Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Pirms tam dzinies pakaļ slepkavām un pedofiliem, Guntis Bojārs aiz muguras atstājis darbu avīzē Diena un atvēris savu interneta portālu. Portālu – sievietēm. Viņa grāmata Zīda čūska pagājušā gada nogalē bija desmit pirktāko vidū – blakus bestselleriem un klasiķiem.

"..zini, Žak, viņš atkal man zvanīja un taujāja, vai es neesot Žoržs ..un zini, man beidzot bija gana, es viņam pateicu to, ko viņš ik reizes tik ļoti no manis gaidīja ..jā, es esmu Žoržs, un es regulāri guļu ar jūsu sievu, un vismaz kādam taču ir ar viņu jāguļ.."

Grāmata ir ļoti personiska... Aizvēru to un domāju – kāpēc tu to darīji – vai tam vajadzīga drosme, izmisums, mazohisms?

Latvijā pirmo reizi izstrādāts datu algoritms, kas ļauj noteikt konkrēto TV skatītāju interesējošo saturu un precīzi "nomērķēt" reklāmu uz reklāmdevēju interesējošo mērķauditoriju

Kopā ar internetu izaugušās paaudzes jau pieradušas pie personalizētajām reklāmām globālajā tīmeklī. Atliek tikai pameklēt informāciju par vienu vai otru lietu, lai nākamajās nedēļās meklētie produkti un tiem līdzīgie viens pēc otra paši "uzmeklētu" potenciālo pircēju. Televīzija šajā ziņā ilgstoši bijis neapgūts lauciņš, kur visi skatītāji joprojām vēro vienādas reklāmas. Pieaugušajiem rāda bērnu rotaļlietas, pusaudžiem – autiņbiksītes un bērniem –

izdevīgākos piedāvājumus pārtikas veikalā. Taču tas drīzumā varētu mainīties. Tehnoloģiju un izklaides uzņēmums "Tet" sadarbībā ar Latvijas Universitātes pētniekiem izstrādājuši un nupat prezentējuši inovatīvu datu algoritmu, kas ļaus reklāmdevējiem ne vien piemeklēt konkrētas mērķauditorijas uzrunāšanai piemērotāko laiku, TV kanālu un raidījumu, bet arī rādīt to mājās, ko redzēs īstais skatītājs.

28 % iedzīvotāju ik mēnesi uzkrājumiem novirza vairāk nekā 50 latus, liecina GE Money Bank pētījums.

Salīdzinot ar šā gada 1. ceturksni, 2. ceturkšņa beigās uzkrājumus veidoja jau vairāk nekā puse jeb 59 % Latvijas iedzīvotāju.

Vēl šā gada marta beigās 51 % Latvijas iedzīvotāju norādīja, ka uzkrājumus neveido, jo tam neatliekot naudas, bet summas virs 50 latiem katru mēnesi uzkrāja vien 17 % respondentu.

Kopš 1. ceturkšņa ir redzamas pārmaiņas arī tajā ziņā, kā nauda tiek uzkrāta. Lielākas summas biežāk tiek noguldītas pelnošos banku produktos, bet mājās «zem matrača» vai norēķinu kontā tiek glabātas salīdzinoši nelielas summas – 36-50 lati mēnesī.

Marta beigās 8 % respondentu ik mēnesi novirzīja bankas depozītā 100-200 latu, tad jūlija beigās šādi rīkojas jau 32 %, norāda GE Money Bank uzkrājumu un investīciju produktu vadītājs Aleksandrs Čerņagins.

Šonedēļ Valsts policija aizturēja trīs vīriešus, kuri tiek turēti aizdomās par vismaz 20 šajā vasarā izdarītām zādzībām no Sarkandaugavas un Vecmīlgrāvja dzīvokļiem, ofisiem, darbnīcām un kāpņu telpām laika posmā no 2017. gada jūnija līdz augustam, informē Valsts policijas (VP) Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Gita Gžibovska.

Veicot vairākas kratīšanas vīriešu dzīvesvietās un pārbaudot lombardus, policisti ir atguvuši daļu no nozagtajām mantām. Saistībā ar notikušo uzsākti vairāki kriminālprocesi un šobrīd policija skaidro katra aizturētā vīrieša lomu minētajos noziegumos un citus notikušā apstākļus. Arī kopējā zaudējumu summa tiek apzināta.

G. Gžibovska skaidro, ka šā gada jūnija beigās VP tika saņemta informācija par dzīvokļa apzagšanas gadījumu Rīgā, Sarkandaugavā. Izmeklējot šo noziegumu, VP Rīgas reģiona pārvaldes Rīgas Ziemeļu iecirkņa policisti sadarbībā ar Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes amatpersonām noskaidroja, ka ar šo noziegumu, iespējams, saistīti trīs vīrieši.

Ņemot vērā, ka mūsu kaimiņos - Igaunijā – vīrieši pelna par vidēji 30.3% vairāk nekā sievietes un Eiropas Savienības (ES) valstīs šī atšķirība ir vidēji 17.4%, tad Latvijā vīriešu un sieviešu atalgojuma atšķirība ir salīdzinoši neliela, proti, mūsu valstī vīrieši pelna par vidēji 15.4% vairāk nekā sievietes.

Sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirība ir vislielākā Igaunijā (30.3%) un Austrijā (25.5%). Savukārt vismazākā atšķirība atalgojumam atkarībā no personas dzimuma ir Itālijā (4.4%) un Maltā (5.2%), taču šajās valstīs ir relatīvi zema sieviešu dalība darba tirgū. Tā liecina ES veiktais pētījums, tuvojoties starptautiskajai Sieviešu dienai 8. martā.

"Šīs situācijas risināšanai nepieciešama rīcība visos līmeņos un dalību no visiem, kurus šī situācija uztrauc, sākot no darba devējiem un arodbiedrībām un beidzot ar nacionālajām institūcijām un ikvienu iedzīvotāju," norādījis ES komisārs sociālajos jautājumos Vladimirs Špidla.

Kad runa ir par naudu, sievietes ir atbildīgākas nekā vīrieši. Sievietes biežāk cenšas izvairīties no iekļūšanas parādos un pūlas vairāk, lai kļūtu finansiāli neatkarīgas, teikts Reuters Synovate veiktajā aptaujā.

Šajā aptaujā par finanšu jautājumiem piedalījās 4 500 sievietes no 12 valstīm (Austrālijā, Brazīlijā, Bulgārijā, Kanādā, Francijā, Indonēzijā, Malaizijā, Meksikā, Nīderlandē, Dienvidāfrikā, Lielbritānijā un ASV). Identiskam skaitam vīriešu arī tika uzdoti jautājumi saistībā ar finansēm.

Rezultāti parādīja, ka aptuveni puse abu dzimumu pārstāvju atzina sievietes par atbildīgākām naudas jautājumos. It sevišķi tas ir uzskatāms Meksikā, kur šim apgalvojumam piekrīt 72% respondentu. Kaut arī 40% sieviešu daļu savu ikmēneša ienākumu lieto kredītkaršu atmaksai, 70% sieviešu atzīst, ka, lietojot vairāk nekā vienu kredītkarti, varētu nokļūt parādos, tādējādi parādot šādas iespējas apzināšanos.

Jau vairākus gadus globālais Mercer pensiju indekss izcēlis Nīderlandi un Dāniju kā valstis ar labākajām pensiju sistēmām pasaulē. Kas tās padara par “veiksmes stāstiem” un ko no tām varam mācīties Latvijā?

Konsekvents valsts atbalsts, iedzīvotāju izglītošana, ilggadējas krāšanas tradīcijas un darba devēju iesaistīšanās ir vieni no galvenajiem iemesliem, kāpēc Dānijā un Nīderlandē vecumdienām uzkrāj ievērojami vairāk iedzīvotāju nekā citās pasaules valstīs. Lai stimulētu arī Latvijas iedzīvotājus domāt par nodrošinātām vecumdienām, nepieciešams gan izpratnes veicināšana, gan darba devēju aktīvāka iesaiste, kā arī mācīšanās no veiksmīgām pensiju sistēmām Rietumvalstīs.

Pensijas pirmais līmenis – uzkrāj par valstī nodzīvoto vai nostrādāto

Arī Nīderlandē un Dānijā pensiju sistēmas sastāv no trīs līmeņiem, kur 1. līmenis ir valsts nodrošināta pensija. Tās apmērs ir atkarīgs nevis no samaksātajām sociālās apdrošināšanas iemaksām, kā tas ir Latvijā, bet gan no laika, ko persona ir nodzīvojusi vai strādājusi kādā no valstīm. Katrs nostrādātais vai nodzīvotais gads ļauj cilvēkam uzkrāt 2 % no valsts pensijas. Vienlaikus Nīderlandē tiek ņemti vērā arī iedzīvotāju dzīves apstākļi, piemēram, vientuļš pensionējies holandietis var saņemt pensiju līdz 70 % apmērā no minimālās mēnešalgas, kas šodien sasniedz apmēram 1300 eiro. Savukārt laulātie vai personas ar dzīvesbiedru var saņemt līdz 50 % no minimālās mēnešalgas.

No šogad februārī aptaujātajiem Latvijas iedzīvotājiem 48 % atzinuši, ka patlaban vispār neizmanto dzīvības apdrošināšanu.

Par to liecina Swedbank veiktais pētījums, šogad februārī aptaujājot 967 Latvijas iedzīvotājus vecumā no 20 līdz 49 gadiem.

Dzīvības apdrošināšanu biežāk neizmanto tieši vīrieši – 52 %, sievietēm šis rādītājs ir 45 %.

Savukārt no tiem, kas izmanto dzīvības apdrošināšanu, izplatītākais mērķis ir vēlme nelaimes gadījumā parūpēties par tuviniekiem – 29 %. Tostarp šo mērķi aptaujā biežāk minējušas sievietes - 34 %, bet 21% vīrieši

Pētījuma dati liecina, ka otrs biežāk pieminētais mērķis ir dzīvības apdrošināšana, dodoties ceļojumā (21%), tam seko dzīvības apdrošināšana, vienlaikus veidojot uzkrājumu sev (20%).

Sievietes biežāk nekā vīrieši apdrošina dzīvību, dodoties ceļojumos uz ārzemēm (24% sieviešu pret 14% vīriešu), kā arī līdz ar dzīvības apdrošināšanu vienlaikus veido uzkrājumu bērna nākotnei (21% sieviešu pret 3% vīriešu).

Lai gan dažbrīd šķiet, ka finanšu krīze pasaulē un Latvijā piedzīvota samērā nesen, patiesībā pagājuši jau vairāk nekā desmit gadi, kopš vienas investīciju bankas bankrots izsauca lavīnveida sabrukumu un finansējuma apsīkšanu globālajos finanšu tirgos un arī Latvijā valdība bija spiesta lūgt Starptautiskā valūtas fonda (SVF) palīdzību.

Jāatzīst, ka palīdzības lūgšana SVF vienmēr ir valsts prestižam diezgan neglaimojoša un neko labu neliecina par valsts spēju īstenot saprātīgu ekonomisko politiku. Skaidrs, ka nevienam negribētos vēlreiz nonākt līdzīgā situācijā. Tāpēc varbūt nav pārsteidzoši, ka, par spīti salīdzinoši sekmīgai valsts ekonomikas attīstībai pēdējos gados, arvien biežāk dzirdam runas par melniem mākoņiem pie Latvijas tautsaimniecības debesīm, krīzes nenovēršamību utt.

Ekonomikas prognozēšana ir diezgan nepateicīga nodarbošanās – ekonomists Pauls Samuelsons savulaik ironizēja, ka tirgus dalībnieki biržā ir sekmīgi paredzējuši deviņas no pēdējām piecām recesijām. Savukārt krīzes gaidīšana un prognozēšana būtībā ir samērā neproduktīva nodarbošanās – ja krīzes varētu precīzi prognozēt un paredzēt, tad ikviens tām varētu laicīgi gatavoties, novēršot šo krīžu izraisošās darbības, līdz ar to krīzes nemaz neiestātos.

Swedbank līzings un What car.lv kopīgi veidotā aptauja liecina, ka Latvijā izteikti dominē mazlietotu un lietotu auto tirgus. Aptuveni 80% potenciālo auto pircēju iegādātos šādus auto. PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Aptaujājot 1443 respondentus, iegūtie rezultāti uzrāda, ka interese par auto iegādi tirgū joprojām ir. Izteikta tendence pircēju motivācijā un kritērijos - absolūts racionālu motīvu pārsvars pretstatā līdzšinējiem gadiem. Līdz ar to šīm jaunām pieprasījuma tendencēm pakāpeniski nepieciešams pielāgoties arī auto tirgum.

Kas Jūs šobrīd mudinātu iegādāties auto?

SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi SAGATAVE PĒTĪJUMS: 80 % gadījumos interese ir par mazlietotu auto iegādi

Nākotnes Latvijā vīriešu tikpat kā nebūs skolotāju, farmācijas speciālistu un ārstu profesijās, bet sievietes tiks pilnībā izstumtas no enerģētikas, metālapstrādes un kokapstrādes.

Eiropas Parlaments 22. novembrī pieņēma direktīvu Par sieviešu pārstāvību uzņēmumu valdēs. Direktīva pieprasa, lai līdz 2026. gada jūnijam visi uzņēmumi, kuros strādā vairāk nekā 250 darbinieku, reformētu uzņēmumu pārvaldi, nosakot sieviešu obligātās kvotas - valdē vai vadībā vismaz 33 % no visiem direktoriem vai valžu locekļiem jābūt sievietēm.

Kamēr Eiropas pārvaldes un globālo mediju diskursā tiek iezīmēta problēma ar sieviešu diskrimināciju lielo uzņēmumu valdēs, Latvijā parādās jauna, iespējams, tikai Latvijai raksturīga problēma - Latvijā desmitiem gadus tiek īstenota totāla vīriešu diskriminācija, tos izspiežot no izglītības un medicīnas, kā arī no citām profesijām.

Laikraksta Dienas bizness abonenti kopā ar laikrakstu saņēmuši žurnāla Dzīves garša šā gada otro numuru.

Dzīves garša šoreiz pievērsusies sievietēm, kuras cenšas nemanīt sabiedrībā vietumis vēl gruzdošos, dzimumus dažādās kategorijās dalošos stereotipus vai vienkārši ir par tiem augstākas.

Latvijā situācija nav tik dramatiska kā citviet, bet tas nenozīmē, ka problēmas pie mums vispār neeksistē. Dažāda izmēra problēmu netrūkst. Ar daudzām no tām viņas iemācījušās sadzīvot – smaidīt, ignorēt, apiet, raustīt plecus, izmantot savā labā un pažēloties tikai draudzeņu kompānijā. Ja parēķina, cik daudz mentālās enerģijas tas prasa, vairāk varētu sasniegt, ja nebūtu jācīnās ar aizspriedumu un stereotipu vējdzirnavām.

Pārāka par šiem aizspriedumiem ir Svetlana Afanasjeva, kura nu jau vairāk nekā 20 gadus veiksmīgi strādā tradicionāli par vīriešu pasauli dēvētajā būvniecības nozarē un vada būvniecības uzņēmumu BMGS. «Domāju, ka pats jēdziens «biznesa sieviete» ir stereotips. Es biznesa vidē neredzu un nejūtu starpību starp vīrieti un sievieti, starp dažādiem vecumiem. Izšķirošais ir tas, cik tu kā vadītājs esi spējīgs, nevis tas, kāds tev ir dzimums un kāds ir tavs vecums.»

Aptuveni trešdaļa jeb 35% uzņēmēju pasaulē plāno pēc Covid-19 pandēmijas darbinieku atgriešanos pilnībā klātienes darbā, liecina auditorkompānijas EY (agrāk "Ernst & Young") jaunākais nākotnes darba vides pētījums "2021 EY Work Reimagined Employer Survey", kurā noskaidrots darba devēju viedoklis par darba procesu organizāciju pēc pandēmijas krīzes.

Pētījums parāda darba devēju un darbinieku viedokļu atšķirību, jo EY darba ņēmēju pētījums iepriekš parādīja, ka pat 88% darbinieku vēlētos elastīga darba iespējas pēc pandēmijas.

EY pētījums parāda arī citas viedokļu atšķirības starp darba devējiem un darbiniekiem, piemēram, 72% darba devēju uzskata, ka darba kultūra uzņēmumā pandēmijas laikā ir uzlabojusies, kamēr tam piekrīt vien 48% darba ņēmēju. Tāpat arī 82% darba devēju uzskata, ka produktivitāti šobrīd ir iespējams mērīt arī attālināti. Tam piekrīt 67% darbinieku.

Līdztekus arī 51% darba devēju vēlas samazināt ar uzņēmējdarbību saistītu ceļojumu apjomu, taču 66% darbinieku vēlētos biznesa braucienu atsākšanos.

Jaunuzņēmumi ir būtiska ekonomikas sastāvdaļa, un tiem ir nozīmīga loma labi atalgotu darbavietu radīšanā un nodokļu maksājumos valsts budžetā.

Kopš 2014. gada ik gadu Latvijā rodas aptuveni 50 jaunuzņēmumi, un šobrīd to skaits ir sasniedzis 418, liecina Ekonomikas ministrijas, Latvijas Jaunuzņēmumu asociācijas un eksporta konsultāciju un tirgus izpētes kompānijas Gateway&Partners pētījums par Latvijas jaunuzņēmumu ekosistēmu. Laikā no 2012. līdz 2018. gadam jaunuzņēmumi budžetā nodokļos iemaksājuši vismaz 34 miljonus eiro. Lai veicinātu šāda veida uzņēmumu aktivitāti un atbalstītu tos panākumu gūšanā, plānoti grozījumi Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likumā, paredzot iespēju piešķirt akciju opcijas SIA darbiniekiem un sniedzot atbalstu arī tādiem uzņēmumiem, kam saistībā ar investīciju piesaisti ir izveidota māteskompānija citā valstī. Vairāk par secinājumiem pētījumā un situāciju Latvijas jaunuzņēmumu vidē stāsta Gateway&Partners Tirgus izpētes projektu vadītāja Zanda Vipule un Ekonomikas ministrijas Uzņēmējdarbības konkurētspējas departamenta direktors Kristaps Soms.

Šobrīd saviem ikmēneša izdevumiem līdzi seko 93 % iedzīvotāju, liecina Swedbank veiktais pētījums.

Rūpīgāk savu naudu plāno vīrieši – viņi biežāk nekā sievietes uzskaita gan savus ienākumus, gan izdevumus (42 % vīriešu un 30 % sieviešu). Savukārt sievietes biežāk nekā vīrieši norādījušas, ka saviem izdevumiem seko līdzi, taču īpašu uzskaiti neveic (45 % sieviešu pret 32 % vīriešu).

51 % aptaujāto iedzīvotāju norādījuši, ka saviem izdevumiem seko līdzi internetbankā. Nākamā populārākā metode izdevumu uzskaitei ir visu tēriņu pierakstīšana – to izmanto 25 % aptaujāto. 21 % respondentu norādījis, ka veic izdevumu uzskaiti, krājot pirkumu čekus.

Pētījums rāda, ka savu izdevumu kontrolēšanai iedzīvotāji mēdz izmantot arī visai radošus risinājumus – piemēram, sadala naudu pa vairākiem makiem, seko līdzi izdevumiem, rēķinot atlikumu, vai arī tērē naudu norēķinoties tikai ar elektronisko maksājumu karti.

Vīrieši Latvijā pēc pensijas vecuma sasniegšanas vidēji nodzīvo nepilnus četrus gadus, kas ir teju piecas reizes mazāk nekā Norvēģijā un Zviedrijā, savukārt sievietes Latvijā – nepilnus 14 gadus, kas ir par 10 gadiem mazāk nekā Austrijā, Slovēnijā, Turcijā un Francijā.

Jāuzsver, ka, lietojot terminu «vidējais dzīves ilgums», tas tieši tā jāsaprot, neattiecinot uz katru individuāli, jo ir valstī cilvēki, kas nodzīvo līdz simts gadiem un vairāk.

To rāda a/s BDO pētījums, kurā Eiropas valstu noteiktais vecuma pensijas saņemšanas laiks tika salīdzināts ar vīriešu un sieviešu dzīves ilgumu. Pētījums būtībā rada vairāk jautājumu nekā atbilžu. Proti, Latvija pēc dzīves īsuma ir viena no visas Eiropas līderēm, jo īpaši baisa aina vērojama vīriešu segmentā. Tā kā Latvijā jau no 2014. gada ik gadu par trijiem mēnešiem tiek palielināts pensionēšanās vecums, līdz tas sasniegs 65 gadus (tam jānotiek ar 2025. gada 1. janvāri), un tad, ja nepieaugs vīriešu dzīves ilgums Latvijā, tad tā dēvētā stiprā dzimuma pensijā vidēji pavadītais mūža ilgums būs ap trīs gadiem ‒ tikpat garš kā Krievijā, kas nepagurusi sūta savus vīriešus nāvē bezjēdzīgos karos.

Dailes teātra Kamerzālē 5. novembrī ar Mikas Milliaho sievišķīgu traci Vīrieši uz nervu sabrukuma robežas debitēs jaunais režisors Gundars Cauka.

Iespējams, ka šī ir komēdija, bet varbūt arī nē. Viena istaba un trīs bezpalīdzīgi, taču cerību nezaudējoši vīrieši, kuri apmaldījušies katrs savā dzīvē. Savstarpējos kašķos un attiecību noskaidrošanā viņi cenšas atrast izeju no šī labirinta. Vai tas ir smieklīgi vai traģiski – par to nolēmis tikt skaidrībā režisors G. Cauka kopā ar aktieriem Andri Bērziņu (Džonijs), Pēteri Liepiņu (Leo) un Juri Frinbergu (Makss). Par izrādes vizuālo ietērpu rūpējas Dace Cauka. Lugu tulkojusi Evita Mamaja.

Iestudējums top ar Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Sākot sarunu ar Havjeru Garsiju (Javier Garcia), jūtos patīkami pārsteigta — biju domājusi, ka meksikānis, kurš Latvijā nodzīvojis nieka padsmit gadus, labākajā gadījumā ar Dievu uz pusēm mācēs latviešu valodu. Taču Havjers man stāsta par sklandraušiem, Kandavas tautastērpiem, svilpauniekiem un par to, ka gada nogalē viņš iecerējis laist klajā grāmatu, kurā pastāstīs par meksikāņa neticamajiem piedzīvojumiem Latvijā.

Vairums no mums Havjeru pazīst kā lielisku pavāru, restorānu tīkla Tex-Mex aso, pikanto ēdienu guru, taču izrādās, ka pēc izglītības Havjers ir keramiķis un tēlnieks, kurš savulaik Meksikā absolvējis Mākslas akadēmiju. Viņa stāsts par atbraukšanu uz Latviju ir bezgala sirsnīgs un, manuprāt, nedaudz dulls. «Mani šurp atveda...protams, ka mīlestība,» smaida Havjers. «Es pametu visu, lai 1992. gadā kopā ar sievu latvieti dotos uz valsti, par kuru iepriekš praktiski neko nezināju.»

Veicot auto iegādi kredītā, populārākā marka ir BMW, otro vietu ieņem Audi, bet trešajā vietā ir Volvo, liecina Elizings.lv pētījumi par auto marku izvēli un kredītu ņemšanu.

Statistikas dati rāda, ka no visiem izsniegtajiem kredītiem 43% saistīti ar ikdienas vajadzībām, tajās iekļaujot arī transportlīdzekļus. Šos kredītus biežāk ņem vīrieši, veidojot 55%. Kredītu ņemšanas ziņā sievietes ir apzinātākas – krietni lielāki procenti, pretstatot vīriešiem, kas ņemti izglītības vajadzībā, un medicīnas pakalpojumiem. Savukārt, ja runa tieši par kredītu, ņemtu auto iegādei, tad 68% kredītu ņēmēju šai precei ir vīrieši, kas arī lielākoties ir auto vadītāji.

SIA “Elizings” valdes priekšsēdētājs Aleksandrs Šmatčenko norāda, ka “BMW” ir izteikts favorīts tieši jauniešu vidū – marka ir populārāka kā vīriešiem, tā sievietēm vecumā līdz 30 gadiem. Taču nobriestot cilvēkiem, mainās arī tas, kādus auto viņi vēlas. Piemēram, sievietes, sasniedzot 45 gadu vecumu, biežāk izvēlas “Volvo”. Taču šo marku šajā vecumā posmā izvēlas arī vīrieši, jaunībā tik ļoti iecienīto “BMW” atstājot vien trešajā vietā.

Jau devīto gadu Rīgā norisināsies starptautiskais bārmeņu konkurss Olybet Flairmania. Starp 60 dalībniekiem no 20 dažādām pasaules valstīm būs arī trīs Latvijas pārstāvji un ir lielas cerības uz uzvaru. «Mēs esam maz, bet kvalitatīvi. Latvijā, ja kaut ko dara, tad pamatīgi un līdz galam,» biznesa portālam db.lv teic viens no konkursa organizatoriem Ivars Rutkovskis.

Sacensības 2010.gadā Latvijā aizsākās kā maza iniciatīva ar niecīgu budžetu un balstījās pamatā uz entuziasmu. Tagad tās izaugušas par pasaules līmeņa pasākumu. Par sākumu I.Rutkovskis stāsta: «Pirmkārt, gribējās parādīt Rīgu un Latviju. Otrkārt, bija vēlme sarīkot tādu konkursu, kurā pašiem gribētos piedalīties. Ar otru organizatoru Mārtiņu Rozenvaldu bijām piedalījušies daudzos konkursos un ņēmām vērā savu pieredzi. Vēlējāmies uzrīkot tādu konkursu, kurā katrs, kas ir atbraucis, ir «rokzvaigzne», nevis tikai pirmie desmit, kuriem visi skrien pakaļ, uķinās un klanās. Mēs nekoncentrējamies uz līderiem. Tas ir tāpat kā Olimpiskajās spēlēs - tajās piedalās daudzi, ne tikai Useins Bolts, kurš noskrien, uzstāda rekordu un saņem medaļu. Tas ir liela mēroga pasākums, uz kuru visi vēlas tikt.»

Piektdaļa (21%) autovadītāju tuvākā gada laikā plāno iegādāties automašīnu, pārsvarā (17%) apsverot lietota auto iegādi, liecina Swedbank aptaujas dati.

Zīmīgi, ka trešdaļa jeb 31% no potenciālajiem auto pircējiem plāno iegadāties savu pirmo auto. Savukārt pārējiem būtiskākais apsvērums jau esoša auto nomaiņai ir tā vecums – 28% iedzīvotāju, kas apsver auto iegādi tuvākā gada laikā, vēlas to darīt, jo esošajam auto ir jau vairāk nekā 10 gadi. Tāpat par sava spēkrata nomaiņu vēl liek domāt esošās automašīnas tehniskie defekti (16%), liels nobraukums (12%) vai vēlme mainīt auto vismaz reizi trīs līdz piecos gados (12%). Par automašīnas iegādi visbiežāk domā jaunie autovadītāji vecumā no 18 līdz 24 gadiem (49%), kuriem lielākajai daļai plānotais pirkums būtu sava sapņa īstenošana par pirmo auto. Lai arī jaunie autovadītāji biežāk nekā citi sapņo par pilnīgi jauna auto iegādi, tomēr iecerējuši pirkt spēkratu, kas vecāks par pieciem gadiem.

Lietuvas modes zīmola Julia Janus dizainere Jūlija Janulaitīte (Julija Janulaitytė) nākotni saskata e-komercijā un iespējā sev tīkamu apģērbu iegādāties jebkuram neatkarīgi no tā, kādu apģērba izmēru nēsā

Dizainere Jūlija Janulaitīte uzskata, ka modes pasaules radītā ilūzija par to, kā cilvēkam jāizskatās, neatbilst realitātei, tāpēc Julia Janus apģērbu zīmola izmēru skalā ir apģērbi arī lielāka auguma cilvēkiem. Viņas koncepcijai ir panākumi.

Fragments no intervijas:

Pirms pusotra gada jūs sākāt piedāvāt arī apģērbus vīriešiem. Kā izlēmāt par šādu soli?

Ideja par to bija jau no zīmola pirmsākumiem – es domāju par nobeigtu zīmola identitāti, veidojot apģērbu sievietēm un vīriešiem virs 30 gadiem. Pēdējo desmit gadu laikā vīriešu mode ir daudzējādā ziņā mainījusies. Vīriešiem vairs gandrīz nav vajadzīgs formālais apģērbs – uzvalks. Tos vairs nēsā tikai baņķieri un politiķi – cik daudz tādus cilvēkus mēs katrs zinām? Manā kontaktu tīklā tādu nav daudz. Tā vietā vīriešiem vajag ikdienas apģērbu (smart casual), kas nav sporta apģērbs. Vīrieši ir daudz konservatīvāki nekā sievietes. Es domāju, ka mans darbs ar vīriešu kolekciju ir arī viņu izglītošana. Vīrieši ģērbjas tik līdzīgi! Mēģināt iegūt vīriešu uzmanību ir tiešām liels izaicinājums. Joprojām ir daudz vīrieši, kuri nezina par mums, jo nav sasniedzami, neseko modei. Ir liels izaicinājums, kā veidot mārketingu vīriešiem vecumā virs 30 gadiem, lai viņi atpazītu mūsu zīmolu. Tagad tā ir organiska reklāma. Sievietes pamana mūsu apģērbus vīriešiem un rāda saviem draugiem vai pērk viņiem dāvanas. Vīrieši mūs pēta un ar lielu pārsteigumu secina, ka šīs drēbes viņiem der un ir ērtas. Viņi atgriežas. Pirmais solis, kāpēc es sāku šo biznesu, bija manas dusmas – es biju kļuvusi dusmīga. Pirms izveidoju savu zīmolu, es strādāju šajā biznesā 15 gadus. Es biju strādājusi citiem zīmoliem kā ārštata dizainere, un man bija savs ateljē, kur šuvu apģērbu klientiem pēc individuāla pasūtījuma. Tiekoties ar klientiem, es sapratu, ka mēs visi esam tik dažādi un atšķirību mērogs ir milzīgs. Ir ļoti grūti standartizēt cilvēkus. Modes pasaule mēģina radīt skaistums noteikumus, kā cilvēkam jāizskatās – cik tievam vai jaunam jābūt. Tā ir absolūta «buļļa kaka». Tā ir ilūzija, kas reālajā pasaulē neeksistē. Oficiālā mode rādīja un 97% gadījumu reklāmās joprojām rāda jaunus un tievus pusaudžu ķermeņus. Pieaugušajam, kuri ir beiguši augt, kam mainās vielmaiņa, un sievietēm, kuras ir dzemdējušas, nav iespējams tā izskatīties. Mode pārdod bailes kļūt vecam. Protams, ir lētāk ražot trīs četrus izmērus, nevis 10. Es nolēmu veidot šo zīmolu, piedāvājot daudzus izmērus un progresīvu stilu. Mēs strādājam pēc britu izmēriem un mazākais ir 6., kas atbilst eiropiešu 34. izmēram, un lielākais ir 26., kas atbilst eiropiešu 54. Mums ir arī seši vīriešu izmēri.

Pēdējo desmit gadu laikā būtiski palielinājusies Latvijas iedzīvotāju pārliecība par uzkrājumu nepieciešamību – šobrīd jau 69% iedzīvotāju uzskata, ka ir svarīgi veidot uzkrājumus nebaltai dienai, kamēr 2011. gadā šādu viedokli pauda vien 55 %.

Tajā pašā laikā ceturtdaļai jeb 26 % Latvijas iedzīvotāju nav vispār nekādu finanšu rezervju, liecina "Swedbank" Finanšu Institūta veiktā aptauja.

Galvenais šķērslis, kāpēc daļa iedzīvotāju neveic uzkrājumus, likumsakarīgi, ir nepietiekami ienākumi, ko kā galveno iemeslu norādījuši 75 % aptaujāto, kuriem nav nekādu finanšu rezervju. Vienlaikus katrs desmitais Latvijas iedzīvotājs atzinis, ka drīzāk dod priekšroku naudas tērēšanai, bet vēl tikpat lielai daļai grūtības sastāda ilgtermiņa plānošana un gaidīšana, līdz no nelielajām atlicinātajām summām laika gaitā izveidosies ievērojams uzkrājums.

Neatkarīgi no ienākumu apmēra lielākā daļa (67 %) aptaujāto sliecas piekrist apgalvojumam, ka vismaz 10 % no ienākumiem tērēt varētu prātīgāk. Kā rāda veiktās aptaujas dati, šobrīd Latvijā sasniegts vēsturiski augstākais uzkrājumu veidotāju īpatsvars sabiedrībā un lielākajai daļai – 74 % iedzīvotāju – ir izveidotas finanšu rezerves.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?