Tirdzniecība un pakalpojumi

Apstiprināta VAS Latvijas Loto padome

Žanete Hāka,23.12.2016

Jaunākais izdevums

Piektdien, 23. decembrī, apstiprināta VAS Latvijas Loto padome, kuras galvenais uzdevums būs pārraudzīt akciju sabiedrības valdes darbu, apstiprināt vidēja termiņa darbības stratēģiju, izskatīt sabiedrības gada pārskatu, valdes ziņojumu un valdes priekšlikumus par peļņas izlietošanu, sagatavot par tiem padomes ziņojumu un iesniegt akcionāru sapulcei, informē Finanšu ministrija.

Latvijas Loto padome apstiprināta, ievērojot Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) rekomendācijas, kā arī Ministru kabineta rīkojumu par nepieciešamību izveidot kapitālsabiedrības padomi. Tā apstiprināta uz 5 gadiem.

OECD rekomendācijās Latvijai tika ieteikts atjaunot valsts kapitālsabiedrību padomes vismaz ekonomiski nozīmīgajos uzņēmumos, pamatojot to ar faktu, ka Latvija ir vienīgā no pasaules attīstītajām tautsaimniecībām, kurā valsts uzņēmumiem nav izveidotas padomes. Šis aspekts bija arī priekšnosacījums, lai sekmīgi pabeigtu Latvijas iestāšanos OECD. Tādējādi atbilstoši MK rīkojumam Finanšu ministrijai tika dots uzdevums līdz 2016. gada beigām izveidot kapitālsabiedrības VAS Latvijas Loto padomi.

Padomes locekļu amata kandidāti tika atlasīti atklātā konkursā un novērtēti, balstoties uz tādiem kritērijiem kā izglītība, pieredze, valodu zināšanas, kā arī profesionālās zināšanas un kompetences. Pēc atlases nosacījumiem pretendentam bija nepieciešama 3 gadu pieredze vidējas kapitālsabiedrības valdes vai padomes locekļa amatā vai vismaz 3 gadu pieredze vadošā amatā institūcijā, kas atbildīga par politikas veidošanu, vai vismaz 10 gadu starptautiski atzīta pētniecības vai konsultāciju pieredze ar uzņēmuma darbību saistītā jomā vadošā akadēmiskā personāla amatā.

Kopumā uz padomes locekļa amata vietām tika saņemti 19 pieteikumi, savukārt pēc kandidātu iesniegto dokumentu izvērtēšanas uz kompetenču intervijām tika virzīti 10 kandidāti, bet uz darba intervijām, kurās tika izvērtētas kandidāta zināšanas un piemērotība padomes locekļa amatam – 8 kandidāti. Komisija rekomendēja padomes locekļu amatos apstiprināt 3 kandidātus, kuri ieguva augstāko vērtējumu – Nilu Saksu, Antru Duntavu un Ingaru Eriņu.

Nilam Saksam ir 13 gadu pieredze vadošos amatos valsts institūcijās, kas atbildīgas par politikas plānošanu, kā arī pieredze lielu projektu vadībā. Kā eksperts viņš sniedzis savas zināšanas par fiskālās jomas jautājumiem arī dažādās institūcijās ārvalstīs. Šobrīd Nils Sakss ir Finanšu ministrijas Fiskālās politikas departamenta direktors.

Antras Duntavas līdzšinējā pieredze saistīta ar finanšu vadības un grāmatvedības, IT pārraudzības investīciju pārvaldīšanas un risku vadības jautājumiem apdrošināšanas sabiedrībās, 10 gadus viņa pildījusi arī apdrošināšanas sabiedrības valdes locekļa pienākumus. Šobrīd A. Duntava strādā kā sertificēts mediators.

Ingara Eriņa pieredze saistīta ar publiski atvasinātas personas un dažādu kapitālsabiedrību vadību un pārraudzību. Kopš 2009. gada I. Eriņš ieņem finanšu prorektora amatu Rīgas Tehniskajā universitātē (RTU), kā arī kopš 2013. gada ieņem RTU asociētā profesora amatu. Savukārt kopš 2014. gada pilda arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētāja vietnieka pienākumus.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Ilgtspējas pamatprincipi kā daļa no uzņēmumu un mūsu pašu DNS

Jolanta Jērāne, Latvijas Loto valdes locekle,28.03.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Arvien biežāk ilgtspējīgas attīstības pamatprincipi tiek integrēti uzņēmumu attīstības stratēģijā un darba procesos, nosakot konkrētus darbības virzienus un mērķus. Ilgtspējas pamatprincipi paredz atbildīgu uzņēmējdarbību: rūpes par vidi, sociālo atbildību par darbiniekiem un sabiedrību kopumā, kā arī atbildīgu uzņēmuma korporatīvo pārvaldību.

Ilgtspējas pamatprincipu ievērošana ikdienas darba procesos sekmē uzņēmuma reputāciju, tā ekonomisko izaugsmi un inovācijas sociālās atbildības un vides jautājumos.

Lai īstenotu ilgtspējīgu uzņēmuma stratēģisko virzību, VAS Latvijas Loto savā ikdienas darbībā ievēro labas korporatīvās pārvaldības un ilgtspējas pamatprincipus, vienlaikus īstenojot aktivitātes trīs ilgtspējas virzienos – vides ilgtspējā, sociālajā labklājībā un uzņēmuma pārvaldībā.

Atbildīga pārvaldība Latvijas Loto paredz uzņēmuma darbības procesu vadību un finanšu plūsmas caurskatāmību. Latvijas Loto kā valsts kapitālsabiedrības peļņa ir finanšu resurss, kas nodrošina pievienoto vērtību visiem Latvijas iedzīvotājiem. Latvijas Loto ir nacionālais loteriju uzņēmums, kas īsteno valsts mēroga izlozes sabiedrības labā un ir viens no nozīmīgiem valsts budžeta papildinātājiem. Pēc neauditētiem datiem Latvijas Loto aprēķināto nodokļu, nodevu un maksājumu par valsts kapitāla izmantošanu kopsumma 2023. gadā bija 20,4 miljoni eiro. Tādējādi lielākā Latvijas Loto ieņēmumu daļa atgriežas atpakaļ sabiedrībā un kalpo dažādu iniciatīvu īstenošanai. Latvijas Loto nodrošina atbildīgu korporatīvo pārvaldību un rūpes par sabiedrības labklājību, īstenojot dažādas iniciatīvas sabiedrības vajadzību piepildīšanā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izložu rīkotājs VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā strādāja ar 57,1 miljona eiro apgrozījumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš, bet kompānijas peļņa palielinājās par 53,3% un bija 11,183 miljoni eiro, liecina "Firmas.lv" informācija.

Gada pārskata vadības ziņojumā minēts, ka pērn "Latvijas loto" EBITDA jeb peļņa pirms procentiem, nodokļiem, nolietojuma un amortizācijas bija 15,628 miljoni eiro.

Tāpat vadības ziņojumā teikts, ka pērn "Latvijas loto" sasniedza augstākos darbības rezultātus kapitālsabiedrības vēsturē. "Izvirzītie finanšu un nefinanšu mērķi ir sasniegti un darba uzdevumi izpildīti, atbilstoši "Latvijas Loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai," minēts vadības ziņojumā.

Tajā arī atzīmēts, ka "Latvijas loto" saimnieciskā darbība 2020.gadā tika balstīta uz ilgtspējīgu uzņēmuma attīstību un ilgtspējīgu spēļu politiku, sniedzot pakalpojumus sociāli atbildīgā veidā, nodrošinot pircēju interešu aizsardzību. Pērn Covid-19 pandēmijas dēļ "Latvijas loto" ir veikusi izmaiņas uzņēmuma darbības procesos, lai nodrošinātu sekmīgu darbības turpināšanu, pakalpojumu nepārtrauktību un pieejamību klientiem, ievērojot normatīvos noteikto.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS Latvijas Loto nākamgad varētu iesaistīties interaktīvo azartspēļu tirgū, informēja Finanšu ministrijā (FM).

Otrdien valdība aiz slēgtām durvīm uzklausīja FM informatīvo ziņojumu par Latvijas Loto darbības paplašināšanu.

Valdība lēma konceptuāli atbalstīt Latvijas Loto iesaistīšanos interaktīvo azartspēļu tirgū, tomēr pagaidām netiek atklātas detaļas, kādā veidā tas notiks.

FM atklāja vien to, ka Latvijas Loto interaktīvo azartspēļu tirgū plāno iesaistīties 2018.gadā, lai tādā veidā cīnītos ar nozarē pastāvošo ēnu ekonomiku. Tiesa, FM pagaidām neatklāja, cik lielas investīcijas nepieciešamas, lai Latvijas Loto varētu paplašināt savu darbību interaktīvā vidē.

Latvijas Loto pārstāve Aiga Roziņa apstiprināja, ka valdība šodien konceptuāli atbalstīja Latvijas Loto piedāvātā spēļu klāsta paplašināšanu, tādējādi, nodrošinot papildus nodokļu ieņēmumus valsts budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

VAS "Latvijas loto" pagājušajā gadā, pēc provizoriskiem datiem, strādāja ar 92,086 miljonu eiro apgrozījumu, kas ir par 16,6% vairāk nekā gadu iepriekš, vienlaikus kompānijas peļņa pieauga par 4% un bija 13,77 miljoni eiro, liecina "Latvijas loto" publiskotie finanšu dati.

"Latvijas loto" peļņa pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem jeb EBITDA pērn bija 21,575 miljoni eiro, kas ir par 6,2% vairāk nekā gadu iepriekš.

Finanšu pārskata vadības ziņojumā teikts, ka 2023.gadā "Latvijas loto" nodrošināja sešu valsts mēroga skaitļu izložu, divu skaitļu izložu papildspēļu, 38 valsts mēroga momentloteriju un 47 interaktīvo izložu organizēšanu. 2023.gada 31.decembrī izložu biļešu tirdzniecības tīklā darbojās 968 "Loto" termināļi.

Šogad kompānija plāno turpināt darbu atbilstoši "Latvijas loto" vidēja termiņa darbības stratēģijai 2022.-2024.gadam.

Jau vēstīts, ka 2022.gadā "Latvijas loto" strādāja ar 78,999 miljonu eiro apgrozījumu un 13,243 miljonu eiro peļņu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Simtgades loterijas otrās sērijas laimestu fonds būs 3,2 miljoni eiro

Zane Atlāce - Bistere,29.11.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā iedzīvotāju lielo atsaucību un atzīmējot Latvijas valsts 99. dzimšanas dienu, Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu - Simtgades loterija, piedāvājot otro sēriju ar jaunu dizainu, kuras plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro.

Simtgades loterijas pirmā sērija - teju miljons loterijas biļešu - tika realizēta septiņu mēnešu laikā. Arī Simtgades loterijas otrās sērijas plānotais apgrozījums ir 5 miljoni eiro un laimestu fonds 3,2 miljoni eiro, kas ir 65 % no loterijas kopējo ieņēmumu vērtības. Ar Simtgades loterijas otrā dizaina sēriju tiek turpināta vērienīgā atbalsta programma vidējo izglītības iestāžu absolventiem - divu gadu laikā plānots ziedot vairāk nekā 400 000 eiro.

«Īsā laikā Simtgades loterija ir kļuvusi ne tikai par nozīmīgāko nacionālās momentloterijas projektu Latvijas Loto vēsturē, bet arī par populārāko momentloteriju iedzīvotāju vidū. Pateicoties iedzīvotāju atsaucībai, mums ir izdevies īstenot arī Simtgades loterijas sociālo mērķi - apgūt līdzekļus jauniešu talantu attīstīšanai. Jau 2018. gada pavasarī atbalstu 500 eiro apmērā saņems labākie vidējo izglītības iestāžu absolventi, ar Simtgades loterijas otro sēriju mēs turpinām atbalsta programmu spožākajiem jaunajiem talantiem. Paldies ikvienam par līdzdalību, kopā mēs varam sasniegt vairāk - labas lietas notiek!» saka Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pagājušajā nedēļā VAS "Latvijas loto" momentloterijā "Miljons" otro reizi laimēts viens miljons eiro, pavēstīja kompānijā.

Laimētāja ir rīdziniece, kura strādājusi finanšu un ražošanas nozarēs, taču tagad ir pensijā.

Kā norāda laimesta ieguvēja, laimesta lielāko daļu viņa plāno dāvināt bērniem un mazbērniem, bet ideju, kā tērēt savu laimesta daļu, patlaban vēl neesot.

"Latvijas loto" skaidro, ka viss laimests rīdziniecei tiks izmaksāts ne vairāk kā divos maksājumos 30 dienu laikā.

Kā atzīmē "Latvijas loto" pārstāvji, likums par iedzīvotāju ienākuma nodokli paredz, ka no loteriju laimestiem virs 3000 eiro laimētājam ir jānomaksā iedzīvotāju ienākuma nodoklis un kopumā, pēc nodokļu nomaksas, laimētāja saņems 697 178 eiro. Atlikusī summa nonāks gan valsts, gan Rīgas pašvaldības budžetā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Mēneša laikā pārdots rekordliels Simtgades loterijas biļešu skaits

Zane Atlāce-Bistere,29.05.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Mēneša laikā, kopš Finanšu ministrija un VAS Latvijas Loto atklāja lielo Simtgades loteriju, pārdotas jau 180 000 loterijas biļetes, kas ir 18% no kopējā biļešu skaita.

Tas ir lielākais pārdoto loterijas biļešu skaits viena mēneša laikā Latvijas Loto momentloteriju vēsturē. Kopumā Simtgades loterijas sērijā ir 1 miljons loterijas biļešu. Simtgades loterija ir unikāla ar to, ka ietver vērienīgu stipendiju programmu, bet Simtgades loterijas biļešu dizainu veido piecu Latvijas mākslinieku darbi — sēriju atklājot ar Džemmas Skulmes darbu no cikla Kariatīdes; tagad pārdošanā tiek piedāvāts jau nākamais dizains ar Kristīnes Luīzes Avotiņas darbu Dzīves pamats.

Tam sekos Daces Lielās jūras gleznojums, Frančeskas Kirkes trīs dažādu Latvijas novadu līgavu vainagu attēlojums, Vilipsōna Meitene-arfa. Simtgades loterijas biļetes tirdzniecībā tiek ieviestas pakāpeniski. Vienlaicīgi tirdzniecībā nebūs pieejami visi biļešu dizaini.

Komentāri

Pievienot komentāru
Tirdzniecība un pakalpojumi

Simtgades loterija ir veiksmīgākā Latvijas Loto vēsturē

Armanda Vilcāne,10.01.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

«Ar rezultātiem esam ļoti apmierināti. Varētu teikt, ka šī ir veiksmīgākā momentloterija Latvijas Loto vēsturē – pirmo miljonu biļešu mēs pārdevām septiņos mēnešos, šobrīd pārdošanā ir jau otrais miljons un tūlīt beigsim darbu arī pie trešā,» par Simtgades loteriju intervijā DB stāsta VAS Latvijas Loto valdes priekšsēdētāja Maija Kubli.

Fragments no intervijas

Kā radās ideja par Simtgades loterijas nepieciešamību?

Izstrādājot simtgades svinību plānu, Finanšu ministrija deva Latvijas Loto uzdevumu radīt īpaši simtgadei veltītu loteriju. Biļetes rotā latviešu mākslinieku darbi, bet iegūtie līdzekļi nodrošinās stipendiju programmu Latvijas vidējo mācību iestāžu izcilāko absolventu atbalstam. Paredzams, ka Latvijas Loto programmas finansēšanai valsts budžetā novirzīs vairāk nekā 400 tūkstošus eiro, tas nozīmē, ka ikviens cilvēks, kurš iegādājas loterijas biļeti, veido ne tikai balvu fondu, bet arī atbalsta mūsu jauniešus. Katra Latvijas skola šai stipendijai izvirzīs savu talantīgāko skolēnu, kas šo stipendiju arī saņems. Tā būs vienreizēja stipendija 500 eiro apmērā, ko absolvents varēs izmantot pēc saviem ieskatiem. Jāuzsver, ka projekta laikā tiks atbalstīti jaunieši katrā Latvijas vidējās izglītības iestādē. Šobrīd Izglītības ministrija ir aprēķinājusi, ka Latvijā šādas iestādes ir vairāk nekā 200. Finanšu ministrijas izmaksāto stipendiju izcilnieki saņems nākamā mācību gada nogalē.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nodokļu paaugstināšana sarūkošiem azartspēļu segmentiem nav racionāla, intervijā sacīja Latvijas Spēļu biznesa asociācijas prezidents Arnis Vērzemnieks.

Viņš norādīja, ka Latvijā kopš 2019.gada ieņēmumi no spēļu automātiem ir samazinājušies par vairāk nekā 40%, bet ieņēmumi no kazino galdiem - par vairāk nekā 50%, kamēr ieņēmumi no interneta azartspēlēm ir pieauguši par vismaz 100%, un paaugstināt nodokli visiem šiem spēļu segmentiem vienādi par 20% nav pareizi.

"Ar nodokļu paaugstināšanu vēl vairāk bremzēt segmentu, kas samazinās, nav racionāli," atzīmēja Spēļu biznesa asociācijas prezidents.

Vērzemnieks norādīja, ka pērn interaktīvo azartspēļu segments sasniedza gandrīz pusi no kopējā azartspēļu patēriņa Latvijā, kamēr vēl 2019.gadā lielāko daļu veidoja klasiskās azartspēles, to īpatsvaram esot 70% apmērā. Šāda tendence nav tikai Latvijā, bet notiek visā Eiropā un arī pasaulē.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Atklāj Simtgades loterijas trešo sēriju un izsludina mākslas darbu konkursu

Monta Glumane,23.04.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Finanšu ministrija (FM) un VAS «Latvijas Loto» turpina Latvijas nacionālās momentloterijas projektu Simtgades loterija, piedāvājot jau trešo biļešu sēriju, informē FM.

Uz Simtgades loterijas trešās sērijas biļetēm apskatāmi Latvijas Mākslas akadēmijas jauno mākslinieku darbi – Annas Pabērzas darbs Zeme, Kristīnes Kutepovas darbs Dabas spēks, Dāvja Ozola darbs Pietura, Alises Bēržvades darbs Tilts pār Daugavu un Lauras Veļas darbs Iebridu Brikšņos.

«Simtgades loterija ir unikāls produkts, kas strauji guvis popularitāti iedzīvotāju vidū. Turklāt tā kalpo cēlam mērķim – līdzekļu vākšanai spožāko Latvijas jauniešu atbalstam, kuri jau šogad katrā vidējās izglītības iestādē Latvijā saņems pirmās stipendijas. Būšu lepna paviesoties kādā no svinīgajiem izlaiduma pasākumiem, lai sastaptu absolventus un pasniegtu Pateicības rakstus Simtgades izcilniekiem par viņu centību un aizrautību. Savukārt caur mākslas darbiem aicinu ieraudzīt, apzināt, un godināt Latvijas vērtības no paaudzes paaudzē. Uzskatu, ka Simtgades loterijas biļetes ir kā vēstnesis, kas kā mazs mākslas darbs – kā glezna, kā pastkarte – ienes mākslinieku izcilo veikumu un Latvijas vērtības teju katrā mājā,» pastāsta Finanšu ministre Dace Reizniece - Ozola.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Valdība atbalsta vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā

Žanete Hāka,18.08.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ceturtdien, 18. augustā, Ministru kabinets (MK) iepazinās ar Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par priekšlikumiem valsts budžeta ieņēmumiem un izdevumiem 2017. gadam un ietvaram 2017. – 2019.gadam, informē FM.

Apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, valdība atbalstīja vairākus priekšlikumus, kas nodrošinās lielākus ieņēmumus nākamā gada budžetā. Kopējā fiskālā ietekme 2017. gadā no šiem priekšlikumiem ir 3,1 miljons eiro.

Ņemot vērā budžeta izdevumu pieprasījumu apmēru, MK noteica, ka valsts kapitālsabiedrības minimālo dividendēs izmaksājamo peļņas daļu 2017. gadā (par 2016. gadu) veic 85% apmērā no attiecīgās kapitālsabiedrības peļņas un 2018. gadā 80% (par 2017. gadu). Savukārt 2019. gadā 70% (par 2018. gadu), vērtējot katras kapitālsabiedrības stratēģijā noteiktos mērķus.

Tāpat valdība vienojās par uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) zaudējumu pārnešanas iespēju ierobežošanu. Priekšlikums paredz, ka, sākot ar taksācijas periodu, kas sākas 2017. gadā, un turpmākajos taksācijas periodos, iepriekšējo taksācijas periodu zaudējumus (sākot ar zaudējumiem, kas radušies taksācijas periodā, sākot ar 2008. gadu un turpmākajos taksācijas periodos) ir tiesības segt apmērā, kas nepārsniedz 75% no attiecīgā taksācijas perioda ar UIN apliekamā ienākuma.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Izložu un loteriju rīkotājs VAS «Latvijas Loto» 2016. gadā ir audzējis gan apgrozījumu, gan peļņu. Uzņēmums ziņo, ka ir izpildījis nostādītos uzdevumus un mērķus 2016. gadam.

Rādītājs, EUR 2016.gada 12 mēnešu rezultāts 2015. gada 12 mēnešu rezultāts Bilances kopsumma 14'202'671,00 11'645'410,00 Neto apgrozījums 29'317'833,00 24'685'943,00 Neto peļņa 5'000'878,00 4'027'224,00

Kompānijas vadība savā neauditētajā pārskatā arī informē, ka gada nogalē noslēgts jauns līgums ar Maxima Latvija par sadarbības paplašināšanu loteriju produktu tirdzniecības jomā, 2016.gada martā tika ieviests mājas lapas responsīvais dizains, kas piemērots ērtai lietošanai no mobilajām ierīcēm, uzsākti Swedbank Gateway pakalpojuma ieviešanas darbi un turpināti digitālā mārketinga darbi meklētājprogrammu optimizācijas, e-pastu mārketinga, kā arī Latvijas Loto interneta vietnes satura, dizaina un funkcionalitātes uzlabošanas jomā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ar cēlu mērķi - lai ierobežotu Covid-19 izplatību Latvijā - ir pieņemts lēmums slēgt visas legālās interaktīvo azartspēļu vietnes, tādējādi radot vislabvēlīgākos apstākļus nelegālajiem azartspēļu organizatoriem, kuru daļa jau tāpat 2019. gadā Latvijā bijusi ap 38%.

Nozare vērtē, ka 30 dienas ir kritiskais posms un pēc tam liela daļa spēlētāju jau būs nokļuvuši nelegālajā tirgū, un atgriezt legalajā tirgū viņus būs grūti. 22. martā Saeimā tika pieņemts likums "Par valsts apdraudējuma un tā seku novēršanas pasākumiem sakarā ar Covid -19 izplatību", kura 8. punkts ārkārtas situācijas laikā aizliedz organizēt azartspēles un izlozes, izņemot interaktīvās azartspēles, skaitļu izlozes un momentloterijas. Taču jau šī paša likuma nākamais 9. punkts saka: ka "uz šā likuma darbības laiku Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija aptur visas azartspēļu organizēšanas licences gan fiziskajās azartspēļu organizēšanas vietās (kazino licence, spēļu zāles licence, bingo zāles licence), gan interaktīvajā vidē, izmantojot elektronisko sakaru pakalpojumu starpniecību".

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Vidusskolu izcilākie absolventi saņems simtgades stipendijas

Zane Atlāce - Bistere,02.07.2018

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Atzīmējot Latvijas simtgadi, Finanšu ministrija (FM) īsteno līdz šim nozīmīgākā Latvijas nacionālās momentloterijas projekta «Simtgades loterija» tālejošo mērķi – atbalstīt Latvijas izcilākos vidējās izglītības iestāžu absolventus un no šī gada 2. jūlija tiks uzsākta stipendiju 500 eiro apmērā izmaksa 346 šī gada labākajiem absolventiem, informē FM.

«Mūsu cilvēki ir Latvijas lielākā vērtība, tāpēc man ir liels prieks, ka sadarbībā ar »Latvijas Loto« un ar Izglītības un zinātnes ministrijas atbalstu varam īstenot skolēnu skaita ziņā līdz šim vērienīgāko stipendiju projektu Latvijā. Tas ir unikāls projekts, kas veido mākslas un cēlu mērķu sinerģiju. Lai tas kalpo kā papildu motivācija tiem jauniešiem, kas tikai uzsāks jauno mācību gadu izlaiduma klasēs, ar degsmi, neatlaidību un neizsīkstošu enerģiju tiekties pēc augstiem rezultātiem gan mācībās, gan ārpusskolas aktivitātēs,» norāda finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola.

Jāatzīmē, ka Simtgades stipendijas projekts turpināsies arī nākamajā gadā, kad izglītības iestādēm būs iespēja izvirzīt vienu 2018./2019. mācību gada labāko absolventu Latvijas Simtgades stipendijas saņemšanai. Finanšu ministrija pateicas visām Latvijas vidējās izglītības iestādēm, kas izvirzīja un pieteica vienu 2017./2018. mācību gada absolventu, kurš pelnījis saņemt atbalstu sava prasmju un talantu pilnveidošanai.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pēdējos gados jaunas akciju sabiedrības tiek reģistrētas aizvien mazāk. Ja vēl 2018. gadā reģistrētas 52 akciju sabiedrības, tad turpmākajos gados to skaits ievērojami sarucis. Pērn bijušas vien 14 jaunas akciju sabiedrības, liecina Lursoft IT pētījums.

Aizvadītā gada 1. jūlijā spēkā stājās grozījumi Komerclikumā, kas cita starpā nosaka akciju sabiedrībām pienākumu atklāt savus akcionārus. Informāciju par akcionāriem akciju sabiedrībām jāatklāj līdz š.g. 30. septembrim. Gadījumos, kad minētā prasība netiks izpildīta, akciju sabiedrībai var tikt piemērota vienkāršotā likvidācija.

Pētījuma dati liecina, ka vairāk nekā trešdaļa no visām akciju sabiedrībām (37,6%) reģistrētas vēl pirms 2000. gada un akciju sabiedrību vidējais vecums jau pārsniedz 18 gadus. “Lursoft IT” dati rāda, ka šobrīd Latvijā reģistrētas 899 akciju sabiedrības, taču, neskatoties uz to, ka līdz 30. septembrim, kad jābūt atklātai akcionāru informācijai, atlikuši vairs mazāk nekā trīs mēneši, to izdarījuši vien 35%.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc 15.augusta kļūs skaidrāks, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu biržā tiks runāts

LETA,25.05.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Tas, par kuru valsts kapitālsabiedrību virzīšanu akciju daļējai kotācijai biržā turpmāk būs runa, kļūs skaidrāks pēc 15.augusta, kad kapitāldaļu turētājiem ir jāiesniedz atbildes, kā viņi redz nākamo četru gadu perspektīvu un kas uzņēmumiem būs nepieciešams attīstības mērķu finansēšanai, intervijā sacīja Finanšu ministrijas (FM) valsts sekretāra vietniece finanšu politikas jautājumos Līga Kļaviņa.

Valdības šomēnes skatītajā informatīvajā ziņojumā par kapitāla tirgus aktivizēšanas iespējām bija pieminētas trīs kapitālsabiedrības - nesen dibinātais vēja parku uzņēmums "Latvijas vēja parki", Latvijas nacionālā aviokompānija "airBaltic" un gāzes pārvades sistēmu operators "Conexus Baltic Grid".

Savukārt FM prezentācijā valdībai tika pieminēti arī elektrības pārvades un sadales operatori "Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls", sakaru operatori "Latvijas mobilais telefons" un "Tet", kā arī Rīgas pašvaldības kapitālsabiedrības "Rīgas siltums" un "Rīgas ūdens".

Kļaviņa tomēr uzsver, ka uzņēmumi, kuri ir minēti ziņojumā, vairāk kalpo kā piemēri.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

2020. gada Ilgtspējas indeksa rezultāti liecina, ka vietējo uzņēmumu un organizāciju interese un izpratne par atbildības un ilgtspējas principiem pieaug. Šogad kopējais novērtējuma dalībnieku sniegums sasniedza 75,4%, kas ir teju par 30% vairāk nekā pirmajā novērtējumā 2010. gadā.

Ilgtspējas indeksa augstākajai jeb platīna kategorijai šogad kvalificējās 19 uzņēmumi. Divi no tiem šo vērtējumu saņēmuši pirmo reizi – "LDz Cargo" un "Rīgas Siltums" pievienojās organizācijām, kas platīna kategoriju ieguvušas jau iepriekšējos gados: "Augstsprieguma tīkls", "Balta", "Baltic International Bank", "Cēsu alus", "Coca-Cola HBC Latvia", "Latvenergo", "Latvijas Autoceļu uzturētājs", "Latvijas dzelzceļš", "Latvijas Loto", "Rimi Latvia", Rīgas tehniskā universitāte, "Sadales tīkls", "SEB banka", "Schwenk Latvija", Starptautiskā lidosta "Rīga", "Swedbank" un "Ventspils reiss".

"Korporatīvajā vidē ilgtspēja jau sen nav modes tendence. Tas ir organizāciju dzīvesveids, kam ir ļoti nozīmīga ietekme gan uz to izaugsmi, gan sabiedrību, gan arī valsts un pasaules attīstību kopumā. Tāpēc pozitīvi vērtējams ir fakts, ka Latvijā aizvien vairāk organizāciju sāk domāt par ilgtspējīgu un atbildīgu uzņēmējdarbības praksi.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Komentāri

Pievienot komentāru
Ekonomika

Ilgtspējas indeksa platīna kategorijā iekļuvuši septiņi uzņēmumi

Zane Atlāce-Bistere,02.06.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Demonstrējot augstāko sniegumu ilgtspējas un korporatīvās atbildības jomā Latvijā, Ilgtspējas indeksā, kas šogad norisinājās jau astoto gadu pēc kārtas, platīna kategorijā iekļuva septiņi uzņēmumi.

Nemainīgi augstu sniegumu, salīdzinot ar aizvadīto gadu, saglabāja – Latvenergo, Ventspils nafta termināls, CEMEX un RIMI Latvia, savukārt jaunpienācēji ir Latvijas Mobilais Telefons, SEB banka un Cēsu alus.

«Sakārtoti iekšējie procesi ļauj uzņēmumam būt daudz efektīvākam, produktīvākam un līdz ar to arī konkurētspējīgākam, kas šodienas apstākļos ir būtiski. Novērtējot savu sniegumu Ilgtspējas indeksa piecās kategorijās - stratēģija, tirgus attiecības, darba vide, vide un sabiedrība, uzņēmumu vadības komandas var viegli identificēt tās jomas, kurām jāpievērš pastiprināta uzmanība,» uzsver Korporatīvās ilgtspējas un atbildības institūta vadītāja Dace Helmane, norādot, ka vislielākais izaicinājums uzņēmumiem joprojām ir sniegums darba vides sadaļā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Ražošana

Izraudzīti pretendenti darbam Latvenergo padomē; starp kandidātiem arī Rubesa, Bičevskis un Liepiņš

LETA,16.12.2016

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS 'Latvenergo padomes locekļa amatu konkursa Nominācijas komisija izraudzījusies kandidātus, kurus piedāvāt apstiprināšanai akcionāram, tostarp AS RB Rail valdes priekšsēdētāju Baibu Rubesu, Ekonomikas ministrijas (EM) bijušo valsts sekretāra vietnieku un lidostas Rīga bijušo valdes priekšsēdētāju Andri Liepiņu, kā arī Latvijas Komercbanku asociācijas bijušo prezidentu un AS Valsts nekustamie īpašumi padomes locekli Mārtiņu Bičevski, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Rubesa, Liepiņš un Bičevskis aģentūrai LETA atteicās komentēt, vai ir izraudzīti darbam Latvenergo padomē.

Starp potenciālajiem kandidātiem tiek minēts arī bijušais DNB bankas vadītājs Latvijā Andris Ozoliņš, kā arī nacionālās aviokompānijas airBaltic valdes loceklis, Slovākijas pilsonis Martins Sedlackis, taču par šiem pretendentiem neesot pilnīgas skaidrības.

EM konkursā uz Latvenergo pieciem padomes locekļa amatiem, tostarp vismaz diviem neatkarīgajiem, pieteikšanās noslēdzās augusta beigās. Ministrija tolaik ziņoja, ka saņemts liels skaits pretendentu pieteikumu, proti, 80 no 10 pasaules valstīm. No Latvijas saņemts 61 pieteikums, no Igaunijas - pieci, no Lietuvas - trīs, no Somijas - trīs, no Dānijas - divi, no Zviedrijas - divi, kā arī pa vienam no Vācijas, Slovākijas, Čīles un Ēģiptes.

Komentāri

Pievienot komentāru
Nodokļi

Visaktīvākie Čeku loterijas dalībnieki – Rīgā un Pierīgā

Lelde Petrāne,31.03.2020

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Čeku loterijas pirmajā pusgadā izlozei tika reģistrēti 9 274 824 maksājuma čeki, kvītis vai biļetes, savukārt šā gada teju trīs mēnešos izlozei reģistrēti jau 3 658 688 maksājuma dokumenti, informē Valsts ieņēmumu dienests (VID). Čeku loterija Latvijā aizsākās 2019. gada 1.jūlijā un turpinās arī šogad.

Pirmajā pusgadā iesniegto datu analīze liecina, ka visaktīvāk VID rīkotajā Čeku loterijā piedalās rīdzinieki un Pierīgas iedzīvotāji. Loterijas pirmajos sešos mēnešos 41% loterijai reģistrēto maksājuma dokumentu ir no kases aparātiem, kas reģistrēti Rīgā, 16% - Pierīgā, bet 13,7 % - Kurzemē.

Saskaņā ar VID apkopotajiem datiem pirmajā pusgadā loterijai kopumā visvairāk čeku reģistrēti Rīgā (2 988 319 čeki), kam seko Pierīga (1 166 820), Kurzeme (999 720), Latgale (562 328), Vidzeme (791 525) un Zemgale (772 322).

Pētījumu centra SKDS visā Latvijas teritorijā veiktā aptauja* atklāj, ka par Čeku loteriju šā gada janvāra izskaņā bija informēti 85% Latvijas iedzīvotāju, bet vidēji katrs piektais (21%) respondents atzina, ka tagad pievērš lielāku uzmanību tam, vai tiek izsniegts čeks.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Valstība pirmdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto likumprojektu par valsts budžetu 2025.gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027.gadam, kurā valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Par galveno valsts prioritāti noteikta valsts iekšējā un ārējā drošība.

Nākamā gada vispārējās valdības budžeta deficīts plānots 1,3 miljardu eiro jeb 2,9% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Budžetā plānots noteikt maksimālos valsts parāda griestus 2025.gada beigās 21 miljarda eiro apmērā jeb 47,3% no IKP. Savukārt IKP nākamgad plānots 44,379 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 30.oktobra vakarā pēc garām diskusijām pirmajā lasījumā atbalstījusi 2025.gada valsts budžeta projektu un tā saistošos likumprojektus.Par valsts budžetu un saistošajiem likumprojektiem nobalsoja 52 deputāti, pret bija 39 deputāti.

Iecerēts, ka budžetu otrajā, galīgajā lasījumā, Saeima sāks skatīt 4.decembrī.

Sākotnēji koalīcijai radās problēmas ar kvoruma nodrošināšanu, taču vēlāk balsu trūkums tika atrisināts, jo klātneesošās Saeimas deputātes Ingrīda Circene (JV) un Anna Rancāne (JV) uz sēdi tomēr ieradās.

Jau ziņots, ka Valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi nākamajā gadā plānoti 15,081 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 17,093 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar 2024.gada budžetu, 2025.gadā plānotie valsts budžeta ieņēmumi paredzēti par 583,2 miljoniem eiro lielāki. Savukārt valsts budžeta izdevumi 2025.gadā paredzēti par 876,5 miljoniem eiro lielāki nekā 2024.gada valsts budžeta likumā. Pamatbudžetā plānotie ieņēmumi veido 10,2 miljardus, bet izdevumi 12,7 miljardus eiro. Savukārt speciālajā budžetā ieņēmumi plānoti 5,2 miljardu eiro, bet izdevumi 4,7 miljardu eiro apmērā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

SuperBingo triumfs vai ieguldījumu kultūra – kam kalpo mūsu nodokļu politika?

Kārlis Purgailis, bankas Citadele meitas uzņēmuma CBL Asset Management valdes priekšsēdētājs,04.12.2024

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Virzot apstiprināšanai nākamā gada valsts budžetu, tiek plānots celt nodokļa likmi ienākumiem no kapitāla pieauguma. Vai nonākam situācijā, kad azartspēlēm un izlozēm ir labvēlīgāki nodokļu piemērošanas nosacījumi nekā ilgtermiņa ieguldījumiem?

Par Latvijas iedzīvotāju finanšu pratības uzlabošanu jau daudzus gadus cīnās finanšu nozares pārstāvji un arī publiskā sektora struktūras, piemēram, Latvijas Banka. Tomēr reālas motivējošas darbības, lai veicinātu iedzīvotāju ieguldījumus, piemēram, nodokļu jomā ir ļoti maz. Gluži pretēji, virzot 2025. gada valsts budžeta projektu, tiek palielināta kapitāla pieauguma likme no 20 % uz 25,5 %.

Nonākam situācijā, kurā iedzīvotāji, kas veido ilgtermiņa uzkrājumus, piemēram pensiju 3. līmenī, uzkrājošajā dzīvības apdrošināšanā vai arī ilgāka termiņa korporatīvajos parādu vērtspapīros, tiks aplikti ar lielāku nodokli arī par kapitāla pieaugumu, kas izveidojies līdz 2025. gadam, bet termiņa dēļ vēl nav realizēts. Ar Finanšu nozares asociācijas starpniecību esam iesnieguši priekšlikumus likumdevējam, lai novērstu šādu negodīgu ilgtermiņa uzkrājēju “sodīšanu”, tomēr atbalstu priekšlikumiem nesaņemam.

Komentāri

Pievienot komentāru