Lai zemnieks varētu saņemt ceļazīmi bioloģiskās pārtikas ražošanai, viņa saimniecībai jāiziet garš sertifikācijas ceļš, ko nosaka Eiropas Savienības (ES) bioloģiskās lauksaimniecības regula. Kā atzīst Latvijas Bioloģiskās lauksaimniecības asociācijas (LBLA) valdes priekšsēdētājs Gustavs Norkārklis, šī regula ir jāiemācās kā ābece. Taču nereti tieši zināšanu trūkums zemniekiem kļūst par klupšanas akmeni, piektdien raksta laikraksts Diena.
ES dalībvalstīs izveidota kontroles sistēma, kurā iesaistītas gan valsts, gan privātās kontroles institūcijas. Latvijā kontrolējošo funkciju veic divas institūcijas – gan sertificēšanas institūcija Vides kvalitāte, gan Sertifikācijas un testēšanas centrs, kurā strādājošie neatkarīgie inspektori veic pārbaudes biosaimniecībās un uzņēmumos.
Zemniekam vai ražotājam, kurš vēlas iegūt bioloģiskās lauksaimniecības sertifikātu, vispirms jāiesniedz pieteikums sertificēšanas institūcijā. Kā norāda G. Norkārklis, būtībā tas ir detalizēts un pamatots biznesa plāns bioloģiskajai saimniekošanai vai ražošanai. Pēc pieteikuma izvērtēšanas attiecīgās kontroles institūcijas inspektori veic pārbaudi saimniecībā. Pat tad, ja viss ir kārtībā, tiek noteikts divu gadu pārejas periods, kura laikā zemnieku saimniecība var kļūt par bioloģisko saimniecību. Šajā laikā lauksaimniekam jāievēro visi bioloģiskās lauksaimniecības kritēriji, taču saražotajai produkcijai vēl nevar lietot oficiālo ES bioloģiskās lauksaimniecības marķējumu – Ekolapiņu.
Kritēriji ir stingri – ES regula aizliedz ģenētiski modificēto organismu, aromatizētāju un krāsvielu izmantošanu pārtikas ražošanā. Preču ražošanai jānotiek galvenokārt no bioloģiskās lauksaimnieciskās izcelsmes sastāvdaļām, un tikai ļoti ierobežotā daudzumā un noteiktos apstākļos iespējama Eiropas Komisijas atļautu piedevu un pārstrādes palīglīdzekļu lietošana, kā arī nebioloģiski ražotu lauksaimniecības sastāvdaļu izmantošana. Zemniekam arī jāsniedz garantija, ka bioloģiski un nebioloģiski ražotas pārtikas sastāvdaļas tiek glabātas, izmantotas un pārstrādātas atsevišķi.
Ja pēc diviem gadiem zemnieks ar savām saimniekošanas metodēm spējis apliecināt atbilstību ES regulas kritērijiem, saražotā pārtika tiek sertificēta un uz etiķetes var izmantot Ekolapiņu. Arī turpmāk jārēķinās ar pārbaudēm – gadā līdz trim četrām.
Plašāk lasiet rakstā Ne vienmēr izprot prasības piektdienas, 12.jūnija laikrakstā Diena (6.lpp)!
Materiāls tapis ar Latvijas Vides aizsardzības fonda finansiālu atbalstu