Pavārs Ēriks Dreibants nesen pārcēlies uz dzīvi Pārgaujā starp Lielstraupi un Raiskumu, kur pirms desmit gadiem iegādājās māju meža vidū. Par saviem līdzekļiem atjaunojis kūti un tajā izveidojis pavāru radošo māju. Kā pats joko, tad šobrīd īsteno savu pensijas projektu un plāno bijušajā Līgatnes dzemdību namā izveidot kafejnīcu - restorānu.

«Lēnā garā visu salabojot un sakopjot, sapratu, ka radusies telpa, kura ir kaut kā jāizmanto. Kad biju aktīvs kā pavārs, pats pie plītīm stāvēju, veidoju ēdienkartes, tad man visu laiku pietrūka vieta, kurā radīt jaunu ēdienkarti un eksperimentēt. Sapratu, ka jāizveido pavāru māja un tā pērn vasarā atvēru, un pirmā sezona aizvadīta pilnā sparā,» stāsta E.Dreibants.

Māja tapusi arī ar E.Dreibanta draugu atbalstu, piemēram, pazīstami keramiķi iedevuši savus veidotos traukus, vietējais amatnieks galdus un krēslus. Apkārtējiem patikusi ideja un viņi palīdzēja tās īstenošanā.

Aizvadīto gadu pavārs raksturo kā ļoti ražīgu - pavāru radošajā mājā ciemojušies jau vairāki pavāri, piemēram, Māris Jansons, Juris Dukaļskis, Artūrs Trinkuns, Mārtiņš Sirmais, Jānis Sproģis. Viesos bijuši arī dažādi ēdienu fotogrāfi, sarīkoti pasākumi Vidzemes reģiona pavāriem. E.Dreibants uzsver, ka pavāru radošā māja nav tikai vieta ēst gatavošanai, bet visam, kas saistīts ap to, pulcējot ap sevi cilvēkus, kas saistīti gan ar pavārmākslu, gan galda kultūru, tostarp arī bārmeņus, vīnziņus u.c.

Bijušā un aizsaulē aizgājušā Ziemeļkorejas līdera Kima Čenira (Kim Joung-il) personīgais pavārs Kendži Fudžimoto (Kenji Fujimoto), strādājot diktatora pilīs, pieredzējis visai daudz dīvainu lietu. Par tām viņš tagad stāstījis intervijā Pulicera balvas ieguvējam, žurnālistam Ādamam Džonsonam (Adam Johnson).

Bijušā Ziemeļkorejas diktatora personīgais suši pavārs ir no Japānas, un diktatora pilī viņš strādāja laikā no 1988. līdz 2001. gadam, bet pēc tam, aizbildinoties ar ēdiena iegādi, viņš devās atpakaļ uz Japānu, no kuras tā arī neatgriezās.

Saskaņā ar Wikileaks pausto K. Fudžimoto vēlāk strādāja Japānas spiegu aģentūras labā, Japānas televīzijā viņš uzstājās kā «Kima Čenira eksperts», tāpat bijušais pavārs ir izdevis grāmatu «Es biju Kima Čenira pavārs» (I was Kim Jong Il's Cook). Pēc tās nākšanas klajā drošības apsvērumu nolūkos K. Fudžimoto ikdienā valkāja bruņuvesti.

Desmit gados pieckāršojies IT pakalpojumu eksports; nozarē sevi pieteikuši servisa centri un startup jomas uzņēmumi

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare attīstās strauji, un šobrīd neviens nav jāpārliecina par tās ilgtspēju un nākotnes potenciālu. Lai gan nozarē vēl aizvien ir dažādi stereotipi un ne visa sabiedrība izprot tās specifiku, pēdējos desmit gados šī joma piedzīvojusi lielas izmaiņas, arī rezultāti redzami – to apliecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Latvijā IKT sektorā strādājošo skaits ir palielinājies par 58%. 2008.gadā nozarē strādāja 18,9 tūkst. cilvēku, 2015. gadā – 28,3 tūkst., bet pērn vairāk nekā 30 tūkst., DB pamato Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Palielinājies arī IKT uzņēmumu skaits – Latvijā 2008.gadā to bija 2,6 tūkst., bet 2015.gadā – vairāk nekā 6 tūkst. Novērojams arī IKT sektora pievienotās vērtības īpatsvara pieaugumus iekšzemes kopproduktā – no 3,6% 2008. gadā līdz 4,2 % 2015. gadā. Jāatzīmē, ka IKT nozarē atalgojums ir viens no augstākajiem valstī. Īpaši jāizceļ IT pakalpojumu eksporta lēciens. Atbilstoši Latvijas Bankas datiem, 2000. gadā IT attiecīgais rādītājs bija 16,34 milj. eiro, bet 2015. gadā – 256,98 milj. eiro.

Pašmāju pavārs Mārtiņš Sirmais septembrī vērs durvis jaunam restorānam Vecrīgā. Iecerēts, ka maltīti šajā restorānā varēs ieturēt par zemām cenām.

Restorāns, kuru M. Sirmais veido kopā ar kādu draugu, savu darbu sāks septembra sākumā un tas atradīsies Jēkaba kazarmās - šobrīd topošā restorāna telpās notiek remontdarbi, bet pats Sirmais meklē jaunus darbiniekus, kuri vēlētos pievienoties radošajam restorāna kolektīvam, vēsta portāls Mango.

«Katru dienu, atverot savu elektroniskā pasta kastīti, es gandrīz apraudos no priekiem, jo izrādās, ka pie mums ir tik daudz cilvēku, kuri grib strādāt un mācīties,» par potenciālo darbinieku atsaucību prieku neslēpj pavārs.

Jaunā maltīšu ieturēšanas vieta, kurā būs 60 sēdvietas, veidota Rīgā tā saucamajā «pavāru restorāna» stilā.

Starptautiskajā pārtikas izstādē Riga Food 2018 savus jaunākos produktus un pakalpojumus šogad prezentēs vairāk nekā 700 uzņēmumu kopumā no vismaz 35 valstīm, informēja pasākuma rīkotāji - starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrība BT 1.

Riga Food 2018 Starptautiskajā izstāžu centrā Ķīpsalā notiks no 5. līdz 8. septembrim, un tajā plānotas starptautisku un pašmāju uzņēmumu ekspozīcijas, meistaru sacensības, pārtikas produktu konkursi, jaunumu prezentācijas, semināri, šovi, meistarklases un degustācijas.

Izstādē būs apskatāmi 12 valstu nacionālie kopstendi, tostarp pirmo reizi izstādē būs vērienīgs Krievijas uzņēmumu kopstends, kā arī būs apskatāms Lietuvas, Igaunijas Gruzijas, Itālijas, Kanādas, Ukrainas, Polijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas, Indijas un, protams, arī Latvijas nacionālais kopstends. Pirmo reizi izstādē piedalīsies uzņēmums no Kipras, Irānas un Ēģiptes, vairāki uzņēmumi no Ķīnas un pēc ilgāka laika ar ekspozīcijām atgriezīsies Portugāles, Taizemes, Francijas, Armēnijas, Spānijas un Nīderlandes uzņēmumi.

Lai arī Pāvelam Gognidzem gruzīnu asinis nav dominējošās, ar to pilnīgi pietiek, lai Rīgā izveidotu restorānu ķēdi ar nosaukumu Yakuza, kā tiek dēvēts slavenas mafijas klans Japānā. Būt gruzīnam Latvijā ir pat nedaudz izdevīgi, viņš saka intervijā DB.

Kā tapa Yakuza?

Nosaukums Yakuza, manuprāt, parāda, ka mēs esam nedaudz ironiski pret sevi. Tie, kuri saprot, kas ir īsta japāņu virtuve, redz, ka tā nav īsta japāņu virtuve, jo Eiropas cilvēkiem īstu japāņu virtuvi piedāvāt nevar. Visi tie suši, ko mēs Latvijā pazīstam, piemēram, ar Filadelfijas sieru, ir drīzāk amerikāņu suši, nevis japāņu. Jā, mūsu restorāni piedāvā japāņu virtuvi, bet tādu, kas galvenokārt ir domāta eiropiešiem. Mēs pārāk nopietni uz sevi šajā ziņā neskatāmies. Tā radās zināma ironija pret sevi, kas atspoguļojas nosaukumā. Japāņi parasti pie mūsu restorānu izkārtnēm mēdz fotografēties. Es varu tikai vien iedomāties, ko viņi par šo raksta sociālajos tīklos. (Smejas) Mēs esam ļoti lepni, ka japāņi, piemēram, no Japānas vēstniecības vai japāņu kompānijām, kuras šeit, pie mums Latvijā, darbojas, nāk pie mums un viņiem patīk. Taču es vēl neesmu piedzīvojis tādu dienu, un domāju, ka arī nepiedzīvošu, kad japānis pasūtīs suši ar Filadelfijas sieru. Domāju, ka viņi nesaprot, kas tas tāds vispār ir. Vārds Yakuza nozīmē japāņu mafiju, līdzīgi, kā piemēram, Cosa Nostra Itālijā. Kad es domāju restorāna nosaukumu, iespējams, nedaudz ietekmējos no restorānu ķēdes ar nosaukumu Mafija, kas atrodas Kijevā. Ar nosaukumu ir tā, ka, ja tas aizķer, to atceras. Nav obligāti, lai tas patiktu. Ja restorānam būtu neitrāls nosaukums, tas mārketinga ziņā, protams, nebūtu tik veiksmīgs.

Priekšrocība, veidojot kafejnīcu mazā pilsētā, ir tā, ka var atļauties ilgāku testēšanas un meklēšanas posmu, kas Rīgā nav iespējams, jo tur ir augsta nomas maksa un liela konkurence

«Visa mūsu ģimene ir lielvārdieši un diezgan lieli patrioti. Lai ko mēs darītu, vienmēr domājam, kaut tas jel kādā mērā būtu labi pilsētai,» saka Māris Lambergs, Zeme Cafe (SIA Zeme zeme) īpašnieks. Jau devītajā klasē viņš aizdomājās par to, ka vēlētos savu uzņēmumu, turklāt tieši Lielvārdē. Vēlāk viņš studējis Valmierā un strādājis Rīgā, taču nekad nav pametis Lielvārdi. «Ar vienu kāju visu laiku esmu bijis Lielvārdē,» teic Māris. Viņa brālis Aldis ir metālmākslinieks un pirms dažiem gadiem abi izveidoja SIA Zeme zeme, lai nodarbotos ar metālapstrādi. Nākamais solis bija kafejnīcas atvēršana, kas izdarīts pirms pusotra gada. «Mazākās pilsētās ir iespējams veidot veiksmīgu kafejnīcu. Kāpēc būtu jābrauc uz Rīgu, lai saņemtu kaut ko atšķirīgu, ne tikai frī kartupeļus un karbonādi? Latvijā ir daudz kafejnīcu, tomēr ārpus Rīgas ir samērā maz netradicionālu ēdināšanas vietu,» spriež Māris.

Pazīstamais pavārs Raimonds Zommers Rīgā atvēris jaunu restorānu Epilogue, kas ir mazākais brālis pirms diviem gadiem atvērtajam Entresol

Epilogue atrodas Rīgas klusajā centrā, un jaunajā ēdināšanas iestādē ir divas daļas – restorāns jeb epikūrijs un konditorejas – kulinārijas daļa.

Kā intervijā DB atklāj Raimonds Zommers, restorāna atrašanās vieta nav izvēlēta nejauši – Dzirnavu ielā vērojama liela cilvēku plūsma, blakus ir dažādi uzņēmumi, viesnīcas, advokātu biroji, līdz ar to var sagaidīt interesi no potenciālajiem klientiem. Restorānu biznesā Raimondam Zommeram ir liela pieredze – jau 20 gadi. Kopā ar kompanjonu Eduardu Bogdanovu pirms diviem gadiem viņš izveidojis restorānu Entresol.

«Viņš skaita, es gatavoju,» stāsta pavārs. Taču pietrūcis konditorejas. Aptuveni gadu ilgusi piemērotu telpu meklēšana, līdz izdevies tās atrast Dzirnavu ielā. Tā kā telpas konditorejai bija par lielu, tad vajadzējis paplašināt piedāvājumu, un tā nonākuši līdz kulinārijai un restorānam. Kulinārijas sadaļa organiski iekļaujas piedāvājumā, jo uzņēmums nodarbojas ar izbraukuma tirdzniecību, ēdināšanas pakalpojumu sniegšanu. Konditorejas un kulinārijas daļā var iegādāties ikdienišķāku maltīti, bet restorāns ir kā dvēsele pašiem pavāriem.

Restorāna Māja līdzīpašnieks, pavārs Mārtiņš Sirmais skeptiski skatās uz iespēju Rīgai 2011.gadā kļūt par gastronomijas tūrisma galvaspilsētu.

Populārais pavārs uzskata, ka Latvija vairāk var lepoties ar saviem mazajiem ražotājiem. «Ir daži restorāni, tirgus, ekotirdziņi, drīzāk mēs vairāk varam lepoties ar mazajiem ražotājiem - zemniekiem, siermeistariem, maizes cepējiem, biškopjiem, dārzeņu audzētājiem, konservētājiem, sēņu kaltētājiem utt. Turpretim restorāni ir tikai daži, ar kuriem «var paņemt» tūristus - Kaļķu vārti, Bergs, Vincents, kam ir serviss un kvalitāte,» uzskata Sirmais.

Pēc Sirmā domām trīs svarīgi faktori, kas veido veiksmīgu uzņēmējdarbību, ir - pareiza izmaksu «cirpšana», ēdiena kvalitāte un restorāna atrašanās vieta. «Nav pat svarīgi, kam tiek gatavots ēdiens, tiklīdz būs laba atrašanās vieta, būs arī cilvēki, kas apkārt apgrozās. Nedarbojas princips - definēt noteikta vecuma mērķauditoriju ar konkrētu ienākumu līmeni un tamlīdzīgi, jo ēd visi uz pasaules,» apgalvoja Sirmais.

"Circle K Latvia" degvielas uzpildes stacijās darbību uzsākuši 13 depozītsistēmas nodošanas punkti, kuros iedzīvotāji var nodot iztukšotus stikla, plastmasas (PET) un metāla (skārdenes) iepakojumus, kas ir marķēti ar Latvijas depozīta zīmi, informē "Circle K Latvia".

Uzņēmums taromātu izbūvē ieguldījis 300 tūkstošus eiro, kas ietver IT sistēmu pielāgošanu un āra nojumju izbūvi.

Latvija ir viena no retajām Eiropas valstīm, kur degvielas uzpildes stacijās pieņem iztukšoto taru. Kopumā "Circle K" plāno ieviest 19 depozītsistēmas nodošanas punktus reģionos.

"Circle K" tīklā darbojas automātiskās (A) depozīta pieņemšanas vietas, kur izlietoto iepakojumu var nodot DUS teritorijā izvietotos taromātos blakus tirdzniecības vietām, lai netraucētu klientiem, kas veikalā norēķinās par precēm vai degvielu. Par nodoto taru pretī tiek izsniegti kuponi, kurus iespējams izmantot, norēķinoties par pirkumu "Circle K" veikalu tīklā vai pie pārdevēja saņemot skaidras naudas atmaksu.

Saredzot brīvu nišu, SIA Terra restorāni atver ikdienas restorānu ātrām maltītēm darbdienas steigas nomocītajiem.

Terra nav restorāns, kur rezervēt galdiņu, bet gan vieta, kur ikdienā ieskriet paēst pusdienas vai paņemt kaut ko līdzi apēšanai darbā, stāsta Ilze Megne, ikdienas restorāna Terra vadītāja. Te ēdienu pasniedz līdzņemšanai paredzētās kastītēs, bet, ja klients vēlas, ir arī iespēja pusdienas servēt šķīvī. «Ir klienti, kam nepatīk, ka piedāvājam ēdienu kastītēs vai kas cits, bet neviens nav sūdzējies par ēdienu. Tas mums ir lielākais kompliments,» viņa priecājas.

Uzņēmuma nosaukums ir Terra restorāni, un daudzskaitlis vedina domāt, ka šis nebūs vienīgais. Ilze piesardzīgi saka, ka šī brīža galvenais uzdevums ir panākt, lai šī viena vieta būtu izdevusies un cilvēki nāktu. «Kad te viss būs nokārtojies, domāsim tālāk. Jā, mums ir tālejoši plāni un ambiciozais mērķis paredz, ka šis nebūs vienīgais restorāns. Tālākas ieceres paredz attīstīt šo konceptu arī ārpus Latvijas robežām, taču laiks rādīs,» viņa norāda. Tuvākajā nākotnē iecerēts ieviest piegādes pakalpojumu uz mājām.

«Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule,» savās pārdomās sociālajā tīklā Facebook dalās pavārs, Valtera restorāna saimnieks Valters Zirdziņš.

«Reti rakstu. Par šādām lietām vispār nekad nevēlos runāt.Šis pat nav viedoklis, šī ir vienkārši patiesība.Neskatoties pat uz pēdējiem notikumiem saistība ar Latvijas restorāniem un kriminālpoliciju. Manuprāt visiem ir skaidrs ka mūsu valstī kaut kas nav kārtībā. Pat ne kartībā. Tas ir bandītisms, mūžīga cīņa, reketierisms, reiderisms un melu pasaule. Un pats galvenais, manuprāt, ir aizliegums šinī valstī no sirds darīt prieku citiem, mīlēt ar to ko mēs nodarbojamies, darīt labāko ko esam mācījušies, būt godprātīgiem un darīt lietas pēc labākās sirdsapziņas. Šeit tas vienkārši ir aizliegts,» raksta V.Zirdziņš.

«Runājot par restorāniem, kafejnīcām un pavāra profesiju. Uz jautājumu vai kādam ieteiktu šeit atvērt savu restorānu un censties gatavot godīgu, īstu, labāko ēdienu ko esam mācījušies saredzēt un just? Atbilde noteikti būtu-nekad nedariet to! Jūs noteikti bankrotēsiet, ieliks cietumā, atnāks puiši no ofisa un atņems varbūt jūsu dzimtas mājas. Kļūsiet par zagli, ieslīgsiet parādos, arī paliksiet parādā par to ka strādāsiet 30 dienas mēnesī, gatavosiet savu pastu ar rokām, arī par to ka maizi mīcījāt paši. Tieši par to jums tā neveiksies un saņemsiet sodu. Nedariet tā,»! skarbs ir pavārs.

Izstādes Riga Food 2009 ietvaros biedrība Pavāru klubs rīko nozīmīgākos gada pavārmākslas pasākumus, kuru laikā noteiks labākos pavārus un konditorus.

Pavāru klubs sadarbībā ar Starptautisko izstāžu rīkotājsabiedrību BT1 un kompāniju Gemoss šogad jau piekto reizi izstādes Riga Food laikā rīko Latvijā vienīgos profesionālās meistarības konkursus Latvijas 2009. gada pavārs un Latvijas 2009. gada konditors, kas it īpaši motivē pavārus jaunrades meklējumos.

Ar Rīgas domes atbalstu tiek organizēts arī Riga Open Culinary Cup 2009, kurā piedalīsies konkursanti no astoņām valstīm — Baltkrievijas, Igaunijas, Itālijas. Krievijas, Latvijas, Lietuvas, Polijas un Zviedrijas. Rīgas atklātais kulinārijas čempionāts notiks 10. septembrī, kad astoņu pasaules valstu šefpavāri sacentīsies par konkursa galveno balvu — 1000 eiro čeku, kā arī par ģenerālsponsora Reaton speciāli sagatavoto Zelta pavārnīcu. Latviju čempionātā pārstāvēs konkursa Latvijas 2008. gada pavārs goda titula laureāts Vasilijs Strelkovs (SIA Nordic Hotels).

2015. gadā iedzīvotāju ienākuma nodoklī nav paredzēti revolucionāri pārkārtojumi, kaut arī izmaiņas skars vairākas jomas – gan personālsabiedrības, gan vasaras brīvdienās strādājošus skolēnus , trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz valdības akceptētie grozījumi iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likumā, kas vēl jāakceptē parlamentam. «Daļa šī nodokļa maksātāju par piedāvātajiem grozījumiem var priecāties, taču daudziem tie pozitīvas emocijas neradīs,» skaidro nodokļu eksperte, SIA BDO Tax valdes priekšsēdētāja Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka atšķirībā no iepriekšējiem gadiem šoreiz valdība nepiedāvā atlikt paredzēto iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmes samazināšanu. «Tas nozīmē, ka 2015. gadā IIN likme būs 23% pašreizējo 24% vietā,» tā uz jautājumu, kas ir pozitīvākais nodokļu maksātājiem šajā likumā, atbild M. Bičkovska.

«No VID noplūdušos datus var izmantot biznesa izlūkošanas vajadzībām - uzzinot informāciju par konkurentu darījumiem, darbinieku algām, gan arī pret kādu personu individuāli».

Tādu viedokli pauda a/s Rīgas Siltums valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kura vadītais uzņēmums arī ir viens no tiem, kura dati noplūduši par VID elektroniskajā deklarēšanas sistēmā atklāto caurumu. Par radušos situāciju Rīgas Siltums ziņos Datu valsts inspekcijai, un lūgs atbilstoši tās kompetencei, veikt šī gadījuma izmeklēšanu un veikt darbības personas datu izpaušanā vainojamās VID amatpersonas sodīšanai.

«Esam nepatīkami pārsteigti par personu datu noplūdi no valsts iestādes. Apstiprinām, ka mūsu rīcībā nonākušās izdrukas no raidījuma de Facto producentiem, satur tieši tos datus, ko uzņēmums regulāri ik mēnesi nodot VID,» sacīja Ā. Žīgurs. Viņš piebilda, ka, lai arī a/s Rīgas Siltums nav nekā slēpjama par darbinieku atalgojumu un nodokļiem, jo viss notiekot legāli, tomēr pats fakts rada sašutumu. «Personas kodi un pats fakts, ka šādus datus masveidā var iegūt, klasificēt un izmantot dažādiem mērķiem, t.sk. pret kādu personu individuāli, rada pamatotu sašutumu. Turklāt noplūdušos datus var izmantot biznesa izlūkošanas vajadzībām - uzzinot informāciju par konkurentu darījumiem, darbinieku algām, gan arī pret kādu personu individuāli, uzņēmuma apgrozījumu u.c.,» sacīja Ā. Žīgurs.

Auditori apturējuši valsts a/s Latvijas valsts meži koksnes FSC sertifikātu, kas var apdraudēt koksnes eksportu uz tādām valstīm kā Lielbritānija un Nīderlande.

«Mani kā komersantu priecē doma, ka esam teju vai vienīgie, kuri Latvijā, neimportējot no Krievijas, Igaunijas vai Baltkrievijas sertificētiem mežiem, varam piedāvāt koksni ar FSC sertifikātu, taču apbēdina fakts, ka valsts nespēj apsaimniekot mežus, balstoties uz trīs ilgtspējas pamatiem— videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski pamatoti,» SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš

Ja netiek uzlabota FSC sertifikācijas kvalitāte, tad neredzu jēgu šādam procesam, tā a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

2017. gadā mikrouzņēmumu nodokļa likme būs 15% apmērā, bet uzņēmumiem ar apgrozījumu līdz 7000 eiro – 12%. Uzņēmēji sašutuši par politiķu rīcību, tālāks šī nodokļa režīma liktenis joprojām neskaidrs, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Desmit dienas pirms gadu mijas ir mainīti spēles noteikumi mikronuzņēmuma nodokļa (MUN) maksātājiem – ārkārtas Saeimas sēdē steidzamības kārtā atbalstīti grozījumi Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, kā arī likumā par valsts sociālo apdrošināšanu. Jāatgādina, ka sākotnēji bija iecerēts, ka MUN likme 2017. gadā būs 5% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies pēc 31.12.2013.) vai 8% (tiem, kas par MUN maksātājiem reģistrējušies līdz 31.12.2013.) plus minimālais valsts sociālās apdrošināšanas maksājums par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī).

MUN maksātāji tika gatavoti šādam scenārijam, tomēr situāciju mainīja minimālo valsts sociālās apdrošināšanas maksājumu par katru darbinieku (97,16 eiro mēnesī) attiecināšana arī uz tiem paratajā nodokļu režīmā strādājošajiem, kuri strādāja nepilnu darba laiku. Lai arī bija paredzēti daži izņēmumi, uz kuriem šāda norma neattiektos, turklāt bija sagavots grozījumu projekts papildināt šo kategoriju sarakstu, tomēr Ministru prezidents Māris Kučinskis jau pēc šā gada budžeta pieņemšanas lēma atcelt pērn pieņemto normu spēkā stāšanos. Papildu pipariņu «piemeta» arī Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa lēmums neizsludināt grozījumus Mikrouzņēmumu nodokļa likumā un nodot tos otrreizējai caurlūkošanai parlamentam. Izmaiņas paredzēja, ka personai pieteikties mikrouzņēmumu nodokļu maksātāja statusa iegūšanai ir tiesības tikai līdz 2017. gada 30. jūnijam, savukārt sākot ar 2019. gada 1. janvāri, mikrouzņēmumu nodokļa režīms tiek izbeigts. Nu Saeima reaģējusi uz šiem valsts galvas iebildumiem un MUN maksātājiem dod iespēju strādāt, jo svītroti iepriekš nobalsotie šī režīma «nāves datumi», turklāt pēc jaunā regulējuma akceptēšanas pašreizējā režīmā būs ļauts strādāt vēl vienu gadu.

Jau sākusies cīņa par frekvencēm, kas domātas bezvadu datu pārraidei. Telekomunikāciju nozares nākotne ir bezvadu datu pārraide, tostarp ceturtās paaudzes jeb 4G tehnoloģijas, kas pārraides ātrumu ļauj nodrošināt līdz 100 Mbit/s.

Tomēr viss nav tik rožaini – ierobežoto frekvenču un lielo investīciju dēļ. Ņemot vērā, ka frekvences ir luksusa prece, bet kārota lieta, jau šobrīd Latvijas uzņēmumi kaļ plānus kā iegūt šīs frekvences, tādējādi savstarpējā cīņā piešaujot pipariņu. Arī Latvijas Mobilā telefona prezidents Juris Binde izteicies, ka operators cer atrast iespējas, kā 4G komercrežīmā piedāvāt agrāk par 2013.gadu. Latvijā šādas frekvences lietošanas tiesības līdz 2013.gadam ir pazīstamā uzņēmēja Pētera Šmidres vadītā telekomunikācijas uzņēmuma Baltkom rīcībā.

Krievu nacionālā degvīna «Samogon» ražotājs izveidojis «Jelgavas cukuru», lai ražotu cukuru.

Kā liecina Lursoft informācija, uzņēmums Komercreģistrā reģistrēts Rīgā šā gada 8. aprīlī un tā vienīgais īpašnieks ir SIA Istrenka, kam pieder 100% kapitāldaļu. Kompānijas parakstītais pamatkapitāls ir 3000 Ls, bet apmaksātais uz pusi mazāks.

Atkritumu otrā dzīve

Dienas bizness sāk jaunu rakstu sēriju par uzņēmumiem, kas, izmantojot atkritumus, rada jaunus produktus.

Budžets

Budžetā atkal būs jāmeklē, kā ietaupīt

Veidojot 2012. gada valsts budžetu, būs jānodrošina 150 milj. Ls līdz 180 milj. Ls liela budžeta konsolidācija.

Sakari

Baltkom investēšot miljonus

Seju nomaiņa Eiropas Komisijā (EK) ienesīs jaunas vēsmas, taču nemainīs svarīgākos mērķus un darba uzdevumus, kā arī problēmjautājumus

Eiroparlamenta vairākuma «jā» jaunajam EK sastāvam ir sava veida starta šāviens darba sākšanai un vienlaikus smagas nastas pārņemšanai no līdzšinējiem komisāriem.

Eirokomisāru vidū ir pamatīgas pārmaiņas, raugoties gan pēc personālijām, gan atbildības sfēru sadalījuma, tomēr problēmjautājumi būs iepriekšējie. Vispirms pārmaiņas ir skārušas EK vadītāju, jo divus termiņus EK vadījušo portugāli Žozē Manuelu Barrozu nomainīs luksemburdzietis Žans Klods Junkers.

Protams, daudzu jautājumu lemšanai bija, ir un būs vajadzīgs dalībvalstu verdikts, tomēr tas nebūt neatbrīvo jauno EK no tādiem jautājumiem kā Eiropas Savienības (ES) un ASV brīvās tirdzniecības līguma sarunas, ES un Krievijas attiecības, ko vēl jo vairāk sarežģīja notikumi Austrum- ukrainā un kam savu pipariņu piešauj enerģētika, īpaši saistībā ar dabasgāzes piegāžu apjomiem. Tāpat dienaskārtībā būs turpmākās ES un Āzijas, sevišķi ekonomisko varenību arvien audzējošās Ķīnas, attiecības. Neievērots nevarēs būt jautājums par mieru Tuvo Austrumu reģionā, un kur tad vēl ES un Āfrikas turpmākā sadarbība.

Uzņēmums drīkst darīt pilnīgi visu, un jautājums ir tikai par to, cik ir jāsamaksā nodokļu veidā, uzsver a/s ELKO Grupa galvenā grāmatvede Ingrīda Kuplā.

Skolas laikā Ingrīdai patika matemātika, datortehnika un programmēšana, bija skaidrs, ka savu karjeru ir jāveido tieši šajā virzienā. Informācijas tehnoloģiju, kurā strādājošie speciālisti šodien ir ļoti pieprasīti darba tirgū, tolaik vēl nešķita perspektīva nozare, jo pārsvarā asociējās ar darbu garlaicīgajos skaitļošanas centros. Toties laika gaitā bija pieprasījums pēc grāmatvežiem, un tas arī lielā mērā licis izlemt par darbu tieši šajā jomā.

Jāuzskaita kariete karalim

«Man savulaik ir prasīts – kas ir grāmatvedība? Izdzirdot šo jautājumu, man patīk stāstīt pasaku par karali, kuram bija rakstvedis, kas visu pierakstīja. Piemēram, tika rakstīts – karalis šodien nopirka karieti... Šodien tieši to pašu darbu paveic grāmatvedis, tikai skaitļu valodā, un mūsdienu izpratnē minētais pirkums tiktu fiksēts aptuveni šādi – šodien tika nopirkta kariete, par to iztērējot pusmiljonu latu plus PVN, un karaļvalstij ir jauna manta ar noteiktu vērtību. Un nekādu «nedrīkst»! Pilnīgi pietiek ar to, ka naudas izteiksmē tiek attēlots uzņēmumā notiekošais,» saka Ingrīda. Citiem vārdiem sakot, nav pareizi, ja grāmatvedis saka darba devējam, ka kaut ko nedrīkst uzsākt, darīt. Drīkst visu! Katrs uzņēmums, kā uzsver Ingrīda, var veidot savu biznesu pilnībā tā, kā to vēlas. Finanšu speciālista uzdevums ir to visu attēlot naudas izteiksmē, kas gan ir sarežģītāk, nekā uzņēmuma direktoram paziņot, ka kaut ko nedrīkst darīt.

Riga Food 2009 ietvaros notikušajās sacensībās par goda titulu Latvijas 2009. gada pavārs uzvarēja Terēze Kondrate, kas strādā Jūrmalas viesnīcas MaMa restorānā.

Konkursā, kas notiek jau piekto gadu, varēja piedalīties ikviens Latvijas pavārs, kam netrūka radošās dzirksts un uzņēmības apliecināt sevi profesionālajā meistarībā.

Konkursu vērtēja žūrija, kuras sastāvā bija šefpavāri no Francijas, Itālijas, Lielbritānijas, Lietuvas un Polijas, tostarp — ar vienu vai divām Mišlēna zvaigznēm atzīmēto restorānu vadītāji. Pēc viņu vērtējuma goda tituls tika piešķirts Terēzei Kondratei (viesnīcas MaMa restorāns, Jūrmala). Līdz ar šo uzvaru Terēzei īpašumā uz gadu pārgāja arī ģenerālsponsora ceļojošā balva Reaton zelta pavārnīca.

Otrajā vietā ierindojās Reinis Stalbovs (Hotel Bergs restorāns, Rīga), bet trešo vietu izcīnīja Viesturs Lasmanis (restorāns Kaļķu vārti, Rīga).

Šī gada septembrī izstādes Riga Food 2011 laikā tika paziņots labākais konditorejas uzņēmums, maizes kvalitātes konkursa rezultāti, labākais vīnzinis, labākais pavārs un prasmīgākais bārmenis.

Par šī gada labāko konditorejas uzņēmumu ir kļuvis Ogres Prestižs un tā konditore Marika Bērziņa. Par labākā konditorejas uzņēmuma godu sacentās 12 Latvijas uzņēmumi. Katrs no tiem prezentēja torti un citus konditorejas izstrādājumus. Otrajā vietā šogad ierindojās Kaļķu Vārti, bet trešajā – SIA Staburadzes konditoreja.

Savukārt maizes kvalitātes konkursā šogad zelta medaļu saņēma a/s Hanzas Maiznīcas Kuršu sēklu maize, Iļģuciema maiznīcas konditorejas Trioles maize, Lāču Īstā rupjmaize, LPB Priekules maizes ceptuves Druvienas maize, Maiznīcas Flora Kliju maize un Brokastu maizītes, Kuldīgas RPB Maizes ceptuves Garšīgā rudzu maize, Roga-Argo Rudzu rupjmaize un Tradicionālā latviešu rupjmaize un zemnieku saimniecības Jaunkalēji ceptā Kviešu saldskābmaize ar sieru. Šogad katrs maizes ražotājs varēja piedāvāt arī vienu maizes veidu grupā «Jaunums», kurā tika vērtētā maize, kas ceptuvē izstrādāta pēdējā pusgada laikā un vēl nav nonākusi tirdzniecībā vai tiek realizēta ne ilgāk kā vienu mēnesi. Par labākajiem jaunumiem šogad tika atzīta Iļģuciema maiznīcas konditorejas Bagete ar sēkliņām, N. Bomja maiznīcas Lielezers un Sviesta maize un a/s Roga-Argo tostermaize Dabastaka.

Konkursā "Latvijas gada pavārs" šogad uzvarējusi restorāna "Ferma" šefpavāre Valērija Čudova, bet par "Latvijas gada pavārzelli 2023" kļuvusi Elīna Potapova no restorāna "Snatch", aģentūru LETA informēja konkursa rīkotāju sabiedrisko attiecību pārstāvji.

Tāpat noskaidrota komanda, kura 2024.gadā dosies uz Norvēģiju pārstāvēt Latviju "Bocuse d'Or" sacensībās. Šo ceļazīmi izcīnīja pērnā gada gada pavāra titula ieguvējs, restorāna "Ferma" šefpavārs Nils Ģēvele kopā ar pērnā gada pavārzelli Agati Batragu un treneri, trīskārtēju "Latvijas gada pavārs" ieguvēju Dināru Zvidriņu.

Konkurss notika starptautiskās izstādes "Riga Food 2023" ietvaros.

Konkursa mērķis ir ne tikai noskaidrot Latvijas labāko pavāru, bet arī veicināt Latvijas pavāru profesionalitātes izaugsmi. Kopš 2006.gada Labākais gada šefpavārs saņems "Reaton Zelta pavārnīcu", bet kopš 2018.gada labākais pavārzellis saņem "Reaton Koka pavārnīcu".

Sāku kā deviņdesmito gadu viduča pavārs-konditors – tā par sevi saka Valtera restorāna dibinātājs Valters Zirdziņš. Tajā laikā konditoreja likās skaistāka, dižāka, jo kulinārija vairāk asociējās ar padomju laika virtuvi. Lūzuma punkts bija ap 2000.gadu, kad es aizbraucu uz Vāciju, un man bija iespēja mācīties un strādāt tieši restorānā.

Pirms sava restorāna atvēršanas es dzīvoju un strādāju Valmierā, biju pavārs Dikļu pilī. Zinu, ka daudziem pavāriem ir sapnis par savu restorānu, un man bieži likās, ka es to nekad neizdarīšu. Vienmēr pietrūka kāds cilvēks, draugi, kas pamudina.

Domājot par savu restorānu, man bija blociņš ar pierakstiem. Tajā viena lappuse bija ar restorāna nosaukumiem, bija maziņi knifiņi, zīmēti trauki, dēlīši. Zināju, ka negribu lielu restorānu, kantainu, taisnstūra telpu. Telpām jābūt interesantām, mājīgām, ar māju sajūtu.

Viens no iemesliem, kāpēc cilvēki savus sapņus nepiepilda, ir bažas – par kādu naudu es to izdarīšu? Daudzi saka – man jau tā nauda dzīvē neinteresē. Bet tomēr, lai uztaisītu restorānu, vajag kaut kādus līdzekļus. Pat ja tev ir māja, ir arī dakšas jānopērk, pannas un katli. Tas droši vien bija viens no iemesliem, kāpēc arī es kādu laiku to nedarīju, baidījos darīt vai nezināju, kā to izdarīt.