Starptautiskā bezvadu tehnoloģiju uzņēmuma Ubiquiti Networks (UBNT) izveidotais patērētāju produktu izpētes centrs Latvijā gada laikā radījis bezvadu interneta sistēmu mājas vajadzībām, pastāstīja UBNT pārstāvniecības Latvijā vadītājs Kristaps Rikāns.

Latvijas inženieru radītā bezvadu interneta sistēma Amplifi ir paredzēta lietošanai mājās, nodrošinot jaudīgu un stabilu interneta pieslēgumu arī tad, ja tiek lietots daudz viedierīču. Sistēmas izstrādē investēti trīs miljoni eiro, un tā nule ir kļuvusi pieejama iepriekšējā pasūtīšanā.

«Mūsu mājās aizvien vairāk parādās ierīces, kurām vajag stabilu un ātru bezvadu interneta pieslēgumu, taču - jo vairāk ierīču tiek pieslēgtas rūterim, jo lēnāks tas kļūst. Amplifi risina tā dēvēto «pudeles kakla» problēmu un vienlaikus būtiski paplašina rādiusu, kurā pieejams pastāvīgs un ātrs bezvadu internets. Faktiski mājās kļūst iespējama tāda kvalitātes datu apraide, kāda parasti ir pieejama tikai uzņēmumiem, kas izmanto lieljaudas risinājumus,» skaidroja Rikāns.

Latvijas Mobilajam telefonam (LMT) notiek sarunas ar vairākiem Latvijas autobusu parkiem par iespēju ierīkot internetu starppilsētu autobusos, apstiprināja LMT preses sekretārs Jānis Vēvers.

Viņš apstiprināja, ka iespēja pieslēgties bezvadu internetam ir vienā Jēkabpils, vienā Rēzeknes un trijos Cēsu starppilsētu maršrutu autobusos. Kā skaidroja J. Vēvers, Jēkabpils un Rēzeknes autobusu parki, kā arī Cēsu uzņēmums a/s Cata nolēmuši piedāvāt internetu autobusos komerciāliem mērķiem pēc ierīču testēšanas vasaras gaitā.

Autobusos izmanto Ķīnas Huawei ražotu bezvadu maršrutētāju, kas brauciena laikā pieslēdzas LMT mobilajam internetam un interneta signālu sadala autobusa salonā, izmantojot WiFI jeb neliela darbības rādiusa bezvadu interneta apraides tehnoloģiju. Kā teica J. Vēvers, viņš saprotot, ka internets autobusos būs bez maksas, tas ir, iekļauts biļetes cenā.

Cilvēki internetu arvien biežāk lieto viedtālrunī, kas pielej eļļu diskusiju ugunī par to, vai mobilais internets spēj aizstāt fiksēto, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Fiksētā interneta piedāvātāji norāda, ka mobilais internets ir papildu, nevis pamatizvēle, savukārt mobilā interneta nodrošinātāji uzsver, ka tas stāv plecu pie pleca tradicionālajam internetam, un ir daļa klientu, kuri fiksētā pieslēguma vietā izvēlas mobilo. Tiesa, ieraudzīt objektīvu ainu pašlaik ir faktiski neiespējami – konkurences apstākļos uzņēmumi datus atklāj skopi.

Ar mobilo nepietiek

«Cilvēkiem ir svarīga piekļuve informācijai un savām lietojumprogrammām neatkarīgi no izmantotās ierīces vai interneta pieslēguma veida. Līdz ar mobilo internetu patērētājiem parādās vairāk izvēles iespēju interneta pakalpojumiem, bet fiksētā interneta lietošanas apjomu tas neietekmē – mobilais internets vairāk ir papildu iespēja, nevis pamatizvēle. Tas ir ērts, piemēram, esot ceļā. Tomēr, atgriežoties mājās vai citur, kur ir fiksētais internets, cilvēks parasti arī savu mobilo ierīci pārslēdz uz fiksēto internetu, jo tas parasti ir ātrāks, stabilāks un lētāks. Mobilais internets ir alternatīva arī tādos gadījumos, kad fiksēto internetu ierīkot nav iespējams vai arī tas ir ļoti dārgi. Tad jārēķinās ar mobilā interneta pakalpojuma augstāku cenu kopumā un, iespējams, kādiem apjoma limitiem,» saka Elizabete Podinska, Baltcom mārketinga vadītāja. Pēc viņas teiktā, mobilais internets vismaz šobrīd ir ievērojami dārgāks un, ņemot vērā tehnoloģiju attīstībai un tīkla pārklājuma izveidošanai nepieciešamās milzīgās investīcijas, mobilā interneta pakalpojumu cenu samazinājums tuvākajā laikā esot maz ticams. Pieredze liecinot, ka aktīvāko tehnoloģiju lietotāju vēlmes pēc datu pārraides un darbības ātruma vienmēr pārsniedzot tehnoloģiju sniegtās iespējas neatkarīgi no tā, cik ātri tās attīstās.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

A/s Pasažieru vilciens gada laikā plāno ar bezvadu interneta ierīcēm aprīkot lielāko daļu – vismaz 180 – vilcienu vagonus, nodrošinot bezmaksas internetu, Db.lv stāstīja Pasažieru vilciens preses pārstāve Jana Priedniece.

Pašlaik a/s Pasažieru vilciens izsludinājusi sarunu procedūru, kuras ietvaros pretendenti līdz 18. oktobrim var pieteikties uzstādīt bezvadu interneta ierīces vagonos. Kopumā šim pasākumam Pasažieru vilciens paredz tērēt mazāk nekā 50 tūkstošus Ls, tomēr, ja visu pretendentu piedāvājumi pārsniegs Pasažieru vilciena prognozēto summu, tad uzņēmums izsludinās konkursu. Jāpiebilst, ka, summai nepārsniedzot 50 tūkst. Ls, uzņēmumam konkurss nav jāizsludina un var iztikt tikai ar sarunu procedūru.

Kopā a/s Pasažieru vilciens ir 238 vagoni, tādējādi, realizējot šo projektu, bezvadu internets būs pieejams lielākajā daļā vilcienu. Kā skaidroja J. Priedniece, bezvadu internets būs pieejams visos maršrutos, jo vagoni nav piesaistīti noteiktiem kursēšanas ceļiem. Plānots, ka jauninājums varētu tikt ieviests gada laikā.

Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

2017. gada sākumā Latvijā 78,5 % iedzīvotāju vecumā no 16-74 gadiem regulāri (vismaz reizi nedēļā) lietoja internetu, liecina CSP aptaujas dati. Kopš 2010. gada šis rādītājs ir pieaudzis par 16 procentpunktiem, bet salīdzinot ar pagājušo gadu – par 1,5 procentpunktiem.

Būtiski atšķiras interneta lietotāju īpatsvars dažādās vecuma grupās. Ja vecumā no 16 līdz 44 gadiem gandrīz katrs jeb 96 % iedzīvotāju regulāri lieto internetu, tad 45-64 gadu vecumā tādu ir 71,3 %, savukārt vecumā no 65 līdz 74 gadiem tikai katrs trešais iedzīvotājs (35,5 %) vismaz reizi nedēļā lieto internetu.

2017. gada sākumā 70,2 % interneta lietotāju izmantoja mobilās ierīces, lai piekļūtu internetam ārpus mājām vai darba. Populārākā ierīce bija mobilais telefons, ko šim nolūkam izmantoja 64,2 % interneta lietotāju, bet 26,5 % piekļūšanai internetam ārpus mājām vai darba lietoja portatīvo datoru.

Iedzīvotāji internetu izmanto dažādām aktivitātēm. Visbiežāk to lieto, lai saņemtu vai nosūtītu e- pastu (85,5 % no iedzīvotājiem, kuri lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā), kā arī ziņu portālu, avīžu un žurnālu lasīšanai tiešsaistē (83,6 %).

Īrijas zemo cenu lidsabiedrība Ryanair lidmašīnās apsver iespēju ieviest bezvadu internetu, kā arī demonstrēt filmas un televīzijas raidījumus.

Līdz šim Rynair šādu iespēju lidmašīnās nepiedāvāja, jo uzskatīja, ka tas nenodrošinās pietiekošu daudzumu ienākumu, raksta Irish Independent. Patlaban aviokompānija pēta divus scenārijus – vienā no tiem pasažieriem lidojumu laikā tiks piedāvāts neierobežots internets, bet otrā - «slēgts», kas ļaus lidsabiedrības klientiem izmantot viedtālruņus, planšetdatorus un klēpjdatorus, lai piekļūtu Ryanair maksas izklaides bibliotēkai – filmām vai televīzijas raidījumiem.

Iekšēja interneta gadījumā pasažieri to varēšot izmantot arī, lai rezervētu viesnīcas vai noīrētu automašīnas savos galamērķos. Šāda sistēma būtu lētāka un lidsabiedrībai nodrošinātu lielākus papildienākumus, bet tās ieviešana nav tehnoloģiski sarežģīta. Savukārt neierobežots internets lidmašīnā būtu daudz lēnāks nekā cilvēki pieraduši to lietot.

OnePlus jaunākajā flagmanī 7 Pro iestrādājis šobrīd tik aktuālo izbīdāmās kameras risinājumu, taču aizmirsis par bezvadu uzlādi

Ķīnas zīmols OnePlus jau krietnu laiku mērķtiecīgi veido elitāru tēlu un uzaudzējis paprāvu fanu pulciņu. Ar jauno flagmani 7 Pro tas cierē uz plašāku atzinību. Šajā lielajā tālrunī apvienotas faktiski visas šodienas labākajiem viedtelefoniem piemītošās īpašības, izņemot bezvadu uzlādi.

Dizains

Kamēr citi ražotāji cenšas savus labākos viedtelefonus iedabūt pēc iespējas kompaktākā un slaidākā korpusā, OnePlus nebaidās piedāvāt masīvāku risinājumu. 7 Pro gluži nekrīt acīs ar milzu izmēru, tomēr ar 206 gramu svaru un 8,8 milimetru biezumu tas plaukstā ir labi jūtams.

Ražotājs arī piešķīris telefonam dažas citas atšķirības zīmes, kas palīdz izcelties ļoti līdzīgo ierīču lērumā. Redzamākā ir savdabīgais toņmaiņas krāsojums. Tas gan nav unikāls, jo Huawei jau pirms pusotra gada ar līdzīgu sāka izdaiļot P20. Mūsu rīcībā pabija zilas krāsas ierīce ar gaišāku apakšu un tumšāku augšu, kas gaismā maina toni uz gaišāku.

Lielākā daļa jeb 77 % Rīgā strādājošo bezvadu tīklu izmanto drošo WPA vai WPA2 šifrēšanu, savukārt Londonā tikai 62%. DPA veicis pētījumu, lai noskaidrotu, kāda ir kopējā situācija bezvadu tīklu drošības jomā Rīgā. Ļoti līdzīgu eksperimentu Londonas ielās ir veikuši IT drošības produktu un pakalpojumu uzņēmuma Sophos blogotāji no Naked Security.

«WEP šifrēšanu, kura dod tā saucamo «false sense of security», jeb «sajūtu, ka viss ir kārtībā, kaut gan patiesībā nav», Rīgā izmanto 7% bezvadu tīklu, savukārt Londonā — 17%, kas ir pat vairāk nekā divas reizes vairāk nekā pie mums,» skaidro DPA IT drošības auditors Didzis Balodis.

Savukārt bezvadu tīkli bez šifrēšanas, iekļaujot gan brīvpieejas punktus, gan vienkārši neaizsargātus tīklus, Rīgā ir 15%, bet Londonā 19% no visiem identificētajiem tīkliem.

DPA eksperti ar automašīnu izbraukāja brīvi izvēlētu maršrutu Rīgas ielās un pierakstīja ceļā sastapto bezvadu tīklu atrašanās vietas, to nosaukumus un arī šifrēšanas veidu, kādu šie bezvadu tīkli izmanto.

Ceturtdien pirmajā reisā devies sešu vagonu vilciena sastāvs, kas aprīkots ar bezvadu interneta (WiFi) iekārtām, tādējādi ļaujot pasažieriem brauciena laikā neierobežoti izmantot internetu bez maksas, informēja AS Pasažieru vilciens.

Pērnā gada rudenī AS Pasažieru vilciens izsludināja sarunu procedūru bezvadu interneta nodrošināšanai vilcienos. Pēc vairāku mēnešu rūpīgiem testiem un pārbaudēm par interneta nodrošinātāju tika izvēlēts SIA Latvijas Mobilais Telefons (LMT). Šomēnes ar WiFi uztvērējiem aprīkots viens vilciena sastāvs, taču turpmākā gada laikā plānots šo pakalpojumu nodrošināt visos vilcienu sastāvos.

«Pieeja bezvadu internetam vilcienos ir būtisks solis ceļā uz to, lai šo transporta veidu attīstītu kā visa sabiedriskā transporta mugurkaulu. Esmu pārliecināts, ka, pateicoties jaunu tehnoloģiju ieviešanai, kā arī citām jaunām iniciatīvām, vilciens kļūs par atzītāku satiksmes līdzekli gan Rīgā, gan Latvijā,» saka Satiksmes ministrijas valsts sekretāra vietnieks Dins Merirands. Viņš prognozē, ka jūtamāks pasažieru skaita pieaugums vilcienos sākumā varētu būt gados jaunu cilvēku segmentā, bet domājams, ka pakāpeniski vilcienus izmantos plašāka sabiedrība.

Vidēji 89,8 % jeb 1 miljons 391 tūkstotis Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem ir lietojuši internetu pēdējo 3 mēnešu laikā, kas ir par 1,8 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī šajā vecuma grupā, liecina jaunākie "Kantar Latvia Digital" pētījuma rezultāti.

Šā gada pavasara periodā vidēji 87 % jeb 1 miljons 347 tūkstoši Latvijas iedzīvotāju aptaujātajā mērķa grupā internetu lieto regulāri – katru dienu, un regulāro interneta lietotāju skaits ir pieaudzis par 3 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2019. gada pavasara periodu.

Regulāro interneta lietotāju īpatsvars visvairāk ir pieaudzis šādās demogrāfiskās grupās: vecumā no 50 līdz 59 gadiem, sieviešu un lauku iedzīvotāju vidū vecumā no 16 līdz 74 gadiem.

Šā gada pavasarī 87% sieviešu vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojušas internetu katru dienu, un tas ir par 6 procentpunktiem vairāk nekā 2019.gada pavasarī. Ikdienā vismaz reizi dienā lietojuši internetu 87% iedzīvotāju vecuma grupā no 50 līdz 74 gadiem, kas ir par 7 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasara periodā. Savukārt 83% lauku teritoriju iedzīvotāju vecumā no 16 līdz 74 gadiem lietojuši internetu katru dienu, kas ir par 5 procentpunktiem vairāk nekā 2019. gada pavasarī.

Kāda Izraēlas kompānija piedāvā 21. gadsimta līmeņa ekskursiju ēzeļa mugurā pa Bībelē aprakstītām takām, jo dzīvnieciņi tagad aprīkoti ar bezvadu internetu, raksta metro.co.uk.

Bezvadu interneta maršrutētājs piestiprināts pie ēzeļa kakla, tādējādi «pasažieris» var piedalīties ekskursijā un vienlaikus izmantot jaunākās tehnoloģijas un sociālos tīklus. Vienlaikus tiek piedāvāta «autentiska Bībeles laiku pieredze», stāstot par to, kā cilvēki dzīvoja Vecās derības laikā. Šīs atrakcijas pieejamas Hošejas ciemā Galilejā.

«Ja vēlaties uzņemt attēlus un nomainīt fotogrāfiju savā Facebook lapā, jūs to varat izdarīt,» norāda parka vadītājs Menahems Goldbergs (Menachem Goldberg).

«Mūsu ciemā ir 30 ēzeļi, un pieci no tiem jau ir aprīkoti ar bezvadu interneta maršrutētājiem,» viņš stāsta. Kopš jauninājuma ieviešanas šonedēļ tehnoloģiju mīļotāji jau aktīvi izmanto bezvadu internetu ēzeļa mugurā.

SIA GIZA Plus ražo foto gleznas un foto tapetes telpu interjera pilnveidei. Ražošanas procesā tiek izmantota tehnoloģija, kas ļauj drukāt ar krāsām uz ūdens bāzes, atsaucoties uz Kurzemes Biznesa inkubatora sniegto informāciju, vēsta reģionālais laikraksts Kursas Laiks.

Uzņēmuma valdes locekle Gita Zanriba skaidro: «Realizējam cilvēku sapņus, piedāvājot nofotografēto puķi vai citu attēlu nodrukāt vajadzīgajā izmērā. Uzlīmēt foto tapeti uz sienas var klients pats, bet mēs sniedzam arī uzlīmēšanas pakalpojumu. Ir arī dažāda izmēra kanvas – foto gleznas, kas ir apdrukāts un uz rāmja uzstiepts audekls. Produkts var tikt sadalīts trijās gleznās, veidots arī kā raksts uz sienas. Tā kā pati nāku no mākslas pasaules, man ir tuva ideja par mājas – savas pasaules – uzpošanu pēc savas gaumes.»

Uzņēmuma attīstības plāna konsultante, arī eksporta plāna izstrādātāja Andra Jākobsone piebilst, ka paša fotografētu attēlu, kaut no telefona, var izveidot kā dāvanu, kas ļoti aktuāla privātpersonām. Šāds pakalpojums Latvijas tirgū esot piedāvāts salīdzinoši maz.

Mūsu pirmais produkts bija inovatīvs, jo tad, kad to radījām, bijām pirmie, kas tapešu dizainā iekļāva mākslu, pašlaik tā ir kļuvusi par vispārīgu tendenci, tā piemēram, tagad arī Demjens Hērsts (Lielbritānijas mākslinieks) ir izveidojis savu tapešu līniju, stāsta tapešu zīmola Znak izveidotājs Ivo Strante. Apliecinājumu tam, ka Znak tapetes nudien ir inovatīvas un aizsākušas jaunu kustību, zīmols guva arī Londonas Surface Design izstādē.

«Znak tapetēm to īpašnieks var veidot dizainu pats,» stāsta I. Strante.

Pašlaik Znak ir trīs tapešu kolekcijas – pirmā tapusi, sadarbojoties ar Baltijas valstu māksliniekiem, piemēram, Meriki Estnu, Krisu Salmani, Elitu Patmalnieci un Gintu Apsīti. Arī otrā tapešu kolekcija ir līdz šim nebijis produkts – tās ir izplēšamās tapetes (Tears off). No tapešu uzlīmēm, kurās jau iepriekš iestrādātas griezuma līnijas, to īpašnieks var pats veidot savas sienas dizainu. Trešā, jaunākā, ir Mosaic kolekcija – to pamatā ir tapešu uzlīmju līmēšana, izmantojot vienu no diviem iepriekš sagatavotiem trafaretiem, ar kuru palīdzību, līdzīgi kā Tears off tapetēm, iespējams veidot unikālu dizainu.

Liepājas tramvajs, LEO pētījumu centrs un Bezizmešu mobilitātes centrs grasās sadarboties, lai pētītu iespējas uz Liepājas tramvaja elektrotīkla bāzes izveidot bezvadu bateriju uzlādes sistēmu.

Pētījumā iesaistītās puses cer izstrādāt tādu elektriskās piedziņas sistēmu, «kas ļautu saglabāt priekšrocības, ko sniedz elektrība kā dzinējspēks (jauda, efektivitāte, zemākas izmaksas), kā arī ļautu izmantot jau esošo līdzstrāvas sabiedriskā transporta elektropadeves tīklu», skaidro Liepājas tramvaja pārstāvji.

Patlaban pasaules pilsētās pieejamās brīvās elektrotīklu jaudas ir ierobežotas, norādīja Bezizmešu mobilitātes centra valdes priekšsēdētājs Arnis Bergs. Viņš skaidroja, ka tādēļ bezvadu uzlādes staciju uzstādīšana pilsētu centros var būt neiespējama, ja vien netiek veiktas ārkārtīgi lielas investīcijas elektroinfrastruktūras palielināšanā.

Vērojot pēdējā laika plašsaziņas līdzekļos izplatītās ziņas, nākas secināt, ka, no vienas puses, iedzīvotāji visādā veidā tiek mudināti izmantot e-pakalpojumus – gan solot papildu ērtības un ietaupītu laiku, gan samazinot iespējas nokārtot lietas citādāk (piemēram, paaugstinot samaksu par darījumiem skaidrā naudā). Un te nu jācitē nesen publiskotā DNB Latvijas barometra pētījuma dati, kuri liecina, ka 23% aptaujāto vispār nelieto internetu. Jāpiebilst, ka vecuma grupā no 45 līdz 54 gadiem internetu nelietojot 22% aptaujāto, bet vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem – vairāk nekā puse aptaujāto jeb 55%.

Tas, ka tik liela un aktīva sabiedrības grupa nelieto internetu, nozīmē to, ka ir pāragri atteikties no tradicionālajiem informācijas kanāliem un arī pakalpojumiem. Turklāt, arī analizējot citus šī pētījuma rādītājus, jāsecina, ka gados vecākā iedzīvotāju grupa darbā ar internetu jūtas samērā nedroši. Piemēram, no tiem, kuri ir vecuma grupā no 55 līdz 74 gadiem un izmanto internetu, 48% aptaujāto atzina, ka jūtas vāji informēti par krāpšanas veidiem internetā. Tiesa, minētās vecuma grupas pārstāvji biežāk nekā citu vecuma grupu aptaujātie norādīja, ka nav kļuvuši par krāpšanas upuri internetā. Te gan jāpiebilst, ka arī tie, kuri šajā grupā izmanto internetu, dara to mazāk intensīvi nekā gados jaunāki respondenti.

Lai izmantotu internetbanku viedtālrunī, ikvienam ir obligāti jāzina, kā to darīt pareizi. Pat ja uzbrucējiem uzreiz neizdodas iztukšot jūsu bankas kontu, tas nenozīmē, ka esat pasargāts – ļoti iespējams, ka tiek gaidītas vēl pāris nedrošas pieslēgšanās. Latvijas Komercbanku asociācija aicina ievērot e-drošības noteikumus un atgādina trīs lietas, kas obligāti jāievēro.

1. Mobilajās ierīcēs ir jālieto aplikācija, nevis interneta pārlūks

Aplikācija ir drošākais internetbankas lietošanas veids mobilajās ierīcēs. Lejupielādējiet to tikai oficiālās vietnēs – Google Play vai Apple AppStore. Papildus drošībai par aplikācijas oriģinalitāti var pārliecināties bankas mājaslapā, tur jābūt atrodamām norādēm uz internetbankas oficiālo lietotni. Banku aplikācijas atbilst visām drošības prasībām un tiek regulāri atjaunotas, savukārt lietotāju uzdevums ir akceptēt piedāvātos atjauninājumus.

2. Izvairieties no internetbankas lietošanas publiskajos bezvadu jeb Wi-Fi tīklos

Ir noslēdzies četru gadu projekts, un turpmāk visos AS «Pasažieru vilciens» (PV) vilcienos būs pieejams bezmaksas bezvadu internets, informē PV Sabiedrisko attiecību daļas vadītājs Egons Ālers.

Mobilo sakaru operatora LMT 4G uztvērēji un bezvadu tīkla maršrutētāji ir izvietoti visos dīzeļvilcienu vagonos un visos elektrovilcienu motorvagonos. Par to, ka vagonā ir pieejams internets, norāda uzlīme salonā virs durvīm ar WiFi zīmi un tīkla adreses sākumdaļu.

E. Ālers atgādina, ka pirmais vilciens, kurā pasažieri varēja bez maksas lietot bezvadu internetu, devās reisā uz Dubultiem 2013. gada augustā. Interneta pieslēguma elektrovilcienos un dīzeļvilcienos nodrošināšanas plāns paredzēja noteikta vagonu skaita aprīkošanu gada ietvaros.

Bezvadu interneta pieejamība vilcienā ļauj ne tikai lietderīgi vai izklaidējoši pavadīt laiku, bet arī nopirkt vai uzrādīt e-biļeti, neizmantojot mobilā interneta resursus.

Spānijai piederošā Jerro, kas ietilpst Kanāriju salu arhipelāgā, kļūs par pirmo salu pasaulē, kuras teritoriju pilnībā pārklās bezmaksas bezvadu internets.

Lai nodrošinātu bezvada tīkla darbību, salas teritortijā tiks izvietotas divdesmit bāzes stacijas, vairākas no kurām tiks aprīkotas ar saules kolektoriem un vēja ģeneratoriem. Jerro salas bezvadu interneta lejupielādes ātrums paredzēts līdz 256 kps.

Šādu projektu paredzēts īstenot, lai popularizētu tūrismu. «Ideja paredz Jerro salas pārklāšanu ar bezvadu internetu, lai to izmantotu tūristi – saņemtu informāciju vai izvietotu savas ceļojumu bildes, tādējādi reklamējot salu,» skaidro projekta organizētāji.

Bezvadu internets būs pieejams tikai arodoties ārpus telpām. Kopējās investīcijas projektā sasniedz astoņus miljonus eiro. Jerro salu apdzīvo 10,1 tūkstotis cilvēku.

Izglītības un zinātnes ministrija gatavo izmaiņas Izglītības likumā, kas noteiktu, ka attālināta mācīšanās ar viedierīču palīdzību turpmāk būtu viena no klātienes mācību formām, kā arī paredzēt, ka ierīce ar interneta pieslēgumu ir viens no individuālajiem mācību piederumiem, ko skolēnam nodrošina ģimene.

Ja vidējā izglītība ir bezmaksas, arī ierīce ar interneta pieslēgumu jānodrošina valstij. Ņemot vērā radušos situāciju, kā arī IT prasmju nozīmi skolēnu izaugsmē, ir nepieciešams ieguldīt ne tikai infrastruktūras attīstībā līdz pēdējam kilometram, bet arī viedierīču nodrošinājumā.

¼ skolu nav kvalitatīva interneta

Pēc nepilniem diviem mēnešiem būs 1. septembris, kad atsāksies arī mācības Latvijas skolās. Aizvien biežāk izskan viedokļi, ka jaunais mācību gads varētu iesākties attālināti vai daļēji attālināti, tomēr bažas izsauc fakts, ka ceturtajā daļā Latvijas lauku skolu nav kvalitatīva ātrgaitas interneta.

Pagūt līdz 1. septembrim

Tehnoloģiju kompānija Skype Lielbritānijā un Īrijā piedāvās bezmaksas Wi-Fi bezvadu internetu. Tas būs pieejams restorānos, kafejnīcās un citviet, vēsta Lilebritānijas masu mediji.

«Mēs ticam, ka pieeja internetam ikvienam jānodrošina vienkāršā un pieejamā veidā,» norādīja Skype programmu vadītājs Šadi Mahasels (Shadi Mahassel). Lai izmantotu Skype interneta pakalpojumu, lietotājiem vajadzēs iepriekš piereģistrēties.

Savukārt uzņēmumiem, kuri vēlēsies izmantot Skype bezvadu internetu, vajadzēs maksāt fiksētu mēneša maksu sākot no 9,99 mārciņām (ap 8,5 latiem).

Pakalpojumu Skype nodrošinās ar Lielbritānijas bezvadu interneta operatoru Wicoms, kurš izteicies, ka bezmaksas internets veikalos un restorānos palīdzēs uzņēmējdarbībai, kā arī ļaus nodrošināt komunikāciju starp veikalu un pircēju.

Nesen laikraksts Diena publicēja pētījumu par bezvadu interneta publiskās piekļuves punktiem Rīgā un secināja, ka situācija ir visnotaļ bēdīga. Kā ierasts, Rīga salīdzināta ar Tallinu un ... rezultātu paši varat iedomāties.

Gribot negribot jāpieķer sevi pie domas, ka arī man laikam labāk patīk tās pilsētas, kur viedierīce pārslēdzas no 3/4G uz publisko WiFi tīklu. Sevišķi esot ārzemēs, pilsēta šķiet jaukāka ar labu bezvadu internetu pat ja ārā ir nemīlīgi laika apstākļi. Atliek secināt, ka bezmaksas WiFi ir labs ģeogrāfiskās vietas – pilsētas vai ciemata – sabiedrisko attiecību instruments. Tad kāpēc to nenovērtē pašu mājās?

Pirmkārt, droši vien jau tāpēc, ka paši lēmumu pieņēmēji pašvaldībās acīmredzot nav draugos ar jaunajām tehnoloģijām – viedtelefoniem un planšetdatorim. Jo tikai cilvēks, kas šīs tehnoloģijas neizmanto, nespēj pat iedomāties, kādu pievienoto vērtību var radīt un pārvietošanos pilsētā atvieglot iespēja izmantot internetu uz ielas, parkos, sabiedriskajā transportā, muzejos utt. Turklāt interneta sniegtās iespējas tikpat daudz izmanto vietējie iedzīvotāji, kā tūristi. Tikmēr statistika liecina, ka viedierīču skaits strauji aug. Saskaņā ar LMT datiem, Latvijā šobrīd izmantoto datu pārraides apjoms pārsniedz 500 000 GB mēnesī. Domāju, ka vēl tādu pat daļu klāt piemet abi pārējie operatori kopā.