Kopš iestāšanās eirozonā Latvija Eiropas Stabilitātes mehānismam (ESM) veikusi divus maksājumus par kopējo summu 88,48 miljoni eiro.

ESM ir eirozonas dalībvalstu veidota starptautiska finanšu institūcija, kuras līdzekļi būs pieejami problēmās nonākušu eirozonas valstu situācijas risināšanai. Pašreizējā palīdzības programma Grieķijai netiek finansēta no ESM. Starptautiskā aizdevuma programma Grieķijai tiek finansēta no cita mehānisma - Eiropas Finanšu stabilitātes fonda (EFSF), kurā Latvija nav veikusi iemaksas, tāpēc Latvijas nodokļu maksātāju līdzekļi pašlaik nav novirzīti Grieķijai, pastāstīja Finanšu ministrijas (FM) Komunikācijas departamenta direktors Aleksis Jarockis.

Lai varētu lemt par ESM līdzekļu izlietošanu finanšu palīdzībai, būs nepieciešami lēmumi arī nacionālajā līmenī.

Ja tiks sākta trešā palīdzības programma Grieķijai, kurai aizdevumu nodrošinās no Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM), tad ESM Grieķijai izmaksājamos līdzekļus aizņemsies starptautiskajos finanšu tirgos, nevis tos iemaksās ESM dalībvalstis. Dalībvalstu iemaksas ESM kapitālā tiešā veidā netiks izmantotas Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmā, informē Finanšu ministrija (FM).

Latvija kopš pievienošanās eirozonai un ESM ik gadu piecus gadus iemaksā ESM ap 44 miljoniem eiro neatkarīgi no tā, vai ESM līdzekļi tiek izmantoti kādām vajadzībām. Iemaksājot ESM, Latvija kļūst par ESM mehānisma līdzīpašniekiem jeb iegādājas ESM kapitāla daļas.

Jāuzsver, ka Latvijas balsstiesība ir līdzvērtīga jebkurai citai eirozonas dalībvalstij, kas veikusi iemaksas ESM. Tā valdē ir visi eirozonas finanšu ministri. Katram ministram ir viena balss.

No Latvijas iemaksātie līdzekļi ESM netiks izmaksāti Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmai. Šī nauda nonāk ESM. ESM par to iegādājas augsti likvīdus vērtspapīrus. Visu dalībvalstu iemaksātie līdzekļi veidos 70 miljardus eiro, kas ir paredzēts kā drošības buferis un ļauj ESM saņemt augstāko iespējamo reitingu finanšu tirgos AAA.

Latvijas Republika, kas 2014. gada 1. janvārī pievienojās eirozonai, 13. martā kļūs par Eiropas Stabilizācijas mehānisma (ESM) 18. dalībvalsti, atgādina Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā.

2013. gada jūlijā Eiropas Savienības Padome oficiāli apstiprināja Latvijas pievienošanos eirozonai ar 2014. gada 1. janvāri. Latvijas valdība pēc tam nosūtīja pieteikumu par iestāšanos ESM, kuru 2013. gada oktobrī apstiprināja ESM valde. Saskaņā ar ESM līgumu valsts kļūst par ESM dalībnieci 20 dienas pēc tam, kad ir iesniegts «pievienošanās tiesību akts» (t.i., valsts tiesību akts, kas apstiprina ESM līguma ratifikāciju). Latvija šīs juridiskās saistības izpildīja 21. februārī, kas ļāva Latvijai oficiāli pievienoties ESM pēc noteiktā laika perioda.

Latvija piedalīsies ESM lēmumu pieņemšanas procesā, deleģējot savus pārstāvjus valdē un direktoru padomē.

Piektdien, 17. jūlijā, ārkārtas valdības sēdē ministri, izvērtējot Grieķijas valdības ieviestās strukturālās reformas, piekrita, ka Latvijas finanšu ministrs Jānis Reirs var uzsākt sarunas par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju. Starptautiskais aizdevums Grieķijai tiks nodrošināts caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos, informē Finanšu ministrija.

«Grieķijas piemērs ļoti labi parāda, kādu kaitējumu valstij un tautai var nodarīt populisms. Tagad ir pēdējais laiks, lai grieķu valdība īstenotu strukturālās reformas, kā arī veiktu valsts budžeta izdevumu pārskatīšanu. Latvija ir ieinteresēta, lai, veicot reformas, Grieķija kā Eiropas Savienības, eirozonas un NATO dalībvalsts stiprinātu kopējo ekonomiku, drošību un stabilitāti,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Jānorāda, ka finanšu ministram valdības dotais mandāts uzsākt sarunas par palīdzības programmas uzsākšanu, ko caur ESM varētu piešķirt Grieķijai, nerada finansiālās saistības Latvijai. Par Saprašanās memorandu, kurā tiks iestrādāti rezultatīvi rādītāji, termiņi, kā arī finansējuma piešķiršanas apjomi Grieķijai, valdība lems atsevišķi. Tas varētu notikt augusta otrajā pusē, kad starptautiskie aizdēvēji un eirozonas dalībvalstis pabeigs darbu pie dokumenta sagatavošanas.

Iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt, šodien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Pēc eiro ieviešanas no 2014.gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012.gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt, skaidro laikraksts.

Svētdien, 12. jūlijā, eirozonas līderi ārkārtas samitā panāca vienošanos par jauno iespējamo Grieķijas starptautiskā aizdevuma programmu caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM), aizņemoties nepieciešamos līdzekļus ārējos tirgos. Ja Grieķijas valdība līdz 15. jūlija dienas beigām būs veikusi visas nepieciešamās reformas, eirozonas dalībvalstis izskatīs (valstu valdības vai nacionālie parlamenti) iespēju uzsākt sarunas ar Grieķiju par Saprašanās memoranda sagatavošanu.

«Eirozonas finanšu ministri ir skaidri pauduši nostāju – ar šantāžu un draudiem Grieķija nevarēs panākt rezultātu! Par aizdevuma programmas uzsākšanu var vienoties, tikai pildot valsts uzņemtās saistības. Tāpēc pirms uzsākt jauno aizdevuma programmu finanšu ministri ļoti rūpīgi izvērtēs paveiktās reformas,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Esošajā krīzes situācijā Grieķijas valdībai ir jāizpilda visi nosacījumi, īstenojot bargas un apjomīgas reformas, lai stabilizētu ekonomisko situāciju valstī, kā arī sakārtotu finanšu sektoru. Eirozonas valstu līderu un finanšu ministru pārliecība ir nelokāma – aizdevuma programma Grieķijai varētu tikt uzsākta, tikai veicot strukturālās reformas, kas sakārtotu Grieķijas tautsaimniecību.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Pirmdien, 3. martā, Rīgā ieradīsies Eiropas stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Reglings (Klaus Regling). Vizītes ietvaros ar ESM vadītāju tiksies finanšu ministrs Andris Vilks un Finanšu ministrijas valsts sekretāre Sanita Bajāre. Vizīte ilgs no 3. līdz 4. martam, informē Finanšu ministrija.

Pēc finanšu ministra aicinājuma Klauss Reglings Rīgā tiksies arī ar Ministru Prezidenti Laimdotu Straujumu, Latvijas bankas prezidentu Ilmāru Rimšēviču, atbildīgajām Saeimas komisijām un Eiropas komisijas pārstāvniecību Latvijā. Tāpat ESM vadītājs Latvijas Universitātē uzstāsies ar vieslekciju Kā Eiropa pārdzīvo eiro krīzi.

Klausa Reglinga vizīte Latvijā notiek Latvijas pievienošanās ESM ietvaros. Kā ziņots, šā gada 30. janvārī Saeima galīgajā lasījumā atbalstīja Latvijas iestāšanos ESM un likumu par Latvijas pārstāvību ESM valdē un direktoru padomē. Latvija kļūs par ESM 18. dalībnieci šā gada 13. martā, kad spēkā stāsies ESM līguma nosacījumi.

Jaunās palīdzības programmas tapšana nemaina faktu, ka Grieķijas pašreizējais parāds nav apkalpojams.

Arī Latvija ir devusi zaļo gaismu sarunām par starptautiskā aizdevuma programmas sagatavošanas uzsākšanu starp Eiropas Komisiju un Grieķiju, ziņo Ministru kabinets. Finanšu ministra Jāņa Reira pilnvarošana šīm sarunām reizē ir arī īsa atbilde uz to, vai parlaments jaunā aizdevuma veidošanās fāzē tiek iesaistīts. Nē, netiek.

Tā kā Grieķija nav atmaksājusi savu jūlija sākumā pienākošos 1,6 mljrd. EUR parādu Starptautiskajam Valūtas fondam un tam pēc statūtiem ir liegts tālāk piedalīties šīs valsts finansēšanā, jaunais aizdevums tiek plānots jau vien ar ES palīdzību jeb tikai caur Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM). Tā akcionāri ir visas eirozonas valstis, ieskaitot Latviju, un vairākās no tām par pašu jaunās palīdzības programmas sākšanu ir jālemj parlamentiem. DB jau norādīja (15.07.2015.), ka pēc Grieķijas laikraksta Ekathimerini analīzes parlamentārs lēmums būtu jāpieņem arī Latvijai, tomēr Latvijā pagājušajā nedēļā augstākajā politiskajā līmenī par to valdīja ļoti atšķirīgi redzējumi, līdz tika secināts, ka visa parlamenta iesaiste nav nepieciešama. Finanšu ministrija (FM) oficiāli ir uzsvērusi, ka Latvijas nodokļu maksātāju nauda tiešā veidā jaunā aizdevuma plānā netiek skarta. FM ierēdnis, kas gan nebija pilnvarots runāt oficiāli, sarunā ar DB skaidro shēmu, kuras dēļ paredzamā ESM aizdevuma nauda būs relatīvā drošībā. Proti, 700 mljrd. EUR lielais ESM tā struktūras dēļ statistikā neparādās kā nacionālo valstu saistības – tajā iemaksātā nauda faktiski nevairo ne, piemēram, Latvijas budžeta deficītu, ne valsts ārējo parādu.

Latvija, pievienojoties eirozonai, uzņēmās saistības veikt iemaksas Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) pamatkapitālā: kopā ap 170 miljoniem eiro (0,27% no ESM kapitāla). ESM ir finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm, tomēr vislielākā fonda «kliente» ir Grieķija, kura līdz šim aizņēmusies ap 40 miljardu eiro. Tas ir papildus jau eirozonas valstu un EFSF aizdotajiem 193 miljardiem eiro (Latvija šajos aizdevumos nepiedalās), tāpēc kopējais Grieķijas parāds ir izaudzis līdz 330 miljardiem eiro (ap 180% no IKP).

Laikam tikai retais tic, ka Grieķija spēs parādu atmaksāt pilnā apmērā, lai gan aizdevumu nosacījumi ir ļoti pretimnākoši: piemēram, ESM aizdevumiem ir gandrīz bezkuponu maksājumi ar pakāpenisku pamatsummas atmaksu, sākot no 20 gadiem un nākamo 20 gadu laikā. Tātad tos plānots pilnībā atmaksāt tikai pēc 40 gadiem, un nauda jāatdod pēc nomināla, pat ja šo gadu laikā būs bijusi liela inflācija.

Tas nozīmē, ka gadījumā, ja Grieķija dažādu apstākļu dēļ (piemēram, politiskā nestabilitāte, globāla finanšu krīze, nodokļu ieņēmumu sabrukums) nespēj vai atsakās atdot ESM parādu vai arī ESM dalībvalstis nolemj atlaist daļu parāda, piemēram, 10 miljardus eiro, tad visām ESM dalībvalstīm solidāri jāsedz zaudējumi, kas Latvijas gadījumā sastādītu 0,27% jeb ap 27 miljoniem eiro. Tā neapšaubāmi būtu nepatīkama ziņa Latvijas nodokļu maksātājiem. Lai gan pašreiz Grieķijas ekonomika pamazām atkopjas un nākamgad tiek plānota starptautiskās aizdevuma programmas izbeigšana, ir būtiski riski saistībā ar banku sektoru, kura lielākā daļa ir nonākusi valsts pārvaldībā. Banku sliktie kredīti pārsniedz 50%, un daudzi ar bažām gaida Eiropas Centrālās bankas (ECB) banku stresa testa rezultātus pēc jaunajiem IFRS 9 standartiem, kas var atklāt vēl lielākus zaudējumus un radīt finanšu nestabilitāti.

Eirozonas glābšanas fonds - Eiropas Stabilitātes mehānisms (ESM) - otrdien apstiprināja, ka tam nācies finanšu grūtībās nonākušajai Grieķijai izmaksāt 555 miljonus eiro.

Nedēļu pēc tam, kad eirozonas dalībvalstu finanšu ministri un Eiropas Centrālā banka (ECB) saasināja situāciju attiecībā uz palīdzības sniegšanu Grieķijai, šiem 555 miljoniem eiro vajadzētu Atēnām sniegt nelielu atelpu no valsts kreditoriem.

Mediji gan vēsta, ka sākotnēji ESM šos finanšu līdzekļus nav vēlējies piešķirt. Taču, ņemot vērā to, ka Grieķijai parādsaistību atmaksai martā vien nepieciešams iegūt astoņus miljardus eiro, atbalsts, ko sniedz ESM līdzekļi, ir vien relatīvs.

ESM izmaksātie finanšu līdzekļi iegūti no priekšrocību akcijām, kuras Grieķijas valdība ieguvusi, lai finanšu krīzē rekapitalizētu bankas, un naudas, kas vēlāk ieguldīta Grieķijas Finanšu stabilizēšanas fondā.

Svarīgi ir saglabāt eirozonu kā valstu «klubu», kas balstās uz principiem un noteikumiem

Ņemot vērā galvojuma apmēru un to, kas līdz šim ir noticis Grieķijā, Latvijas Banka diezgan stingri iesaka Latvijas valdībai rūpīgi izvērtēt visus riskus – cik liela ir Grieķijas uzticamība, vai viņi spēs pieņemt reformas, tās īstenot, un pēc tam arī parādu atdot, intervijā saka Latvijas Bankas ekonomiste Ieva Skrīvere.

Jūs esat viens no tiem cilvēkiem Latvijas Bankā, kas visvairāk seko līdzi notikumiem Grieķijā. Kā ekspertu vidū tika uztvertas ziņas, ka Eiropas valstu līderu starpā tomēr ir panākta principiāla vienošanās par trešo programmu?

No vienas puses, ir zināms optimisms, jo ir noplacis tas populisms, kas pēdējo mēnešu laikā nāca no Grieķijas valdības puses un apgalvoja: «Mēs gribam, lai mums palīdz, mēs gribam naudu, bet reformām mēs neesam gatavi.» Ir skaidrs, ka eirozona tādā ziņā ir «klubiņš» ar skaidriem noteikumiem, un, ja šos noteikumus neievēro, ir attiecīgas sekas. Un sekas šajā gadījumā ir tik nopietnas, ka kaut kādas reformas grieķi tomēr ir gatavi uzsākt. Lai gan domāju, ka pirmais pirmdienas rīta optimisms vairāk saistāms ar to, ka stundām garais samits ir noslēdzies. Tagad šis ir jautājums, kas jāizskata katrai valstij. Dažās tas jāapstiprina valdībai, dažās parlamentam ir jābalso par to. Mēs, Latvija, arī esam daļa no Eiropas Stabilitātes mehānisma. Vai mēs arī esam gatavi aizdot Grieķijai?

Ir pagājuši 8 gadi, kopš globālās finanšu krīzes, kas satricināja pasaules ekonomiku. Neraugoties uz monetārās politikas pūliņiem, pasaules attīstīto valstu tautsaimniecībās nav atgriezies līdz krīzei novērotais optimisms un izaugsme.

Gluži otrādi, Japānas centrālās bankas pūles ir koncentrētas, lai nepieļautu tautsaimniecības nonākšanu deflācijas spirālē, eirozonas centrālās bankas cenšas pārtraukt ieilgušo pārlieku zemas inflācijas posmu, bet ASV atgriešanās pie normāla procentu likmju līmeņa norit lēnāk, nekā sākotnēji tika gaidīts.

Pasaules attīstītajās valstīs tautsaimniecības reakcija uz monetāras politikas stimuliem ir kļuvusi neelastīgāka, un centrālo banku izmantoto instrumentu arsenāls, šķiet, ir tikpat kā izsmelts.

Veicot apjomīgo aktīvu pirkšanas programmu, Eirosistēmas jeb eiro zonas centrālās bankas ir veicinājušas kopējā ārpus banku sistēmas apritē esošā plašās naudas apjoma kāpumu, tomēr eirozonas tautsaimniecības izaugsme turpina stagnēt, lai gan izdevies novērst deflācijas draudus.

Starptautiskā reitingu aģentūra Fitch Ratings trešdien samazināja eirozonas glābšanas fonda - Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) - kredītreitinga nākotnes perspektīvu, šādu lēmumu skaidrojot ar Francijas ekonomikas problēmām.

Aģentūra ESM kredītreitingu saglabāja augstākajā - AAA - līmenī, taču nākotnes perspektīva samazināta no stabilas uz negatīvu.

Šāds lēmums pieņemts dienu pēc tam, kad Fitch bija samazinājusi Francijas kredītreitinga nākotnes perspektīvu arī uz negatīvu.

Aģentūra norāda, ka iespējama Francijas kredītreitinga samazināšana radītu bažas par ESM kredītspēju, ņemot vērā to, ka Francija ir nozīmīga fonda atbalstītāja.

Francija saskārusies ar nopietnu ekonomikas krīzi, valsts iekšzemes kopproduktam (IKP) piedzīvojot stagnāciju un bezdarbam saglabājoties augstā līmenī.

Turklāt septembrī Francijas valdība par diviem gadiem atlika Eiropas Savienībai pausto solījumu nākamgad samazināt budžeta deficītu zem 3% no IKP līmeņa.

Banku glābšanas programmas beigas iezīmē nodokļu maksātājiem svarīgu precedentu.

Eirozonas ceturtā lielākā ekonomika jaunajā gadā iesoļojusi ar noslēgtu Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) aizdevuma programmu. Pārējo starptautisko aizdevēju meklējušo eirozonas valstu starpā Spānijas precedents ir īpašs ar to, ka ESM aizdevums bija domāts precīzi banku sektoram un neierāva aizdevuma programmā visu valsti, kas kā likums saistās ar no malas uzspiestiem ekonomisko reformu noteikumiem. Parasti tas ir nozīmējis, ka par banku «nedarbiem» ir nācies maksāt arī no valstu budžetiem.

Atšķirībā no Kipras, Portugāles, Īrijas un Grieķijas 2012. gadā ESM piešķirtā kredītlīnija Spānijas bankām 100 miljardu eiro apmērā bija bez kādiem papildus noteikumiem valstij – līdz šim vienīgais šāds precedents, saņemot ES «kolektīvo» naudu. Arī programmas slēgšana jau nākamajā gadā pēc tās sākšanas norāda uz Spānijas gadījuma veiksmīgumu, Luksemburgā bāzētā ESM vadītāju Klausu Rēglingu citē euobserver.com.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

«Latvija uzņemas garantijas, ka kopumā piecos gados naudā un garantijās katrs Latvijas iedzīvotājs nodrošinās, ka tiks apmaksāti grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados 910 eiro apmērā no cilvēka,» citējot Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja Aivara Lemberga iknedēļas preses konferencē pausto, raksta ventspils.lv.

«Tātad pirmajos piecos gados katram Latvijas iedzīvotājam jāiemaksā eirozonas valstu, tādu valstu kā Grieķija, Spānija, Portugāle, Īrija un citu, glābšanas fondā 160 eiro. Un katram Latvijas iedzīvotājam jāgarantē, jāuzņemas saistības – ja būs vajadzīgs, iemaksās vēl 750 eiro no katra iedzīvotāja. Kopumā tas ir 910 eiro no cilvēka. Protams, es varu atļauties samaksāt 910 eiro, nenoliegšu, bet es domāju, ka ļoti daudziem tā ir ļoti liela nauda. Un diez vai Latvijas tautai būtu jāapmaksā grieķu bezjēdzīgie tēriņi iepriekšējos gados,» norādīja A. Lembergs.

Db.lv jau rakstīja, ka iestājoties eirozonā, Latvijai pastāv risks ne tikai iesaldēt vairākus miljardus eiro, bet dramatiskākajā scenārijā daļu no šīs summas pazaudēt. Pēc eiro ieviešanas no 2014. gada 1. janvāra Latvijai, līdzīgi, kā tas pienākas citām eirozonas valstīm, būs jāsāk veikt iemaksas 2012. gadā izveidotajā un dažkārt kritizētajā Eiropas stabilizācijas mehānismā (ESM). Šis finansiālas palīdzības fonds eirozonas valstīm aizstāj īslaicīgo Eiropas finanšu stabilitātes fondu un Eiropas finanšu stabilizācijas mehānismu, no kuriem 2010. – 2012.gadā tika izmaksāta simtiem miljardu eiro palīdzība parādu krīzē cietušajām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm, tostarp Grieķijai, Spānijai. Ja ES dalībvalstis ir disciplinētas un nenokļūst jaunās finanšu nepatikšanās, Latvijas izmaksas, līdzīgi kā prēmija par valsts finanšu veselības apdrošināšanu, būs salīdzinoši nelielas – virs 300 milj. eiro. Proti, tā ir maksa par pārliecību, ka negatīva ekonomiskā scenārija gadījumā paši saņemsim palīdzību, līdzīgi, kā tas bija 2009.gadā, kad no aizdevējiem varējām saņemti 7,5 mljrd. eiro. Bet problēmu gadījumā ESM no Latvijas var pieprasīt papildus teju piecas reizes lielāka apjoma finanšu līdzekļus. Turklāt pastāv risks ja ne visu, tad daļu naudas pazaudēt. Latvijas puse šobrīd gandrīz nepieļauj šādu situāciju rašanos, tikmēr, skatot pašreizējo situāciju, vairāki ES valstu analītiķi iezīmējuši potenciālos teju 80 miljardu eiro zaudējumus, ko Grieķijas dēļ varētu ciest Vācija, kuru turklāt pašu novājinājuši sniegtie aizdevumi, DB informēja Vācijā dzīvojošais Latvijas izcelsmes ekonomikas doktors profesors Jānis Ofmanis. Tādējādi Latvijas cena par līdzdalību sāk izskatīties lielāka, nekā to grib atzīt Latvijas Banka (LB) un valdība.

Bankām būs jaunas prasības attiecībā uz aizņēmumiem, izsniegtajiem kredītiem, kas kredītiestādes padarīs drošākas un stiprākas, vienlaikus tiek veikti pasākumi, lai stiprinātu eirozonas valstu ekonomisko noturību un krīzes pārvarēšanas mehānismu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Eiropas Komisijas viceprezidents Eiro un sociālā dialoga, kā arī finanšu stabilitātes, finanšu pakalpojumu un kapitāla tirgus savienības jomā Valdis Dombrovskis. Viņš norāda, ka pārmaiņas ir neizbēgamas, jo tādu nepieciešamību diktē iepriekšējā ekonomiskā krīze, kas sāpīgi skārusi ne vienu vien ES dalībvalsti.

Latvijā pašlaik ir pieteikts finanšu sektora uzraudzības kapitālais remonts. Vai visā ES arī notiks kaut kas līdzīgs?

Banku sektorā ir jānodala divas uzraudzības sistēmas – prudenciālā un cīņa ar naudas atmazgāšanu. Eiropas banku sistēmas kapitālais remonts kontekstā ar prudenciālo uzraudzību ir veikts jau pirms 4-5 gadiem, kad tika izveidota banku savienība – vienoti noteikumi, vienots uzraudzības un noregulējuma mehānisms. 2016. gadā Eiropas Komisija nāca klajā ar priekšlikumu paketi tālākai banku sektora stabilitātes nostiprināšanai. Likumdošanas darbs pie šīs banku paketes noslēdzās ar Eiropas Parlamenta balsojumu šī gada aprīlī. Tā bankām ES uzliek par pienākumu izpildīt starptautisko standartu (tā dēvētās Bāzeles) prasības. Ir noteikts ierobežojums – cik daudz bankas drīkst aizņemties naudu, lai aizdotu tālāk, tiek ieviesta prasība, kura faktiski bankas ierobežo īstermiņa aizdevumus izmantot ilgtermiņa kreditēšanai u.tml. Šo jauninājumu ieviešanas termiņi ir no 1,5 līdz 2 gadiem atkarībā no normas. Kamēr ES ievieš tikko nobalsotos standartus banku darbībā, tikmēr Bāzeles komiteja jau ir vienojusies par jauniem nosacījumiem un prasībām, kuras spēkā stāsies, sākot ar 2021. gadu, bet būs pārejas laiks līdz 2027. gadam. Eiropas Komisija jau ir uzsākusi konsultācijas par jauno standartu ieviešanu. Līdz ar šo prasību ieviešanu varēs sacīt, ka pēckrīzes regulējošais ietvars būs izveidots. Svarīgākie uzstādījumi – bankām jānodrošina lielākas kapitāla rezerves, lielāki likviditātes buferi, lai bankas varētu sekmīgi pārdzīvot iespējamus finanšu nestabilitātes vai tirgus turbulences periodus. Vienlaikus jāveic darbs pie tā dēvēto slikto kredītu īpatsvara samazināšanas, ir apstiprināts plāns slikto kredītu apmēra samazināšanai. Pašlaik ES vidēji slikto kredītu īpatsvars ir 3,3%, bet starp dalībvalstīm šis īpatsvars ir krasi atšķirīgs. Piemēram, Grieķijā slikto kredītu īpatsvars sasniedz 43,5% pēc summas, kam seko Kipra, Portugāle, Itālija, savukārt Latvijai – 6%, kas salīdzinājumā ar minētajām valstīm ir labs rādītājs, taču, vērtējot pret ES vidējo, arī Latvijai tā apmērs ir jāsamazina uz pusi. Ja prudenciālo jomu kontrolē Eiropas Centrālā banka, tad naudas atmazgāšanas uzraudzība ir valstu nacionālo kontroles dienestu pārziņā. Protams, cīņas ar naudas atmazgāšanu jomā (AML – anti money laundering) ir būtiski palielinātas prasības – ES direktīvu veidolā. Turklāt piektās ES AML direktīvas prasības vēl nav ieviestas, jo vēl nav iestājies attiecīgais termiņš. Ja izvirzītās AML prasības ES ir vienas no stingrākajām visā pasaulē, tad nacionālo kontroles dienestu uzraudzības līmenis varētu būt augstāks. Redzot situāciju ar daudzajiem naudas atmazgāšanas skandāliem ES dalībvalstīs, Eiropas Komisija nāca ar priekšlikumu dot lielākas tiesības Eiropas banku iestādei, kura varētu uzdot nacionālo valstu iestādēm īstenot noteiktus pasākumus, ja tiktu konstatēta šo iestāžu bezdarbība, vai īpašos gadījumos konkrētu banku sakarā arī rīkoties valstu kontrolējošo iestāžu vietā. Par šādu risinājumu salīdzinoši nesen ir panākta politiskā vienošanās, un Eiropas Parlaments to arī savā sesijā ir akceptējis, tagad notiek darbs pie tās iedzīvināšanas procedūrām.

Kopīga fiskālās disciplīnas ietvara veidošana ir ļoti daudzšķautņains jautājums gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES). No vienas puses, tā ir politiskā saspēle, kur arī Latvijai jāpieliek pūliņi, lai mūsu balsi Eiropā sadzirdētu un izveidotu mehānismu, kas nodrošina atbildīgu dalībvalstu budžeta politiku.

No otras puses, protams, fiskālās disciplīnas īstenošanu, pirmkārt, jāsāk savās mājās ar pavisam praktisku mērķi – pieejamā naudas apjoma saprātīga tērēšana, lai apmierinātu pēc iespējas vairāk vajadzību un dzīvotu labāk. Šajā rakstā pievērsīšos fiskālās disciplīnas padomes lomai un iespējām uzlabot fiskālo disciplīnu Latvijā un apskatīšu Eiropas Savienības fiskālās padomes līdzšinējo veidošanas gaitu.

Sabiedrībai no publiski pieejamās informācijas, kas mēdz būt arī virspusēja un politiski motivēta, ne vienmēr ir viegli saprast, vai īstenotā budžeta politika patiesi ved uz lielāku labklājību. Turklāt pat politikas īstenotājiem arvien grūtāk ir saprast, vai nosacījumi tiešām tiek izpildīti un cik objektīvi ir Eiropas Komisijas (EK) pieņemtie lēmumi, izvērtējot konkrētu dalībvalstu atbilstību regulās definētajiem atbildīgas budžeta politikas nosacījumiem. Ir vairāki ceļi, kā turpināt attīstības ceļu arī šajos apstākļos: var atņemt valstīm iespējas radoši lavierēt pa disciplīnas kritēriju džungļiem un budžeta lēmumu pieņemšanu centralizēt vai tomēr censties risināt pastāvošā mehānisma problēmas.

Latvijai nereti pārmet aizraušanos ar nerezidentu naudu, tomēr no tās nav jābaidās, bet gan jāseko, lai tā tiek ieguldīta sabalansēti. Tā intervijā Dienas Biznesam norāda Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) priekšsēdētājs Kristaps Zakulis. Savukārt jaunajām Eiropas prasībām banku sektoram Latvijas bankas jau lielākoties atbilst, tādēļ nekādu pārejas periodu nebūs.

Cik bankām izmaksāja eiro ieviešana?

Pašas bankas ir nosaukušas 30 milj. Ls. Mēs, protams, klusi cerējām, ka šis skaitlis būs mazāks, jo vairāki tirgus dalībnieki kopēja pieredzi no Igaunijas bankām. Tomēr ir arī sistēmu atšķirības, un nav iespējams, ka atbrauc Igaunijas kolēģis ar trīs gadus veciem špikeriem, un tas arī viss. Tā gluži nesanāca.

Ārvalstu medijos Latvijas ieiešanu eirozonā pavadīja runas, ka tagad caur Latviju eirozonā ieplūdīs netīrā nauda. Ja atmetam jau dzirdētos argumentus par uzraudzību un likviditāti, vai šādas bažas tomēr pastāv?

Mēs no savas puses nekādus papildu pievilcības faktorus neredzam. Nerezidentu bizness Latvijā drīz svinēs savu divdesmitgadi, un tā pirmsākumos par eiro neviens pat nesapņoja. Pēc globālajiem satricinājumiem nerezidentu aktivitāte Latvijā atgriezās jau 2009. gada vidū, kad šeit vēl bija daudz neskaidru jautājumu. Tādēļ tas, vai Latvijā lieto latus vai eiro (turklāt vairāk nekā puse nerezidentu klientu lieto ASV dolārus), mūsu skatījumā nav nekas tāds, kā kādam pilnai laimei būtu pietrūcis. Turklāt tas, ka mēs esam eirozonā, nozīmē, ka spersim arī otru soli un būsim iekšā vienotajā banku uzraudzības mehānismā. Neredzu nevienu iemeslu, kādēļ lai mēs banku uzraudzības jomā sāktu gulēt uz lauriem. Tādēļ es arī šādas spekulācijas nevaru apstiprināt.

Pastāv risks, ka Kipras parādu krīze var izplatīties arī uz citām eirozonas valstīm, ja vien šai Vidusjūras valstij steidzami netiks piešķirta palīdzība, pavēstījis Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) vadītājs Klauss Rēglings.

Sarunā ar Francijas laikrakstu Le Figaro ESM vadītājs uzsvēra, ka situācija Kipras finansēs ir galvenais pašreizējo satraukumu avots eirozonā un monetārajai savienībai ir pietiekoši daudz līdzekļu, lai spētu sniegt vajadzīgo aizdevumu.

Kiprai nepieciešama aptuveni 17 miljardus eiro liela starptautiskā palīdzība, kas ir gandrīz tikpat daudz kā valsts iekšzemes kopprodukta apjoms. Finanšu nedienas šajā valstī izraisīja Grieķijas ekonomiskās krīzes ietekme un Kipras banku sektors cieta pamatīgus zaudējumus Grieķijas parāda restrukturizācijas laikā.

«Lēmums mums nepieciešams tuvākajā laikā, pretējā gadījumā tas ir ievērojams risks eirozonai,» sacīja K. Rēglings. Paredzams, ka sarunas par Kipras starptautisko aizdevumu varētu tik atsāktas martā.

Izdarot eirozonai pakalpojumu Grieķijas nākamās aizdevumu programmas apstiprināšanai, vajadzētu patirgoties arī par savu saistību restrukturizāciju

«Par velti kokos tikai putni čivina» – šī atziņa neattiecas vien uz kinematogrāfiskiem dialogiem, bet gan ir skaudra dzīves patiesība.

Šāda principa ievērošana Latvijai būtu visai lietderīga eirozonas līmenī, risinot jautājumu par jauno aizdevuma kārtu Grieķijai.

Sevišķi vēl tad, ja atgūt aizdoto ir visai mazas cerības, kas savukārt nozīmē to, ka no 86 miljardu eiro aizdevuma garantēšanas no galvotājiem varam paši kļūt par daļas no šī apjomīgā kredīta maksātājiem.

Netiekot pie jauna aizdevuma vai vismaz apjomīgas parāda norakstīšanas un atlikušās aizņēmuma daļas atmaksas termiņa atlikšanas, Grieķija uzreiz kļūtu maksātnespējīga. Tādēļ faktiski var teikt, ka Baltijas valstis, piekrītot jaunajai aizdevuma programmai, zināmā mērā palīdz izstrēbt to, ko Eiropas lielvalstu līderi «savārīja» iepriekšējās desmitgades beigās un šīs desmitgades sākumā. Pie varas esošie Vācijā krietni vien papluinītu savu vēlētāju uzticību, ja izrādītos, ka aizdevumi eirozonas perifērijai ir bijusi simtos miljardu eiro mērāma kļūda.

Eiropas Komisijas (EK) priekšlikums veidot Eiropas Valūtas fondu (EVF) ļaus mazināt Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) lomu eirozonā, intervijā aģentūrai LETA stāstīja EK priekšsēdētāja vietnieks eiro un sociālā dialoga jautājumos Valdis Dombrovskis (V).

Starp EK sagatavotajām Eiropas ekonomikas un monetārās savienības padziļināšanas iniciatīvām minēta ideja finanšu krīžu noregulēšanai paredzēto Eiropas Stabilitātes mehānismu (ESM) aizstāt ar Eiropas Monetāro fondu (EMF). Dombrovskis jauno fondu nodēvēja par ekonomikas krīzes pārvarēšanas instrumentu.

«Pārveidojot ESM par EVF varēsim rēķināties ar iespējami mazāku SVF iesaisti eirozonas valstīs. Piemēram, SVF jau nepiedalījās pēdējā Grieķijas programmā. Būtībā EVF paredz jaunu funkciju - nodrošināt garantiju vienotajam rezolūcijas fondam banku savienības ietvaros. Proti, ja bankas nonāk grūtības, tad vienotā rezolūcijas padome pieņems lēmumu par to, kā rīkoties ar grūtībās nonākušām bankām, bet EVF šādām bankām nodrošinās nepieciešamo garantiju,» stāstīja EK viceprezidents.

Otrdien, 18. augustā, Ministru kabineta (MK) sēdē Latvijas valdība sniedza galējo apstiprinājumu nacionālajai pozīcijai par nepieciešamajiem pasākumiem, kas jāveic Grieķijai, lai stabilizētu situāciju, un nepieciešamajiem lēmumiem Grieķijas makroekonomiskās korekcijas programmas noslēgšanai. Apstiprinātajā pozīcijā ietverti arī Saeimas Eiropas lietu komisijas deputātu rosinātie grozījumi.

«Latvijas pozīcija šajā jautājumā ir stingra. Grieķijai maksājumi netiks nodrošināti, ja tā neīstenos reālas reformas valsts ekonomiskās situācijas stabilizēšanai un ekonomikas izaugsmei. Būs reāli darbi - būs arī maksājumi! Šo mēnešu laikā kopīgi ir veiktas rūpīgas sarunas un pieņemti pārdomāti lēmumi. Visa Eiropa un arī Grieķija izprot savu atbildību palīdzības sniegšanā un uzdotā godprātīgā pildīšanā,» norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

Lai pilnībā izslēgtu iespēju, ka Latvijai šīs programmas laikā kādā brīdī varētu rasties zaudējumi, pozīcijā uzsvērta nostāja neatbalstīt nekādus risinājumus (ja tādi tiktu meklēti Grieķijas parāda norakstīšanai), kas radītu nepieciešamību Latvijas valstij rezervēt jaunus finanšu līdzekļus iemaksai Eiropas Stabilitātes mehānismā (ESM). Tas būtu iespējams tikai tad, ja Latvijai šāds kapitāla pieprasījums tiktu pilnā apmērā kompensēts, tādējādi neradot nekādu slogu Latvijas budžetam. Latvijas pārstāvim ESM valdē būs pienākums izmantot veto tiesības, ja kompensācija netiks nodrošināta.