Kā panākt, lai simts arhitekti no visas pasaules piedāvātu idejas Latvijas pārvērtībām? Tieši tāda ir liepājnieka Laura Ozola biznesa ideja .
Lauris Ozols jūtas kā pasaules pilsonis, kuram mājas ir dažādās zemeslodes pusēs, tāpēc arī viņa biznesa ideja nav ierobežota telpā. SIA Dessert ir Kurzemes Biznesa inkubatora uzņēmums, kurš pirms dažām nedēļām no Honkongas pārreģistrēts Latvijā. Pati biznesa ideja eksperimenta veidā eksistē aptuveni gadu, un interneta portālā homemadedessert.org jau noslēgušies trīs arhitektūras ideju konkursi ar 1000–5000 ASV dolāru lielām uzvarētāju prēmijām. Tagad viņš ar inkubatora atbalstu attīstīs platformu, kas ir draudzīgāka google meklētājam. Ir iecere sadarboties ar pašvaldībām konkursa nolikuma izveidē. «Mūsu konkursos ir ap 100 dalībnieku, sākotnēji paredzot to nolikumā, pasūtītājiem ir tiesības saņemt daļu vai visus iesūtītos darbus,» idejas priekšrocības stāsta tās autors.
«Sākumā tas bija kā hobijs, ko izveidoja vairāki jauni dizaineri,» stāsta Lauris Ozols, kurš ideju aizsācis kopā ar jaunu produktu dizaineru no Šveices. «Tas nebija paredzēts kā liela mēroga projekts, vairāk kā eksperiments. Nekādu tirgus izpēti neveicām, gandrīz vai tā – nolēmām samesties balvu fondam un noorganizēt kaut ko interesantu,» stāsta jaunais arhitekts. Jautāts, kā notika pirmais konkurss, Lauris skaļi smejas. Izvēlējušies reālu objektu Ķīnā, kur Lauris tolaik strādāja. Tagad tas ir jauno mākslinieku centrs, bet agrāk tur bijis iespaidīgs pakošanas rūpnīcas komplekss. Tā kā tā bija spontāna ideja, ar objekta īpašniekiem nekas nav bijis saskaņots. «Kāpām pāri žogam, lai veiktu teritorijas izpēti un vajadzīgos mērījumus,» viņš stāsta. Taču viss beidzies veiksmīgi un drīz jau sekoja nākamie konkursi ar visai vilinošiem nosaukumiem, piemēram, Erotiskā arhitektūra.
Liepājā Lauris atgriezies pēc vairāk nekā sešu gadu prombūtnes. Sajūtu dēļ, kurām viņš lielākoties klausa, īpaši neanalizējot. «Viss kaut kā vienmēr sastājas savās vietās,» intervijas laikā viņš to atkārto vairākas reizes. Kādu vasaru, vēl mācoties ģimnāzijā, viņš aizbraucis strādāt uz Skotiju. Radusies doma, ka nebūtu slikti tur studēt. Tad Latvijā «pavisam nejauši» saņēmis uzaicinājumu uz lekciju par studijām ārzemēs. Veiksmīgi ieguva a/s UPB izglītības atbalsta fonda Stabilitāte stipendiju un aizbrauca studēt uz Skotiju, lai kļūtu par arhitektu. Vasaras praksē tika uz Apvienotajiem Arābu Emirātiem (AAE), lai strādātu starptautiskā kompānijā Aedas. «Baidījos, ka tā būs kā rūpnīca, kā konveijers,» viņš atzīstas. «Taču konkrētajā Abudabi birojā bija tikai 30 cilvēku, lielo korporatīvo garšu nemaz nejutu.» Laurim paveicās, jo kafijas vārīšanai viņš pārlēcis pāri, uzreiz ticis pie interesantiem projektiem.
Jau tolaik varējis just krīzes tuvošanos. «Kad vakaros Dubaijā izbrauc ar jahtu, gar piekrasti blīvi sabūvēti debesskrāpji, bet lielākā daļa logu – tumši.» Tomēr arābi vēl joprojām būvē jaunus objektus.