Oligarhu kapusvētki pasākuma organizatori to ir pieteikuši Rīgas domē piektdien, 3.jūnijā un aicina politiķus to neizmantot savu saukļu paušanai un reitingu celšanai, informēja pasākuma organizatori.

Viņi saprot, ka liela tautas pieplūduma gadījumā drošība ir visvarīgākais jautājums, kuram organizatori pievērsīs pastiprinātu uzmanību un sadarbosies ar visām valsts varas struktūrām, lai to nodrošinātu.

Tomēr paralēli tam, ka pasākums tomēr pašvaldībā ir pieteikts pasākuma organizatori norobežojas no politisko partiju aicinājumiem uz pasākumu, to izteiktajiem saukļiem, un jebkuras cita veida vēlmes sasaistīt pasākumu ar politiskajām partijām. Poltisko partiju pārstāvjiem netiks dota iespēja izteikties uz improvizētās skatuves, lai novērstu iespēju izmantot šo pasākumu savu reitingu celšanai. Tiks aicināti uzstāties ar politiku nesaistīti cilvēki, kuri varēs ar savu piemēru paust savu līdzšinējo «nesadarbošanos ar korupciju» vai atteikties sadarboties nākotnē.

Satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) šonedēļ izteiktie paziņojumi par VAS «Latvijas dzelzceļš» vadību ir vērsti uz mērķtiecīgu LDz sagatavošanu privatizācijai, piektdien žurnālistiem sacīja LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

«Redzam mērķtiecīgu darbu, kas vērsts uz LDz privatizāciju jeb nozagšanu. Pirms privatizācijas ir jāsamazina uzņēmuma vērtību, lai to varētu veiksmīgi privatizēt un šādi paziņojumi neapšaubāmi rada reputācijas riskus un grauj uzņēmuma vērtību,» teica Bērziņš.

LDz vadītājs norādīja, ka kompānijas valde lūgusi satiksmes ministru nekavējoties atsaukt paustos paziņojumus, lai novērstu tālāku kaitējumu uzņēmumam. «Tāpat tiks nosūtīti iesniegumi visām valsts institūcijām, jo redzamas mērķtiecīgas darbības, kas vērstas uz uzņēmuma novājināšanu. Ļoti ceram, ka nebūs politiskā spiediena uz LDz padomi, lai viņi kompetenti varētu izskatīt visus pārmetumus,» pauda Bērziņš.

Konkurence būvniecībā ir, vienlaikus vairākos segmentos novērojams strādājošo uzņēmumu skaita sarukums, kura iemesli meklējami neprognozējamā nākotnē vairāku gadu periodā. Piegādātāju apvienības var būt viens no veidiem, kā palielināt konkurenci, bet jādomā arī par produktivitātes celšanu nozarē.

Tādi secinājumi skanēja Dienas Biznesa rīkotajā tiešsaistes diskusijā Konkurence būvniecības jomā: panākumi un izaicinājumi.

Lejupejoša tendence

“Konkurence pastāv, bet ir duāla sajūta. Publisko iepirkumu dati rāda, ka 2019., 2020. un 2021. gadā uz vienu iepirkumu būvniecībā bija pieci piedāvājumi, 2022. gadā tie bija četri un šogad jau vien trīs. Tātad konkurence 2023. gadā salīdzinājumā ar situāciju, kāda bija pirms Covid-19 pandēmijas, ir sarukusi,” situāciju analizē Latvijas Būvuzņēmēju apvienības vadītājs Gints Miķelsons. Viņš norāda uz pašu būvuzņēmēju secināto, ka lielajos un komerciāli interesantajos būvprojektos konkurence ir, jo pretendentu skaits ir seši – septiņi, savukārt vidēja lieluma projektos (līdz 5 milj. eiro) konkurence ir būtiski mazāka, jo tie dažādu iemeslu dēļ nav tik pievilcīgi. “Iespējams, ka vāja konkurence ir privātmāju būvniecības segmentā, taču tajā mūsu biedri nestrādā, tāpēc ir grūti izdarīt secinājumus,” tā G. Miķelsons.

Nopietni pārmetumi no Valsts prezidenta Valda Zatlera puses neesot bijuši līdz pagājušajai nedēļai, kad prezidents rosināja Saeimas atlaišanu, raidījumā 900 sekundes norādīja premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš uzsvēra, ka Prezidents ir izvirzījis ļoti būtisku mērķi – mazināt oligarhu ietekmi politikā. Uz jautājumu, cik liela ietekme un loma ir oligarhiem šā brīža lēmumu pieņemšanā, premjers atzīmēja, ka lielā mērā to varēja nomērīt ar deputāta Aināra Šlesera kratīšanas balsojumu, kur ļoti labi varējis redzēt, kuras ir tās partijas, kuras balsoja pret Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pieprasījumu: ZZS, PLL un SC.

«Šie trīs politiskie spēki strādā oligarhu interesēs,» norādīja premjers. Viņš arī piebilda, ka valdības darbā ir jāstrādā ar politiskajiem spēkiem, kas ir pārstāvēti Saeimā. un kamēr tur būs vairākums ZZS, PLL un SC, tikmēr oligarhu ietekme pastāvēs. Tāpēc būtiskākais uzdevums ir «nomazināt» šo spēku ietekmi nākamajā Saeimā.

Internetā izplatīts video, kurā sabiedrībā populāri cilvēki aicina iedzīvotājus pulcēties uz akciju «Oligarhu kapusvētki».

Videoklipā piedalās daudzas Latvijā pazīstamas personas, piemēra, aktieris Ģirts Ķesteris, reperis Gustavo, raidījumu un pasākumu vadītāja Baiba Sipeniece – Gavare, diriģents Māris Sirmais, ekonomists Jānis Ošlejs un daudzi citi, aicinot «izvadīt savu oligarhu silti – oligarhu kapusvētkos».

«Katrā no mums slēpjas vēlme būt par oligarhu. Mēs pulcējamies, lai tiktu vaļā no šīs slimības,» norāda akcijas organizētājs Viesturs Dūle. Pianists Vestards Šimkus uzsver, ka būs un aizsūtīs savu oligarhu tālu prom. Akcija plānota šā gada 8.jūnijā starp Rīgas tiltiem uz AB dambja.

Šī gada ceļu būves sezona notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu var raksturot kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas, sacīja biedrības "Latvijas ceļu būvētājs" valdes priekšsēdētājs Andris Bērziņš.

Biedrības vadītājs skaidroja, ka pavasarī pirms šī gada ceļu būves sezonas nozarē bija satraukums, ka strauji augošo izmaksu un izejvielu nepieejamības dēļ šī ceļu būves sezona varētu arī nesākties, tomēr pēc nozares aicinājuma Satiksmes ministrijai un lielākajam pasūtītājam VSIA "Latvijas valsts ceļi" (LVC) 2,5 mēnešu laikā tika atrasts kompromiss un panākta pagaidu vienošanās, ko darīt ar jau noslēgtajiem līgumiem, kā arī ko iesākt ar līgumiem, kas noslēgti vēl 2020. un 2019.gadā par tā laika cenām.

Bērziņš sacīja, ka iesaistītajām pusēm izdevās atrast saprātīgu risinājumu par sadārdzinājuma kompensēšanu.

Līdz ar to, atzina Bērziņš, šosezon darbi notiek pēc plāna un iepriekš paredzētajos apjomos, taču šo ceļu būves sezonu Bērziņš raksturoja kā smagu un nozare būs to nostrādājusi bez peļņas. Bērziņš norādīja, ka LVC veiktā sadārdzinājuma kompensācija uzņēmumiem ļauj tikai izvairīties no zaudējumiem, tomēr Bērziņš atzina, ka kopumā tika lauzti tikai kādi pieci līgumi, kuri noslēgti krietni iepriekš un būvnieki tos nespēja realizēt arī ar visu sadārdzinājuma kompensēšanas formulu.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), iespējams, lūdzis Ģenerālprokuratūru sākt kriminālvajāšanu pret ekspolitiķi Ainaru Šleseru un Ventspils domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu tā dēvētajā oligarhu lietā.

KNAB šodien pēcpusdienā izplatītajā preses paziņojumā informē, ka birojs vakar Ģenerālprokuratūrai nosūtīja kriminālprocesa materiālus kriminālvajāšanas sākšanai pret divām personām.

KNAB izmeklētājs rosina vienu no personām saukt pie atbildības par izvairīšanos no deklarācijas iesniegšanas, par neatļautu piedalīšanos mantiskos darījumos un par tirgošanos ar ietekmi. Pret otru personu lūgts sākt kriminālvajāšanu par tirgošanos ar ietekmi.

Personu identitāte netiek atklāta. KNAB preses pārstāvji uz tālruņa zvaniem aģentūrai LETA neatbildēja, taču augusta vidū birojs apstiprināja, ka tā dēvētajā oligarhu lietā divas personas atzītas par aizdomās turētām. KNAB jau augusta sākumā paziņojumā medijiem apstiprināja publiski izskanējušo informāciju, ka politiķis Ainārs Šlesers ir atzīts par aizdomās turēto personu vairāku noziedzīgu nodarījumu izdarīšanā. KNAB priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks šogad 10.februārī jau žurnālistiem paziņoja, ka oligarhu lietu prokuratūrai varētu nodot šā gada pirmajā pusē.

Tā dēvētajā oligarhu lietā joprojām nevienam nav piemērots aizdomās turamā statuss, apgalvo bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers, paužot pārliecību, ka «oligarhu lieta» izgāzīsies un tas esot tikai laika jautājums, kad drošības iestāžu personām, «kuras piedalījās šajā politiskajā pasākumā», nāksies atvainoties par to, ka viņas ir kļūdījušās un ka noticis pārpratums.

Šlesers norāda, ka apmēram piecus gadus viņš strādāja valdībā un viņam nebija tiesiskās imunitātes pret kratīšanu vai citām operatīvās izmeklēšanas darbībām. «Ja es būtu darījis kaut ko nelikumīgu, tiesībsargājošo iestāžu darbinieki varēja nākt un pārbaudīt,» sacīja Šlesers. Nekas tamlīdzīgs neesot noticis, un arī vēlāk viņam ilgākus laika posmus imunitātes nebija, un, «ja kāds gribēja nākt, kratīt un kaut ko pārbaudīt, bija visas iespējas bez jebkādiem ierobežojumiem», sacīja Šlesers. Bijušais politiķis uzsvēra, ka tajos astoņos mēnešos, kurus viņš nostrādājis 10.Saeimā, viņš bija dziļā opozīcijā. «Ko tad es biju pēkšņi izdarījis tādu, ka steidzami vajadzēja iet un kratīt manu dzīves vietu?» jautāja Šlesers.

Oligarhu ietekme uz jaunievēlēto 10.Saeimu ir milzīga, un tā neiet secen arī Saskaņas centram (SC), žurnālistiem pirmdien atzina SC Saeimas frakcijas vadītājs Jānis Urbanovičs.

«Oligarhu ietekme [uz 10.Saeimu] ir milzīga. SC dzīvo Latvijā, un līdz ar to šīs oligarhu spēles mums neiet secen,» teica Urbanovičs.

Tomēr oligarhus viņš vārdā nenosauca, bet uz jautājumu, kuriem oligarhiem ir ietekme uz SC, Urbanovičs atbildēja: «Oligarhiem ietekme ir uz Latviju, uz jums, rakstošajiem, runājošajiem, raidošajiem [medijiem], uz visiem Latvijas iedzīvotājiem.»

Pēc Urbanoviča sacītā, oligarhi ietekmē ar «naudu, varu un medijiem».

«Ar visām šīm trim substancēm viņi arī ietekmē gan jūs, runājošos, rakstošos un raidošos [medijus], gan līdz ar to arī manus vēlētājus. Oligarhu ietekmi nevar ignorēt. Mēs rēķināmies, ko viņi var izspēlēt un kā viņi rīkosies,» paskaidroja SC līderis.

Šveice nolēmusi nepievienoties starptautiskajai darba grupai, kuras mērķis ir krievu oligarhu naudas izsekošanai.

Šveices parlaments šodien noraidīja pievienošanos darba grupai Krievijas elites, pilnvaroto un oligarhu jautājumos (REPO). Par pievienošanos nobalsoja 80 likumdevēji, bet pret balsoja 101.

Arī Šveices valdība nevēlas pievienošanos šai grupai, ko ierosināja zaļie. Šveices konservatīvās partijas uzskata, ka pievienošanās būtu nesavienojama ar Šveices tradicionālo neitralitāti ārpolitikas jautājumos.

Šveice piedāvā savus pakalpojumus kā saikni starp valstīm, kurām nav diplomātisko attiecību, piemēram, starp Irānu un ASV. Iesaistīšanās REPO varētu apgrūtināt šādu pakalpojumu sniegšanu, sacīja Brīvo demokrātu (FDP) deputāts Hans Peters Portmans. "Mēs nevēlamies politiski iesaistīties šajā struktūrā," viņš piebilda.

Klāvs Bērziņš pēc 19 tabakas nozarē pavadītiem gadiem nolēmis mesties maizes biznesā, jau teju pusgadu viņš vada vienu no lielākajām ceptuvēm Baltijā

Klāvs Bērziņš pēdējos 15 gadus ir veltījis karjeras veidošanai ārvalstīs – dzīvojis piecās zemēs, ieņēmis 10 dažādus amatus, šajā laikā nomainot 13 dzīvesvietas. Ārzemēs viņa ģimenē ir dzimuši trīs bērni. Lēmums atgriezties sievas dzimtenē Lietuvā un izveidot tur pastāvīgu dzīvesvietu pieņemts, kad meita uzdevusi jautājumu – kur īsti ir mūsu mājas? Lai arī šobrīd, būdams uzņēmuma Fazer Bacery Baltic izpilddirektors, K. Bērziņš dzīvo Kauņā, lielu daļu darba laika viņš pavada Ogrē, uzraugot maizes ceptuves darbu, attīstot produktus un plānojot kompānijas nākotnes stratēģiju. Viņa pakļautībā ir 300 darbinieki Latvijā, 270 – Kauņā un 50 – Igaunijā. K. Bērziņš atzīst, ka lielākās problēmas pēc atgriešanās ir sagādājusi bērnu integrācija valsts skolās, kurās nav tam nepieciešamā atbalsta.

VAS «Latvijas dzelzceļa» (LDz) valde ir strādājusi kā atbildīgs saimnieks un tai nav bijuši nepamatoti izdevumi, otrdien, komentējot satiksmes ministra Tāļa Linkaita (JKP) izteikto neuzticību uzņēmuma valdes priekšsēdētājam un diviem valdes locekļiem, žurnālistiem pauda LDz valdes priekšsēdētājs Edvīns Bērziņš.

Viņš stāstīja, ka LDz uzaicināja satiksmes ministru uz operatīvo sanāksmi, jo iepriekš ar ministru bija sanācis tikties tikai saistībā ar dzelzceļa elektrifikācijas projektu, bet uzņēmuma vadībai bija interese uzzināt ministra redzējumu par LDz attīstību. «Liels pārsteigums bija ministra paziņojums, ka ministrs neredz iespēju sastrādāties ar LDz valdi, kaut gan mums vispār nav bijušas nekādas diskusijas,» teica Bērziņš.

Tāpat viņš norādīja, ka Linkaita paziņojums liek domāt, ka ministram nav konkrētu iebildumu pret valdi kopumā, bet tikai par to, ka ar valdi nav iespējams sastrādāties.

Bērziņš arī piebilda, ka nesen notika LDz padomes sēde, kurā tiks skatīti uzņēmuma finanšu rezultāti, tos atzīstot par ļoti labiem. «Visas finanšu pozīcijas ir vairāk nekā pārpildītas,» piebilda LDz valdes priekšsēdētājs.

Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?

Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.

Politiskās pārmaiņas radīs atkārtotu ekonomisku un sabiedrības nestabilitāti, kas ir arī viens no auto nozares attīstību kavējošiem faktoriem, biznesa portālu Nozare.lv informēja Latvijas Pilnvaroto autotirgotāju asociācijas (LPAA) prezidents Andris Kulbergs.

Viņš norādīja, ka pelēkā ekonomika valstī pārsniedz 50%, atsevišķās nozarēs, piemēram, celtniecībā un auto remontu nozarē, pat 80%, ko, pēc Kulberga domām, veicina likumdevēja un izpildvaras nespēja pildīt savus valstiskos pienākumus. Tāpat Kulbergs uzsvēra, ka Latvijas oligarhu mērķtiecīgas ietekmes rezultātā arvien vairāk tiek paralizēta un samazināta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja veiktspēja liela mēroga «valsts izzagšanas» un korupcijas noziegumu izmeklēšanā un virzībā uz tiesas instancēm.

«Latvija nenovēršami tuvinās izteiktas mafiozas valsts statusam, turklāt Latvijas valsts likumdevēja un izpildvara jau lielā mērā ir pakļauta oligarhiem piederošu politisku partiju kontrolei. Tas Latviju ir novedis pārāk tuvu bīstamajai robežai - cilvēki turpina pamest valsti, demogrāfijas rādītāji ir katastrofāli negatīvi, arī ārvalstu kapitāls arvien biežāk izskata iespējas pamest Latviju,» uzsvēra LPAA prezidents.

Pirmdienas vakarā biroju ēkā Rīgā, Dzirnavu ielā 68, kur atrodas Šķēļu ģimenei piederošā SIA Uzņēmumu vadība un konsultācijas, vairāk nekā divas stundas notika par trim oligarhiem dēvēto Aivara Lemberga, Andra Šķēles un Aināra Šlesera tikšanās.

Cik nerunīgs par trīs oligarhu kopīgajiem biznesa darījumiem, kurus «oligarhu lietas» ietvaros izmeklē Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, tik dedzīgs Šlesers pēc tikšanās bija, izklāstot trijotnes apspriestos politiskā procesa attīstības scenārijus, vēsta portāls Pietiek.com.

Šlesers klāstīja, ka tikšanās iniciators bijis viņš, jo vēlējies apspriest politisko situāciju un saprast, «cik ilgi šī valdība noturēsies». Tas Šleseru interesējot tikai kā uzņēmēju, jo vasarā viņš plānojot pievērsties nekustamo īpašumu biznesam.

2018.gads iezīmēsies ar būtiskām nodokļu pārmaiņām, kas skars lielu daļu nodokļu. Šāda vērienīga nodokļu reforma, kas apskata nodokļu politiku caur dažādiem nodokļiem un to mijiedarbību, Latvijā nav pieredzēta sen. Kopumā reforma vērtējama pozitīvi un ir uzteicama politiskā drosme šādai kompleksai pieejai.

Nodokļu izmaiņas – platforma dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai

Šīs nodokļu reformas mērķu saraksts ir bijis diezgan garš - mazināt sociālo plaisu, apkarot ēnu ekonomiku, mazināt darbaspēka nodokļu slogu, palielināt darba tirgus konkurētspēju, finansēt medicīnas aprūpi – sarakstu varētu turpināt. Taču uzreiz jāmin, ka nodokļu izmaiņas nav zāles visām problēmām, tomēr tās var kalpot par labu platformu dažādu ekonomisko kaišu ārstēšanai.

Kopumā praktiski lielākā daļa sabiedrības pārmaiņas savos naudas maciņos izjutīs jau janvārī. Protams, izjūtas būs dažādas, tomēr naudas tēriņiem būs vairāk. Galveno ietekmi radīs būtiska minimālās algas celšana, atvieglojumu palielināšana par apgādībā esošām personām, neapliekamā minimuma maksimālā sliekšņa celšana un progresīvā iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) ieviešana, mazinot bāzes likmi. Iedzīvotāji, kuri līdz šim saņēma minimālo algu, ‘uz rokas’ izjutīs teju 58 eiro pieaugumu, kas ienākumus palielina par piektdaļu.

Lai arī atsevišķas partijas gaidāmo Saeimas ārkārtas vēlēšanu iespaidā jau sākušas reklamēties, kampaņu aģitācijas ierobežojumi sāksies tikai pēc referenduma rezultātu paziņošanas.

Saskaņā ar likumu partijām noteiktie priekšvēlēšanu izdevumu apmēra ierobežojumi būs saistoši no nākamās dienas pēc Saeimas atlaišanas, paskaidroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) pārstāvis Andris Vitenburgs.

Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Arnis Cimdars iepriekš sacīja, ka oficiālie tautas nobalsošanas rezultāti par 10.Saeimas atlaišanu tiks paziņoti otrdien, 26.jūlijā. Ja tautas nobalsošanā Saeima būs atlaista, tiks izsludinātas Saeimas ārkārtas vēlēšanas. Iespējamais vēlēšanu datums ir 17.septembris.

Iepriekšējos gados priekšvēlēšanu aģitācijas periods bija garāks - no 120.dienas pirms vēlēšanām līdz vēlēšanu dienai. Atbilstoši 16.jūnijā Saeimas pieņemtajiem grozījumiem likumā Saeimas atlaišanas vai atsaukšanas gadījumā priekšvēlēšanu aģitācijas periods sākas un līdz ar to pieļaujamo izdevumu apmēra ierobežojumi tiks attiecināti uz partiju vēlēšanu kampaņu izdevumiem laika posmā no nākamās dienas pēc Saeimas atsaukšanas vai atlaišanas līdz vēlēšanu dienai. Kamēr nav sācies priekšvēlēšanu aģitācijas periods, starp vēlēšanām partijām nav noteikti aģitācijas ierobežojumi.

Iekšējās drošības birojs (IDB) sācis vēl vienu kriminālprocesu pret šodien no amata pienākumu pildīšanas atstādināto Valsts policijas (VP) priekšnieka vietnieku, Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieku Normundu Krapsi, šodien žurnālistiem apliecināja Krapsis.

LETA jau rakstīja, ka viens no kriminālprocesiem sākts par 2018.gadā organizētu policistu formas tērpu iepirkumu. Krapsim un toreizējai VP priekšnieka vietniecei, Galvenās administratīvās pārvaldes priekšniecei Renātei Filai-Roķei IDB sākotnēji piemēroja personas, pret kuru sākts kriminālprocess, statusu. Fila-Roķe gan šogad janvārī iecelta par minētās pārvaldes priekšnieka vietnieci.

Krapsis šodien žurnālistiem atklāja, ka pirmdien viņam šajā kriminālprocesā piemērots aizdomās turētā statuss. Tāpat IDB ir sācis kriminālprocesu par 2018.gadā organizētu iepirkumu par rokas videoradaru iegādi. Arī šajā kriminālprocesā pirmdien viņam piemērots aizdomās turētā statuss.

Latvijas Bankas prezidenta atalgojums šobrīd ir par lielu un tas būtu samazināms, trešdien intervijā Latvijas Radio sacīja Latvijas Bankas prezidenta amata kandidāts, "Attīstības finanšu institūcijas "Altum"" valdes priekšsēdētājs Reinis Bērziņš.

"Es domāju, ka [Latvijas Bankas prezidenta atalgojums] ir par lielu. Nenodarbošos ne ar vairāksolīšanu, ne ar mazāksolīšanu. Ir jāpaskatās pa perimetru, kāds tas ir salīdzinājumā ar citām centrālajām bankām, kā arī ar būtiskākajām institūcijām Latvijā. Ir jābūt gatavam, ka tas tiek samazināts," teica Bērziņš, piebilstot, ka gadījumā, ja viņš kļūs par Latvijas Bankas prezidentu, rosinās atalgojumu samazināt.

Tāpat, runājot par veicamajiem darbiem, ja tiks iecelts Latvijas Bankas prezidenta amatā, Bērziņš minēja Latvijas banku sektora reputācijas atjaunošanu, skaidrākas pozīcijas noteikšanu attiecībā uz Eiropas Centrālās bankas lēmumiem, kreditēšanas veicināšanu, Latvijas Bankas izmaksu samazināšanu un iniciatīvu piedāvāšanu tautsaimniecības attīstībai.

Graudu tirdzniecības platforma "AgroPlatforma" sadarbībā ar apdrošināšanas brokeru sabiedrību "Investimus" ievieš iespēju lauksaimniekiem digitāli veikt sējumu apdrošināšanu.

SIA "AgroPlatforma" līdzdibinātājs Gatis Bērziņš stāsta, ka līdz šim vairums apdrošināšanas pakalpojumu sniedzēji deva iespēju aizpildīt iesnieguma formu ar roku vai iesūtīt epastā, līdz ar to bija gadījumi, kad lauksaimnieki piedāvājumu saņēma tikai pēc nedēļas.

Tiem klientiem, kas jau ir reģistrējušies "agroplatforma.lv", pieteikuma formas aizpildīšana aizņemšot maksimums divas minūtes un ne vēlāk kā pēc desmit minūtēm piedāvājums būs epastā un klienta profilā platformā. Šobrīd piedāvājumu varēs saņemt no trim Latvijā esošām apdrošināšanas sabiedrībām.

Ideja par iespēju platformā ieviest sējumu apdrošināšanu uzņēmumam radās jau pirms diviem gadiem, bet tolaik tā neīstenojās. "Šovasar mūs uzrunāja apdrošināšanas brokeru sabiedrība “Investimus” un esam ne vien noslēguši sadarbību, bet arī izveidojuši procesu, ka lauksaimnieki varēs aizpildīt pieteikumu digitāli. Nozares eksperti apstiprina, ka šis ir Eiropā neredzēts un revolucionārs risinājums sējumu apdrošināšanā,” apgalvo G. Bērziņš.

Jūrmalas ēdināšanas iestādēm ziemas sezonā neklājas viegli, tomēr grilbārs Lighthouse no vasaras kafejnīcas ir izaudzis par restorānu, kas strādā visu gadu.

Uzņēmējs, grilbāra Lighthouse vadītājs Raitis Bērziņš uzskata, ka restorāniem vajag pašiem organizēt dažādas aktivitātes, nevis gaidīt, kad to darīs pašvaldība. Jau otro gadu pēc kārtas Ķemeru mežā tika organizēts grilbāra Lighthouse iniciēts pikniks, kas veicināja to, lai restorāni izbrauktu no savas ierastās vides un cilvēki brīvā dabā varētu nobaudīt dažādus ēdienus.

Jaunības kļūdas

R. Bērziņš ir studējis Latvijas Lauksaimniecības universitātes (LLU) Pārtikas tehnoloģijas fakultātē, taču mācības pametis, kad bijis jāpieņem lēmums, ko darīt – studēt vai pievērsties uzņēmējdarbībai? Tagad viņš nožēlo, ka nav spējis apvienot darbu ar mācībām, un nākamajā gadā plāno atsākt studijas LLU. «Gribu pierādīt sev, ka varu pabeigt augstskolu, ka esmu pietiekami zinošs. Kas zin‘, varbūt arī papīrs kādreiz noderēs,» teic uzņēmējs. Jūrmalā un konkrēti Jomas ielā R. Bērziņš nonācis apstākļu sakritības rezultātā. «Mums piedāvāja šo vietu, jo iepriekšējā kafejnīca telpas atstāja tieši pirms sezonas. Tolaik bijām jauni un zaļi, entuziasma pilni puiši. Ja tagad būtu jāsāk no nulles, iespējams, darītu citādi,» pirmos soļus biznesā atceras R. Bērziņš. Galvenā kļūda, kas izdarīta pirms 13 gadiem, kad sākta uzņēmējdarbība, bijusi preču zīmes nepiereģistrēšana.

Patlaban nav nekāda pamata pieprasīt papildlaiku Latvenergo lietas izmeklēšanā, tāpēc jau šogad šī lieta nonāks prokuratūrā, norāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) vadītājs Jaroslavs Streļčenoks.

Runājot par oligarhu lietu, pie kuras arī strādā KNAB, Streļčenoks LNT raidījumā 900 sekundes norādīja, ka tādu lietu kā, piemēram, Latvenergo, Daimler vai oligarhu lietu izmeklēšanas laiks viena vai divu gadu garumā nav daudz, jo šādos gadījumos ir runa par rūpīgi shēmotu noziegumu. Līdz ar to Oligarhu lieta vēl esot samērā jauna lieta, taču Streļčenoks apstiprināja, ka arī šajā lietā esot jauni pierādījumi.

Runājot par šī gada pirmajiem pieciem mēnešiem, KNAB ir uzsācis 13 jaunas krimināllietas, piecas krimināllietas nodotas kriminālvajāšanai prokuratūrā. Šo piecu mēnešu laikā pie administratīvās atbildības sauktas 12 politiskās partijas, vairāk nekā 70 valsts amatpersonas par ierobežojumu pārkāpumiem.

Jau kopš dibināšanas Jaunais laiks un vēlāk arī Vienotība savu ideoloģiju fokusēja uz oligarhu iznīdēšanu. Tagad, kad oligarhu ēra pagājusi, šis politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku un līdz ar to ideoloģijas centrālo asi, norāda polittehnologs Jurģis Liepnieks, prognozējot, ka šo visu Vienotība varētu aizstāt ar «ļaunajiem krieviem».

«Beidzot, pēc 10 gadiem, šos mērķus [oligarhu iznīdēšana] izdevies sasniegt. Kā var saprast, korupcija ir likvidēta, jo nu vairs nedzird skaļos kliedzienus, ka Latvija ir nozagta valsts. Tagad, kad visi koruptanti ir identificēti, apsūdzēti, noķerti, pazemoti vai sabāzti cietumos, korupcijas rēgs vairs neklīst pa valsti,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā norāda Liepnieks.

«Nenoliedzami šis ir milzīgs sasniegums, bet diemžēl arī Vienotības lielākā problēma, jo vadošais politiskais spēks ir zaudējis savu dabisko ienaidnieku. Tātad arī – ideoloģijas centrālo asi un politisko identitāti. Jautājums: ar ko to visu aizstāt? Šķiet, alternatīva būs ļaunie krievi,» paredz polittehnologs.

«Runājot par bezvīzu režīmu, Latvija nekad nav bijusi pret bezvīzu režīmu ar Krieviju. Taču vienlaikus jānorāda, ka tas ir ļoti sarežģīts tehnisks process un, lai uz to varētu virzīties, jāizpilda ļoti daudz nosacījumu. Pašreiz nekas neliecina, ka bezvīzu režīms ar Krieviju varētu būt tuvākās nākotnes jautājums,» intervijā laikrakstam Latvijas Avīze sacījis premjers Valdis Dombrovskis.

Viņš norādījis: «Latvija jau ir parakstījusi līgumu par atvieglotu robežas šķērsošanu pierobežas iedzīvotājiem. Tas prasa aktīvāku tiesībsargājošo institūciju darbu, bet vienlaikus dod arī savu ekonomisko pienesumu pierobežas teritorijās.»

Runājot par pensijām, premjers sacījis: «Krīzes gados pamatbudžetu esam ļoti būtiski saspieduši, bet sociālais budžets ticis maksimāli pasargāts. Ja valsts sektorā strādājošo vidējais atalgojums ir vairāk nekā par 100 latiem samazinājies, tad vidējā pensija ir par vairāk nekā 20 latiem pieaugusi. Budžetam tas pašreiz rada problēmas un liek uzdot jautājumus par sociālās sistēmas ilgtspēju.» Šis jautājums būšot jāvērtē, arī gatavojot 2012. gada budžetu.

Zaļākie Ziemassvētki Latvijas vēsturē ir aiz muguras. Vēl mazliet un arī jaunais gads būs pārvarēts, ļaujot valstij atviegloti noelsties un iedzīvotājiem atgriezties pie normāla ritma. Cik nu normāls tas var būt ar divām vēlēšanu kampaņām, kritušu, bet vēl nekur neaizgājušu valdību, satracinātu Jutu Strīķi un daudzām mazāka mēroga nebūšanām.

Pīrāgam nabagam droši vien ne tikai abi gali, bet visi sāni nosviluši, ja šajos Ziemassvētkos gadījies būt bijušās KNAB priekšnieka vietnieces tuvumā. Arī Ziemassvētku vecītis diez vai būs riskējis tuvoties viņas namdurvīm, ka pats ar žagariem neatraujas - Juta Strīķe pat nemēģināja slēpt savu niknumu par Streļčenoka uzdrīkstēšanos. Viņš esot «mazs oligarhu pakalpiņš», kurš īstenojis sazvērestību pret pēdējo godīgo stūrakmeni šajā valstī, un tagad viss cauri. «Oligarhi šodien dzer šampanieti,» informēja Juta Strīķe, jo tieši šo dienu oligarhi bija gaidījuši visu savu mūžu, lai beidzot varētu brīvi korumpēties. Sabiedriskajā medijā sašutumam nekavējoties pievienojas Vienotības pārstāvis Latkovskis, nosaucot Strīķes atbrīvošanu par «tumšāko dienu Latvijas vēsturē». Bet «eksperts» no Vienotībai draudzīgas sabiedriskās organizācijas secina - «šeit redzams Tautas partijas pirksts».