Ekoloģiski audzētas Latvijas zemnieku produkcijas klāsts aug, nozari ietekmēs Lauku attīstības programmas gala versija , piektdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Nervozus brīžus Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis pavadījis Lauku attīstības programmas 2014.–2020. gadam uzraudzības komitejas sēdē 19. martā, jo programma tiek precizēta arī attiecībā uz bioloģiskajiem lauksaimniekiem un tiem šajā periodā pieejamo atbalstu.

LBLA valdē gadskārtējā kopsapulcē šonedēļ G. Norkārklis pārvēlēts LBLA priekšsēdētāja amatā, kā arī ievēlēta jauna valdes locekle – kādreizējā asociācijas vadītāja, Latvijas Lauksaimniecības universitātes asociētā profesore Dzidra Kreišmane. Bioloģiskā lauksaimniecība attīstās acīmredzami, progress notiek straujiem tempiem, turklāt ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā un visā pasaulē, stāsta G. Norkārklis.

Valdībai ir jādomā par atbalstu bioloģiskajai lauksaimniecībai pēc diviem gadiem, kad nozarei vairs nav paredzēts nekāda veida atbalsts, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš paskaidroja, ka, sākot no 2020.gada, bioloģiskajiem lauksaimniekiem vairs nav paredzēts ne valsts, ne Eiropas Savienības (ES) atbalsts. «Tuvākā nākotnē Eiropas atbalsts beigsies un bioloģiskajai lauksaimniecībai tā pietrūks. Ņemot vērā tirgus attīstību un potenciālu, valdībai jādomā par to, kā atbalstīt vairāk bioloģisko lauksaimniecību, sniedzot finansiālu atbalstu arī jaunu saimniecību attīstībai,» teica Norkārklis.

Asociācijas vadītājs atzina, ka atbalsta neesamība būs liels trieciens bioloģiskajiem lauksaimniekiem un pamazām starp nozari un politikas veidotājiem raisās diskusijas par to, kā arī turpmāk atbalstīt bioloģiskos lauksaimniekus. Pagaidām Norkārklis gan atturējās ieteikt konkrētus risinājumus šajā kontekstā.

2021. gads būs izšķirošs zemes apsaimniekotājiem Latvijā, jo Eiropas un Latvijas iestāžu kabinetos tiek skatīti priekšlikumi zaļākai saimniekošanai, kuri būtiski ietekmēs zemes apsaimniekošanas modeļus Latvijā un patērētāju iespējas iegādāties Latvijā audzētu vai eksportētu, bioloģiski vai intensīvi audzētu pārtiku.

Par šiem būtiskajiem jautājumiem diskutēja SIA Izdevniecības Dienas Bizness sadarbībā ar Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes rīkotajā konferencē Latvijas zeme – ilgtermiņa attīstības perspektīvas. Salīdzinājumā ar industriālo lauksaimniecību vecajās ES dalībvalstīs, zemkopība Latvija patiešām ir zaļa un videi draudzīga, tāpēc Latvijai ir jāspēj pierādīt Eiropas Savienības institūcijām un arī vecajām ES dalībvalstīm, ka esam daudz zaļāki un saimniekojam daudz draudzīgāk apkārtējai videi jau šobrīd, nekā citās valstīs. Latvijas valsts institūciju lēmumiem ir jābūt balstītiem uz zinātniskajiem pētījumiem. Politiķi un sabiedrība tika aicināta saprast, ka visiem jaunajiem nosacījumiem un papildus ierobežojumiem ir jābūt vienādiem visās ES dalībvalstīs. Nedrīkstot būt samazinājumi par 30% vai 50% no esošā stāvokļa Latvijā, bet gan pret vidējo ES, lai ES dalībvalstis sasniedz Latvijas esošo zaļo līmeni un tad turpinām iet kopsolī un deklarēto zaļo kursu. Tika aicināti visi – politiķi, dabas draugi, jebkurš sabiedrības loceklis iedziļināties lauksaimniecības zemes apsaimniekošanas sarežģītībā, pārtikas pārstrādes procesos, augu ārstniecībā un veselībā, lai visi varētu lietot veselīgu pārtiku. Tāpat lauksaimnieki pauda pārliecību, ka Latvijā vieta ir gan bioloģiskajai, gan konvencionālajai augu un dzīvnieku audzēšanai. Tā kā Latvijas lauksaimnieki spēj apgādāt iedzīvotājus ar kvalitatīvām pašmāju augļiem, dārzeņiem, pienu, gaļu un olām, tad skanēja aicinājums dot iespējas un palīdziet nosargāt pārtikas tirgu no trešo valstu nepārbaudītiem, ar citām labturības prasībām turētiem dzīvnieku izcelsmes produktiem, ar nezināmiem preparātiem piebarotiem, ārstētiem augļiem, dārzeņiem un maizi.

Piena krīzi ir jārisina pārstrādes uzņēmumiem un tirgotajiem, pauda Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Zemnieki ir visu izdarījuši - visus šos gadus uzlabojuši konkurētspēju, visu laiku strādājuši ar zemāko cenu, kas Eiropā ir bijusi. Tas nozīmē, ka viņi ir viskonkurētspējīgākie. Diemžēl tā neizdarība ir pārstrādes, tirdzniecības un Zemkopības ministrijas pusē," teica Norkārklis.

Viņš arī norādīja, ka jau 30 gadus piena krīzēs pārstrādātāju un tirgotāju riski vai biznesa neveiksmes tiek noveltas uz lauksaimnieku pleciem.

Tāpat Norkārklis atzīmēja, ka cēlonis pašreizējai situācijai ir "piena kari" starp Latviju, Lietuvu un Poliju.

Pēc viņa teiktā, būtu jāstrādā pie tā, lai zemniekiem tiktu maksāta Eiropā līdzvērtīga piena pamatcena. Arī stratēģijā "No lauka līdz galdam" atrunāta lauksaimnieku loma pārtikas ķēdē un Zemkopības ministrijai ir jādomā par aktivitātēm, kas nodrošinātu, ka lauksaimnieks saņem godīgu samaksu par saražoto produkciju, bet zemkopības ministram būtu jānostājas lauksaimniecības un sabiedrības pusē un jāsakārto pārstrādes tirgus un tirdzniecība.

Galvenā lieta, pie kā šogad ir jāstrādā, ir administratīvā sloga mazināšana lauksaimniekiem, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš uzsvēra, ka nepieciešams sakārtot datu uzskaiti, lai lauksaimniekiem nevajadzētu katru mēnesi informāciju sniegt dažādām datu bāzēm.

Kā prioritāti viņš atzīmēja arī konkurētspējas celšanu lauksaimniekiem, kā arī darbu pie investīcijām un atbalsta mehānismiem, jo patlaban gada pirmajos mēnešos tiek pārskatīti atbalsta pasākumi nākošajam periodam. Tāpat viņš uzsvēra, ka tiks nemainīgi strādāts pie patērētāju informēšanas un dažādām aktivitātēm, kā arī lauksaimnieku izglītības.

Norkārklis gan piebilda, ka darbs notiks arī pie Bioloģiskās lauksaimniecības attīstības rīcības plāna 2023.-2030.gada piecām prioritātēm. Tostarp bioloģisko produktu pieprasījuma veicināšanas un patērētāju uzticamības palielināšanas, sabalansētiem bioloģiskās lauksaimniecības nozaru virzieniem un stiprinātas ražošanas sistēmas vērtību ķēdes, zināšanu radīšanas un pārneses sistēmas, nozares regulējuma prasību ieviešanas, kā arī bioloģiskās lauksaimniecības devuma klimata mērķu sasniegšanā.

Valdība otrdien atbalstīja Zemkopības ministrijas (ZM) sagatavotās izmaiņas valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtībā, īstenojot Skolas piena programmu, kas nosaka papildu prasības piena produktiem, kas tiek izplatīti pirmskolas un skolas vecuma bērniem izglītības iestādēs, informē ZM sabiedrisko attiecību speciāliste Viktorija Kalniņa.

Izmaiņas atbalsta piešķiršanas kārtībā izstrādātas, lai turpmāk programmas īstenošanā ņemtu vērā arī vides apsvērumus un izglītojamiem piegādātu īpaši augstiem kvalitātes standartiem atbilstošus produktus. Turklāt šādas prasības ir saskaņā arī ar zaļā publiskā iepirkuma principiem.

ZM skaidro - zmaiņas nosaka, ka produktam ir jābūt ražotam atbilstoši bioloģiskās lauksaimniecības shēmas vai nacionālās pārtikas kvalitātes shēmas (NPKS) prasībām. Saskaņā ar Latvijas bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas sniegto informāciju bioloģiski ražotie produkti, kas iegūti, saimniekojot ar dabiskām bioloģiskām metodēm, ir iedzīvotājiem visvairāk piemērotā pārtika. Savukārt NPKS visi produkta ražošanas posmi ir izsekojami un produkta pirmapstrādes un pārstrādes veicējs ir sertificēts atbilstoši prasībām, kas nodrošina konkrētas īpašības un kvalitāti, ievērojami pārsniedzot komerciālu preču standartus attiecībā uz sabiedrības, dzīvnieku vai augu veselību, dzīvnieku labturību vai vides aizsardzību.

Atbalsta maksājumi stimulē saimniekot bioloģiski, vienlaikus ar stingrajām prasībām savažojot potenciālos krāpniekus, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Bioloģiski sertificēto saimniecību vidū krāpšanās gadījumu nav daudz un tie tiek veiksmīgi apkaroti, uzskata Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis. «Valsti apkrāpt var, bet ne uz ilgu laiku,» viņš piebilst.

Tas ir tikai laika jautājums, lai bioloģiskais lauksaimnieks – pārkāpējs tiktu izķerts, jo pārbaudes notiek regulāri, tostarp neplānotas, atzīme G. Norkārklis. Sankcijas ir bargas, jo, saņemot sertifikātu, bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmumi apņemas saimniekot piecus gadus – turklāt attiecīgajā platībā un nemainot tās atrašanās vietu. Ja šajā laikā tiek konstatēti rupji pārkāpumi, jaatmaksā visi saņemtie atbalsta maksājumi un tiek anulēts bioloģiskās lauksaimniecības sertifikāts. Par bargi sodāmu pārkāpumu, piemēram, var uzskatīt ģenētiski modificētu organismu izmantošanu, minerālmēslu lietošanu vai miglošanu ar pesticīdiem, piemēram, ar herbicīdu glifosātu, uz kura bāzes izgatavota arī populārā nezāļu inde Raundaps. Glifosāta lietošanas pēdas noslēpt ir grūti, par to liecina brūni lauki, kontroles iestāžu inspektoriem garām nepaslīd arī tehnoloģiskās sliedes laukos, kas liecina par miglošanu, skaidro bioloģisko lauksaimnieku priekšstāvis. «Piemēram, bioloģisko graudu kravas, ko mūsu zemnieki eksportē uz Vāciju, galamērķī pārbauda katru atsevišķi, tā pārliecinoties, ka tajos nav pesticīdu atliekvielu. Ja tādas atrastu, bizness zemniekam būtu beidzies,» atzīmē G. Norkārklis.

Bioloģiskajā lauksaimniecībā šis gads bijis sarežģīts visā sezonas garumā, intervijā sacīja Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

"Sezona kopumā bija ļoti mainīga, tostarp no ražošanas viedokļa - pavasarī sausums un salnas, vasarā sausums, tas katru nozari kaut kādā mērā ir ietekmējis. Tā ir katru gadu, bet šogad laikapstākļu ietekme uz visām nozarēm bija daudz izteiktāka," atzina Norkārklis.

Viņš stāstīja, ka vissmagāk bijis lopkopības nozarē. Tostarp sausums ietekmēja lopbarības sagatavošanu, un sekas būs jūtamas līdz nākamā gada sezonas sākumam, kad sāks ataugt zālāji.

"Ko un kā katrs mācējis sagatavot lopbarību visai ziemai, cik ievākt, cik iepirkt un kāds būs ziemā tirgus, to mēs vēl redzēsim. Pavasarī varēsim secināt, cik smagi šīs sezonas laikapstākļi ir ietekmējuši lopkopību," norādīja asociācijas pārstāvis.

Garšvielu platības aug; daļa laukus apsēj, lai tikai iegūtu subsīdijas, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo divu gadu laikā Latvijā strauji pieaugušas garšvielu, tostarp ķimeņu platības. Kā liecina Lauku atbalsta dienesta (LAD) dati, 2016. gadā deklarēti 4884 ha garšaugu un platību, to vidū 3969 ha ir bioloģiskās platības. Salīdzinājumam – pirms pieciem gadiem bija deklarēti tikai 448 ha garšaugu, tostarp 166,19 ha bioloģisko platību. Izpētot LAD datus, nākas secināt, ka straujākais garšaugu platību kāpums piedzīvots tieši pēdējo divu gadu laikā un īpaši šis rūpals attīstījies Latgalē – Dricānu, Ezernieku, Ciblas un Ludzas pagastos. Bet Latvijā zināmākie ķimeņu audzētāji saimnieko Naukšēnu pagastā – SIA Naukšēni un SIA Saktas ZS.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis platību pieaugumu skaidro ar izmanīgu ļaužu vēlmi pretendēt uz ES atbalstu. «Platības ir pieteiktas atbalsta saņemšanai, bet to kvalitāte ir apšaubāma. To nevar teikt par visiem, bet daļai pamatā ir darbības imitācija,» situāciju vērtē G. Norkārklis. Viņš pats esot redzējis vairākus garšvielu laukus, kur «bija pļava, nevis ķimenes».

Lietusgāzes nobremzē ražas novākšanu un ievieš korekcijas kopražas prognozēs

Latgalē un daļā Vidzemes ūdens pagājušajā nedēļā applūdināja labības laukus, pļavas, kartupeļu vagas un dārzus. Stiprais vējš veldrē noguldīja lauka pupu, zirņu un labības laukus, kā rezultātā ir apdraudēta ražas kvalitāte un ražas novākšana, vēsta Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija.

DB ceturtdien viesojās Vidzemes ziemeļu daļā, tur saimnieki var uzelpot, jo daļu labības jau nokūluši. Lai arī lietus kulšanas darbus bija apstādinājis, lauksaimnieki cer, ka labību izdosies novākt. Z/s Jaunstrūkas saimnieks Valdis Circenis komentē: «Šķirnes Kaupo rudzus jau paguvām nokult, bet mieži vēl nav gatavi. Cenšamies sēt agrās šķirnes, bet šogad veģetācija aizkavējās. Pavisam vēl jākuļ divas trešdaļas lauku».

Pieprasījums pēc bioloģiskās pārtikas ir ļoti liels un visā pasaulē aug, un Latvijai ir potenciāls šādu pārtiku ražot, aģentūrai LETA teica Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis.

Viņš atzina, ka ir liels pieprasījums pēc produkcijas visās bioloģisko lauksaimniecības produktu kategorijās. Visvairāk globālajā tirgū ir pieprasīti tādi bioloģiskās lauksaimniecības produkti, kā piemēram, graudi, piens, gaļa un dārzeņi.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs piebilda, ka pieprasījums pēc bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas sāka pieaugt jau pirms daudziem gadiem, un arī šobrīd patērētāji arvien vairāk domā par to, kādus produktus lietot uzturā. Arī patērētāju izpratne par veselīgu uzturu aug.

Pēc Norkārkļa teiktā, Eiropas Savienībā (ES) kopumā veidojas ļoti daudz diskusiju par to, cik daudz ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu izmantot konvencionālajā lauksaimniecībā. «Aktualizējas jautājums par ķīmiskajiem augu aizsardzības līdzekļiem, ko izmanto konvencionālajā lauksaimniecībā. Patērētāji un sabiedrība ES ļoti asi iestājas pret ķīmisko preperātu lietošanu lauksaimniecībā, jo tas ietekmē viņu veselību. Tā kā tuvākajos gados būs ļoti asas diskusijas par to, cik daudz ķīmijas lietot,» sacīja Norkārklis.

Lai zemnieks varētu saņemt ceļazīmi bioloģiskās pārtikas ražošanai, viņa saimniecībai jāiziet garš sertifikācijas ceļš, ko nosaka Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās lauksaimniecības regula. Kā atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, šī regula ir jāiemācās kā ābece. Taču nereti tieši zināšanu trūkums zemniekiem kļūst par klupšanas akmeni, piektdien raksta laikraksts Diena.

ES dalībvalstīs izveidota kontroles sistēma, kurā iesaistītas gan valsts, gan privātās kontroles institūcijas. Latvijā kontrolējošo funkciju veic divas institūcijas – gan sertificēšanas institūcija Vides kvalitāte, gan Sertifikācijas un testēšanas centrs, kurā strādājošie neatkarīgie inspektori veic pārbaudes biosaimniecībās un uzņēmumos.

Zemniekam vai ražotājam, kurš vēlas iegūt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, vispirms jāiesniedz pieteikums sertificēšanas institūcijā. Kā norāda G. Norkārklis, būtībā tas ir detalizēts un pamatots biznesa plāns bioloģiskajai saimniekošanai vai ražošanai. Pēc pieteikuma izvērtēšanas attiecīgās kontroles institūcijas inspektori veic pārbaudi saimniecībā. Pat tad, ja viss ir kārtībā, tiek noteikts divu gadu pārejas periods, kura laikā zemnieku saimniecība var kļūt par bioloģisko saimniecību. Šajā laikā lauksaimniekam jāievēro visi bioloģiskās lauksaimniecības kritēriji, taču saražotajai produkcijai vēl nevar lietot oficiālo ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – Ekolapiņu.

Vietējie bioloģiskie produkti – apburtajā lokā . Tā pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz ar rūpēm par pārtikas izcelsmi patērētājiem aug interese par bioloģiskajiem produktiem kā ikdienas pārtiku. Taču pietrūkst izpratnes par to, kā tos atpazīt un kur iegādāties, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veiktā pētījumā. Kampaņas BioLoģiski! ietvaros ekoproduktu degustācijās lielveikalos aptaujāti 5 tūkst. pircēju. Aptaujātie, piemēram, pauduši neizpratni par to, kādēļ veikala sortimentā ir tik daudz importa bioloģisko dārzeņu un augļu pretstatā vietējo trūkumam.

«Lielveikali, ņemot vērā to, cik liela auditorija tos apmeklē, noteikti varētu dot nozīmīgu ieguldījumu, savos plauktos skaidri nodalot bioloģiskos produktus un to noformējumā izceļot Eiropas Savienības (ES) marķējumu eko pārtikai – zaļo ekolapiņu,» uzskata LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis. Tomēr jārēķinās ar patērētāju kritisko attieksmi pret marķējumiem, to vidū arī ekolapiņu, piebilst G. Norkārklis. «Un tas nozīmē, ka visiem tirgus spēlētājiem pastāvīgi jāstiprina patērētāju uzticība šim marķējumam,» viņš secina.

Lai diskutētu par bioloģiskās pārtikas tirgus attīstības iespējām un izvirzītu mērķus 2017. gadam, 18. martā kopsapulcē pulcēsies biedrības Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācija (LBLA) biedri.

«Latvijā ir aptuveni 4000 bioloģiski sertificētu saimniecību, kuras apsaimnieko 260 000 ha lauksaimniecības zemes. Bioloģiskā lauksaimniecība ir viena no visstraujāk augošajām tautsaimniecības nozarēm kā Latvijā, tā visā Eiropas Savienībā, tāpēc ir svarīgi ik gadu sanākt kopā, lai pārrunātu aktualitātes bioloģiskās lauksaimniecības attīstībā,» atklāj Gustavs Norkārklis, LBLA valdes priekšsēdētājs.

Par to, kā savienot Latvijas zemnieku, tā produktu un pircēju, kuram produkti radīti, stāstīs virtuālā zemnieku tirgus Svaigi.lv vadītāja Elīna Novada. Konferences daļu turpinās SIA Aloja Starkelsen valdes loceklis Jānis Garančs, kurš klātesošos informēs par bioloģisko cietes kartupeļu realizācijas iespējām Latvijā, kā arī par uzņēmuma darbību. SIA Liellopu izsoļu nams vadītājs Kaspars Ādams atbildēs uz jautājumu, vai gaļas liellopu audzēšana bioloģiskā saimniecībā ir perspektīva? Ar bioloģisko graudu realizācijas iespējām iepazīstinās Gatis Barons no SIA Scandagra Latvia, savukārt ar bioloģiskās lopbarības tirgus perspektīvām – AS Dobeles dzirnavnieks pārstāvji. Kopsapulces otrajā daļā LBLA valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis un LBLA valdes loceklis Jānis Garančs atskatīsies uz LBLA darbību 2016. gadā un iepazīstinās sapulces dalībniekus ar paveicamo šogad.

AS Dobeles dzirnavnieks grib atvērt slūžas bioloģiskās lauksaimniecības attīstības vilnim, pie viena izgriežot pogas importa bioloģiskās lopbarības ražotājiem, otrdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijā lielākā daļa bioloģisko saimniecību ir nelielas piemājas saimniecības, kas skaidrojams arī ar to, ka līdz šim attīstību kavējusi arī sertificētas barības pieejamība. Tā uzskata AS Dobeles dzirnavnieks valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils.

«Nereti saimniecības graudus lopu barošanai audzē pašas, bet hektāru skaits ir ierobežots. Tāpēc tiek turēts tikai tik daudz lopu, cik atļauj iespējas pašiem nodrošināt barību,» turpina K. Amsils. Tā tas bija līdz šim, jo Latvijā pašmājās ražota bioloģiskā lopbarība nebija pieejama. Viens no lielākajiem graudu pārstrādes uzņēmumiem Baltijas valstīs Dobeles dzirnavnieks pērn veicis sertifikācijas procesu, sākta ražošana, un uzņēmums jau saņēmis atsauksmes no lauksaimniekiem, kuriem bioloģiski sertificētas barības pieejamība sniegs iespēju palielināt piena lopu un mājputnu skaitu. Tiesa, attīstības vilni bremzēs izsmeltais ES atbalsts un neziņa par turpmāko periodu, atzīmē Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis.

Politiķi publiski atbalsta bioloģisko lauksaimniecību, bet, tiklīdz vajag konkrētu lēmumu, viņi nelemj par labu sabiedrībai, bet par labu vienai vai citai interešu grupai

Tā intervijā DB saka par Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētāju atkārtoti ievēlētais Gustavs Norkārklis. «Tas, kas tiek pasniegts kā Latvijas lauksaimnieku skatījums uz notiekošo, patiesībā nav visu lauksaimnieku redzējums. Lauksaimniecības politika tiek veidota, balstoties uz ļoti šaurām, nevis sabiedrības interesēm. Strīdīgos lēmumos parasti prioritāte ir industriālajai graudkopībai. Līdz ar to ejam grāvī – būtu jāskatās sabalansēti starp ekonomiku un sociālo pusi.»

Fragments no intervijas:

«Ja paskatās, kādā ātrumā attīstās bioloģiskā lauksaimniecība, daudziem gribas teikt – jā, esam zaļa valsts. Ja pagriež medaļas otru pusi – minerālmēslu izlietojums un augu aizsardzības līdzekļu patēriņš pie mums aug visstraujāk Eiropā. Lielāmies, ka palielinās bioloģiskās platības, bet vienlaikus notiek konvencionālās lauksaimniecības arvien lielāka industrializācija.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) ikgadējās kopsapulces ietvaros norisinājās LBLA valdes un valdes priekšsēdētāja vēlēšanas.

Uz nākamo termiņu nekandidēja līdzšinējais LBLA priekšstāvis Gustavs Norkārklis, kurš valdes priekšsēdētāja pienākumus pildīja kopš 2009.gada, bet turpmāk darbosies LBLA padomē kopā ar dažādu bioloģiskās lauksaimniecības apakšnozaru līderiem un reģionālajiem pārstāvjiem.

Savukārt LBLA valdē ievēlēti: Valmieras novada bioloģiskās saimniecības Gaiķēni saimnieks Mārtiņš Gaiķēns, Eiropas Bioloģiskās pārtikas pārstrādes un tirdzniecības organizācijas OPTA valdes loceklis un SIA Aloja-Starkelsen izpilddirektors Jānis Garančs, bioloģiskais sēklkopis no Valmieras novada Uģis Vītiņš, kā arī biedrības Greenfest valdes locekle un Cēsu novada pašvaldības Bezatkritumu kopienas vadītāja un aktivitāšu koordinatore Lāsma Ozola.

Lai gan pavasaris mudina izbraukt ārpus pilsētas un pamielot acis ar lauku ainavām, diemžēl jāsecina, ka Latvijas ceļi vienā aspektā ved nevis uz laimīgo zemi kā Brigaderei, bet gan – nekurienē.

Laimīgajā zemē, visticamāk, nenokļūt pa depresīviem ceļiem. Tieši, no galvaspilsētas skatoties, «nomalēs» ceļi ir visbēdīgākajā stāvoklī. Kā DB sacīja Latvijas Bioloģiskās asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis (DB 20.04.2017.), Vārkavas novadā, kur atrodas viņa saimniecība, ir tikai neliels posms parādes asfalta, bet pārējo ceļu tīklu veido grantenes. To liktenis ir vismaz tikpat skarbs kā ziepju seriālu varoņiem, un ar apskaužamu regularitāti, vismaz katru pavasari, šie ceļi burtiski sabrūk klimatisko grūtību priekšā. Un nevis vienkārši apaug ar bedrēm, bet saiet putrā, paraujot postā līdzi arī vietējos cilvēkus, apgrūtinot to ikdienas gaitas un uzņēmējdarbību, sevišķi, ja tā saistīta ar kravu pārvadāšanu. Cieš visi – no piena nodevējiem un savācējiem līdz mežizstrādātājiem un kokmateriālu ražotājiem. Ne piens, ne kokmateriāli nevar gaidīt saules žēlastību, kas nožāvēs svarīgāko infrastruktūras elementu. Viens pa to laiku saskābs, otrs – sazilēs. Tāds pats liktenis, nemainot pieeju, sagaida arī esošo uzņēmumu attīstību un jaunas investīcijas reģionos – tās ir apdraudētas proporcionāli ceļu stāvoklim. Un neba grantenes vien, arī asfaltēto ceļu stāvoklis – teju katrs otrais kilometrs – pēc Satiksmes ministrijas statistikas ir uzskatāms par sliktu vai ļoti sliktu.

Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (ESFA) laidusi klajā pētījumu par pesticīdu atliekvielām Eiropā nopērkamajos pārtikas produktos. Pētījums parāda, ka pesticīdu atliekvielas konstatējamas gandrīz pusē – 45% no produktiem, kuri tika pārbaudīti.

Latvijā pētījuma ietvaros analizēti 249 nopērkamās pārtikas paraugi, 53% no tiem – vietējā pārtika, 41.8% ES ražotā pārtika, un 5,2% no trešajām valstīm importētā. Latvijā pesticīdu atliekvielas ESFA noteiktās pieļaujamās normas robežās atklātas ābolu paraugos, galviņkāpostos, puravos, zemenēs, auzās, rudzos. Pārsniegta pieļaujamā pesticīdu norma atklāta atsevišķos pārbaudītajo ābolu paraugos. Pesticīdu atliekvielas neuzrādījās Latvijā pārbaudītājos salātos, govs pienā un cūkgaļā.

Lai arī ESFA uzskata, ka šie atliekvielu apjomi ir droši, Eiropas Vides birojs paziņojis, ka tomēr šie rezultāti ir satraucoši, jo netika pārbaudīta ietekme, kuru rada vairāk kā viena pesticīda atliekvielas. Šādas vairāku pesticīdu atliekvielas tika atrastas 27.3% pārbaudītās pārtikas. ESFA uzskata, ka vienas pesticīdu atliekvielas klātbūtne pārtikas produktā visdrīzāk neradīs nopietnu kaitējumu patērētāju veselībai, tomēr vairāku atliekvielu “kokteiļefekta” ietekme nav pārbaudīta.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis aicina sekot Somijas piemēram un pārtraukt atbalstu intensīvajai lauksaimniecībai

Kā vērtējat Lauku attīstības programmā 2014.–2020. gadam bioloģiskajai lauksaimniecībai (BL) atvēlēto atbalstu – 151 milj. eiro?

Summa aprēķināta, lai segtu esošās saistības – 180 tūkst. hektāru, taču, tā kā BL popularitāte aug, platības palielināsies, bet naudas pietrūks. Šis gads būs kā atskaite, lai saprastu, kā BL attīstīsies. Esam aprēķinājuši, ka 2018. gadā BL atbalsta shēma atkal būs jāslēdz jaunajām saimniecībām. Atbalsta saņemšanas nosacījumi ir nedaudz mainījušies, sāpīgākā no izmaiņām – finansējums samazināts zaļajai lopkopībai. Nezinu citu nozari, kur samazinājums būtu tik dramatisks, atbalsts sarucis vairāk nekā par 30%. Tā ir cīņa starp bioloģiskajiem un konvencionālajiem lauksaimniekiem, izmantojot lobijus, kas ietekmē Zemkopības ministrijas galavārdu. Esam ievadījuši sarunas, ka no 2016. gada varētu nākt klāt papildu atbalsts BL lopkopībai. Latvija ir unikāla ar to, ka BL tiek ieskaitīti arī savvaļas dzīvnieki, tostarp kamieļi un strausi, kā arī trofeju bizness, lai gan Eiropas Savienībā tas viss netiek atzīts kā BL. Eiropā mūsu briežu gaļu nevar marķēt kā bioloģisku, taču Latvijā atbalsts šīm saimniecībām apēd lielu finansējuma daļu, vairākus miljonus. Viņi ir jāatbalsta, bet nesaistīti ar BL. Esam panākuši, ka papildus atbalsts būs dārzeņkopībai, augļkopībai. Šīs nozares varētu attīstīties, jo bija atpalikušas, kaut gan iespējas ir plašas, piemēram, skolu ēdināšana. Iepriekšējā periodā pa priekšu aizgāja intensīvā lauksaimniecība. Politiķi bieži runā, ka BL ir mūsu iespēja, mūsu Nokia. Tomēr, pieņemot lēmumus, darbība notiek pretējā virzienā.

Latvijas zemniekiem ir atšķirīgi viedokļi par ieceri līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosātu herbicīdu izmantošanu lauksaimniecībā, jo daļa to atbalsta, bet daļa nē, aģentūrai LETA sacīja Lauksaimnieku organizāciju sadarbības padomes (LOSP) ģenerāldirektors Guntis Vilnītis.

Viņš norādīja, ka jautājums par jautājumu par glifosāta herbicīdu aizliegšanu tika skatīts arī LOSP pārstāvju ikmēneša sēdē pagājušajā trešdienā un lauksaimnieku domas par to dalījās. «Lēmumu par to mēs nepieņēmām, jo mums dalījās domas. Faktiski mūsu redzējums bija tāds, ka līdz brīdim kamēr nav pietiekoši apstiprinoši pētījumi, ka glifosāts ir inde un tas atstāj paliekošu iespaidu uz cilvēka veselību, mēs nevaram sniegt viennozīmīgu atbildi. Mūsuprāt, tikai pēc pētījuma veikšanas, kurš apstiprina, ka glifosāts ir inde, to jāaizliedz,» teica Vilnītis.

Vilnītis sacīja, ka Eiropas Parlamenta (EP) deputātu atbalstītā iecere līdz 2022.gadam pilnībā aizliegt glifosāta herbicīdus lauksaimniecībā nozari ietekmēs nelabvēlīgi, jo cīņai ar nezālēm, piemēram, graudaugos glifosātam nav alternatīvas. Līdz ar to varētu runāt par periodisku nevis pilnīgu attiecīgā preparāta aizliegšanu. «Mēs uzskatām, ka var būt runa par to, ka ierobežojam kaut kādu noteiktu dienu skaitu ar atbildību lauksaimniekam, zemniekam, ja viņš lieto glifosātu pirms ražas novākšanas. Savukārt augšanas periodā, kamēr nav pierādīts tā nenovēršams kaitīgums lauksaimniecībā, neaizliegt,» teica Vilnītis.

Veselīgas pārtikas pamatgrozs no bioloģiskiem produktiem vienam cilvēkam mēnesī izmaksā tikai par 30 eiro dārgāk, secināts Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) veikatjā pētījumā.

Pētījums tika veikts 2015. gada februārī un martā, un tika salīdzināti Latvijas lielveikalu ķēdēs - Rimi, Maxima un Elvi iegādājamie produkti ar bioloģiskajiem produktiem, kas nopērkami gan šajos pašos lielveikalos, gan iegādājami ekoveikalos un Tiešās pirkšanas pulciņos.

Kopumā veiktais salīdzinājums rāda, ka bioloģisko un nebioloģisko produktu cenas pakāpeniski tuvinās, un priekšstats par bioloģiskās pārtikas pārmērīgi uzpūstajām cenām drīzāk ir mīts. Starpība, aplūkojot salīdzināto grozu, ir nepilni 30 eiro mēnesī, norāda LBLA vadītājs Gustavs Norkārklis.

Pētījumā tika salīdzinātas veselīgas pārtikas pamatgroza izmaksas, iegādājoties bioloģiski sertificētu un nebioloģisku jeb konvencionālo pārtiku. Par pamata bāzi salīdzinājumam tika ņemtas izmaksas, kuras veido veselīgas pārtikas pamatgrozs - tas izstrādāts, balstoties uz Veselības ministrijas Vesela uztura ieteikumiem pieaugušajiem. Grozā vienam pieaugušam cilvēkam mēnesī ietilpst 33 produkti -- graudaugi, vietējie augļi un dārzeņi un banāni, piena podukti, liellopa gaļa, pākšaugi, medus, olas, tējas, eļļa.

Šodien pie DB abonentiem dodas projekta Biznesa Plāns nu jau ceturtais izdevums, kas šajā reizē veltīts Zemgalei. Tā esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle, kuras zvani skan līdz pat Baltijas jūrai un vēl tālāk.

Žurnālā Biznesa Plāns esam centušies paskatīties uz Zemgales reģionu ar citām acīm un redzēt pāri graudu torņiem, graudaugu eksporta rekordiem un graudkopības kooperatīvu apgrozījuma dinamikai. Esmu jau rakstījis, ka Latvijā ir viena lauksaimniecības politika, bet lauksaimniecības ir divas dažādas. Viena ir sākums tā saucamajiem «kvalitātes kritērijiem» atbilstošas pārtikas audzēšanai, mijiedarbojoties ar pesticīdu, minerālmēslu un ĢMO saturošas lopbarības industrijām, bet otra – bioloģiskā lauksaimniecība – ir stāsts par sadarbību ar dabu, gādājot par cilvēkam un videi draudzīgas pārtikas radīšanu.

Zemgale esot Latvijas maizes klēts. Un reizē pesticīdu un minerālmēslu katedrāle.

Eiropas Savienības (ES) iedzīvotāji 2013.gadā bioloģiskās pārtikas iegādei tērēja 22 miljonus eiro, tā par 6% palielinot bioloģiskās lauksaimniecības tirgus daļu, liecina šogad klajā laistais pētījums Bioloģiskās lauksaimniecības pasaule 2015.

Pētījumā atklāts, ka galvenā motivācija bioloģiskās pārtikas izvēlē eiropiešiem ir rūpes par vidi. Tam seko vēlme izvairīties no ģenētiski modificētiem produktiem, kā arī produktiem, kas satur pesticīdu atliekvielas. , informē kampaņas BioLoģiski! koordinatore Liene Brizga-Kalniņa.

Lielākoties eiropieši bioloģisko pārtiku pērk specializētajos bioloģiskās un ekoloģiskās pārtikas veikalos, lielveikalos, kā arī tiešā ceļā no bioloģiskajiem zemniekiem. Tāpat eiropieši mēdz pieteikties regulārai bioloģisko pārtikas grozu, kuros ir dažādu pārtikas produktu izlase, saņemšanai no bioloģiskajiem zemniekiem, kā arī iegādāties bioloģisko pārtiku internetā.

Bioloģiskajā zemnieku saimniecībā Salenieki centrā nav traktori un kombaini, bet zeme un turpinātības apziņa.

Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas vadītājs Gustavs Norkārklis savā senču īpašumā Salenieki Vārkavas novada Rožkalnu pagastā saimnieko gandrīz kā pasakā. Ja no šīs saimniecības stāsta biķera nosmeļ darba sūrumu un nolej rūgtuma kārtiņu par darbinieku pieejamību laukos, tad pāri paliek tradicionālās latviešu sētas modelis, kas cauri gadsimtiem un laikmetiem izdzīvojis un attīstījies līdz šodienai. Salenieki kā dārgakmens iešūti ezera pussalā, tie iekopti jau kopš 18. gadsimta. Trīs stundu attālums no galvaspilsētas un pienākumi Rīgā un Briselē (Gustavs ir viens no Latvijas pārstāvjiem Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejā) nav šķērslis, lai pilsoniski aktīvais saimnieks ar ģimeni lielāko daļu laika pavadītu uz savas zemes.