Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsoļu noteikumiem savulaik aizliedzot mobilo sakaru operatoram “Bite Latvija” piedalīties 5G attīstīšanai nepieciešamajās 3,6 GHz frekvenču izsolēs, uzņēmums iesniedzis sūdzību SPRK ar lūgumu atcelt 5G frekvenču izsoļu noteikumus un to rezultātus.

Nemainot esošo situāciju, “Bite Latvija” prognozē krīzi telekomunikāciju tirgū, kas būtiski ierobežos konkurenci, atstājot negatīvu ietekmi uz Latvijas tehnoloģisko izaugsmi.

“Bite Latvija” pieder elektronisko sakaru pakalpojumu sniedzējs “Unistars”, kuram lietošanā ir vēsturiski, pirms 20 gadiem no valsts iegūta radiofrekvenču spektra josla 3600 MHz jeb 3,6 GHz diapazonā. Šī iemesla dēļ SPRK izsoļu noteikumi liedza “Bite Latvija” piedalīties 2017. un 2018. gada 5G frekvenču izsolēs, un tajās izsolītās 3,6 GHz frekvenču joslas nonāca pārējo divu tirgus spēlētāju lietošanā.

Proti, SPRK izsoļu noteikumi paredzēja, ka, ja uzņēmuma vai tam piederošu uzņēmumu rīcībā jau ir frekvences konkrētajā diapazonā vismaz 100 MHz apjomā, uzņēmums izsolē piedalīties nedrīkst. Šobrīd, lai “Bite Latvija” varētu kopīgi izmantot jau “BITE Grupā” esošās 5G tehnoloģijas ieviešanai nepieciešamās frekvences 3,6 GHz diapazonā, tai ir jāsaņem SPRK atļauja.

Operatori metušies cīņas rangā par ceturtās paaudzes jeb 4G frekvenču lietošanas tiesību iegūšanu, izsole ir paredzēta šogad. Lattelecom līdz ar citiem operatoriem ir izrādījis interesi par 4G frekvenču lietošanas tiesību iegūšanu, DB apliecina Lattelecom komercdirektore Kerli Gabriloviča.

«Tiklīdz nolikums būs izsludināts, pretendenti varēs pieteikties izsolei. Arī Lattelecom kā nopietnam platjoslas piekļuves pakalpojumu sniedzējam ir interese par bezvadu tehnoloģiju nodrošināšanu gan vietās, kur vadu un kabeļu tīklu izbūve nav ekonomiski pamatojama, gan arī citviet, tādēļ nopietni apsveram dalību izsolē,» atklāj K. Gabriloviča.

Jāatgādina, ka tieši šīs 2500–2690 megahercu diapazona frekvenču lietošanas tiesības, kas bezvadu internetu ļauj piedāvāt ar ātrumu līdz 100 Mb/sek, iekāro visi Latvijas lielākie telekomunikāciju operatori, taču tās līdz 2013. gada nogalei ir pazīstamā uzņēmēja Pētera Šmidres vadītā Baltkom rīcībā. Tiesa, frekvences 4G pakalpojumu ieviešanai uzņēmējs nevar izmantot, jo pērn veiktie grozījumi Nacionālajā radiofrekvenču plānā, paredz, ka 4G pakalpojumi Latvijā var tik ieviesti no 2014. gada 1. janvāra. DB jau rakstīja, ka uzņēmums šīs frekvenču lietošanas tiesības bija paredzējis likt lietā un attīstīt pats savu 4G tīklu Rīgā.

Sabiedrisko paklpojumu regulēšanas komisija (SPRK) ir nepamatoti novilcinājusi Baltkom iesnieguma izskatīšanu par ceturtās paaudzes (4G) datu pārraides uzsākšanu.

Tādējādi komisija ieguva laiku un virzīja izskatīšanai Ministru Kabinetā (MK) Nacionālā frekvenču plāna grozījumus, augusta beigās panākot to apstiprināšanu, uzskata telekomunikāciju uzņēmums Baltkom. SPRK Baltkom iesniegumu skatījusi šodien, 10. novembrī.

Atkārtoti demonstrējot nevienlīdzīgu attieksmi pret tirgus dalībniekiem, valsts regulējošās funkcijas zaudē nozīmi, pauda Baltkom valdes loceklis Pēteris Šmidre.

DB jau ziņoja, ka Baltkom saskata tiesību normu pārkāpumus Ministra kabineta veiktajos grozījumos Nacionālajā radiofrekvenču plānā.

Kad Baltkom vērsās SPRK, Nacionālais frekvenču plāns paredzēja tiesības izmantot neierobežotus tehnoloģiju veidus, sacīja P. Šmidre.

Valsts par 4G frekvenču lietošanas piešķiršanu varētu iekasēt pāris miljonus, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

«Labi būtu, ja valstij par frekvenču lietošanas tiesību izsoli, kas paredzēts ceturtās paaudzes jeb 4G pakalpojumu piedāvāšanai, ienāktu daži miljoni,» DB sacīja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) Elektronisko sakaru un pasta departamenta direktors Andris Virtmanis.

SPRK sagaida, ka interese varētu būt visiem mobilo sakaru operatoriem. Lattelecom iepriekš SPRK bija iesniedzis pieteikumu saistībā ar 4G frekvenču diapazona lietošanas tiesību piešķiršanu, bet vēlāk to atsauca. 2500-2690 Mhz diapazona frekvenču lietošanas tiesības, kas bezvadu internetu ļauj piedāvāt ar ātrumu līdz 100 Mb/s, iekāro visi lielākie telekomunikāciju operatori, taču tās līdz 2013. gada nogalei ir Pētera Šmidres vadītā Baltkom rīcībā.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Eiropas Konkurējošo Telekomunikāciju asociācija (ECTA) ir informēta par Latvijas uzņēmēju bažām, ka jaunāko interneta tehnoloģiju ieviešana Latvijā kavējas valsts nenoteiktības platjoslas frekvenču turpmākās plānošanas dēļ.

Ja Latvija iekšēji nespēs risināt platjoslas frekvenču izmantojamības stratēģiskos soļus atbilstoši tam, lai platjosla būtu pieejama no 2013. gada ātrgaitas bezvadu interneta tehnoloģiju attīstībai, kā to prasa Eiropas Komisija, ECTA atbalstīs Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) un Baltkom vēršanos ES Konkurences padomē.

Uz to Satiksmes ministrijas (SM) vadība, tiekoties ar nozares un ECTA pārstāvjiem, norādīja, ka atbildīgajām iestādēm ir skaidra nostāja par iespējamo frekvenču resursa izmantošanu bezvadu platjoslas attīstībai, taču katram frekvenču diapazonam ir atbilstošs tā pieejamības termiņš un iespējamais sadalījuma modelis.

Tiek lēsts, ka 4G tehnoloģija dos jaunu sparu cilvēku savstarpējai komunikācijai, tādēļ sakaru operatori jau tagad ir kā «uz oglēm», un tas Vācijas valdībai ļāvis iekasēt vairākus miljardus eiro, pārdodot frekvences, kas nepieciešamas šīs tehnoloģijas darbībai, ziņo dw-world.de.

4G tīklam nepieciešamo frekvenču izsolēs Vācija nopelnījusi 4,3 miljardus eiro.

Lielāko daļu kāroto 4G frekvenču iegādājās lielie telekomunikāciju operatori, to skaitā Deutsch Telekom, Vodafone un O2.

Ceturtās paaudzes tehnoloģijas (4G) piedāvās uzticamākus un ātrākus savienojumus gan mobilo sakaru, gan interneta jomā. Eksperti uzskata, ka 4G būs revolūcija mobilo telefonu tirgū, jo tā ļaus pieņemt un pārraidīt vairāk datu nekā to ļauj pašreizējās tehnoloģijas.

Neskatoties uz lielajiem ienākumiem no 4G frekvenču pārdošanas, lielāku peļņu tomēr nodrošināja 3G frekvenču pārdošana 2000. gada. Toreiz tika iekasēti aptuveni 50 miljardi eiro.

Arvien vairāk ierīču var pieslēgt mobilajam tīklam; tas palīdzēs audzēt arī operatoru ieņēmumus.

Šogad nozīmīgs notikums Latvijā telekomunikāciju jomā bija 800 MHz frekvenču joslas jeb digitālās dividendes izsole, kas domāta ceturtās paaudzes jeb 4G sakariem, kas sniedz iespēju piedāvāt bezvadu datu pārraidi līdz 100 Mbit/s, DB norādīja Tele2 valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs. Pēdējos gados tā ir nozīmīgākā frekvenču izsole, jo ļauj efektīvi attīstīt 4G tīklu ne tikai pilsētās, bet visā Latvijā, tostarp mazapdzīvotās lauku teritorijās, līdzīgu viedokli sniedza Latvijas Mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. DB jau rakstījis, ka oktobra beigās pēc divas dienas ilgušās izsoles 25 izsoles kārtās tika izsolītas radiofrekvenču spektra joslas 800 MHz lietošanas tiesības par 3,296 milj. Ls trim operatoriem – LMT, Tele2 un Bite Latvija.

Lai gan daļa pasaules centīgi mēģina spert soļus zaļākas dzīvošanas virzienā, atkarības mazināšana no kādiem mazāk zaļiem ieradumiem nebūt tik viegla nav.

Ja runā par energoresursiem, tad tradicionāli tiek uzskatīts, ka viens no pašiem netīrākajiem veidiem, kā iegūt enerģiju, ir ogļu dedzināšana. Tiesa gan, līdz ar ekonomiku atveseļošanos pēc pandēmijas pasaulei tāpat nav atlicis nekas cits kā tās dedzināt rekordapmēros.

Atliek dedzināt ogles

Uz globālo piegāžu traucējumu, augstas dabasgāzes cenas un liela pieprasījuma pēc elektrības un dažādiem materiāliem fona vairāk ogles tiek dedzinātas pat, piemēram, Vācijā. Jāņem vērā, ka Vācija ir Eiropas lielākā ekonomika, kur reģions uzņēmies līderību pasauli ievirzīt visai spējā cīņā pret klimata pārmaiņām. Pamatā tiek izcelta problēma – lai gan enerģijas ražošana no atjaunojamiem resursiem aug, pieprasījums pēc enerģijas pasaulē aug vēl straujāk. Rezultātā neatliek nekas cits, kā šos caurumus aizpildīt ar veco labo fosilo degvielu.

Lietuvas valdība sper pirmos soļus, lai nodrošinātu mobilo sakaru operatoriem no 2022.gada vidus iespēju ieviest 5G bezvadu tehnoloģijas.

Šai nolūkā pieņemts lēmums atbrīvot 700 megahercu radiofrekvenču joslu, kurā pašlaik darbojas digitālā televīzija. Savukārt Sakaru regulēšanas dienests līdz 2022.gadam sola sarīkot radiofrekvenču izsoli.

Tiesa gan, zināmas problēmas varētu rasties pierobežas reģionos, jo Krievija un Baltkrievija 700 MHz frekvenču joslu izmanto virszemes televīzijas apraidei un to atbrīvot nedomā.

Turklāt, kā atzīst šā dienesta eksperti, plaša 5G izmantošana varētu sākties vēl vēlāk, jo šobrīd tirgū nav pieprasījuma pēc šiem pakalpojumiem.

Sakaru regulēšanas dienesta Radiosakaru departamenta vadītājs Augutis Česna ziņu aģentūrai BNS pastāstījis, ka dienestam vēl jāizstrādā kārtība, kā atbrīvoto frekvenču joslu sadalīt operatoriem.

Kārotās ceturtās paaudzes jeb 4G frekvenču lietošanas tiesības ir ieguvuši četri telekomunikāciju pakalpojumu sniedzēji – Latvijas Mobilais telefons (LMT), Tele2, Bite Latvija, kā arī Baltcom, DB informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) sabiedrisko attiecību pārstāve Daiga Reihmane.

Izsole ilga pusotru dienu un šobrīd netiek sniegta plašāka informācija par summām, jo SPRK padome izsoles rezultātus apstiprinās tikai rīt, norādīja D. Reihmane. Zināms, ka sākotnēji izsolē piedalījās pieci dalībnieki, bet vēlāk uzņēmums SH-35 no izsoles izstājās. Sākumcena bija 200 tūkst. Ls.

LMT sniegtā informācija atklāj, ka operators ir uzvarējis 4G mobilā interneta frekvenču izsolē, iegūstot A diapazonu. Kā darījuma summa ir norādīti 772 tūkst. Ls. «Iegūtās radiofrekvences ļaus LMT turpināt jau 2011.gada maijā uzsākto 4G tīkla izvēršanu, palielinot klientiem pieejamo datu pārraides ātrumu un pakalpojumu klāstu,» akcentē LMT prezidents Juris Binde.

Ja šogad nenotiks Lattelecom un LMT privatizācija un nebūs skandālu, tad, iespējams, janvārī notikusī LTE (Long Term Evolution) frekvenču izsole 2,6 Ghz diapazonā tiks atzīta kā gada nozīmīgākais notikums telekomunikāciju nozarē.

Kopējā darījuma summa ir 2,37 milj. Ls, jo LMT frekvenču lietošanas tiesības ieguva par 772 tūkst. Ls, Tele2 un Bite Latvija – katra par 742 tūkst. Ls, bet Baltcom – par 115 tūkst. Ls, raksta Dienas bizness.

Jau ziņots, ka nozarē šobrīd top tēma ir ceturtās paaudzes jeb 4G bezvadu datu pārraide, kas ļauj nodrošināt bezvadu datu pārraides ātrumu līdz 100 Mbit/s. Plašas diskusijas ir izpelnījušās tieši 2500-2690 Mhz diapazona frekvenču lietošanas tiesības, par kurām notika izsole un kuras līdz 2013. gada nogalei ir P. Šmidres vadītā Baltcom rīcībā.

Auditori apturējuši valsts a/s Latvijas valsts meži koksnes FSC sertifikātu, kas var apdraudēt koksnes eksportu uz tādām valstīm kā Lielbritānija un Nīderlande.

«Mani kā komersantu priecē doma, ka esam teju vai vienīgie, kuri Latvijā, neimportējot no Krievijas, Igaunijas vai Baltkrievijas sertificētiem mežiem, varam piedāvāt koksni ar FSC sertifikātu, taču apbēdina fakts, ka valsts nespēj apsaimniekot mežus, balstoties uz trīs ilgtspējas pamatiem— videi draudzīgi, sociāli taisnīgi un ekonomiski pamatoti,» SIA Meža īpašnieku konsultatīvais centrs direktors Gundars Skudriņš

Ja netiek uzlabota FSC sertifikācijas kvalitāte, tad neredzu jēgu šādam procesam, tā a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks.

Mobilo sakaru operatori "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva" ieguvuši frekvenču joslas nākamās paaudzes mobilo sakaru tehnoloģiju ieviešanai Lietuvā, liecina Lietuvas Sakaru regulatora (RRT) rīkotās 5G frekvenču izsoles rezultāti.

Izsoles rezultāti vēl oficiāli jāapstiprina RRT.

"Solīšana ir beigusies, komisija ir izraudzījusies uzvarētājus, bet izsole oficiāi beigsies septiņu dienu laikā," ziņu aģentūrai BNS piektdien sacīja RTT direktora vietnieks Augutis Česna.

3,4-3,7 gigahercu (GHz) frekvenci dalīs "Bite Lietuva", "Tele2" un "Telia Lietuva", informēja Česna, piebilstot, ka "Bite Lietuva" būs 3,6-3,7 GHz frekvence, "Tele2" strādās 3,4-3,5 GHz frekvencē, bet "Telia Lietuva" ieguvusi 3,5-3,6 GHz frekvenci.

Šīs frekvences tiks izmantotas nākamās paaudzes 5G radiotīkla ieviešanai un 5G elektronisko sakaru pakalpojumu sniegšanai Lietuvā.

Frekvenču izsoles uzvarētājiem no 2023.gada ir jāpiedāvā 5G pakalpojumi vismaz vienā no Lietuvas lielpilsētām un no 2024.gada jāizveido 5G tīkli lielajās pilsētās. Operatoriem no 2025.gada visām mājsaimniecībām jānodrošina iespēja pieslēgties 100 Mbps stacijām.

IKT nozarē jau vairākus gadus plaši tiek attīstīta resursu koplietošana, kas ļauj izmantot augstākas kvalitātes un pieejamības infrastruktūru un pakalpojumus, neieguldot to izveidē savus līdzekļus. Latvijas Valsts radio un televīzijas centrs (LVRTC) ir šādas koplietojamas infrastruktūras uzturētājs, uzņēmējiem piedāvā optiskā tīkla koplietošanu, eParaskta un e-Identitātes platformas, datu pārraides risinājumus, bet valsts iestādēm ir virkne efektīvu pakalpojumu ieskaitot, kiberdrošības risinājumus.

Par resursu koplietošanu, ikdienas darbu, kiberdrošību un iedzīvotāju izglītošanu Dienas Bizness saruna ar LVRTC valdes priekšsēdētāju Ģirtu Ozolu.

LVRTC ir viens no valsts informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) pakalpojumu kompetenču centriem, kā arī sniedz Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra (VESPC) pakalpojumus publiskā sektora spēlētājiem. Ko tas praktiski nozīmē, ko darāt un ko no tā iegūst uzņēmumi, sabiedrība?

Valsts elektronisko sakaru pakalpojumu centra uzdevums ir nodrošināt valsts pārvaldes iestādēm tehnisko līdzekļu kopumu - nepieciešamo skaitļošanas, datu glabāšanas un elektronisko sakaru tīkla informācijas un komunikācijas tehnoloģiju infrastruktūru, lai nodrošinātu informācijas sistēmu darbību augstā konfidencialitātes, integritātes un pieejamības līmenī. Mēs nesniedzam pakalpojumu gala lietotājam. Starp mums un sabiedrību ir valsts pārvalde un tas, ko gala lietotājs, proti, sabiedrība pēc mūs paveiktā izjūt vai neizjūt, ir dažādu informācijas sistēmu darbības pieejamība vai nepieejamība. Proti, sistēmas vai nu darbojas stabili vai arī kaut kas nav īsti labi. Mūsu uzdevums ir panākt, lai tās sistēmas, kas ir mūsu pārziņā, ir pieejamas.

Mobile operatori Latvijā intensīvi attīsta 5G tīklu, sacīja Latvijas Telekomunikāciju asociācijas (LTA) izpilddirektors Jānis Lelis.

"Šī attīstība ir kapitālietilpīga, operatori maina ne vien radiotīklus, bet arī pamattīklus, pārejot uz jaunākās paaudzes tehnoloģijām," sacīja Lelis.

Viņš norādīja, ka nesen ziņots par pirmajiem 5G B2B ("Business to Business") pielietojumiem biznesa sektorā Latvijā, taču pārsvarā 5G apkalpo iedzīvotāju mājas interneta vajadzības un nodrošina labu lietotāja pieredzi telefonos.

Pašreiz 5G pārklājums sasniedz apmēram 75% Latvijas teritorijas. Uz Eiropas fona nozares rādītāji 5G platjoslas veiktspējas ziņā ir apmēram pa vidu, akcentēja Lelis.

Tāpat viņš norādīja, ka divi no trim mobilajiem operatoriem ir sākuši 3G tehnoloģijas izslēgšanu, lai atbrīvotu frekvenču spektru jaunākām tehnoloģijām, kas to izmantos efektīvāk.

Mobilo sakaru operators “Tele2” veicis Latvijā pirmos 5G pētniecības darbus 700 MHz frekvencē.

Pētījuma darbi šajā frekvencē ir ļoti būtiski, jo šī frekvence ļaus 5G tehnoloģiju izvērst visā Latvijas teritorijā, kā arī nodrošinās vēl plašāku pārklājumu kustībā esošām viedierīcēm un ēku pagrabstāvos uzstādītām lietu interneta (IoT) ierīcēm.

Pieejamība šai frekvences joslai mobilo sakaru operatoriem pilnā apmērā varētu būt 2022. gadā vidū, kad būs arī noslēgusies Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) izsole.

Šobrīd vienīgā platjoslas internetam atvēlētā zemo frekvenču josla (800 MHz), ko izmanto 4G mobilā interneta darbībai, labā pārklājuma dēļ nodrošina aptuveni 20% no visas mobilo sakaru tīkla noslodzes. Šī iemesla dēļ mobilo sakaru operatoriem ir ļoti nepieciešama pieeja 700 MHz frekvencei, kas nodrošinātu papildu kapacitāti un pārklājumu Latvijas teritorijā.

Lielbritānijā pirmdien tiek slēgta pēdējā ogļu elektrostacija, tādējādi Lielbritānija kļūst par pirmo G7 valsti, kas atteikusies no fosilā kurināmā elektrības ražošanā.

Elektrostacijas slēgšana Retklifas pie Soras ciemā Anglijas vidienē pēc gandrīz 60 gadu darbības ir simbolisks solis Lielbritānijas ceļā uz mērķi līdz 2030.gadam dekarbonizēt elektrības ražošanu, bet līdz 2050.gadam sasniegt ogļskābās gāzes neitralitāti.

Elektrostacijas īpašnieks - Vācijas uzņēmums "Uniper" - paziņoja, ka oktobrī sāksies ekspluatācijas pārtraukšanas process, kas turpināsies divus gadus. 350 darbiniekiem tiks piedāvāta iespēja turpināt strādāt citos kompānijas uzņēmumos vai arī līdz 2026.gada beigām darba attiecības tiks izbeigtas.

Ogļu elektrostacija tiks pārveidota par "tehnoloģiju un enerģijas centru bez ogļskābās gāzes", apliecināja "Uniper".

«Eiropā mums, protams, ir konkurenti. Pārsvarā tās ir tiešām lielas kompānijas, piemēram, ABB, Siemens. Mēs neesam tajā pašā līmenī, kur viņi, bet ražojam tādu pašu aprīkojumu.»

Tā intervijā DB saka Tallinas Elektrotehnikas rūpnīcas Estel (Tallinna Elektrotehnika Tehas Estel AS) komunikācijas vadītāja Aleksandra Karaulova. Skaidrojot, ar ko uzņēmums nodarbojas, viņa izmanto vienkāršu piemēru – cilvēkiem mājās elektroenerģijas tīklā ir viena frekvence, bet lielās ražotnēs tiek izmantota cita. «Mēs ražojam frekvenču pārveidotājus dažādām ierīcēm un nozarēm, kas pārveido frekvenci no elektroenerģijas tīkla uz to, kas nepieciešama,» viņa stāsta. Kompānija darbojas jau 145 gadus, un Padomju savienības laikā bija daudz liela apjoma ražošanas projektu, piemēram, dažādu detaļu ražošana vairākos tūkstošos eksemplāru. «Tagad laiki ir mainījušies, un mēs galvenokārt izstrādājam īpašas, sarežģītas, unikālas ierīces. Parasti klients izsaka savas vajadzības, un atbilstoši tām mēs piedāvājam konkrētu risinājumu. Katram klientam ir atšķirīgas vajadzības, un mēs izstrādājam atbilstošu aprīkojumu, kas piemērots tieši viņam. Mums pat nav jēgas šo ierīci ievietot mūsu preču katalogā, jo tieši tādu produktu nevienam citam nekad nevajadzēs,» saka A. Karaulova.

Necaurskatāmais radio frekvenču konkurss radot korupcijas risku un metot aizdomu ēnu uz uzvarētājiem, jo nereti frekvenču ieguvēji neveidojot vis koncepcijā iesniegto saturu, bet pārdod prokrieviskiem uzņēmumiem, norāda nozares speciālisti.

Savulaik darbību uzsāka radio FitFM, kura vietā jau ilgāku laiku skan krievu Europa Plus. Frekvenču piešķīrēji līdz šim tā arī nav spējuši anulēt licences tiesības, jo tas neesot bijis atrunāts likumā, raksta Neatkarīgā.

Satraukuma pamatā esot vairāku raidstaciju pēkšņā koncepcijas maiņa, kas neatbilstot sākotnēji iesniegtajam frekvences iegūšanas tiesību pieteikumam Nacionālajā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomē (NEPLP). Tā vietā, lai rīkotu atklātu izsoli par vērtīgo frekvenču lietošanas tiesībām, padome rīko slēgtus konkursus.

«Skaidrs, ka neviens nav spējīgs ievērot koncepciju, jo nevar pārdot šo formātu tirgū. Pašlaik mums tendence ir tāda, ka visas frekvences, kuras izliek tirgū, aiziet Krievijas programmai,» stāsta Latvijas Raidorganizāciju apvienības (LRA) izpilddirektore Gunta Līdaka.

Eiropas Savienības Telekomunikāciju regula paredz viesabonēšanas tarifu atcelšanu no 2017. gada 15. jūnija, kas nozīmē, ka patērētāji par mobilā telefona zvaniem un internetu varēs vienādi maksāt gan savā valstī, gan citur Eiropas Savienībā.

Jaunā kārtība, par kuras detaļām ES līmenī vēl jāpieņem lēmumi, var veicināt tarifu celšanos tur, kur tie patlaban ir zemāki, jo šo valstu operatori būs spiesti piemaksāt savu klientu vietā, norāda eksperti.

Iespējams, mobilo sakaru tarifu pieaugumu nākotnē šīs pārmaiņas ietekmētu mazāk, ja ar dalībvalstu pūlēm zemākā līmenī tiktu noturētas viesabonēšanas vairumtirdzniecības cenas, kas sāpīgāk ietekmē tās valstis, kurās patlaban mobilo sakaru pakalpojumi ir lētāki. Kā liecina Eiropas Padomes izplatītā informācija, regulas projektā ir noteiktas robežas maksām, ko operatori var viens otram prasīt par savu tīklu izmantošanu, lai sniegtu viesabonēšanas pakalpojumus. Šie cenu griesti attiecas uz balss zvaniem, SMS un datu izmantošanu. Tāpat jauno noteikumu mērķis ir saglabāt stimulus ieguldījumiem tīklos un nepieļaut konkurences izkropļojumus ne vietējā, ne apmeklētajā sakaru tīklā. Vispārējā pieeja paredz jaunu mehānismu vairumtirdzniecības līmenī, lai izņēmuma apstākļos nodrošinātu ilgtspēju. Ja operatori nespēj atgūt savas izmaksas, tie var savas valsts regulatoram lūgt atļauju piemērot papildmaksu virs noteiktajiem griestiem.

Trīs Latvijas mobilo sakaru operatori par 5G tīkla izvēršanai izmantojamo radiofrekvenču joslu 700 megahercu (MHz) diapazonā lietošanas tiesībām samaksās 13,273 miljoni eiro, informēja Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā (SPRK).

SPRK rīkotās frekvenču lietošanas tiesību izsoles ieņēmumi sešu mēnešu laikā nonāks valsts budžetā.

Visvairāk - 5,758 miljonus eiro - valsts budžetā ieskaitīs SIA "Latvijas Mobilais telefons" (LMT). SIA "Tele2" samaksās 4,655 miljonus eiro, bet SIA "Bite Latvija" - 2,860 miljonus eiro.

Izsoles pirmajā daļā 16.decembrī tika izsolītas trīs pamatjoslu lietošanas tiesības uz 20 gadiem - no 2022.gada 1.februāra līdz 2042.gada 31.janvārim. Katras pamatjoslas sākumcena bija 2,2 miljoni eiro, un katrs dalībnieks varēja iegūt vienu pamatjoslu.

Astoņās izsoles kārtās trīs pamatjoslu lietošanas tiesības kopsummā par 8,803 miljoniem eiro ieguva visi trīs Latvijas mobilo sakaru operatori.

Lai arī Eiropas Komisijai ir cēli mērķi par vienotu telesakaru tirgu, Latvijā mērķu sasniegšanai izraudzītie risinājumi var radīt pretēju efektu – mobilo sakaru tarifu pieaugumu.

Eiropas Komisija (EK) ierosina dalībvalstīs spert nozīmīgu soli ceļā uz vienoto tirgu, kas sevī ietver viesabonēšanas atcelšanu, vienkāršotus noteikumus, papildu maksas atcelšanu starptautiskiem zvaniem, tomēr DB aptaujātie Latvijas mobilo sakaru operatori brīdina, ka EK izvēlētās metodes mērķu sasniegšanai var radīt pretēju efektu.

«Šobrīd dažu Eiropas politiķu vīzija izveidot vienotu Viseiropas telekomunikāciju tirgu ir EK reklāmas kampaņa un līdzinās Padomju savienības Sibīrijas upju pagriešanas projektam, kas var nodarīt lielāku kaitējumu nekā sniegt kādus ieguvumus.

Būtu naivi domāt, ka proponētā hipotētiskā uzņēmumu konsolidācija tarifu starpību izlīdzinātu tikai uz augstāko tarifu samazinājuma rēķina. Sagraut industriju jau nav grūti, bet vai prātīgi?» DB jautā Latvijas mobilā telefona (LMT) prezidents Juris Binde. Uzskatāms piemērs, pēc viņa domām, ir EK atzinums, ka t.s. cukura reforma ir bijusi neveiksmīga, taču reāla atbildība par kļūdainajiem lēmumiem nevienam komisāram nedraud.