koriģējot prognozes.

Pirmdien, 13. aprīlī, Ministru Kabinets apstiprināja Latvijas Stabilitātes programmu 2015.-2018. gadam. 15. aprīlī to plānots izskatīt un apstiprināt Saeimas Eiropas lietu komisijā un tajā pašā dienā iesniegt Eiropas Komisijai (EK), informē Finanšu ministrija.

«Ārējās nenoteiktības ietekmē esam samazinājuši izaugsmes prognozes. Tāpat pieaudzis prognozētais budžeta deficīts šajā gadā. Ņemot vērā sarežģīto ģeopolitisko situāciju, Latvijai ir jābūt ļoti piesardzīgai savās prognozēs un budžeta līdzekļu izlietojumā. Šādā situācijā vēlos vēlreiz aicināt ministrijas primāri vērtēt iespējas īstenot strukturālās reformas savās nozarēs, nevis prasīt papildu finansējumu jaunajām politikas iniciatīvām, jo nākamā gada valsts budžeta veidošanas process nebūs viegls,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Stabilitātes programmā 2015.-2018. gadam ir samazinātas IKP pieauguma prognozes 2015. un 2016. gadā. Paredzēts, ka IKP 2015. gadā pieaugs par 2,1%, savukārt 2016. gadā tas pieaugs par 3,0%. Vidējā termiņā, ārējai nenoteiktībai mazinoties, izaugsme atkal kļūs sabalansēta starp ārējo un iekšējo pieprasījumu. Stabilitātes programmā prognozēts, ka Latvijas IKP 2017. un 2018. gadā palielināsies par 3,6% gadā. Ekonomikas izaugsmes prognozes ir izdiskutētas ar Latvijas Banku un Ekonomikas ministriju.

Ekonomikas kā zinātnes doma, neskatoties uz savu matemātisko iepakojumu, vēl aizvien pat ļoti balstās uz vīzijām un stāstiem. Piemēram, krīzes būtībā ir vīziju sadursmes: starp vienu vīziju, kura paredz, ka esošās institūcijas spēs tikt galā ar krīzi, un otru, kura cenšas pārliecināt, ka nē, viss sabruks un būs sistēmas maiņa.

Šīs vīzijas un stāstus varam novērot arī izteiktus skaitliski – tie atspoguļojas ilgāka termiņa prognozēs.

SVF neprognozē piemērojoties iepriekšējai tendencei, kas patiesībā dotu precīzākas prognozes, bet visu laiku kļūdās, cerot, ka tuvāko pāris gadu laikā inflācija virzīsies uz kaut kādu tendenci, kas vizuāli izskatās ap 1.5%. No kurienes šāda ticība?

Atbilde ir – centrālās bankas, tajā skaitā Eirosistēma, ir spējušas pārliecināt ar savu vīziju. Eirosistēmas vīzija balstās uz diviem pamatakmeņiem. Pirmkārt, ir ticība, ka Eirosistēmas centrālās bankas savu mērķi - nodrošināt atgriešanos pie inflācijas līmeņa tuvu, bet zem 2% - uztver nopietni. Otrkārt, to balsta ticība, ka Eirosistēmai ir arī instrumenti šā mērķa sasniegšanai. Skatoties uz skaitļiem, redzam to, ka šo ticību vīzijai raksturo arī zināma skepse (ko atspoguļo tas, ka 2 gadu laikā virzība ir nevis uz tuvu, bet zem 2%, kas ir Eirosistēmas mērķis, bet uz 1,5%), tomēr kopumā šī vīzija strādā.

Eiropas Komisijas (EK) jaunākajās ekonomikas prognozēs lēsts, ka Latvijas iekšzemes kopprodukts (IKP) šogad pieaugs par 4,1%, mūsu valstij paredzot straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstu vidū.

Trešdien publiskotajās prognozēs EK sagaida, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes temps nākamgad palēnināsies līdz 3,2%, bet 2020.gadā - līdz 2,9%.

Savukārt inflācija Latvijā šogad un nākamgad būs 2,7%, bet 2020.gadā saskaņotā patēriņa cenu indeksa kāpums būs 2,4%, lēš EK.

Otru straujāko ekonomikas izaugsmi Baltijas valstīs EK prognozē Igaunijā, kur, pēc EK aplēsēm, IKP šogad palielināsies par 3,5%. Nākamgad Igaunijas ekonomikas izaugsmes temps palēnināsies līdz 2,8%, bet 2020.gadā - līdz 2,6%. Inflācija Igaunijā šogad būs 3,5%, bet nākamgad un 2020.gadā - attiecīgi 3,3% un 2,5%, lēš EK..

Lietuvā EK sagaida 3,4% IKP pieaugumu šogad, 2,8% kāpumu nākamgad un 2,5% izaugsmi 2020.gadā. Inflācija Lietuvā šogad tiek prognozēta 2,6%, bet nākamgad un 2020.gadā tā samazināsies līdz attiecīgi 2,2% un 2,1%.

Pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā un pastāv augsta varbūtība sagaidīt vēl vienu valsts parāda pieauguma vilni, informēja Fiskālās disciplīnas padomes (FDP) pārstāvji.

FDP ir apstiprinājusi koriģētās Finanšu ministrijas (FM) makroekonomikas prognozes jeb Sankciju scenāriju Stabilitātes programmas izstrādei 2022.-2025.gadam saistībā ar strauju un negatīvu ģeopolitiskās situācijas attīstību.

Padomē norāda, ka kopš iepriekšējo makroekonomikas prognožu apstiprināšanas šā gada 10.februārī ir notikusi strauja ģeopolitiskās situācijas pasliktināšanās saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā 24.februārī.

Padome kopumā ir apstiprinājusi FM izstrādātā ārkārtas Sankciju scenārija makroekonomiskos indikatorus 2022.-2025.gadam. FDP atzīst, ka scenārijs ir sagatavots unikālā vēstures situācijā, kas ir neprognozējama, un tā izstrādi apgrūtina vairāki riski. Bez nozīmīgākā - turpmākās militārās eskalācijas - pastāv vairāki lejupvērsti ekonomiskie riski, kuru iestāšanās varētu pasliktināt situāciju ekonomikā.

Finanšu ministrija (FM) šā gada februāra sākumā atjaunoja savas makroekonomisko rādītāju prognozes, kas paredz, ka ekonomikas izaugsme 2018. gadā būs 4,0%, bet 2019. gadā 3,4% apmērā. «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas dēļ patlaban nav pamata pārskatīt Latvijas ekonomikas izaugsmes prognozi.

Šīs makroekonomisko rādītāju prognozes tika balstītas uz konservatīviem pieņēmumiem, izvērtējot riskus un jau sākotnēji pieļaujot, ka ekonomikas izaugsme reāli var izrādīties nedaudz zemāka, nekā norādīja tobrīd pieejamie makroekonomiskie dati un apsteidzošie indikatori. Tāpat kā pagājušajā gadā galvenie ekonomiskās izaugsmes nodrošinātāji arī 2018. gadā ir labvēlīgā situācija pasaules tirgos un spēcīgi augošais ārējais pieprasījums, nodrošinot spēcīgu apstrādes rūpniecības izaugsmi, kā arī investīciju un būvniecības aktivitātes atjaunošanās, ko pamatā veicina straujāka Eiropas Savienības fondu investīciju ieplūde.

«ABLV Bank» darbības pārtraukšana nemaina šo faktoru pozitīvo ietekmi uz Latvijas ekonomikas attīstību. Vienlaikus «ABLV Bank» darbības pārtraukšanas ietekme uz tautsaimniecības attīstību, potenciāli samazinoties kreditēšanas apjomiem, ir ļoti ierobežota, ņemot vērā bankas specializāciju nerezidentu apkalpošanā.

Latvijas Banka paaugstinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2021.gadam no iepriekš lēstajiem 1,8% līdz 2%, bet nākamajam gadam gada vidējās inflācijas prognoze palielināta no 2,2% līdz 2,9%, liecina Latvijas Bankas jaunākās prognozes.

Tāpat Latvijas Banka palielinājusi gada vidējās inflācijas prognozi 2023.gadam no šogad marta beigās prognozētajiem 1,8% līdz 2%.

Centrālajā bankā atzīmēja, ka inflācijas dinamiku ietekmē globālā pieprasījuma pieaugums, kas strauji kāpinājis resursu cenas.

"Atbilstoši gaidītajam, patēriņa cenu gada inflācija kopš marta kļuva pozitīva, un maijā sasniedza 2,6%. Patēriņa cenu pieaugumu galvenokārt ietekmē izejvielu cenu kāpums pasaules tirgū, kā arī pakalpojumu sadārdzinājums atliktā pieprasījuma un izmaksu pieauguma dēļ, pastāvot fiziskās distancēšanās noteikumiem, kā arī būtiski augot minimālajai algai," skaidroja Latvijas Bankā.

Latvijas Banka prognozē, ka inflācija maksimumu - virs 3,5% - sasniegs 2021. un 2022.gada mijā.