Austrijas pilsētā Grācā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā Eiropas Komisijas (EK) Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka tie pērn turpinājuši spēcīgu atveseļošanos un šādas kompānijas joprojām ir Eiropas Savienības (ES) ekonomikas pamats.

Ģenerāldirektorāts vēsta, ka MVU radītā pievienotā vērtība pērn pieaugusi par 3,5%, kas seko 1,5% kāpumam 2016.gadā, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pagājušajā gadā palielinājusies par 2% salīdzinājumā ar 2,3% pieaugumu pirms gada.

Tikmēr MVU skaits pērn pieaudzis par 2,6%, salīdzinot ar 2,2% kāpumu 2016.gadā.

Visas 28 ES dalībvalstis, izņemot Lielbritāniju, pagājušajā gadā uzrādījušas MVU radītās pievienotās vērtības pieaugumu, bet deviņas valstis - Igaunija, Ungārija, Īrija, Lietuva, Latvija, Malta, Polija, Rumānija un Slovēnija - spējušas reģistrēt kāpumu vismaz 8% apmērā. MVU radītās pievienotās vērtības kritums Lielbritānijā galvenokārt tiek skaidrots ar valūtas kursa svārstībām pēdējos gados.

Jau kādu laiku Latvijas darba tirgū vērojama ierobežota darbaspēka pieejamība. Darba meklētāju īpatsvars pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2017. gada 4. ceturksnī samazinājies līdz 8.1%, pieaug arī neaizpildīto darba vietu skaits.

Bezdarbam sarūkot, palielinās algas un rodas spiediens uz inflāciju. Ierobežotais darbaspēka piedāvājums varētu būt nopietns izaicinājums turpmākai tautsaimniecības izaugsmei. Kādas ir iespējas šo jautājumu risināt?

Varianti ir dažādi, tostarp bezdarbnieku kvalifikācijas celšana un arī tik nepopulārā kvalificēta darbaspēka imigrācija. Bet šoreiz par ko citu. Iespējams, mums jau ir kvalificēts resurss, kurš nekur nav «jāmigrē», proti, gados vecāki cilvēki, kas pametuši darba tirgu.

Pensionāru Latvijā ir daudz un to skaits turpina pieaugt. Latvijā virs darbspējas vecuma (65+ g.v.) ir vairāk nekā piektdaļa no visiem iedzīvotājiem – 384 tūkstoši cilvēku.

Tradicionāli ekonomikas teorija māca, ka bezdarbs, algas un inflācija ir cieši saistīti ekonomiskie rādītāji – vienam no tiem mainoties, tiks ietekmēti arī pārējie divi paredzamā veidā.

Piemēram, valsts ekonomikai attīstoties un nodarbinātībai pieaugot, darba devējiem top grūtāk atrast kvalificētu darbaspēku pie esošajām tirgus algām, kas spiež kāpināt algu līmeni. Tas savukārt palielina iedzīvotāju patēriņu, un augstāka pieprasījuma iespaidā pieaug preču un pakalpojumu cenas. Šis cikls var būt veselīgs valsts ekonomikai un iedzīvotāju labklājībai, ja ekonomikas attīstības pamatā ir produktivitātes pieaugums.

Respektīvi, ja ar katru nākamo gadu nodarbinātie spēj saražot vairāk preču un pakalpojumu vai izveido jaunus, radošus veidus, kā palielināt pievienoto vērtību, radot uzņēmumiem lielākus ienākumus un motivāciju dāsnāk atalgot savus darbiniekus. Ja tas tā nav, agrāk vai vēlāk algu kāpums sāks veidot cenu burbuli.

Latvijā arvien plašāks radītāju skaits norāda uz ekonomikas negaidīti strauju atkopšanos no COVID-19 izraisītā šoka un tas redzams arī darba tirgū, norāda "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš.

Kā liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija, šī gada otrajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir pieaudzis līdz 8,6% no 6% pērnā gada nogalē. Tas ir ievērojams pieaugums un bezdarbs Latvijā ir atgriezies 2017. gada līmenī, taču bezdarba kāpums otrajā ceturksnī bija ievērojami mazāks nekā gaidīts šīs krīzes sākuma posmā, kad Latvijā tik prognozēts bezdarba pieaugums virs 10%. Tāpat bezdarba pieaugums Latvijā otrajā ceturksnī būtiski neatšķiras no Lietuvas un Igaunijas, un labā ziņa ir tā, ka bezdarba kāpums Latvijā, visticamāk, jau ir beidzies.

Līdzīgi kā ekonomikā kopumā arī darba tirgū COVID-19 krīze vissmagāk ir ietekmējusi tūrisma, izklaides un citās pakalpojumu nozares. Uz to netieši norāda arī izmaiņas nodarbinātībā. Salīdzinājumā ar 2019. gada otro ceturksni Latvijā vislielākais nodarbinātības kritums bija starp cilvēkiem ar vidējo izglītību un sieviešu nodarbinātība šajā krīzē ir cietusi vairāk nekā vīriešu nodarbinātība. Tikmēr nodarbināto skaits starp cilvēkiem ar augstāko vai arodizglītību ir palicis iepriekšējā gada līmenī, kas liek domāt, ka citās nozarēs situācija jau ir būtiski uzlabojusies.

Vai Latvijas iedzīvotāji ir gatavi strādāt nekvalificētu darbu, cik par to viņi vēlas saņemt un kāpēc bankas darbinieks vēlas būt krāvējs – to ar kārtējā eksperimenta palīdzību vēlējās noskaidrot žurnālists un blogeris Deniss Barteckis.

Viņš ievietoja sludinājumu portālā un gaidīja iedzīvotāju reakciju.

«Veicu vēl vienu sociālo eksperimentu. Publicēju sludinājumu par vakanci portālā ss.lv. Nenorādīju nekādu specifiku vai darba samaksu. Uzrakstīju tikai dažus teikumus divās valodās. 20 minūšu laikā sludinājumam bija vairāk nekā 400 skatījumu, bet epastā saņēmu vairāk nekā 200 vēstules. Un tas notika, neskatoties, ka sludinājumu publicēju pēc pusnakts. Interesanti, ka cilvēki sūtīja CV ar motivācijas vēstulēm. Kāds amats tika piedāvāts? Krāvējs! Dienas laikā sludinājuma skatījumu skaits sasniedza 5000, bet saņemto vēstuļu skaits – vairāk nekā 1400. Turklāt lielākā daļa saņemto vēstuļu nebija no deklasētiem elementiem, bet pat tādiem, kam ir pat augstākā izglītība un diezgan laba darba pieredze. Ja vien viņi, protams, norādīja patiesu informāciju par sevi.»

Darba tirgu no pārlieku lielas atdzišanas turpmāk turēs valdības atbalsta programmas, kuru efektivitāte būs izšķiroša, nosakot ekonomikas tālākās atgūšanās pozīcijas, un, jo vairāk darbinieku tiks noturēti darba tirgū, jo spēcīgāka tā būs, norāda "SEB bankas" ekonomists Dainis Gašpuitis.

Augstākais līmenis

Šī gada pirmajā ceturksnī bezdarbs Latvijā ir palielinājies līdz augstākajam līmenim pēdējos divos gados un sasniedza 7,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētie dati. Salīdzinājumā ar 2019. gada pēdējo ceturksni bezdarbs Latvijā ir pieaudzis par 1,4 procentpunktiem, kas ir straujākais bezdarba kāpums Latvijā kopš 2009. gada, saka AS "Citadele banka" ekonomists Mārtiņš Āboliņš Taču COVID-19 izraisītā krīze ekonomikā un ne tikai attīstās ļoti dinamiski, tādēļ mēnesi vai divus veci makroekonomiskie rādītāji faktiski jau ir novecojuši un maz raksturo situāciju ekonomikā šobrīd. Tas redzams arī darba tirgū. Kopš marta beigām bezdarbs Latvijā ir strauji audzis un reģistrētais bezdarbs šobrīd pārsniedz 8%, savukārt, skaitot klāt dīkstāves pabalstu saņēmējus, faktiskais bezdarbs ir sasniedzis 13%. Tik augsts bezdarbs Latvijā pēdējos reizi piedzīvots 2013. gadā un pēc eksperta prognozēm, bezdarbs šogad kopumā Latvijā varētu sasniegt 10%.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Gan Eiropas Savienības, gan Latvijas darba tirgus normatīvais regulējums sievietēm un vīriešiem paredz vienādas tiesības.

Tomēr reālajā dzīvē joprojām varam novērot, ka dzimums Latvijas darba tirgū spēlē visai nozīmīgu lomu, jo ir novērojamas būtiskas atšķirības gan izvēlētās profesijas un iegūtās izglītības jomā, gan arī atalgojuma ziņā.

Latvijā augsts sieviešu nodarbinātības līmenis

2023. gadā Eiropas Dzimumu līdztiesības indeksā Latvija ar 61,5 punktiem ieņem 19. vietu starp 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tostarp Latvija ir ieguvusi labus rezultātus darba jomā, kur Latvija ir ieguvusi 76,4 punktus. Visaugstākais rezultāts ir iegūts darba jomā, jo Latvijā sievietēm kopumā ir salīdzinoši augsta iesaiste darba tirgū.

Atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem 2022. gadā Latvijā ekonomiski aktīvi bija 951,3 tūkstoši jeb 68,6 % iedzīvotāju vecumā no 15 līdz 74 gadiem. Vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis (72,7 %) bija par 7,7 procentpunktiem augstāks nekā sievietēm (65 %). Šajā ziņā Latvija gan iet kopsolī ar pārējo Eiropu, jo arī citās ES dalībvalstīs vīriešu ekonomiskās aktivitātes līmenis salīdzinoši ir augstāks nekā sievietēm. Tomēr Latvijā sieviešu nodarbinātības līmenis bija par 5,7 procentpunktiem augstāks nekā vidēji sievietēm ES, savukārt vīriešu nodarbinātības līmenis – par 0,7 procentpunktiem augstāks nekā ES. Vislielākās atšķirības vīriešu un sieviešu nodarbinātībā bija novērojamas 35–44 gadu vecuma grupā (7,8 procentpunkti). Latvija ieņem arī līderpozīcijas pēc sieviešu īpatsvara vadītāju amatos. 2022. gadā starp darba ņēmējiem Latvijā 56,1 % vadītāju bija sievietes. Jaunākie bezdarbnieku dati rāda, ka faktiskā bezdarba līmenis Latvijā bija 6,3 %, sasniedzot 60,4 tūkstošus bezdarbnieku – 21,4 tūkstoši sieviešu un 39 tūkstoši vīriešu (2023. gada septembris). Tostarp sieviešu bezdarba līmenis septembrī samazinājās par 0,2 procentpunktiem līdz 4,5 %, vīriešu – par 0,1 procentpunktu līdz 8,1 %.

Nereti uzņēmēji ir spiesti atteikties no pasūtījumiem un ražot mazāk, jo nav darbaspēka, bet darbaspēks ir. Problēmu var atrisināt īsā laika posmā, un to palīdzēs izdarīt personāla nomas uzņēmums Agence, tikai ir jāpieņem ideja par darbaspēka nomu kopumā. To intervijā Dienas Biznesam atklāj personāla nomas uzņēmuma Agence valdes priekšsēdētājs Rolands Einštāls un personāla attīstības vadītāja Rute Baltruka.

Uzreiz vērsim pie ragiem – kādēļ, pēc jūsu domām, ir situācija, ka uzņēmumi padodas un nespēj atrast darbiniekus ražošanas nodrošināšanai vajadzīgajā apjomā, tostarp atsakoties no jauniem pasūtījumiem?

Rolands Einštāls: Šobrīd darba tirgū praktiski nav informācijas par personāla nomas iespējām, un, pat ja uzņēmēji zina par šādu iespēju, tā netiek ņemta vērā kā nopietna. Nav jau Latvijā pārāk daudz šo personāla nomas uzņēmumu, kuri nodarbojas tieši ar vietējā tirgus apkalpošanu. Neslēpšu, arī mūsu uzņēmumam ir sadarbības partneri Dānijā un mēs piedāvājam iespējas darbiniekiem braukt strādāt uz šo valsti. Fakts ir, ka cilvēki grib strādāt tepat, viņi ir, un ir uzņēmumi, kuriem ir nepieciešami cilvēki, turklāt algu, dzīvošanas izmaksu un pārtikas cenu atšķirības kopumā nav tik nozīmīgas, lai izvēlētos darbu ārzemēs kā vienīgo iespēju.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) aicina Labklājības ministriju nekavējoties virzīt sagatavotos grozījumus Darba likumā par virsstundu piemaksas apmēru.

Augusta izskaņā LDDK nosūtījusi vēstuli Labklājības ministrijai (LM), atkārtoti vēršot uzmanību uz iepriekš rosinātajiem un apspriestajiem darba devēju priekšlikumiem par grozījumiem Darba likumā. LDDK norāda uz nepieciešamību risināt Latvijas uzņēmējdarbības konkurētspēju veicinošus piecus prioritāros jautājumus: virsstundu apmaksa; dīkstāves regulējums; nepilnais summētais darba laiks; darba līguma uzteikšana darbinieku arodbiedrības biedram; koplīguma spēks laikā.

“Nepieciešams tāds darba apmaksas noteikumu regulējums, kas atbilst realitātei, kurā dzīvojam, un iedarbojas uz izaicinājumiem, ar ko saskaramies. Darba likumam ir jābūt ekonomiski pamatotam un tādam, ko Latvijas uzņēmēji spētu izpildīt, negraujot savu konkurētspēju Baltijas valstu vidū, un kas neveicinātu ēnu ekonomikas īpatsvaru,” pamato LDDK prezidents Andris Bite.

Trešdaļa darba ņēmēju šobrīd neuzticas darba devējiem, rāda pētījumu kompānijas Kantar aptaujas dati, un tam ir gan ievads, gan ilgtermiņa sekas sabiedrības noslāņošanās aspektā.

Problēmas daļa acīmredzami parādās arī valsts politikā, jo atbilstoši OECD datiem Latvijas ieguldījumi darba tirgus attīstībā, sākoties pandēmijai, paliek nemainīgi, kamēr citas ES valstis tos pat trīskāršo, Dienas Bizness konstatēja pētījumā, ko veic sadarbībā ar Mediju atbalsta fondu (MAF) publikāciju sērijas Paēdusi sabiedrība - stabila valsts ietvaros.

Darbinieku trūkums, solījumi un gaidas

Tieši šobrīd visā Eiropā ir vērojams darbinieku trūkums visdažādākajās nozarēs, konkurence par darbinieku ir sīvāka nekā jebkad, turklāt pēdējā gada inflācija ir uzlikusi papildu zīmogu tieši algu gaidās. Virkne darba devēju, kā izrādās, izvēlas maldināšanas taktiku, tieši pēdējā gada laikā pasolot potenciālajam darbiniekam vairāk, nekā reāli plāno dot, vai arī sola, bet iznākumā nevar nodrošināt solīto. Jāpiebilst, ka vairumā ES valstu pastāv bonusu sistēma par darbinieku pieņemšanu vai neatlaišanu, kas pandēmijas laikā tika īpaši palielināta. Ekspertu norāde ir, ka stratēģija ir tuvredzīga, jo ilgtermiņā radīs riskus konkrētajam biznesam vai pat visai nozarei. Dienas Biznesa vērtējumā – runājot jau par trešdaļu no Latvijas darba ņēmējiem, stāsts ir par valstisku problēmu, un darbinieku uzticības zaudēšana saistāma ar darbinieku zaudējumiem valsts mērogā. Proti, daļa piekrāpto viļas un dodas darba meklējumos uz valstīm, kur darba devēji solīto pilda.

Brīdī, kad vairāk nekā gadu pasaulē valdošā globālā pandēmija ir nedaudz atkāpusies, bet priekšā vēl epidemioloģisko prognožu ziņā neskaidra ziema, ir vērts aizdomāties par uzņēmējdarbības, personāla rekrutācijas, vadības un biroju darbu organizēšanu turpmāk.

Galu galā, paliekošas pārmaiņas ir prognozējamas jau šobrīd. Eiropas Savienības valstīs kopumā un arī Latvijā būtiski palielinājies attālināti vai vismaz daļēji attālināti strādājošo īpatsvars, savukārt Latvijas socioloģisko pētījumu kompānijas "Katar" aptaujas liecina, ka darbs jaunajos apstākļos ir veicinājis daudzu strādājošo apmierinātības ar darbu pieaugumu (43%). Tiesa, uzņēmējiem tas raisa jaunus izaicinājumus, bet spēle ir tā vērta.

38% Latvijas nodarbināto potenciāli var strādāt attālināti

Ekonomikas ministrijas šopavasar pasūtītais pētījums apliecina – ja 2019.gadā ES-27 dalībvalstīs vidēji 14,4% no kopējā nodarbināto skaita pilnībā vai daļēji (dažreiz) strādāja attālinātā darba režīmā, tad pandēmijas laikā tāldarbā nodarbināto skaits pieauga trīskārt – līdz 44,6% darba ņēmējiem. Savukārt, Latvijā attālināti nodarbināto skaits pieauga turpat astoņas reizes – no 4,8% līdz 37,5%. Turklāt, epidemioloģiskās krīzes laikā mūsu sabiedrības digitālās prasmes ir strauji uzlabojušās. Tā, piemēram, Saeimā pandēmijas sākumā tikai 10 deputātiem bija e-paraksts, bet tagad to iemācījušies izmantot visi 100.

Centrālā finanšu un līgumu aģentūra (CFLA) ir izsludinājusi trešo atlases kārtu Ekonomikas ministrijas sagatavotajā Eiropas Savienības (ES) fondu programmā par Kohēzijas fonda (KF) atbalstu energoefektivitātes paaugstināšanai ražošanas objektos. Šajā atlases kārtā pieejamais KF finansējums projektu īstenošanai ir gandrīz 11,7 miljoni eiro.

Apstrādes rūpniecības nozares komersanti iesniegumus ES fondu līdzfinansējuma saņemšanai var iesniegt no 2020. gada 9. janvāra līdz 2020. gada 9. aprīlim.

ES fondu atbalsts paredzēts rūpnieciskās ražošanas ēku un noliktavu energoefektivitāti paaugstinošu pārbūves vai atjaunošanas darbu veikšanai, kā arī energoefektīvu ražošanas un tās blakusprocesus nodrošinošo iekārtu iegādei, lai aizstātu esošās, mazāk energoefektīvās iekārtas. Tāpat paredzēts, ka finansējumu var ieguldīt ēku inženiersistēmu atjaunošanā, pārbūvē vai izveidē, sekundāro energoresursu atgūšanai no ražošanas tehnoloģiskajiem procesiem un atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanā, kā arī projekta tehniskās dokumentācijas sagatavošanai.

Dabas vērtību skaitītāji Latvijā atraduši Eiropas nozīmes biotopus vairāk nekā 300 000 ha platībā, un, tā kā tie pārsvarā atrodas ciršanas vecumu sasniegušos mežos (ap 450 000 ha saimnieciski vērtīgajās sugās saimnieciskajos mežos), tad no saimnieciskās aprites potenciāli izņemamo platību apmērs var svārstīties no 60 000 ha līdz 260 000 ha, kas atstās ne tikai būtisku ietekmi uz konkrētiem uzņēmumiem, bet arī uz nozari un ar to saistītajām sfērām.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa sadarbībā ar portālu zemeunvalsts.lv rīkotā diskusija par dabas skaitīšanas rezultātu iespējamo ietekmi uz meža nozari, tautsaimniecību un darba vietām reģionos.

Cipari ir, bet vēl daudz nezināmo

“Ir zināmi dabas skaitīšanas rezultāti, kas tika publiskoti uzraudzības grupas sanāksmē, un tie liecina, ka vairāk nekā 300 000 hektāru Latvijā ir atrasti Eiropas nozīmes biotopi, taču pašlaik nav zināms, kas notiks tālāk,” norāda Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks. Viņš atzīst, ka mežu īpašnieki, jau pirms tika uzsākta dabas skaitīšana, 2017. gadā uzdeva Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai jautājumu par to, kas notiks pēc tam, kad dabas vērtības būs saskaitītas. “Tā laika ministrijas vadības atbilde: “Vispirms iegūsim datus, tad arī runāsim par to, kas notiks pēc tam,” nebija un nav pareiza, jo neskaidrība mežu īpašniekiem nebūt neveicina mērķu sasniegšanu dabas aizsardzībā,” tā A. Muižnieks.

Tallinā notiekošajā Eiropas Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) asamblejā EK Iekšējā tirgus, rūpniecības, uzņēmējdarbības un MVU ģenerāldirektorāts iepazīstinājis ar ikgadējo ziņojumu par Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, norādot, ka nākotnes prognozes Latvijas MVU ir pozitīvas.

Ģenerāldirektorāts prognozē, ka Latvijas MVU radītā pievienotā vērtība 2016.-2018.gadā palielināsies par 13,6%, bet nodarbinātība šādos uzņēmumos pieaugs par 4%.

Tādējādi MVU šajā periodā kopumā varētu radīt aptuveni 19 000 darbvietu.

Ziņojumā teikts, ka Latvijas MVU 2012.-2016.gadā piedzīvojuši mērenu izaugsmi. MVU pievienotā vērtība pieaugusi par 15,2%, bet nodarbinātība - par 6,3%, kas ir ļoti līdzīgi lielo kompāniju uzrādītajam izaugsmes līmenim.

Izaugsme mazajos uzņēmumos bijusi jo sevišķi spēcīga, pievienotajai vērtībai pieaugot par 21,9% un nodarbinātībai palielinoties par 12,8%. Taču 2015-2016.gadā kāpums bijis mazāk izteikts, pievienotajai vērtībai pieaugot vien par 0,9%, bet nodarbinātībai sarūkot par 0,9%.

Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) izteikusi vairākus būtiskus iebildumus pret Finanšu ministrijas izstrādātā Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāna 2021.-2022.gadam projektu.

Sniedzot savu atzinumu pat minēto projektu, LBAS izteikusi vairākus būtiskus iebildumus saistībā ar arodbiedrību lomu šī plāna izstrādē un realizācijā, informēja LBAS.

LBAS savā atzinumā jau atkārtoti vērsusi uzmanību, ka būtisks instruments ēnu ekonomikas ierobežošanai ir arodbiedrību kustība un darba koplīgumu slēgšana gan publiskajā, gan privātajā sektorā. Uzņēmumos, kuros ir noslēgti koplīgumi, ēnu ekonomika, jo īpaši aplokšņu algas un neformālā nodarbinātība, ir būtiski zemāka nekā uzņēmumos, kuros koplīgumi nav noslēgti.

Lai veicinātu koplīgumu slēgšanu, sociālie partneri vairākkārt ir rosinājuši ieviest atbalsta mehānismus darba devējiem. Līdz šim šādi mehānismi ir ieviesti Iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumu formā par ēdināšanas izdevumiem un veselības izdevumiem, kas atrunāti koplīgumā.

Noslēgtie līgumi līdz 2023. gadam paredz energoefektivitātes projektos Latvijā ieguldīt aptuveni 617,26 miljonus eiro, no kuriem teju 235 miljoni eiro nāk no Eiropas Reģionālās attīstības fonda, bet 97,6 miljoni eiro no Kohēzijas fonda.

Pārējā nauda ir privātais, valsts vai pašvaldības finansējums, kas piesaistīts līdztekus ES fondu līdzekļiem.

Projektu īstenošanas ilgums tikai atsevišķos gadījumos pārsniedz 24 mēnešus, savukārt cerētie ieguvumi mērāmi tūkstošos MW/h vai CO2 izmešu tonnu samazinājumā. "Dienas Bizness" aplūkoja tikai enerģijas ietaupījumu, kas tieši atspoguļojas uzņēmumu izmaksās.

Latvijā ar Eiropas līdzfinansējumu gan privātos, gan valsts uzņēmumos kopējais plānotais enerģijas ietaupījums ir aptuveni 150 000 MWh/ gadā un kopējais primārās enerģijas ietaupījums- ap 58 000 MWh/ gadā, kas naudas izteiksmē ir aptuveni 413 miljoni eiro.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātajā būvniecības konkursā par Tabakas fabrikas pirmā posma būvniecību Rīgā, Miera ielā 58a, 17 būvuzņēmēju konkurencē kā saimnieciski izdevīgākais atzīts AS "UPB" piedāvājums par 3,53 miljoniem eiro, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ja nebūs pārsūdzību, VNĪ slēgs līgumu ar uzņēmēju un būvniecība sāksies tuvāko mēnešu laikā.

"Lielais saņemto būvuzņēmēju piedāvājumu skaits - kopumā 17, kas pieteicās iepirkumā - rada pārliecību par kapitālsabiedrības profesionalitāti, izstrādājot skaidras prasības un organizējot iepirkumu procedūru. Beidzamā pusgada tendence - pieaugošs pretendentu pieteikumu skaits valsts būvniecības iepirkumos kopumā ir pozitīvs signāls nozarei un tās ilgtspējai," komentē R.Griškevičs.

Būvniecības iecere paredz Miera ielas Tabakas fabrikas kvartāla teritorijas attīstību vairākos posmos. Kvartāla attīstība tiks sākta ar ieejas mezglu - Radošo industriju inkubatoru un Latvijas Kultūras akadēmijas Nacionālo filmu skolu, kā arī atsevišķu filmēšanas paviljona izbūvi, atjaunojot un labiekārtojot sabiedrisko telpu 1019 kvadrātmetru platībā un publiskās ēkas 1667 kvadrātmetru platībā. Pirmajā kvartāla attīstības posmā netiks skartas ēkas, kur šobrīd atrodas Jaunais Rīgas teātris.

Eiropas Komisija (EK) apstiprinājusi Latvijas iesniegtos priekšlikumus Eiropas Savienības (ES) fondu darbības programmas “Izaugsme un nodarbinātība” grozījumiem, paredzot finansējuma pārdales COVID-19 krīzes seku mazināšanai veselības, uzņēmējdarbības un nodarbinātības jomā.

“Eiropas Komisijas lēmums ir pozitīvs starta signāls nekavējoties ieguldīt ES fondu līdzekļus krīzes seku mazināšanai, pēc iespējas efektīvāk stiprinot Latvijas ekonomiku pēckrīzes periodā. Gandrīz 386 miljoni eiro ES fondu finansējuma tiks novirzīti infrastruktūras attīstībai, veselības sistēmas uzlabošanai, uzņēmējdarbības un nodarbināto atbalstam un darbinieku pārkvalificēšanās iespējām”, skaidro finanšu ministrs Jānis Reirs.

EK apstiprināšanai tikai iesniegti grozījumi, kas atbilstoši valdības pieņemtajiem lēmumiem paredzēja atbalsta pasākumus COVID-19 seku mazināšanai gandrīz 500 miljonu eiro apmērā. EK apstiprinātie grozījumi paredz 386 miljonus eiro ES fondu finansējuma novirzīt darbam pie ekonomikas atveseļošanas pasākumiem – ātri ieviešamiem projektiem.

Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace”, A. Briāna ielā 13, turpina strauji attīstīties. Šobrīd būvdarbu progress atbilstoši ikmēneša izpildes plānam ir sasniedzis 71%.

Savukārt Miera ielā 58a, topošajā kultūras un radošo industriju atbalsta centrā “TabFab”, visās ēkās tiek pabeigti iekšējās apdares darbi un iekšējo inženiertīklu izbūve, kā arī plānots uzsākt teritorijas labiekārtošanas darbus, informē VAS “Valsts Nekustamie īpašumi” valdes locekle Jeļena Gavrilova.

Miera ielā 58 un A. Briāna ielā 13, Rīgā šogad plānots atklāt divus ievērojamus radošo industriju un kultūras izglītības veicināšanas attīstības projektus, kuri nodrošinās atbalstu Rīgas Dizaina un mākslas vidusskolas (RDMV), Latvijas Kultūras akadēmijas (LKA) un Latvijas Mākslas akadēmijas (LMA) studentiem

“Prototipēšanas darbnīca “Riga Makerspace” un kultūras un radošo industriju atbalsta centrs “TabFab” ir būtiski projekti, kas ne tikai paver jaunas iespējas izglītībai kultūras nozarē, bet arī veicina pilsētas vēsturiskās teritorijas atdzimšanu. Objektos uz šo brīdi pabeigtas teju divas trešdaļas veicamo darbu un šogad gatavojamies nodot šos objektus izglītības iestādēm,” norāda J. Gavrilova.

Rīgas cirka arēna gatavojas starptautiskajai atklāšanai.

Šobrīd cirka arēna ir aprīkota ar transformējamām skatītāju tribīnēm, kas pilna apļa izkārtojumā ļauj uzņemt līdz 700 skatītājiem, tāpat uzstādītas gaismu, skaņas un aizkaru sistēmas un cits aprīkojums, kas vajadzīgs kvalitatīvai izrāžu norisei.

Rīgas cirka direktore Māra Pāvula stāsta par tehniskā aprīkojuma sniegtajām iespējām: "Vēl pagājušajā sezonā cirkā atzīmējām iesildīšanās sezonu - energoefektivitātes projekta rezultātā arēna tika brīnišķīgi renovēta, taču telpa bija tukša. Nu tā ir pilnvērtīgi iekārtota un gatava uzņemt gan māksliniekus, gan skatītājus. Līdz ar jaunajām tehniskajām iespējām Rīgas cirks Eiropas kultūras kartē tiek iezīmēts kā cirka mākslai piemērotākā ēka ne vien Baltijas, bet, iespējams, visas Ziemeļeiropas reģionā - ne velti arēnas atklāšanu apmeklēs daudzi cirka profesionāļi no visas Eiropas."

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.