Turpinās cīņas par budžeta finansējumu veselības nozarei ierobežotā fiskālā telpā; Eiropas Komisija ir «pārdevusi laiku» un 34 milj. eiro šim gadam, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.
Latvija ir saņēmusi atkāpi no vidējā termiņa mērķa 0,1% apmērā no IKP, ja tiek veiktas strukturālas reformas ar pozitīvu ilgtermiņa ietekmi uz publiskajām finansēm un izaugsmi veselības nozarē. Šis pienesums ir būtisks, taču ne pietiekams, lai īstenotu visus pamatnostādnēs paredzētos pasākumus un nodrošinātu vajadzības. Tāpat šis finansējuma avots ir terminēts, mainīgās likmes atkāpi ir iespējams izmantot trīs gadus. Tātad, kā atzīmē Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss, esam nopirkuši laiku. Bet paliek jautājums – kas notiks pēc tam, 2020. gadā? Šīs divas tēmas kā karsti kartupeļi no rokas rokā mētāti Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas kopsēdē ar Sociālo un darba lietu komisiju.
Finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola klāsta, ka viena deklarējama lieta, ko var sasaistīt ar nozares izaugsmi, ir paredzamais Latvijas iedzīvotāju priekšlaicīgi zaudēto dzīves gadu skaita samazinājums. Līdz ar to cilvēki ilgāk spēs piedalīties darba tirgū, nepametīs to vēl darbspējīgā vecumā un ekonomika nesīs vairāk labuma.
Visu rakstu Veselības nozarei uzlikts plāksteris trim gadiem lasiet 23. marta laikrakstā Dienas Bizness.