Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā, īstenojot Skolas piena programmu, kas nosaka papildu prasības piena produktiem, kas tiek izplatīti pirmskolas un skolas vecuma bērniem izglītības iestādēs, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā izstrādātas, lai turpmāk programmas īstenošanā ņemtu vērā arī vides apsvērumus un izglītojamiem piegādātu īpaši augstiem kvalitātes standartiem atbilstošus produktus. Turklāt šādas prasības ir saskaņā arī ar zaļā publiskā iepirkuma principiem.

ZM skaidro - zmaiņas nosaka, ka produktam ir jābūt ražotam atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības shēmas vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) prasībām. Saskaņā ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas sniegto informāciju bioloģiski ražotie produkti, kas iegūti, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm, ir iedzīvotājiem visvairāk piemērotā pārtika. Savukārt NPKS visi produkta ražošanas posmi ir izsekojami un produkta pirmapstrādes un pārstrādes veicējs ir sertificēts atbilstoši prasībām, kas nodrošina konkrētas īpašības un kvalitāti, ievērojami pārsniedzot komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību.

Globāli bioloģiskās pārtikas tirgus piedzīvojis strauju izaugsmi, palielinājušās bioloģiski apsaimniekotās zemes platības un kuplinājies bioloģisko ražotāju pulks.

Latvija ir to 18 pasaules valstu vidū, kur bioloģiski apsaimnieko vairāk nekā 10% no kopējās lauksaimniecības zemes, informē biedrības "Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija" lauksaimniecības politikas eksperts Raivis Bahšteins.

Neskatoties uz Covid-19 pandēmiju, pasaules bioloģiskās pārtikas tirgus 2020.gadā uzrādīja visu laiku augstāko izaugsmi, pārsniedzot 120 miljardus eiro, liecina pētniecības institūta FIBL un organizācijas IFOAM apkopotie dati. Kopējais pieaugums ir 14 miljardi eiro.

ASV joprojām ir vadošais bioloģiskās pārtikas tirgus (49,5 miljardi eiro), kam seko Vācija (15 miljardi eiro) un Francija (12,7 miljardi eiro). Vairākos no lielajiem bioloģiskās pārtikas tirgiem 2020.gadā bija vērojams sevišķi spēcīgs izaugsmes temps. Piemēram, Vācijas bio tirgus pieauga par vairāk nekā 22 procentiem. Šveices iedzīvotāji visvairāk tērēja bioloģiskajai pārtikai (418 eiro uz vienu iedzīvotāju 2020.gadā), kamēr Dānijā joprojām ir lielākā bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas tirgus daļa ar 13 procentiem no valsts kopējā pārtikas tirgus.

Ekoloģiski audzētas Latvijas zemnieku produkcijas klāsts aug, nozari ietekmēs Lauku attīstības programmas gala versija , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nervozus brīžus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pavadījis Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sēdē 19. martā, jo programma tiek precizēta arī attiecībā uz bioloģiskajiem lauksaimniekiem un tiem šajā periodā pieejamo atbalstu.

LBLA valdē gadskārtējā kopsapulcē šonedēļ G. Norkārklis pārvēlēts LBLA priekšsēdētāja amatā, kā arī ievēlēta jauna valdes locekle – kādreizējā asociācijas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Bioloģiskā lauksaimniecība attīstās acīmredzami, progress notiek straujiem tempiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un visā pasaulē, stāsta G. Norkārklis.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Zemnieki ir visu izdarījuši - visus šos gadus uzlabojuši konkurētspēju, visu laiku strādājuši ar zemāko cenu, kas Eiropā ir bijusi. Tas nozīmē, ka viņi ir viskonkurētspējīgākie. Diemžēl tā neizdarība ir pārstrādes, tirdzniecības un Zemkopības ministrijas pusē," teica Norkārklis.

Viņš arī norādīja, ka jau 30 gadus piena krīzēs pārstrādātāju un tirgotāju riski vai biznesa neveiksmes tiek noveltas uz lauksaimnieku pleciem.

Tāpat Norkārklis atzīmēja, ka cēlonis pašreizējai situācijai ir "piena kari" starp Latviju, Lietuvu un Poliju.

Pēc viņa teiktā, būtu jāstrādā pie tā, lai zemniekiem tiktu maksāta Eiropā līdzvērtīga piena pamatcena. Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" atrunāta lauksaimnieku loma pārtikas ķēdē un Zemkopības ministrijai ir jādomā par aktivitātēm, kas nodrošinātu, ka lauksaimnieks saņem godīgu samaksu par saražoto produkciju, bet zemkopības ministram būtu jānostājas lauksaimniecības un sabiedrības pusē un jāsakārto pārstrādes tirgus un tirdzniecība.

Valdībai ir jādomā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc diviem gadiem, kad nozarei vairs nav paredzēts nekāda veida atbalsts, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš paskaidroja, ka, sākot no 2020.gada, bioloģiskajiem lauksaimniekiem vairs nav paredzēts ne valsts, ne Eiropas Savienības (ES) atbalsts. «Tuvākā nākotnē Eiropas atbalsts beigsies un bioloģiskajai lauksaimniecībai tā pietrūks. Ņemot vērā tirgus attīstību un potenciālu, valdībai jādomā par to, kā atbalstīt vairāk bioloģisko lauksaimniecību, sniedzot finansiālu atbalstu arī jaunu saimniecību attīstībai,» teica Norkārklis.

Asociācijas vadītājs atzina, ka atbalsta neesamība būs liels trieciens bioloģiskajiem lauksaimniekiem un pamazām starp nozari un politikas veidotājiem raisās diskusijas par to, kā arī turpmāk atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus. Pagaidām Norkārklis gan atturējās ieteikt konkrētus risinājumus šajā kontekstā.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociāciju (LBLA) arī turpmāk vadīs Gustavs Norkārklis informē asociācijā.

Valdē ievēlēti arī bioloģiskajās graudkopības un lauku tūrisma saimniecības Kalnavoti saimnieks Jānis Dzenis, SIA Aloja Starkelsen ģenerāldirektors Jānis Garančs, biedrības Cēsu rajona zemnieku apvienība vadītāja Dace Kalniņa un asociēta profesore un Latvijas Lauksaimniecības universitātes akadēmiskās studiju programmas Lauksaimniecība direktore Dzidra Kreišmane.

Jauno LBLA padomi veido 15 nodaļu vadītāji un 13 nozaru vadītāji, kas saimnieko graudkopības, piena lopkopības, augļkopības, biškopības un citās nozarēs.

G.Norkārklis apstiprina, ka LBLA arī turpmāk aktīvi pārstāvēs bioloģisko lauksaimnieku intereses Latvijas un Eiropas līmenī, kā arī informēs sabiedrību par to, kas ir bioloģiska pārtika un kā to atpazīt, popularizējot bioloģiskās lauksaimniecības produkciju.

Kamēr fantazējam par nākotni, citas valstis steidz ieņemt arī mūsu izsapņoto nišu

Atsaucoties uz Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa sacīto, atklājot šī gada starptautisko pārtikas izstādi Riga Food, inovācijas un bioloģiskā pārtika ir Latvijas nākotnes stāsts. Šodien, kad bioloģiskā pārtika vēl ir tikai nišas produkts (ko bieži balsta gan tās ražotāju, gan ēdēju entuziasms), veikalu plauktus aizpilda «parastie» pārtikas produkti. Var sapņot par to, lai drīzumā saplūstu jēdzieni «vietējais» un «bioloģiskais», taču pagaidām tās ir tikai fantāzijas, jo nav nedz audzēšanas un pārstrādes jaudu, nedz pircēju kvoruma, kuri ar maku un izpratni par labu pārtiku būtu gatavi balsot par bioloģiskās lauksaimniecības un bioloģiskās pārtikas ražošanas attīstību (lai gan bioloģiskās ēšanas entuziasti atrod veidus, kā šos produktus iegādāties faktiski par industriālo produktu cenām, piemēram, bioloģiskās tiešās pirkšanas pulciņos). Vēl vairāk: kaut kas daļai pircēju liek novērsties ne tikai no bioloģiski sertificētiem produktiem, bet no Latvijā ražotiem produktiem vispār.

Pēdējos gados Latvijā palielinājies bioloģisko saimniecību skaits – pašlaik ir sertificētas 3500 saimniecību un 165 pārstrādes uzņēmumi. Šogad, sākoties jaunajam lauku attīstības programmas 2014.–2020. gada plānošanas periodam, savā saimniecībā saražoto produkciju atbilstošajai sertifikācijai pieteikuši vēl 700 lauksaimnieku, kuri ir gatavi saimniekot bez ķīmisko vielu lietošanas, pirmdien raksta laikraksts Diena.

«Tas ir pozitīvs rādītājs. Lauksaimnieki sapratuši, ka saimniekot bioloģiski var diezgan veiksmīgi, un arī pieprasījums pēc biopārtikas aug. Sabiedrība vairāk sākusi domāt par veselību un veselīgu pārtiku – arī skolas un ēdināšanas uzņēmumi savos iepirkumos aizvien vairāk iekļauj bioloģisko pārtiku,» atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. Tomēr viņš arī norāda, ka daļai patērētāju joprojām ir virspusīgs priekšstats par to, cik daudz pūļu un atbildības lauksaimniekam jāiegulda, lai viņa produkcija tiktu oficiāli marķēta kā bioloģiskā un to iegādātos pircēji.

Skolēni, kas izvairās no skolu pusdienām, un skolas, kas neievieš pārmaiņas. Vai šīm problēmām ir iespējami risinājumi un cik tas maksātu?

Par to tika diskutēts «Novada Garšas» noslēguma pasākumā «Nogaršo Latviju Rīgā!».

Tā, piemēram, «Pavāru kluba» biedre, pavāre Svetlana Riškova, pēc rūpīgas skolu pusdienu piedāvājuma izpētes, nonākusi pie vairākām atziņām. «Mūsuprāt, ēdienkartēm ir jābūt sezonālām, tad būs iespējams tās izveidot kvalitatīvas un veselīgas, ēdiens būs pilns ar vitamīniem, svaigs un apetīti rosinošs!» ir pārliecināta S.Riškova.

Jebkuras virtuves spēkos esot uzlabot ikdienas rezultātus, lai skolas pusdienas veicinātu bērniem prieku, neradot papildus tēriņu, uzskata S.Riškova. Piemēram, jāsāk ar to, ka jāpievērš uzmanība pasniegtā ēdiena temperatūrai - silts vienmēr būs gardāks, kā arī ar garšvielu palīdzību jārada «umami» efekts. Viņa arī iesaka biežāku veģetāru maltīšu ieviešanu.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Galvenā lieta, pie kā šogad ir jāstrādā, ir administratīvā sloga mazināšana lauksaimniekiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot datu uzskaiti, lai lauksaimniekiem nevajadzētu katru mēnesi informāciju sniegt dažādām datu bāzēm.

Kā prioritāti viņš atzīmēja arī konkurētspējas celšanu lauksaimniekiem, kā arī darbu pie investīcijām un atbalsta mehānismiem, jo patlaban gada pirmajos mēnešos tiek pārskatīti atbalsta pasākumi nākošajam periodam. Tāpat viņš uzsvēra, ka tiks nemainīgi strādāts pie patērētāju informēšanas un dažādām aktivitātēm, kā arī lauksaimnieku izglītības.

Norkārklis gan piebilda, ka darbs notiks arī pie Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.-2030.gada piecām prioritātēm. Tostarp bioloģisko produktu pieprasījuma veicināšanas un patērētāju uzticamības palielināšanas, sabalansētiem bioloģiskās lauksaimniecības nozaru virzieniem un stiprinātas ražošanas sistēmas vērtību ķēdes, zināšanu radīšanas un pārneses sistēmas, nozares regulējuma prasību ieviešanas, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības devuma klimata mērķu sasniegšanā.

Atbalsta maksājumi stimulē saimniekot bioloģiski, vienlaikus ar stingrajām prasībām savažojot potenciālos krāpniekus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bioloģiski sertificēto saimniecību vidū krāpšanās gadījumu nav daudz un tie tiek veiksmīgi apkaroti, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. «Valsti apkrāpt var, bet ne uz ilgu laiku,» viņš piebilst.

Tas ir tikai laika jautājums, lai bioloģiskais lauksaimnieks – pārkāpējs tiktu izķerts, jo pārbaudes notiek regulāri, tostarp neplānotas, atzīme G. Norkārklis. Sankcijas ir bargas, jo, saņemot sertifikātu, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi apņemas saimniekot piecus gadus – turklāt attiecīgajā platībā un nemainot tās atrašanās vietu. Ja šajā laikā tiek konstatēti rupji pārkāpumi, jaatmaksā visi saņemtie atbalsta maksājumi un tiek anulēts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Par bargi sodāmu pārkāpumu, piemēram, var uzskatīt ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, minerālmēslu lietošanu vai miglošanu ar pesticīdiem, piemēram, ar herbicīdu glifosātu, uz kura bāzes izgatavota arī populārā nezāļu inde Raundaps. Glifosāta lietošanas pēdas noslēpt ir grūti, par to liecina brūni lauki, kontroles iestāžu inspektoriem garām nepaslīd arī tehnoloģiskās sliedes laukos, kas liecina par miglošanu, skaidro bioloģisko lauksaimnieku priekšstāvis. «Piemēram, bioloģisko graudu kravas, ko mūsu zemnieki eksportē uz Vāciju, galamērķī pārbauda katru atsevišķi, tā pārliecinoties, ka tajos nav pesticīdu atliekvielu. Ja tādas atrastu, bizness zemniekam būtu beidzies,» atzīmē G. Norkārklis.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji 2013.gadā bioloģiskās pārtikas iegādei tērēja 22 miljonus eiro, tā par 6% palielinot bioloģiskās lauksaimniecības tirgus daļu, liecina šogad klajā laistais pētījums Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2015.

Pētījumā atklāts, ka galvenā motivācija bioloģiskās pārtikas izvēlē eiropiešiem ir rūpes par vidi. Tam seko vēlme izvairīties no ģenētiski modificētiem produktiem, kā arī produktiem, kas satur pesticīdu atliekvielas. , informē kampaņas BioLoģiski! koordinatore Liene Brizga-Kalniņa.

Lielākoties eiropieši bioloģisko pārtiku pērk specializētajos bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas veikalos, lielveikalos, kā arī tiešā ceļā no bioloģiskajiem zemniekiem. Tāpat eiropieši mēdz pieteikties regulārai bioloģisko pārtikas grozu, kuros ir dažādu pārtikas produktu izlase, saņemšanai no bioloģiskajiem zemniekiem, kā arī iegādāties bioloģisko pārtiku internetā.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina sekot Somijas piemēram un pārtraukt atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai

Kā vērtējat Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam bioloģiskajai lauksaimniecībai (BL) atvēlēto atbalstu – 151 milj. eiro?

Summa aprēķināta, lai segtu esošās saistības – 180 tūkst. hektāru, taču, tā kā BL popularitāte aug, platības palielināsies, bet naudas pietrūks. Šis gads būs kā atskaite, lai saprastu, kā BL attīstīsies. Esam aprēķinājuši, ka 2018. gadā BL atbalsta shēma atkal būs jāslēdz jaunajām saimniecībām. Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir nedaudz mainījušies, sāpīgākā no izmaiņām – finansējums samazināts zaļajai lopkopībai. Nezinu citu nozari, kur samazinājums būtu tik dramatisks, atbalsts sarucis vairāk nekā par 30%. Tā ir cīņa starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, izmantojot lobijus, kas ietekmē Zemkopības ministrijas galavārdu. Esam ievadījuši sarunas, ka no 2016. gada varētu nākt klāt papildu atbalsts BL lopkopībai. Latvija ir unikāla ar to, ka BL tiek ieskaitīti arī savvaļas dzīvnieki, tostarp kamieļi un strausi, kā arī trofeju bizness, lai gan Eiropas Savienībā tas viss netiek atzīts kā BL. Eiropā mūsu briežu gaļu nevar marķēt kā bioloģisku, taču Latvijā atbalsts šīm saimniecībām apēd lielu finansējuma daļu, vairākus miljonus. Viņi ir jāatbalsta, bet nesaistīti ar BL. Esam panākuši, ka papildus atbalsts būs dārzeņkopībai, augļkopībai. Šīs nozares varētu attīstīties, jo bija atpalikušas, kaut gan iespējas ir plašas, piemēram, skolu ēdināšana. Iepriekšējā periodā pa priekšu aizgāja intensīvā lauksaimniecība. Politiķi bieži runā, ka BL ir mūsu iespēja, mūsu Nokia. Tomēr, pieņemot lēmumus, darbība notiek pretējā virzienā.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Robežkontroles punktā Terehova, pārbaudot no Krievijas vestu pārtikas produktu kravu, Pārtikas un veterinārais dienests konstatējis 263 kilogramus dažādus nedeklarētus un pavaddokumentos nenorādītus pārtikas produktus.

Nelegālajā kravā bija nereģistrēti uztura bagātinātāji, diedzēšanai paredzētas sēklas, eļļas augu sēklas, eļļas, graudaugi un to izstrādājumi, konditorejas izstrādājumi, kā arī pārstrādāti augļi un rieksti bez pavaddokumentiem.

Daži no šiem pārtikas produktiem bija marķēti kā bioloģiskā pārtika, taču kravas ievedējs nevarēja uzrādīt pārbaudes sertifikātu bioloģiskās ražošanas produktu importam Eiropas Savienībā.

Ja pārtika no trešajām valstīm neatbilst prasībām, to, saskaņojot ar kravas īpašnieku, vai nu nosūta atpakaļ uz izcelsmes valsti, uz kādu citu trešo valsti, izmanto citiem – ne pārtikai paredzētiem mērķiem vai arī nosūta iznīcināšanai.

Lauku tēma latviešiem visos laikos ir bijusi aktuāla. Mediju telpā Latvija sevi visvairāk pozicionē kā zaļu valsti un latviešus kā tautu ar iedzimtu mīlestību uz zemi un zemes darbiem. Lauku tēma ir iecienīta arī daudzos televīzijas šovos, piemēram, «Izdzīvošana laukos», «Lauku sēta», «Saimnieks meklē sievu», «Špilkas un galošas» u.c. Arī klimata pārmaiņu radītās problēmas aktualizē diskusijas par lauksaimniecības nozari un tās izaicinājumiem.

Brīžiem lauksaimnieku darbošanās, kā arī centieni saglabāt un palielināt savas produkcijas apjomus, saskaroties ar dažāda veida izaicinājumiem, visai tuvu līdzinās televīzijas realitātes šovam, kam varētu dot nosaukumu «izdzīvošanas skola». Bet šoreiz ne par kaislībām televīzijas šovos, bet par aktuālo Latvijas lauksaimniecībā, lauksaimniecības produktu eksportā un nozares iespējām nākotnē.

Kas raksturo Latvijas lauksaimniecības nozari

Pirmkārt, lauksaimniecības nozare ir tā, kas apgādā mūs ar pārtiku. Ēst cilvēki gribēs vienmēr un visos laikos. Turklāt savā zemē saražotā pārtika ir augstvērtīgāka un veselīgāka salīdzinājumā ar importēto. Lauksaimniecības nozare sniedz resursus arī citām nozarēm: primārajām, piemēram, enerģētikas nozarei; sekundārajām, piemēram, pārtikas nozarei, kā arī terciārajām nozarēm, piemēram, transporta nozarei. Lauksaimnieki sakopj un saglabā lauku vidi.

Mārupes bioloģiskās pārtikas veikaliņš Unce eko un dabas lietas tagad ir pārstāvēts arī Rīgas centrā.

Veikalā visvairāk pirktās preces ir augļi, dārzeņi un zaļumi. Tiem arī ir plašākais sortiments – 150 līdz 200 dažādu pozīciju. «Kādreiz mazāk, kādreiz vairāk – atkarībā no sezonas,» saka Madara Kārkliņa, veikala Unce eko un dabas lietas (SIA PlumFox) īpašniece. Viņa vēlētos piedāvāt vēl citus dažādām valstīm un reģioniem tipiskus produktus, ko citādi var nopirkt vien ārzemju ceļojumos, un dažādus, interesantus gardēžu produktus un delikateses. Uzņēmēja novērojusi, ka Rīgas centrā cilvēki ir vēl atvērtāki eksperimentiem, viņus interesē eksotiskākas lietas. Piemēram, biznesa sākumposmā reizēm pašai nācās apēst vairākas kastes artišoku un citu Latvijā maz zināmu augļu un dārzeņu, bet tagad cilvēki ir zinošāki par aizjūru produktiem.

Lauksaimnieki iespējamo aizliegumu ģenētiski modificētai dzīvnieku barībai vērtē kā belzienu konkurētspējai, kā rezultātā uzšvirkstētu cenas; Zemkopības ministrija savā pozīcijā vēl neizlēmīga, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Eiropas Komisija (EK) likusi galdā priekšlikumus par iespēju atļaut dalībvalstīm pieņemt nacionālos lēmumus ierobežot vai aizliegt ģenētiski modificētu organismu (ĢMO) izmantošanu pārtikā un dzīvnieku barībā. Latvijas prezidentūra ir aicinājusi EK prezentēt jauno regulas iniciatīvu 16. jūnija Eiropas Savienības (ES) Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomē, informē Zemkopības ministrijas (ZM) pārstāve Dagnija Muceniece. Savukārt priekšlikuma izskatīšanu Padomes darba grupās uzsāks jau Luksemburgas prezidentūra. ZM ir paredzējusi Latvijas pozīciju izstrādāt un saskaņot līdz 1. jūlijam.

ĢM lopbarības iespējamā izmantošanas iegrožošana neilgi pirms ES un ASV Transatlantiskās tirdzniecības un investīciju partnerības noslēgšanas raisa jautājumus par lauksaimniecības produkcijas konkurētspēju, jo ASV šādi ierobežojumi nepastāv un attieksme pret ĢMO ir nesalīdzināmi liberālāka. Pašlaik ES pārtikā un dzīvnieku barībā atļauts izmantot 58 ĢMO, to vidū kukurūzu, kokvilnu, sojas pupas, eļļas rapsi un cukurbietes.

Latvijā ir spēcīgas lauksaimniecības tradīcijas, un pārtikas un lauksaimniecības produkti arī šodien ir viena no galvenajām Latvijas eksporta preču grupām.

Nākotnē pasaulei būs jāpabaro arvien vairāk iedzīvotāju – par pieprasījuma trūkumu diez vai varēs sūdzēties. Šodien mēs katrs kā patērētājs, iegādājoties vietējos produktus, varam balstīt mūsu ekonomiku un veicināt lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozares potenciāla īstenošanu.

Lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozīme ekonomikā

Lauksaimniecība un pārtikas un dzērienu ražošana Latvijas ekonomikā ieņem daudz būtiskāku lomu nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji. Šīs nozares kopā veido aptuveni 4% no Latvijas iekšzemes kopprodukta. Tās ir arī atbildīgas par aptuveni tādu pašu daļu no VID administrētajiem kopbudžeta ieņēmumiem, kas absolūtā izteiksmē ir ap 400 miljonu eiro. Darba tirgū ar pārtikas ražošanu saistīto nozaru loma ir lielāka – tajās nodarbināti 70 000 iedzīvotāju jeb 7,7% no visiem strādājošajiem. Vēl svarīgākas šīs nozares ir eksportā, jo lauksaimniecības un pārtikas produkti ir viena no Latvijas galvenajām eksporta preču grupām – vairāk nekā sestā daļa no kopējā preču eksporta jeb vairāk nekā divi miljardi eiro, kas ieplūst Latvijas ekonomikas asinsritē.

Lai zemnieks varētu saņemt ceļazīmi bioloģiskās pārtikas ražošanai, viņa saimniecībai jāiziet garš sertifikācijas ceļš, ko nosaka Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās lauksaimniecības regula. Kā atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, šī regula ir jāiemācās kā ābece. Taču nereti tieši zināšanu trūkums zemniekiem kļūst par klupšanas akmeni, piektdien raksta laikraksts Diena.

ES dalībvalstīs izveidota kontroles sistēma, kurā iesaistītas gan valsts, gan privātās kontroles institūcijas. Latvijā kontrolējošo funkciju veic divas institūcijas – gan sertificēšanas institūcija Vides kvalitāte, gan Sertifikācijas un testēšanas centrs, kurā strādājošie neatkarīgie inspektori veic pārbaudes biosaimniecībās un uzņēmumos.

Zemniekam vai ražotājam, kurš vēlas iegūt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, vispirms jāiesniedz pieteikums sertificēšanas institūcijā. Kā norāda G. Norkārklis, būtībā tas ir detalizēts un pamatots biznesa plāns bioloģiskajai saimniekošanai vai ražošanai. Pēc pieteikuma izvērtēšanas attiecīgās kontroles institūcijas inspektori veic pārbaudi saimniecībā. Pat tad, ja viss ir kārtībā, tiek noteikts divu gadu pārejas periods, kura laikā zemnieku saimniecība var kļūt par bioloģisko saimniecību. Šajā laikā lauksaimniekam jāievēro visi bioloģiskās lauksaimniecības kritēriji, taču saražotajai produkcijai vēl nevar lietot oficiālo ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – Ekolapiņu.

Garšvielu platības aug; daļa laukus apsēj, lai tikai iegūtu subsīdijas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā strauji pieaugušas garšvielu, tostarp ķimeņu platības. Kā liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, 2016. gadā deklarēti 4884 ha garšaugu un platību, to vidū 3969 ha ir bioloģiskās platības. Salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem bija deklarēti tikai 448 ha garšaugu, tostarp 166,19 ha bioloģisko platību. Izpētot LAD datus, nākas secināt, ka straujākais garšaugu platību kāpums piedzīvots tieši pēdējo divu gadu laikā un īpaši šis rūpals attīstījies Latgalē – Dricānu, Ezernieku, Ciblas un Ludzas pagastos. Bet Latvijā zināmākie ķimeņu audzētāji saimnieko Naukšēnu pagastā – SIA Naukšēni un SIA Saktas ZS.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis platību pieaugumu skaidro ar izmanīgu ļaužu vēlmi pretendēt uz ES atbalstu. «Platības ir pieteiktas atbalsta saņemšanai, bet to kvalitāte ir apšaubāma. To nevar teikt par visiem, bet daļai pamatā ir darbības imitācija,» situāciju vērtē G. Norkārklis. Viņš pats esot redzējis vairākus garšvielu laukus, kur «bija pļava, nevis ķimenes».

Vietējie bioloģiskie produkti – apburtajā lokā . Tā pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar rūpēm par pārtikas izcelsmi patērētājiem aug interese par bioloģiskajiem produktiem kā ikdienas pārtiku. Taču pietrūkst izpratnes par to, kā tos atpazīt un kur iegādāties, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veiktā pētījumā. Kampaņas BioLoģiski! ietvaros ekoproduktu degustācijās lielveikalos aptaujāti 5 tūkst. pircēju. Aptaujātie, piemēram, pauduši neizpratni par to, kādēļ veikala sortimentā ir tik daudz importa bioloģisko dārzeņu un augļu pretstatā vietējo trūkumam.

«Lielveikali, ņemot vērā to, cik liela auditorija tos apmeklē, noteikti varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, savos plauktos skaidri nodalot bioloģiskos produktus un to noformējumā izceļot Eiropas Savienības (ES) marķējumu eko pārtikai – zaļo ekolapiņu,» uzskata LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis. Tomēr jārēķinās ar patērētāju kritisko attieksmi pret marķējumiem, to vidū arī ekolapiņu, piebilst G. Norkārklis. «Un tas nozīmē, ka visiem tirgus spēlētājiem pastāvīgi jāstiprina patērētāju uzticība šim marķējumam,» viņš secina.

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».