Tātad mums ir prezidents. Interesanti. Diezgan neparasta un drusku pat kutinoša sajūta. Bija taču pierasts, ka valsts prezidents, kopš Vairas Vīķes-Freibergas laikiem, ir drīzāk neveikla formalitāte. Jāatzīst, komfortabla un labi atlīdzināta formalitāte, it īpaši pēc prezidentūras beigām, tomēr nekas daudz vairāk. Tagad pēkšņi prezidents rīkojas kā tāds, kam ir vara. Un iestājas apjukums. Vai viņš tā drīkst? Vai tā maz vajag? Un ko lai vispār tagad dara?
Latviešu tautas gudrība saka: govs ir tik laba, cik baltu pienu dod. Būs aizraujoši redzēt, kas no šīs prezidenta Bērziņa rosīšanās iznāks. Ja mēs tiešām tiksim pie jēdzīga premjera un stabilākas valdības, tad būs iemesls nopietnāk parunāt par valsts pārvaldes maiņu. Galu galā, doma par pilnu vai vismaz puslīdz prezidentālu republiku gaisā vienmēr ir bijusi. Mums taču pat partija ar tādu nosaukumu kādreiz balotējās, un kur nu vēl visi Ulmaņa sentimenti! Šobrīd ir iespēja līdzīgu scenāriju notestēt beta versijā. Ja patiks - kādēļ gan ne? Galu galā, pretēji tam, ko savos sprediķos stāsta arhibīskaps Vanags, pašreizējā Latvija ar visu iekārtu nav nekas no debesīm nonācis un pašos pirmsākumos Dieva ausī eksistējis. Paši vien viņu uztaisījām. Un ja kaut kas nestrādā, tad vajag salabot. Bet to, ka dažas lietas, maigi sakot, valstī nestrādā, diez vai noliegs pat asarainākie paldies Valdim teicēji.
Viņi gan piebildīs, un pēdējās dienās īpaši aktīvi, ka visas nelaimes tomēr joprojām taisa slepenā oligarhu sazvērestība. Oligarhu dēļ Pabriku nevar par premjeru dabūt, oligarhi neļauj cīnīties pret rīdzinieku biļetēm, oligarhu sakūdīta valsts kontrole bāžas virsū Vienotības nolaistajām ministrijām… Vienvārdsakot, viss ar pirkstu taisītais sižets no trīs gadus vecā seriāla. Kā jau tas notiek ar filmu un grāmatu turpinājumiem, nākamās daļas nekad nav tik labas kā pirmā. Šoreiz vilkme nav tik spēcīga, lai bariem vien skrietu uz Daugavmalu dedzināt lupatu lelles un nīdēt oligarhiju ārā no sevis. Taču kā varēja redzēt trešdienas raidījumā Sastrēgumstunda, šī dīvainā perioda radītie mīti tautas apziņā ir iesēdušies diezgan cieti. Leģenda īsumā: Latvija bija tuč-tuč no bankrota (tieši attālumā, kāds ir starp īkšķi un rādītājpirkstu), jo tur mūs noveda oligarhi ar Kalvīti priekšgalā. Tad atnāca Dombrovskis, atveda starptautiskos aizdevējus, izveda valsti no bankrota, visu šeit sakārtoja un ieviesa eiro. Par to viņu visā pasaulē slavē un apbrīno. Visbeidzot viņš sasniedza kulmināciju, kad atkāpās no amata un trasnformējās īstā valstsvīrā. Stāsta beigas. Kas tālāk? Nu laikam jau atkal oligarhi. Kurš gan cits?
Vienīgi, pēdējos gadus mums taču bija tiesiskuma koalīcija. Visa koalīcija ar vienu vienīgu mērķi - cīnīties pret oligarhiem un iedibināt taisnīgumu. Ko tad viņi visu šo laiku darīja? Ne jau par ekonomiku domāja, kā to rāda Eurostat pēdējie mērījumi - ceturtā nabadzīgākā valsts nav nekādu diženu domu un darbu rezultāts. Vēl jo mazāk BBC publicētie dati, kur Latvija līdz ar dažām Austrumeiropas nomalēm ir starp vietām, kurās trešdaļa iedzīvotāju ziemā nevar atļauties apkurināt mājokļus. Ko tieši ļaunie spēki, no kuriem glāba tiesiskuma koalīcija, būtu varējuši mūsu valstij nodarīt? Nogrūst no ceturtās uz trešo vietu nabadzības topā? Atvainojiet, bet kaut kas šeit izskatās izdomāts - vai nu tiesiskums, vai oligarhi, vai varbūt abi divi. Ja tiesiskuma koalīcija pēc diviem gadiem nedalītas varas sāk žēloties par oligarhiem, tad vai nu tie oligarhi ir neuzvarami un prātīgāk būtu viņiem uzcelt templi, lai pielabinātos, kā tādiem draudīgiem, bet neizbēgamiem dabas spēkiem. Vai arī jāmet vienreiz pie malas muļķīgie attaisnojumi un jārunā par to, kas dabā reāli eksistē.
Piemēram. Reāli dabā eksistēja Padomju laiki un čeka. Par laimi piederu tiem, kam dzīvē neiznāca piedzīvot un kas īsti nezina, ko čekas maisā sēdošie latvieši darīja ar citiem latviešiem. Pieņemu, kaut ko ļoti sliktu. Daži pat runā, ka Padomju laiki esot bijuši ne tikai slikti, bet arī nosodāmi, līdzīgi nacisma režīmam. Nupat Saeima diezgan vienbalsīgi nolēma atstāt čekas maisus neaiztiktus. Tad nu lūdzu precizēt - kā Padomju laiki un čeka varēja būt kas slikts, ja šī režīma uzturētājus rūpīgi sargā valsts? Iznāk, maisos ir upuri, kurus varētu apdraudēt netkarīgā Latvija - tieši no tās taču viņus sargā! Būtu neiespējami iedomāties, ka Vācija mierīgu sirdi izlemtu rūpīgi slēpt nacisma noziedzniekus. Ja Padomju režīms tiešām bija noziedzīgs un vismaz nedaudz līdzīgs citiem totalitāriem režīmiem, tad veriet vaļā maisus! Un pastāstiet, kas tur par cilvēkiem un ko viņi darīja. Citādāk arī mūsu jauno laiku vēsture sāk izskatīties visai dīvaina un, teiksim tā - rakstīta, lai attaisnotos.
Jaunu vīnu vecos čekas maisos nevar uzraudzēt. Kādam tas viss jāsakrata pa īstam. Piemēram, prezidentam.
