Radiovadāmo bezpilota lidaparātu jeb tā dēvēto dronu neapdomīga un vieglprātīga lietošana var apdraudēt cilvēku drošību. Teju ik nedēļu tiek fiksēti gadījumi, kad dronu lietotāji izmanto aviācijas frekvences, traucējot lidmašīnu radiosakarus. Turklāt neatbilstošu frekvenču izmantošana var radīt sakaru zudumu arī starp tālvadības pulti un dronu, norāda VAS Elektroniskie sakari.

Lai no šādiem gadījumiem izvairītos, VAS Elektroniskie sakari aicina pārliecināties par sava drona darbības frekvencēm un to atbilstību Latvijas frekvenču plānam.

Arī Latvijā dronu kļūst vairāk – arvien biežāk ar tiem tiek uzņemti videomateriāli un fotogrāfijas koncertos, dabā, virs pilsētām un citur. Kā stāsta par frekvenču piešķiršanu un uzraudzību atbildīgās institūcijas Elektroniskie sakari radiokomunikāciju inženieris Mārtiņš Glūdiņš, radiovadāmo lidaparātu iekārtām nav nepieciešamas individuālas radiofrekvenču spektra lietošanas atļaujas, ja to vadīšanai un informācijas pārraidīšanai izmanto Nacionālajā radio frekvenču plānā tikai šiem mērķiem paredzētās frekvences.

SIA "EHR Mediju grupa" investējusi vairākus simtus tūkstošus eiro radiostacijas "Latviešu hiti" FM apraides izveidē, informē "EHR Mediju grupa" līdzīpašnieks un attīstības vadītājs Guntars Traubergs.

Būtiskākās investīcijas veiktas "Latviešu hiti" FM apraides tīkla iegādei septiņās Latvijas pilsētās - Rīgā, Valmierā, Cēsīs, Smiltenē, Limbažos, Liepājā un Jēkabpilī. Radio "Latviešu Hiti" ir dzirdami Rīgā (101.0 FM), Valmierā (103.4 FM), Cēsīs (104.7 FM), Smiltenē (103.1 FM), Limbažos (103.0 FM), Liepājā (93.5 FM) un Jēkabpilī (93.4 FM).

Kopējais veikto investīciju apjoms, atbalstot vietējos mūziķus un pandēmijā cietušo izklaides industriju, ir vairāki simti tūkstoši eiro, bet noslēgto līgumu nosacījumi liedz atklāt precīzas darījumu summas. G.Traubergs pauda pārliecību, ka investīcijas atmaksāsies, jo šādā veidā tiks sniegta atbilde uz sabiedrībā augošo pieprasījumu klausīties dziesmas dzimtajā valodā.

5G jeb piektās mobilo sakaru standartu paaudzes ieviešana telekomunikāciju kompānijām izmaksās 20 līdz 25% vairāk nekā 4G ieviešana, taču tās varēs piedāvāt nebijušus pakalpojumus

Ap 2022. gadu tā būs nobriedusi tehnoloģija, tā intervijā Dienas Biznesam norāda telekomunikāciju operatora Bite tehniskais direktors Gints Butens (Gintas Butenas). Viņš uzskata, ka Latvija Baltijas valstīs ir labākajā situācijā šīs jaunās tehnoloģijas ieviešanai un viens no iemesliem ir tas, ka no nākamā gada būs brīvas radio frekvences datu pārraidei.

Fragments no intervijas

Telekomunikāciju lauciņā visi jau pāris gadus runā par 5G. Kas šobrīd notiek? Kādā stadijā esam?

Pirmsākumi idejai par 5G meklējami jau 2012. gadā, kad radās doma par nākamās paaudzes tehnoloģiju, kas varētu aizstāt 4G, un tika definētas tās teorētiskās prasības – ļoti liels ātrums, labs iekštelpu pārklājums, maza aizture. Par tehniskajām iespējām tobrīd neviens nedomāja.

Tikai sešas no 16 radiostacijām, kurām ir apraides tiesības Rīgas reģionā, raida latviešu valodā. Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) pieņēmusi lēmumu par Rīgā raidošā Novoe radio – Golos Rossiji programmas nosaukuma maiņu uz AutoRadio.

Nozares pārstāvji pauž bažas, ka šādā veidā padome kārtējo reizi ir pieņēmusi lēmumu, bruģējot ceļu uz Krievijas veidoto radioprogrammu satura pārraidīšanu Latvijā, raksta Neatkarīgā.

Par komercradio darbību atbildīgā NEPLP locekle Dace Buceniece apzinās, ka no nacionālā viedokļa fakts, ka galvaspilsētā teju divas reizes ir vairāk krievu valodā, nevis valsts valodā raidošie komercradio, nav glaimojošs, taču «tāds ir tirgus pieprasījums, kas arī nosaka komercradio programmu saturu».

Savukārt Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas priekšsēdētāja Ingrīda Circene (Vienotība) apgalvo, .ka pērn pieņemtais Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums, kas paredz radio retranslēšanas iespējas, dod milzu iespējas. «Mēs varam retranslēt kaut vai simt programmas no Kanādas, Ķīnas vai Indonēzijas,» komentē I. Circene. Viņa ar šo NEPLP lēmumu nav iepazinusies, tāpēc plašāk to nevar komentēt, taču iestājas par to, ka vairāk radio būtu jāraida latviešu valodā.

Tas, kas aizvadītajos gados un šogad vērojams Latvijas telekomunikāciju tirgū, līdzinās traģikomēdijai trīs cēlienos, ja vien tā nebūtu realitāte.

Nevēlēšanās ievērot Eiropas Komisijas ieteikumus 5G ieviešanai, “Centuria” bojāeja un šobrīd – Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) vilcināšanās pieņemt lēmumu par atļauju mobilo sakaru operatoram “Bite” un elektronisko pakalpojumu sniedzējam “Unistars”, kas ir vienas grupas uzņēmumi, kopīgi izmantot 3,6 GHz frekvenču joslas – jādēvē par trīs cēlieniem. To laikā lēnām tiek apdraudēta 5G ieviešana, nogalināta konkurence, milzīgas investīcijas un Latvijas tehnoloģiskais izrāviens, tā soli pa solim ieviešot tirgū duopola stāvokli.

Raugoties uz 5G tehnoloģijas ieviešanu, Eiropas Savienības (ES) tiesiskais regulējums norāda, ka radiofrekvenču spektra koplietošana un radio tīklu apvienošana ir ne vien atļauta, bet arī veicināma. Tāpat, Eiropas Komisija savās rekomendācijās ir paudusi, ka infrastruktūras koplietošana un kopīgas bezvadu infrastruktūras izvēršana var samazināt infrastruktūras izmaksas, samazināt ietekmi uz vidi, un veicināt nākamās paaudzes mobilo sakaru tīkla izvēršanas tempu, pārklājuma palielināšanu un pakalpojumu efektivitāti. Turklāt Eiropas Elektronisko sakaru kodeksā norādīts, ka ES valstīm ir ne tikai jāatļauj radiofrekvenču koplietošana, bet arī uzlikts par pienākumu aktīvi veicināt dalīšanos ar pieejamajiem frekvenču resursiem.

Daudzpakalpojumu uzņēmums “Tele2” mobilo sakaru tīkla infrastruktūrā šogad investēs aptuveni 12,5 milj. eiro. Šīs investīcijas tiks veiktas gan pamattīkla modernizācijai, gan radio tīkla modernizācijai un jaunu bāzes staciju uzstādīšanai.

Kā atzīmē uzņēmumā, šogad optiskajam tīklam tiek plānots pieslēgt arī mobilo sakaru bāzes stacijas Jelgavā, kas ļaus 4G tīkla jaudu palielināt aptuveni desmit reizes. Aizvadītajā gadā tika noslēgts līdzīgs, bet apjoma ziņā daudz vērienīgāks projekts Rīgā, kura ietvaros faktiski visas bāzes stacijas, kas atrodas galvaspilsētā, tika pieslēgtas optiskajam tīklam.

“Šo gadu mēs esam iesākuši ļoti vērienīgi. Aizvadītā gada pašā nogalē SPRK rīkotajā izsolē mēs ieguvām vērtīgas 700 MHz frekvences 5G attīstīšanai, esam parakstījuši sadarbības līgumu ar “Nokia” par 5G radio tīkla izbūvi, kā arī pavisam tuvu ir brīdis, kad mūsu klienti varēs izmantot VoLTE tehnoloģiju, kas ļaus veikt jaunākās paaudzes balss zvanus un video zvanus. Šī gada laikā “Tele2” mobilo sakaru bāzes stacijām tiks uzsākta aparatūras nomaiņa uz jaunāku un jaudīgāku, kas ļaus nodrošināt papildu kapacitāti,” stāsta “Tele2” tehniskā direktore Līga Krūmiņa.

A/s SAF Tehnika ražotais Spectrum Compact ir pasaulē mazākais mikroviļņu spektra analizators, kas ir pirmā šāda veida kabatas izmēra iekārta

Spectrum Compact pretendē uz Eksporta un inovācijas balvu 2015 kategorijā Inovatīvākais produkts. A/s SAF Tehnika šogad plāno ierīces realizēt pusmiljona eiro apjomā, lielākā daļa mikroviļņu spektra analizatoru aizceļos uz ASV.

Ērts pielietojums

A/s SAF Tehnika izstrādātā ierīce ir uzskatāma par pirmo kabatas izmēra iekārtu, kas ļauj veikt mikroviļņu datu pārraides tīklu monitoringu, problēmu, traucējumu un nelegālo pieslēgumu meklēšanu, tāpēc par šo produktu ir ieinteresējušies vairāku valstu regulatori, stāsta a/s SAF Tehnika produktu vadītājs Andrejs Bogdanovs. Spectrum Compact ir pasaulē mazākais spektra analizators, kas darbojas frekvencēs 2–40 GHz. «Tā unikalitāte ir ne vien nelielajā izmērā, bet arī iekārtas jutībā un pielietošanas iespējās. Atšķirībā no daudz dārgākiem un izmēros lielākiem konkurentu mikroviļņu spektra analizatoriem, Spectrum Compact iekārtās fokusējāmies uz lauka inženieru (field engineer) ikdienas vajadzībām – pārbaudīt mikroviļņu radio līniju darbību, atklāt un novērst radio darbības problēmas, fiksēt un atklāt traucējumus, kā arī citas ikdienai svarīgas darbības, ko ir grūti veikt ar izmēros lielām un ļoti dārgajām iekārtām,» stāsta a/s SAF Tehnika sabiedrisko attiecību speciālists Edgars Dudko. Bieži vien lauku inženieriem ir jāstrādā torņos augstumā, kas pārsniedz 30 metrus. Jaunajai ierīcei ir izstrādāta virkne funkciju, kas atvieglo tīklu monitoringu un ļauj veikt nepieciešamās darbības no zemes.

ASV sakaru kompānija Alpha Omega Wireless sākusi uzstādīt Latvijas sakaru elektronikas uzņēmuma SAF Tehnika (SAF) izstrādāto mikroviļņu virzienantenas sistēmu Integra, teikts Alpha Omega Wireless mājaslapā.

SAF Integra mikroviļņu virzienantenu datu caurlaidība sasniedz līdz pat 1 gigabitu sekundē, tādēļ nereti tās spēj aizstāt pat optiskās šķiedras datu savienojumus. To apstiprina arī Alpha Omega Wireless prezidents Džo Vargo, piebilstot, ka, ja varētu, tad savā infrastruktūrā izmantotu tikai šīs iekārtas.

«Esmu ārkārtīgi priecīgs par SAF Tehnika jauno Integra platformu. Pēdējo sešu gadu laikā saviem klientiem esam ieteikuši un uzstādījuši simtiem SAF radioiekārtu. No visām licencētajām iekārtām problēmas ir bijušas ar mazāk nekā 1% no visām instalācijām,» latviešu uzņēmējus slavē Vargo, piebilstot, ka visas ķibeles norakstāmas uz bojājumiem, kas radušies piegādes laikā. Bojātās iekārtas SAF Tehnika savlaicīgi esot nomainījusi.

Cilvēkiem, kuri baidās, ka kaimiņi varētu pieslēgties viņu bezvadu internetam, tehnoloģiju speciālisti atraduši risinājumu – tapetes, kas bloķē Wi-Fi signālu, vēsta PC Magazine.

Tapetes tapušas sadarbojoties Grenobles Politehniskajam institūtam, Francijas Papīra tehnoloģiju centram un Somijas kompānijai Ahlstrom. Zinātnieku izstrādātās tapetes, kas nosauktas par Metapaper, tirdzniecībā varētu parādīties jau nākamgad.

Atšķirībā no līdzīgām tehnoloģijām, tapetes nebloķē visu elektromagnētisko starojumu, bet gan tikai Wi-Fi maršrutētāju frekvences, netraucējot televīzijas iekārtu, mobilo telefonu, radio u. c. ierīču signālam.

Tapetes iespējams piemērot dažādām virsmām – betonam, kokam un apmetumam. Tāpat tās spēs darboties pat, ja tiks nokrāsotas. Bezvadu interneta necaurlaidīgās tapetes atradīs pielietojumu ne tika lielās korporācijās, bet gandrīz visur, kur nepieciešams nodrošināt drošu Wi-Fi tīklu, kā, piemēram, slimnīcās un viesnīcās, pārliecināti tapešu radītāji.

Dalība dažādos starptautiskos uzņēmējdarbības konkursos prasa laiku un pūles, taču tas ir vērtīgs ieguldījums uzņēmuma zīmolā

«Starptautiskie uzņēmējdarbības konkursi un sacensības ir lieliska platforma un izaugsmes iespējas uzņēmumam. Pirmkārt, tā ir lieliska iespēja ar ļoti maziem laika un finanšu ieguldījumiem pārbaudīt savu biznesa ideju un tās potenciālu starptautiskajā tirgū. Tas ir ātrs veids, kā uzzināt tendences un aktualitātes ārvalstīs un konkrētā mērķa tirgū. Otrkārt, tā ir iespēja tikt sadzirdētam uz pasaules skatuves. Katrs šāds konkurss rūpējās par sabiedriskajām attiecībām un par konkursu, tā gaitu un rezultātiem stāsta arī vietējiem un ārvalstu medijiem. Treškārt, tie ir kontakti un potenciālie sadarbības partneri. Tā ir iespēja satikt investorus, piegādātājus, pircējus vai gluži vienkārši domubiedrus,» saka Līva Stūrmane, konkursa Creative Business Cup organizatore.

Paralēli valstī ieviestajai šķiroto atkritumu apsaimniekošanas infrastruktūrai Zaļā josta rod veidus, kā vēl plašāku sabiedrības daļu iesaistīt atkritumu šķirošanā un atkritumu pārstrādes veicināšanā. Par vienu no efektīvākajiem veidiem atzīts darbs ar izglītības iestādēm, ar dažādām izglītojošām aktivitātēm un izklaides pasākumiem sekmējot jauniešu interesi par videi draudzīgu dzīvesveidu.

Paralēli iepakojuma un videi kaitīgu preču apsaimniekošanai, neatņemama Zaļā josta ikdienas sastāvdaļa ir sabiedrības vides izglītība. Un nozīmīga mērķgrupa ir bērni un jaunieši, kas ir atvērti jaunām zināšanām, labprāt apgūst jaunas iemaņas un visu skolā apgūto steidz pavēstīt mājiniekiem. Tāpēc uzņēmuma rīkotie otrreizējo izejvielu vākšanas konkursi mācību iestādēm ir viens no veidiem, kā ne tikai runāt un mācīt par pareizu rīcību ar atkritumiem, bet arī ir praktisks instruments, kā atkritumu šķirošanā atraktīvā veidā iesaistīt visu ģimeni.

“Šķiroto atkritumu savākšanas infrastruktūra ir pieejama visā Latvijā, tāpēc mūsdienās vairs nav objektīvu argumentu atkritumus nešķirot,” norāda Zaļā josta valdes priekšsēdētājs Jānis Lapsa. “Taču mūsu rīkotie konkursi skolēniem sniedz papildu iespēju savākt vēl vairāk vērtīgu otrreizējo izejvielu un šķūnīšos vai bēniņos gadiem krātos atkritumus pārvērst jaunos, otrreiz pārstrādātos izstrādājumos. Lai arī sabiedrības izpratne par atkritumu šķirošanas nepieciešamību ik gadu strauji aug, tomēr vēl joprojām iedzīvotājiem ir nepieciešams papildus stimuls izdarīt vides labā vēl vairāk,” atzīst J. Lapsa.

«Bija konkrēts brīdis, kad Juraša kungs pieteicās uz vizīti pie «donnas Danas». Viņš atnāca ar diezgan biezu mapīti. Tas bija tad, kad Finanšu policijā sākās reorganizācija.»

To intervijā DB saka bijusī Valsts ieņēmumu dienesta (VID) Finanšu policijas pārvaldes direktora vietniece un Izmeklēšanas daļas priekšniece Ļubova Švecova.

Advokāts Aldis Gobzems intervijā Dienas Biznesam runāja par «vilkačiem», kas tiesībsargājošajās iestādēs piesedz būtībā organizēto noziedzību. Viņš minēja tādu «zelta trijstūri», ko nozarē visi zinot, - Jurašs, Čerņeckis un Bunkus. Juris Jurašs ir bijušais augsta ranga KNAB darbinieks, Kaspars Čerņeckis un Kaspars Bunkus - augstas VID amatpersonas. Jūs ilgus gadus strādājāt VID Finanšu policijā, varat par to kaut ko teikt. Vai jūs lasījāt šo interviju?

Lasīju šo interviju ar interesi un apbrīnu par to, ka cilvēks tik drosmīgi stāsta objektīvi pastāvošas lietas. Varu teikt, ka 99,9% no Gobzema intervijā teiktā ir patiesība. Tikai tas drīzāk nav trijstūris, bet četrstūris vai patiesībā vēl sarežģītāka figūra. Varbūt tā drīzāk ir piramīda, kuras augšgalā ir viena figūra, bet pamatus stiprina vēl dažas. Un notiek aktīvs menedžments šīs trijstūra piramīdas ietvaros starp tajā ietilpstošajiem darboņiem.

Līdzās dažādiem atbalsta instrumentiem arī pašvaldības veicina jaunu uzņēmumu veidošanos savās teritorijās ar īpašiem grantu konkursiem.

"Aptuveni 90% gadījumu pašvaldībām ir grantu konkurss jauno uzņēmēju atbalstam konkrētajā teritorijā – pašvaldības izraugās savus biznesa uzsācējus, kam piešķirt finansiālu atbalstu," teic Andra Feldmane, Latvijas Pašvaldību savienības padomniece uzņēmējdarbības jautājumos. Ir pašvaldības, kas krīzes ietekmē grantu programmas ir paplašinājušas un tās ir pieejamas ne tikai jaunajiem uzņēmējiem, bet arī vecākiem, kas raduši iespēju transformēt savu biznesu un atraduši jaunas noieta platformas, izstrādājuši jaunus produktus vai pakalpojumus. Finansējuma apmērs ir dažāds, bet vidēji tie ir divi līdz trīs tūkstoši eiro. Visbiežāk tie tiek gradēti pa vietām, piemēram, pirmajai vietai 3000 eiro, otrajai 2500 eiro, bet trešajai – 2000 eiro. Ir arī pašvaldības, kas trim labāko ideju autoriem piešķir vienādu summu.

Lai popularizētu inženierzinātnes un sniegtu iespēju skolēniem apliecināt zināšanas matemātikā, fizikā, ķīmijā un informātikā, RTU Inženierzinātņu vidusskola (RTU IZV) izsludina pieteikšanos Atklātajai inženierzinātņu olimpiādei 9.klases skolēniem.

Olimpiāde norisināsies divos posmos. Pirmajā posmā skolēniem neklātienē no 1. līdz 14.februārim IZV mājaslapas sadaļā Inženierzinātņu olimpiāde būs jāizpilda tiešsaistes tests, kurā būs 50 jautājumu. Skolēni, kuri būs pareizi atbildējuši vismaz uz 35 jautājumiem, saņems uzaicinājumu piedalīties otrajā posmā, kas norisināsies 27.februārī klātienē RTU IZV telpās, Kronvalda bulvārī 1. Šajā kārtā skolēniem būs jārisina dažādi ar inženierzinātnēm saistīti uzdevumi.

Olimpiādes uzvarētāji tiks apbalvoti 12.martā RTU IZV telpās. Skolēniem, kuri būs ieguvuši godalgotas vietas, tiks piešķirtas no skolas budžeta līdzekļiem finansētas mācības IZV.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Baltic Restaurants valdes priekšsēdētājs Aigars Kaugars. Baltic Restaurants (zīmols Daily) kā ēdināšanas pakalpojumu sniedzējs darbojas gan Latvijā, gan Igaunijā.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Iesāku vadīt ēdināšanas uzņēmumu nejauši, bet šo iespēju man deva, jo redzēja, ka tiešām to gribu un man «aste bija gredzenā», nevis «vilkās pa zemi». Šādi arī šobrīd pats skatos uz darbiniekiem, jo tas ir pamata priekšnosacījums, lai kas sanāktu! Biju arī pietiekami drosmīgs, šo iespēju izmantot, jo nekad nebiju uzņēmumu vadījis un man tās bija lielas pārmaiņas starp nodaļas un uzņēmuma vadīšanu. Dzīvē jau tā ir, ka jācenšas šīs iespējas pamanīt un tad arī izmantot.

Noslēgušies Rīgas pašvaldības SIA Rīgas pilsētbūvnieks sludinātie konkursi par pašvaldības dzīvokļu būvniecību trīs teritorijās Rīgā.

Par 20,98 milj. latu Imantā dzīvojamo māju būvēs apvienība Re&Re un Dārti, savukārt Pļavniekos Saharova/Tīnūžu ielā par 16,5 milj. latu dzīvojamo māju būvēs SIA Merks, Bolderājā – par 18,87 milj. latu – apvienība Arčers un Moduls Rīga. Kopumā Rīgas pašvaldības dzīvojamo fondu varētu papildināt ap 1000 dzīvokļu.

Konkursi par trīs zemes gabalu apbūvi izsludināti pēc tam, kad nesekmīgi beidzās iepirkums par 5000 pašvaldības dzīvokļu projektēšanu un būvniecību septiņās dažādās vietās Rīgā.

SIA Rīgas pilsētbūvnieks vadītājs Ivars Gaters iepriekš nelielo konkursantu skaitu saistīja ar prasību būvniekiem pašiem piesaistīt finansējumu. Nelielais konkursantu skaits – katrā no konkursiem bija pieteicies viens dalībnieks – varētu būt viens no iemesliem, kāpēc nav bijusi «spēkošanās» cenu ziņā. Piedāvātās darbu izpildes summas ir samērā augstas. Taču tās attiecas gan uz projektēšanu, gan būvniecību, gan finansējuma piesaisti. I. Gaters secina, ka šis, iespējams, nav optimālākais variants – būvniekiem pašiem piesaistīt līdzekļus, jo banku kredīti tiem sanākot dārgāki, nekā Pilsētbūvniekam aizņemoties.

Decembra pirmo sešu dienu laikā, no 1. decembra līdz 7. decembra pusdienlaikam, noslēgti astoņi iepirkumu konkursi par biogāzes un koģenerācijas staciju būvi. Visi konkursi par biogāzes staciju būvniecību noslēgti šīs nedēļas divu ar pusi dienu laikā, liecina informācija Iepirkumu uzrausdzības (IUB) mājas lapā.

SIA Bio-Partner par biogāzes un koģenerācijas stacijas izveides darbu veicēju no trijiem pretendentiem noteikusi SIA Ecogen, kas piedāvājusi līgumcenu 2,015 miljonus eiro.

Ventspils novadā reģistrētā SIA Bio-T biogāzes ražotnes un koģenerācijas stacijas būvniecības darbus un tehnoloģisko iekārtu piegādi iepirkumu konkursa rezultātā uzticējusi SIA Host Energo. Host Energo piedāvātā līgumcena ir 2,840 miljonus eiro.

Šā gada novembrī Ķekavas novadā dibinātā SIA Kalna Dambrāni Energo biogāzes koģenerācijas stacijas kompleksu ar 0,5 MW elektroenerģijas jaudu plāno izbūvēt par aptuveni 2,645 miljoniem eiro. Iepikumu konkursā no diviem pretendentiem uzvarējis Vācijas uzņēmums Biogas Nord Anlagenbau.

Ganību dambī bāzētais iepakojuma ražotājs Polipaks NT plāno celt jaunu iepakojumu ražotni, portālam Db.lv atklāja šī projekta vadītājs, Polipaks NT pārstāvis Raivis Skuja.

Uzņēmums dibināts pērnā gada 1. decembrī, liecina informācija Lursoft, un patlaban tas ir noslēdzis vairākus iepirkumu konkursus par jaunajai iepakojumu ražotnei nepieciešamo iekārtu piegādi. Vienā dienā, 4. aprīlī, ir noslēgti jau astoņi iepirkumu konkursi, kuru kopējā summa pārsniedz septiņus miljonus eiro, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā. Vairāki SIA Polipaks NT iepirkumu konkursi vēl nav slēgti, Db.lv stāstīja R. Skuja.

Trešdien Polipaks NT noslēdzis vairāk nekā 2,9 milj. eiro vērtu iepirkumu konkursu par deviņu slāņu pūšamās plēves koekstrūzijas līnijas iegādi. IUB publicētie konkursa rezultāti liecina, ka par iekārtas piegādātāju no diviem uzņēmumiem izvēlēta Vācijas kompānija Windmoller & Holscher.

Reklāmas kampaņu izstrādi ārvalstu tūristu motivēšanai apmeklēt Latviju Tūrisma attīstības valsts aģentūra (TAVA) nolēmusi uzticēt profesionālām reklāmas aģentūrām, informē TAVA tūrisma mārketinga eksperte Linda Penka.

TAVA jau izsludinājusi konkursus reklāmas kampaņu koncepcijas un aktivitāšu izstrādei 2011. - 2013.gadam Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos, un drīzumā, pēc komunikāciju stratēģijas izstrādes tiks izsludināti konkursi arī Somijas, Zviedrijas, Lietuvas un Igaunijas tirgiem.

Tas tiek darīts, izmantojot Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) finansējumam.

Konkursa nolikumi reklāmas kampaņu izstrādei Krievijas un Vācijas tūrisma tirgos TAVA jāiesniedz līdz 15. jūlijam. Paredzamā līgumcena katrā no konkursiem ir 52 tūkstoši latu ar PVN. Reklāmas kampaņas izstrāde Krievijas un Vācijas tirgū jāveic līdz 2013.gada 31.oktobrim, visi darbi pabeidzami līdz 2014.gad 31.martam vai līdz noteiktās pakalpojumu summas izlietošanai. Kampaņām jāsaskan ar Latvijas tūrisma mārketinga stratēģijā 2010.-2015.gadam un Latvijas tūrisma mārketinga ārējo komunikāciju stratēģijā 2011.-2013.gadam nodaļās Krievija un Vācija noteiktajām prioritātēm.

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Gaidot, ka šī gada beigās varētu tikt izsludināti konkursi vērienīgu objektu celtniecībai, pēc apgrozījuma lielākās būvkompānijas Latvijā Skonto būve padomes priekšsēdētājs Guntis Rāvis lēš, ka dzīvība nozarē varētu atgriezties vien nākamā gada vidū

Fragments no intervijas:

Gan jūs, gan arī citi būvnieki jau vairākkārt teikuši – šis gads būvniecības nozarei nekādi nav uzskatāms par labāko. Kāds šis gads ir Skonto būvei?

Es jau pagājušajā gadā norādīju, ka šis gads būvniecībā Latvijā būs ļoti pieticīgs. Tas bija paredzams. Nemākulīgā Eiropas fondu plānošana noved situācijā, kad kompānijas, kas orientējušās tikai uz vietējo tirgu, nonāk problēmās. Es paredzu, ka problēmas turpināsies līdz gada beigām un arī vēl nākamgad – konkursi tiks izsludināti tikai uz gada beigām, kamēr vēl tiks noslēgti līgumi, šur tur vēl jāprojektē... Dzīvība būvniecības tirgū Latvijā varētu atgriezties tikai 2017. gada vidū. Tas iespaido visus mak- roekonomiskos rādītājus valstī. Lauksaimniekus, ja nolīst lietus, uzpūš vējš, valsts kaut kā atbalsta, celtniekus tikai lamā. Orientēties tikai uz vietējo tirgu – tā nav ilgtspējīga būvuzņēmumu politika. Ja finiera vai zāļu ražotāji orientētos tikai uz vietējo tirgu, mēs par viņiem neko daudz nedzirdētu, nebūtu veiksmes stāstu. Latvijas ekonomika ir ļoti maza, normālam uzņēmumam – par mazu. Tāpēc jau pirms daudziem gadiem Skonto grupa, kurā ietilpst arī Skonto būve, nolēma iet arī uz citiem tirgiem – Ziemeļvalstīm, Lielbritāniju, Eiropu vispār. Tirgiem, kurus mēs saprotam. Mēs neskatāmies uz bijušo PSRS valstu tirgiem, biznesa kultūra, kas ir tur, mums nav pieņemama. Skonto grupa mērķtiecīgi piecus gadus strādājusi, lai ieietu ārvalstu tirgos. Un tas ir atmaksājies, ko pierāda kaut vai šis gads, kad ap 30 objektu mums ir Eiropā un tikai daži Latvijā. Es iesaku visiem uzņēmumiem stāvēt uz divām kājām – ar vienu Latvijā, ar otru kaut kur citur –, jo ekonomika ir maziņa, valsts tiek pārvaldīta diezgan haotiski, tāpēc nekad nevar paredzēt, kādi apjomi būs nākamgad un kādi aiznākamgad.

Daļa ceļu, kam finansējums no jaunā Eiropas plānošanas perioda iezīmēts jau šogad, faktiski varētu tikt rekonstruēti nākamgad

No 24 objektiem, kam šogad ieplānoti Eiropas līdzekļi, līgumi noslēgti par vienpadsmit, izriet no va/s Latvijas Valsts ceļi (LVC) informācijas. Divi no tiem attiecas uz projektiem, kas tiek īstenoti ar jaunā plānošanas perioda 2014. – 2020. gadam līdzfinansējumu. Kā zināms, ceļu nozare ir vienīgā, kam jaunā ES plānošanas perioda naudu ļauts sākt apgūt jau šogad. Šogad no šī avota pieejami ap 40 milj. eiro, LVC ieplānojuši 14 projektus, kas varētu tikt līdzfinansēti no šiem līdzekļiem.

Jūlija sākumā tika noslēgts pirmais līgums par valsts galvenā autoceļa A9 Rīga (Skulte) – Liepāja posma 22,5 km garumā rekonstrukciju ar piegādātāju apvienību ACBR78. Kopējās būvdarbu izmaksas ir 9,3 milj. eiro (ieskaitot PVN).Darbi šobrīd notiek, un tiek paredzēts, ka tie tiks pabeigti līdz 2015. gada rudenim. Kā līguma parakstīšanas brīdī norādīja satiksmes ministrs Anrijs Matīss, tas ir arī viens no pirmajiem projektiem visā Eiropā, kas tiek finansēts no 2014. - 2020. gada ES fondiem, jo tobrīd bija pagājušas vien divas nedēļas kopš brīža, kad Latvija parakstīja partnerības līgumu ar Eiropas Komisiju.

Starptautiskās organizācijas "Reach for Change" Latvijas konkursā "Pārmaiņu līderis 2020" četri uzvarētāji iekļuvuši inkubatorā, lai viņu biznesa idejas palīdzētu uzlabot bērnu un jauniešu dzīves kvalitāti Latvijā un arī ārpus tās.

Uzvarētāju vidū ir Alīses Potašas ideju par attīstošajiem ziepju burbuļu veidošanas komplektiem runas prasmju pilnveidošanai pirmskolas vecuma bērniem, Ineses Grīnvaldes attīstošās nodarbības siltajās smiltīs, Sergeja Petrova lokalizētā mobilā lietotne sporta amatieriem un Egitas Matulēnas "Pēcpusdienas māja". Viņiem visiem būs iespēja piedalīties "Reach for Change" inkubācijas programmā, kas ilgst līdz trim gadiem.

"Reach for Change" ir starptautiska organizācija, taču konkursi norisinās vietējā mērogā. "Mēs ticam, ka vietējie iedzīvotāji vislabāk pārzina problēmas, kas eksistē viņu vidē un valstī," teic Kristīne Vērpēja, "Reach for Change" Programmas un partnerattiecību vadītāja Latvijā.

Latvijas Paralimpiskā komiteja izsludina starptautisku, atklātu metu konkursu «Latvijas Paralimpiskā Sporta Centra izbūves arhitektoniskā vīzija», aicinot metu konkursa dalībniekus sagatavot un iesniegt savas arhitektoniskās vīzijas Eiropas mērogā vēl nebijušam sporta kompleksam.

«Šis metu konkurss ir nozīmīgs pamatakmens Latvijas paralimpiskā sporta attīstībai. Esam priecīgi spert šo soli, aicinot profesionāļus no visas pasaules iesaistīties Eiropā vēl nebijuša sporta kompleksa būvniecībā. Mūsu uzdevums – izveidot pilnībā pielāgotu paralimpiskā sporta bāzi, kurā ikvienam cilvēkam ar invaliditāti būtu iespēja sportot. Ticam un ceram, ka idejas būs praktiskas, interesantas, bet galvenais – energoefektīvas un atbilstošas mūsdienu arhitektūras standartiem,» par paralimpiskā sporta centra iecerēm informē Latvijas Paralimpiskās komitejas prezidente Daiga Dadzīte.

Latvijas Paralimpiskais sporta centrs tiks veidots Rīgā, Bišumuižas apkaimē un pēc visu kārtu pabeigšanas aptvers gandrīz 10 ha lielu platību. Latvijas Paralimpiskā sporta centra projekts ir Eiropā līdz šim vēl nebijuša apjoma un funkcionalitātes ziņā unikāls projekts.

Kā panākt, lai simts arhitekti no visas pasaules piedāvātu idejas Latvijas pārvērtībām? Tieši tāda ir liepājnieka Laura Ozola biznesa ideja .

Lauris Ozols jūtas kā pasaules pilsonis, kuram mājas ir dažādās zemeslodes pusēs, tāpēc arī viņa biznesa ideja nav ierobežota telpā. SIA Dessert ir Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums, kurš pirms dažām nedēļām no Honkongas pārreģistrēts Latvijā. Pati biznesa ideja eksperimenta veidā eksistē aptuveni gadu, un interneta portālā homemadedessert.org jau noslēgušies trīs arhitektūras ideju konkursi ar 1000–5000 ASV dolāru lielām uzvarētāju prēmijām. Tagad viņš ar inkubatora atbalstu attīstīs platformu, kas ir draudzīgāka google meklētājam. Ir iecere sadarboties ar pašvaldībām konkursa nolikuma izveidē. «Mūsu konkursos ir ap 100 dalībnieku, sākotnēji paredzot to nolikumā, pasūtītājiem ir tiesības saņemt daļu vai visus iesūtītos darbus,» idejas priekšrocības stāsta tās autors.