Pēdējo divu gadu laikā, kopš pasauli pāršalca pandēmija, darba tirgus ir piedzīvojis ievērojamas pārmaiņas. Tās ir tieši skārušas ne tikai atalgojuma griestus, iedzīvotāju labklājības līmeni un pieprasījumu pēc darba spēka konkrētās profesijās, bet arī vidi, kurā norit darba procesi.

Vēl salīdzinoši nesen attālinātais darbs bija apzīmējums, ko varēja novērot vien atsevišķās digitālo pakalpojumu nozarēs kā finanšu vai IT sektorā. Tāpat nereti valdīja arī vispārpieņemts uzskats, ka biroja telpas, to iekārtojums un atrašanās vieta ir izšķiroši svarīgi nosacījumi produktivitātei, iekšējās kultūras iedzīvināšanai un uzvarai cīņā par talantiem, taču, neskatoties uz to, šobrīd attālinātais darbs ir kļuvis par ikdienas realitāti jau vairāk nekā piektajai daļai Latvijas iedzīvotāju, kuri savus tiešos pienākumus lielākoties veic, atrodoties mājās vai citā darba apstākļiem atbilstošā vietā.

Tomēr, ja vēl 2020. gadā tas šķita kā īslaicīgs pagaidu risinājums savstarpējo kontaktu samazināšanai, tad šodien jau ir kļuvis diezgan skaidrs, ka attālinātais darbs ir pavisam reāla mūsu sabiedrības nākotne lielā daļā nozaru, ar ko saskarsimies arī turpmāk, kad pandēmijas izraisītā ārkārtas situācija, jācer, būs norimusi pavisam.

Pēdējos gados īsā laika posmā esam piedzīvojuši būtiskas lietas, kādas nevarējām nedz saprātīgi prognozēt, nedz paredzēt – Covid-19 infekciju un karu Ukrainā. Notika Saeimas vēlēšanas un valdības maiņa. Tas viss, protams, ietekmēja arī nodarbinātības jomu.

Kas raksturo 2022.gada nodarbinātības jomu, raugoties jurista acīm, un kā izskatās tendences 2023.gadam?

Covid-19 ierobežojumi

Līdz 2022.gada pavasarim Latvijā tika pagarināta un ilga kārtējā 2021.gada nogalē Covid-19 pandēmijas dēļ izsludinātā ārkārtas situācija. Gada sākumā arvien bija spēkā ierobežojumi un virkne prasību attiecībā uz epidemioloģiskās drošības jautājumiem ar mērķi ierobežot Covid-19 infekcijas izplatību darbavietā. Tātad – papildus formalitātes, apgrūtinājums un izdevumi darba devējiem. Tomēr kopumā 2022.gadu raksturo pakāpeniska ierobežojumu atvieglošana un atcelšana, tajā skaitā, atkāpšanās no prasības darbiniekiem par vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāta nepieciešamību (piemēram, izglītības nozarē), atstājot darba devējam tiesības noteikt darbus, kuru veikšanai vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikāts joprojām ir nepieciešams, kā arī prasība valkāt sejas maskas vairs tikai noteiktos darbos un vietās (piemēram, ārstniecības iestādēs).

Vienas formulas, kā turpmāk strādāsim, nav, katram uzņēmumam jāatrod sava pieeja. Visticamāk neatradīsim arī miljons iemeslu, kāpēc birojs izkonkurēs darbu mājās, taču iemeslu noteikti ir gana daudz – gan uzņēmumu, gan darba ņēmēju pusē.

Kāpēc uzņēmumi vēlas atgriezties birojos?

Pirms pandēmijas daudzi uzņēmumi domāja un veidoja savu iekšējo kultūru tā, lai darbinieks pēc iespējas vairāk laiku pavadīja birojā, nevis otrādāk. Veidoja modernus birojus, jaunas darba vides un apaudzēja tās ar dažādiem pasākumiem un izglītošanās iespējām. Viņi domāja kā darbiniekus piesaistīt, iesaistīt darba un ārpus darba aktivitātēs. Attiecīgi ir pamats domāt, ka vienā brīdī, kad apstākļi būs labvēlīgi, šie uzņēmumi mēģinās atkal radīt vidi darbiniekiem, lai viņi gribētu nākt uz darbu klātienē. Birojā darbiniekiem būs viss nepieciešamais, lai varētu efektīvāk, labāk, patīkamāk strādāt, nevis censties palikt mājās. Birojs paliks uzņēmuma saimnieciskās darbības centrā, un, domājot uz priekšdienām, darbinieki tiks virzīti uz šo centru.

Attālinātais darbs neapšaubāmi ir kļuvis par mūsu nākotnes neatņemamu elementu. Taču, lai tas veiksmīgi noritētu, nepieciešami vairāki nosacījumi, piemēram, labi organizēta iekšējā komunikācija.

Pasaules ekonomikas foruma publiskotie dati liecina, ka ap 70% uzņēmumu izskata iespēju pēc pandēmijas beigām saglabāt darbiniekiem iespēju strādāt attālināti, tātad šajā modelī saredz būtiskas priekšrocības.

Priekšrocības un trūkumi iet roku rokā

Kad nav jātērē laiks loģistikai, rodas iespēja atrasties divās vietās vienlaikus un īstenot tā saukto multitāskingu jeb vairāku darbību veikšanu vienlaikus. Protams, cilvēks nav dators un nekad neizpildīs mehāniski tam uzdotos pienākumus, tomēr attālinātā darbošanās cilvēkam paver plašākas iespējas. Piemēram, vienā konferencē es kā dalībnieks ar pārtraukumu varu klausīties pārējos runātājus, bet otrā – pati uzstāties kā runātāja. Bez attālinātās funkcijas tas nebūtu iespējams. No vienas puses, tas ir efektīvi, no otras puses, ilgtermiņā tas var nebūt risinājums, jo attiecībā uz viena darbinieka produktivitāti prasa privātās un profesionālās dzīves līdzsvaru.

Uzņēmumi ir atgriezušies birojos. Daudzi no tiem ir izvēlējušies strādāt hibrīdmodelī, kad daļu laika darbinieki pavada birojā, bet daļu laika – attālināti.

Sociālajos medijos lasāmi dažādi viedokļi par to, kas darbosies un kas – nē. Lai nebūtu tikai tādas “vēdera sajūtas” spriedelēšanas, apskatīju šo attālinātā, hibrīdmodeļa darbu nedaudz padziļinātāk.

Atskatoties vēsturē, laikos, kad dominēja vācēju-mednieku nodarbošanās, darba organizators, visticamāk, atradās kopā vienā vietā ar darba veicējiem. Pēc agrārās reformas sākuma Eiropā turpinājās tā pati attīstība – darba organizators gan pats veica darbu, gan atradās kopā ar pārējiem darba veicējiem vienā ģeogrāfiskā lokācijā. 18. un 19. gadsimtā, pastiprinoties industriālai revolūcijai, tādās industrijās kā bankas, dzelzceļš, apdrošināšana un mazumtirdzniecība strauji auga darbu apjoms un sarežģītība. Tas radīja arī tādu darbinieku pieaugumu, kuriem bija nepieciešamas biroja telpas.

Vasaras mēnešos mūsu biroji visbiežāk kļūst tukšāki, nekā ierasts. Cilvēki izbauda brīvdienas un darbu no mājām vai vasarnīcām. Atalgojuma pētījumu un vadības konsultāciju uzņēmuma “Figure Baltic Advisory” 2023. gada dati liecina, ka tikai 2% darba devēju nepiedāvā attālinātā darba iespējas dažiem vai visiem darbiniekiem.

Latvijā un Baltijā kopumā mājas biroji jeb darbs no mājām bija diezgan izplatīta prakse jau pirms pandēmijas, taču līdzīgi kā daudzviet pasaulē, arī pie mums pandēmija būtiski mainīja darba vides dinamiku, ietekmējot izmaksas un mudinot darba devējus uz pārmaiņām. Šīs tendences ietekmējušas arī jaunu māju būvniecību, proti, nereti jaunajos dzīvokļos vai mājās jau ir iekļautas arī nelielas biroja telpas, lai būtu ērtāk strādāt no mājām.

Arvien biežāk varam dzirdēt, ka darba devēji lūdz cilvēkus atgriezties birojā, bet darbinieki to nevēlas. Tad darba devēji mēģina panākt vienošanos par biroja lietošanas principiem. Visbiežāk rezultāts ir hibrīddarbs: dažas dienas tiek pavadītas birojā, dažas - mājās. Visizplatītākais hibrīddarba modelis ir trīs dienas birojā, divas - mājās. Aptauja liecina, ka birojā pavadītais laiks veido aptuveni 50-80% no darba nedēļas, t.i. aptuveni 2,5 līdz 4 darba dienas.

Glāzgovas klimata konferences laikā vairākas valstis pauda gatavību tuvāko 10 gadu laikā kļūt klimatneitrālas. Kaut arī dažas lielvalstis apgalvo, ka šī mērķa sasniegšana varētu aizņemt vēl pusgadsimtu, daudzas mazākas pārmaiņas ir īstenojamas kaut vai tūlīt, un tās neprasa milzīgas izmaksas jaunas klimata politikas ieviešanai.

Būtisks spēlētājs te var izrādīties strauji augošā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozare.

IKT nozares ekoloģiskais nospiedums – kā vidēja izmēra pilsētai

Saskaņā ar 2021. gada Eiropas Komisijas DESI (Digitālās ekonomikas un sabiedrības indeksu) IKT jomā nodarbināto skaits Latvijā ir 3,7% no kopējā nodarbināto skaita (salīdzinājumam – Eiropas Savienības vidējais rādītājs ir 4,3%). Tie ir vairāk nekā 30 000 cilvēku. Lai to labāk iztēlotos, tas ir apmēram tikpat, cik, piemēram, visi Ventspils iedzīvotāji. Strauji augošajā nozarē, kurā strādājošo skaits kopš 2008. gada ir divkāršojies, vēl pēc 10 gadiem tas, visticamāk, būs vēl vismaz divreiz lielāks. Turklāt saskaņā ar Latvijas Republikas Ekonomikas ministrijas prognozēm* līdz 2030. gadam Latvijā var trūkt pat līdz 9000 augstākās kvalifikācijas speciālistu dabaszinātnēs, IKT, inženierzinātnēs un matemātikā, kas savukārt nozīmē, ka uzņēmumiem arvien biežāk var nākties meklēt jaunus darbiniekus ārpus Latvijas.

Jau gadu attālinātais darbs no mājām ir ļoti daudzu ikdiena. Arī uzņēmumi pie strādāšanas attālināti ir pieraduši kā pie ierastas prakses. Vai satraukumam par to, ka pēc pandēmijas klasiskie biroji vairs nebūs vajadzīgi, ir pamats un kā strādāsim turpmāk, ir jautājumi, kas šobrīd nodarbina daudzus uzņēmuma īpašniekus, vadītājus un personāla speciālistus, un galu galā arī ikvienu darbinieku.

Vai klasiskie biroji izzudīs?

Domāju, ka nākotnē virzīsimies uz tā saucamo fleksiblo jeb elastīgo darba organizēšanas modeli. Fleksiblais darbs jeb darbs, kur darbiniekam kaut kādu noteiktu laiku vai dienas ir atļauts strādāt no mājām, ir uz palikšanu, taču vienlaicīgi es nesagaidu galējības. Diez vai lielais vairums strādās no mājām vai tik pat daudz cilvēku, cik tagad strādā no mājām, arī turpinās to darīt pēc pandēmijas. To apliecina arī tendences citās valstīs, kas savos vakcinācijas līmeņos ir jau aizsteigušās mums priekšā, piemēram, Amerika, kur lielie uzņēmumi atgriežas birojos. Ir valstis, kurās iedzīvotāji atgriežas birojos, jo ir ļoti dārgs nekustamais īpašums un attiecīgi viņi dzīvo izteikti mazos dzīvokļos, piemēram, Āzijas valstīs. Viņi fiziski nevar pastrādāt attālināti, jo trīs paaudzes atrodas vienās mājās.

Iniciatīva, Eiropas Savienībā (ES) veidot vienotu regulējumu darbam digitālajās platformās, ir vajadzīga, tomēr svarīgi, lai tiek ņemts vērā tajās strādājošo cilvēku viedoklis, intervijā pauda kurjerpiegāžu platformas "Wolt" vadītāja Baltijā un SIA "Wolt Latvija" valdes locekle Līsa Ristala.

Viņa sacīja, ka kurjeru skaits, kuri Baltijā strādā, izmantojot "Wolt" platformu, pārsniedz 7000, tostarp Latvijā ar "Wolt" sadarbojas gandrīz 2000 kurjeru.

"Ir redzams, ka platformas pamatā cilvēki izmanto, lai gūtu papildu ienākumus darba elastīguma dēļ. Ja šis elastīguma princips no platformu darba pazudīs, tad, visdrīzāk, cilvēkiem vairs nebūs intereses par šāda veida darbu. Ir skaidrs, ka izmaiņas darba likumdošanā ir ne tikai vēlamas, bet pat nepieciešamas, jo mēs vairs nedzīvojam industrializācijas laikmetā, kad cilvēki noteiktu stundu skaitu katru dienu strādāja rūpnīcā un kad darba likumdošana arī radās. Mēs pašlaik esam 21.gadsimtā, kad cilvēki elastīgi var izlemt, kā un kad pārdot savu darbalaiku. Darba tirgus viennozīmīgi virzās šajā virzienā, un tam ir jāseko arī darba likumdošanai," uzsvēra Ristala.

Valsts pārvaldē, pašvaldībās un privātajā sektorā strādājošajiem no 16.marta būs jāstrādā attālināti, piektdien lēma Ministru kabinets.

Šī prasība neattieksies uz ražošanas nozari un citiem darbiem, ko objektīvi nevar veikt attālināti.

Līdz šim rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu bija spēkā prasība, ka darbs pēc iespējas ir jāorganizē attālināti, tomēr ar piektdien pieņemtajiem grozījumiem rīkojumā papildus noteikts darba devēja pienākums identificēt tos darbiniekus, kuri drīkst veikt darbu klātienē, lai nodrošinātu darba nepārtrauktību.

Attiecībā uz privāto sektoru, lai klātienē darba pienākumus veiktu tikai tie darbinieki, kuri nodrošina darbu nepārtrauktību un nevar to veikt attālināti savā dzīvesvietā, darba devējam ārkārtējās situācijas laikā būs tiesības vienpusēji norīkot darbinieku veikt darbu attālināti.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Tas, kā attīstīsies norises darba tirgū, šobrīd interesē visus – gan darba devējus, gan darbiniekus.

Pat prestižais izdevums the Economist pavasarī veltīja atsevišķu apskatu darba tirgus tendenču apkopojumam, pasludinot, ka iestājies darba ņēmēju zelta laikmets. Lai gan cilvēki mēdz būt sentimentāli, kavējoties atmiņās par to, cik jauka darba dzīve bija agrāk, neapmierināti ar to, kāda tā ir šobrīd un baiļu pilni par to, kāda tā būs nākotnē, fakti rāda, ka gadu gaitā darba ņēmēju apstākļi ir arvien uzlabojušies un šobrīd izskatās labāk nekā jebkad agrāk. Diendienā darbojoties augstākā līmeņa darbinieku atlases jomā, vēlos dalīties arī savos novērojumos.

Strādājam vairāk, bet esam apmierinātāki

Varētu likties, ka paredzēt, kāds būs pēc-pandēmijas darba tirgus tikai gadu pēc šādas plaša mēroga kataklizmas ir teju neiespējami. Tomēr dati rāda, ka darba tirgus atgūstas pat straujāk kā prognozēts. Tikai gadus piecpadsmit atpakaļ, tehnoloģisko ierobežojumu dēļ šāda mēroga attālinātais darbs vienkārši nebūtu iespējams. Šobrīd dažādas darbinieku aptaujas rāda, ka darbam veltīto stundu skaits ir ievērojami pieaudzis. Paradoksāli, bet šodien no mājām strādājošie lai gan nereti strādā pat vairāk, tomēr uzrāda augstākus apmierinātības rādītājus.

Strādāšana attālināti sniedz vairākas būtiskas priekšrocības. Piemēram, ik dienas nav jāmēro ceļš līdz darbam un atpakaļ, ir iespēja pašam plānot savu dienu un vairāk laika veltīt saviem vistuvākajiem. Taču darba vieta, kas atrodas vien rokas stiepiena attālumā var radīt arī virkni izaicinājumu. Neveiksmīgi centieni apvienot darba pienākumu veikšanu ar atpūtu var atstāt sekas kā uz fizisko, tā arī uz psihisko veselību. Par to, kā nepazaudēt līdzsvaru starp darbu un atpūtu, vienlaikus saglabājot augstu darba produktivitāti, lasi raksta turpinājumā!

Ieteikumi psihoemocionālās labsajūtas saglabāšanai

Foto: Pixabay.com / Arek Socha

Darba un atpūtas režīms ir nozīmīgs ikvienam cilvēkam. Taču darbu veicot attālināti, šīs robežas nereti izplūst. Strādāšana pēc darba laika, paaugstināts stress un socializācijas trūkums ir daži no faktoriem, kas var radīt disbalansu. Tādēļ ir svarīgi savā ikdienā ieviest veselīgos ieradumus, lai attālinātais darbs nekļūtu jau par daļu no privātās dzīves.

Iekārto darbavietu

Darbavietas iekārtošana var veicināt papildu motivāciju un radīt apziņu, ka atrodies darbā. Tādēļ ir svarīgi par savu darbavietu neizvēlēties gultu, bet gan atsevišķu istabu vai kādu strūrīti telpā, kurā uzturies. Atceries, ka produktivitāte tiešā mērā ir atkarīga no darba vides iekārtojuma, tādēļ tam ir jābūt lakoniskam. Tāpat pārliecinies, ka darba galds, krēsls un dators atrodas vajadzīgajā augstumā un pozīcijā.

Mūsdienās arvien izplatītāks kļūst darbs un mācības no mājām, pakāpeniski parādoties individuālām prasībām pēc “mājas biroja” un mobilās produktivitātes. Meklējot risinājumus attālinātā darba atvieglošanai, mājokli nav ieteicams pārvērst par biroju, kurā mēs retu reizi pieceļamies no rakstāmgalda, neatraujot skatienu no ekrāna un veicamajiem uzdevumiem. Tā vietā ir vajadzīgas tehnoloģijas, kas motivē un iedvesmo, tāpēc klēpjdators ar mūsdienīgām funkcijām un pārdomātu ergonomisku dizainu būs pirmā izvēle efektīvai darba un mācību pieredzei.

Agrāk lietotāji, izmantojot plānus un vieglus klēpjdatorus ar augstu veiktspēju un lieliem ekrāniem, saskārās ar vairākiem izaicinājumiem, piemēram, zema ekrāna kvalitāte, apgrūtinoša lietošanas pieredze un neefektīva dzesēšanas sistēma. Mūsdienās jaunākie klēpjdatoru modeļi ir veidoti, iedvesmojoties no šī brīža lietotāja prasībām un viņa lietošanas scenārijiem, lai izstrādātu ierīci, ko ir ērti pakārtot ikdienas darba un mācību vajadzībām.

Ekrāns, kas atvieglo darbu pārlūkošanu

Katram nozares profesionālim ir unikāli darba pienākumi, taču vairumam ir savstarpēji līdzīgas prasības attiecībā uz tehnisko darba aprīkojumu. Tādi uzdevumi, kā dažādu datu apstrāde un satura vai prezentāciju veidošana pieprasa lielāku ekrānu, lai ērti un precīzi pārlūkotu sagatavotos materiālus, tādējādi samazinot laiku, kas veltīts to apstrādei.

Pēc vairāk nekā divu gadu pārbūves Industra Bank ar individuālu attieksmi un saimnieciskās darbības ieņēmumu kontu iesaistās konkurences cīņā par klientiem finanšu pakalpojumu segmentā.

To intervijā (pirms ECB lēmuma celt likmes ) Dienas Biznesam stāsta AS Industra Bank valdes priekšsēdētājs Raivis Kakānis. Viņš atzīst, ka sākotnēji bijis liels izaicinājums nevis ieraudzīt gaismu tuneļa galā, bet gan atrast pašu tuneli, kura galā ieraudzīt gaismu, taču pašlaik sasniegtie rezultāti apliecinot pieņemto lēmumu pareizību.

Kāda bija situācija, kad kļuvāt par bankas valdes priekšsēdētāju?

Varu tikai apbrīnot akcionāru Jurija Adamoviča, Anda Kļaviņa un Ralfa Kļaviņa drosmi un vēlmi pārņemt savā kontrolē banku, kuras vērtība tajā brīdī bija negatīva, nevis nulle. Kāpēc? Tāpēc, ka AS Meridian Trade Bank (tāds tobrīd bija bankas nosaukums, līdz tam SMP bank, pirms tam AS Multibanka, kura tika izveidota uz PSRS Ārējo ekonomisko sakaru bankas Latvijas filiāles, kura pēc nacionalizācijas kļuva par Latvijas Bankas Ārzemju operāciju nodaļu) līdz pat Latvijas finanšu sistēmas kapitālajam remontam, ko izraisīja ASV Finanšu ministrijas ziņojums par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas riskiem, strādāja gandrīz vai tikai ar ārvalstu klientiem, kuriem sniedza finanšu pakalpojumus, kas pēc normatīvo aktu izmaiņām Latvijā juridiski nebija liegti, bet praktiski teju neiespējami īstenojami. Jaunie bankas akcionāri par 180 grādiem mainīja bankas darbības stratēģiju, to virzot kā Latvijas vidējam un mazajam biznesam pieejamu un to saprotošu finanšu pakalpojumu sniedzēju. To, ka šādu pašmāju kapitāla uzņēmumu, kuri ir nepietiekami novērtēti un ne pārāk gaidīti lielajās bankās, ir pietiekami daudz, pierāda arī Industra Bank sekmīgā darbība kredītu izsniegšanā vietējiem vidējiem un mazajiem uzņēmumiem.

Luminor Bank AS šogad pirmajā ceturksnī strādājusi ar peļņu 5,8 miljonu eiro, liecina bankas publiskotais pārskats par 2021.gada pirmo ceturksni.

Bankas peļņa šī gada pirmajā ceturksnī palielinājusies līdz 5,8 miljoniem eiro, galvenokārt pateicoties uzkrājumu samazinājumam kredītzaudējumiem par 27,9 miljoniem eiro. Tas ir būtisks kāpums, salīdzinot ar 2020.gada pirmo ceturksni, kad Covid-19 radītās ietekmes dēļ bankas zaudējumi bija 21,2 miljonu eiro. Savukārt ienākumus nenesošo kredītu īpatsvars kopējā bankas bruto kredītportfelī samazinājies līdz 3,1%.

Luminor prioritātes, uzsākot jauno stratēģisko posmu, ir klientu apmierinātības veicināšana, kreditēšanas izaugsme, it īpaši hipotekāro aizdevumu jomā un MVU sektora finansēšanā, kā arī digitalizācijas un automatizācijas palielināšana, vienlaikus izpildot bankas uzstādītās saistības pret sabiedrību un apkārtējo vidi.

Pēdējo četru gadu laikā vārdu virknējums – līdz šim neprognozējami izaicinājumi – ir vairākkārt mainījuši savu nozīmi, taču palikuši klātesoši kā katra indivīda dzīvē, tā biznesa pasaulē. Covid-19 pandēmija un attālināts darbs, būvniecības izmaksu pieaugums kara apstākļos, energoresursu krīze, inflācija un kredītlikmju pieaugums, darba spēka trūkums – vai šādos apstākļos ir nepieciešamas jaunas biroja telpas? Piedāvājums Rīgā šobrīd turpina palielināties un visas tendences liecina par to, ka tās nestāvēs tukšas.

Efektīvam darbam vajadzīgs birojs

Daļa esošo un potenciālo darbinieku kopš Covid-19 pandēmijas ir iecienījuši attālināto darbu, kas var būtiski atvieglot ikdienas un darba dzīves plānošanu. Šī brīža darba sludinājumos bieži vien atradīsim norādi par iespēju strādāt attālināti vai prasību konkrētu dienu vai stundu skaitu būt darbā klātienē. Pētījumi Lielbritānijā atsevišķās nozarēs uzrāda tendenci, ka sievietes, kurām ir iespēja daļu darba laika strādāt attālināti, dažreiz pat aktīvāk iesaistās darba tirgū, biežāk izvēloties strādāt pilna laika darbu.

Taču darba devēji dod priekšroku klātienes darbam. 2023. gada beigās publicētais KPMG pētījums rāda - 63% aptaujāto uzņēmumu vadītāju uzskata, ka līdz 2026. gada beigām attālinātā darba zelta laikmets beigsies un uzņēmumi atgriezīsies pie ierastā biroja formāta. Turklāt pandēmijas laikā redzējām, ka attālinātais darbs var veicināt nevienlīdzību, tas var būt papildu slogs sievietēm un mazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām, kurām mājās nav darbam piemērotu apstākļu. Uz to norādījis arī Ilons Masks, nosaucot attālināto darbu par morāli netaisnīgu un negodīgu.

Vājākais posms ierēdņu darbā patlaban ir attālinātais darbs, kas jāpārskata, uzskata jaunais Valsts kancelejas direktors Raivis Kronbergs, kurš šajā amatā stāsies 12.augustā.

"Mēs ļoti priecājāmies par attālināto darbu, lepojāmies, ka pandēmijas laikā spējām nodrošināt valsts un pašvaldību funkcijas, bet tagad nespējam no tā izkāpt ārā un to uzskatām par baigo priekšrocību," intervijā Latvijas Televīzijas raidījumā "Rīta panorāma" sacīja ierēdnis.

Viņaprāt, šādi darbs zaudē kvalitāti, īpaši, diskusijās, kurās iesaistīti politikas pieņēmēji, lēmumu pieņēmēji, vadības līmenis.

Līdz ar to viens no viņa primārajiem uzdevumiem būs attālinātā darba pārskatīšana. Proti, būs jāvienojas, kuri ir cilvēki, kuriem obligāti jāatgriežas klātienē. "Protams ir situācijas, kad ir vajadzība pieslēgties attālināti, bet tas arī kaut kā disciplinēs. Ar attālināto darbu esam palikuši ļoti neaizstājami - sanāksmes, sanāksmes - pauzes starp darbu nav," viņš pauda.

Energoresursu krīze, inflācijas radītais procentu likmju kāpums un tam sekojošās globālās ekonomiskās problēmas ir izraisījušas trešo lielāko NASDAQ lejupslīdi pēdējo divu desmitgažu laikā. Tam sekojusi masveida darbinieku atlaišana dažāda mēroga tehnoloģiju uzņēmumos.

Skaļākie gadījumi kā Twitter, Meta un LinkedIn ir plaši apspriesti publiskajā telpā, taču šādas problēmas skārušas arī virkni citu uzņēmumu. Tas nav pārsteigums – uzņēmumi samazina algu fondu, lai pazeminātu kopējos tēriņus. Šis ir lielisks brīdis Latvijas uzņēmumiem iesaistīties starptautisko tirgu apguvē un pārtvert izcilus darbiniekus, kādu trūkst tuvākajā apkārtnē.

Pēdējā laikā dažādu krīžu pasaulē nav trūcis. Krīzes tik bieži ir dēvētas par iespējām, ka tas jau kļuvis klišejiski. Taču tā joprojām ir taisnība. Saspringtā ekonomiskā situācija pasaulē, kas daudziem pieredzējušiem zīmoliem liek atlaist virkni lielisku darbinieku, paplašina apvāršņus jaunuzņēmumiem, kam pēkšņi ir pavērusies iespēja piesaistīt izcilus darbiniekus un veicināt izaugsmi, kamēr konkurenti “ar stāžu” spiež bremzes. Kā liecina Google un Civitta pētījums, Latvijā 2021. gadā bija 626 jaunuzņēmumi, Baltijas reģionā kopā – 3021. Nodarbinātība jaunuzņēmumos pēdējos gados ir augusi sevišķi strauji, Latvijā sasniedzot 12% gadā, kamēr citās vadošajās nozarēs kā ražošana, tirdzniecība un transports tā nav pārsniegusi 1% vai pat bijusi ar mīnus zīmi. Vienlaikus vairāk nekā trešā daļa Latvijas jaunuzņēmumu norāda uz izcilu pārdošanas speciālistu un tehnisko darbinieku – datu analītiķu, mākslīgā intelekta speciālistu, programmētāju – trūkumu kā vienu no lielākajiem izaicinājumiem līdzās riska kapitāla piesaistes problēmām. Globālais atlaišanas vilnis var izrādīties lieliska iespēja izaugsmei.

Vārds “ārpakalpojums” ir plaši izplatīts, runājot par darba attiecībām, kas dibinātas pāri uzņēmuma, nozares vai valsts robežām. Taču kontekstā ar darbinieku nolīgšanu globālā mērogā to var uzskatīt par novecojušu, un tas izklausās pat nedaudz nievājoši – drīzāk kā lēta darbaspēka sinonīms, nekā reālo situāciju raksturojošs termins.

Neatkarīgi no tā, vai cilvēks ir darbuzņēmējs vai pilnas slodzes darbinieks, iespējas noalgot pašus labākos visā pasaulē ir plašākas nekā jebkad agrāk, un tik lieliskas izredzes ir pelnījušas cieņpilnāku attieksmi.

Talants ir un paliek talants jebkurā pasaules malā

Pavisam nesen investīciju kompānijas Blackrock izpilddirektors un valdes priekšsēdētājs Lerijs Finks (Larry Fink) apgalvoja, ka karš Ukrainā ir aizslaucījis pēdējās trīs globalizācijas desmitgades. Savā ziņā viņam ir taisnība: globālo piegādes ķēžu ievainojamību valstis cenšas kompensēt ar lokāliem risinājumiem un lielāku neatkarību enerģētikā, lauksaimniecībā un ražošanā. Daudzas no lielākajām tautsaimniecības nozarēm ir savā ziņā izolējušās no apkārtējās pasaules, toties notiek jauns talantu globalizācijas vilnis, ko paātrinājusi pandēmija un tai sekojošā digitalizācija.

Jaunais Huawei klēpjdators ar lielu ekrānu un augstu veiktspēju ne tikai saglabā MateBook sērijas raksturīgos estētikas, inovāciju un viedās pieredzes elementus, bet arī piedāvā daudzus uzlabojumus, tostarp pavisam jaunu acu komfortu nodrošinošu FullView ekrānu, augstas veiktspējas 12. paaudzes Intel Core H sērijas procesoru, vieglu metālisku korpusu, kā arī ērtas ierīču savienošanas iespējas.

16 collu FullView ekrāns – produktivitātes dzinējspēks

Visā pasaulē attālinātais darbs un mācības kļūst arvien pieejamākas un arī pieprasītākas, tāpēc pieaug vēlme pēc klēpjdatoriem ar lielu ekrānu, augstu veiktspēju un nelielu svaru.

Jaunajā klēpjdatorā ir iebūvēts liels 16 collu ekrāns, tādējādi palielinot ekrāna redzamo laukumu, bet ne kopējo korpusa izmēru. Lielais ekrāns ļauj lietotājiem izbaudīt arī ilgāku lietošanas laiku, pateicoties TÜV Rheinland Low Blue Light sertifikātam. Ekrāns precīzi atveido attēlu krāsas, neradot dzeltenu nokrāsu, vienlaikus aizsargājot lietotāja acis pret zilās gaismas nelabvēlīgo ietekmi. Turklāt ekrāns izmanto arī līdzstrāvas aptumšošanu, lai pielāgotu spilgtumu atbilstoši apkārtējiem apstākļiem.

Augot Latvijā izveidoto jaunuzņēmumu skaitam, arvien vairāk uzņēmumu pārstāvju pēc finansējuma piesaistes lūko riska kapitāla fondu virzienā. Ar kādiem kritērijiem investori visbiežāk uzsāk uzņēmumu izvērtēšanu un kādas ir biežāk pieļautās kļūdas, skaidro “Riga Comm” konferences dalībnieks Deivids Ventzels no Ziemeļeiropas riska kapitāla fonda “Accelerace VC”.

“Latvijā darbojamies kopš 2018. gada, kad nolēmām izplest investīcijas ārpus Dānijas. Kopš tā brīža no Latvijā bāzētā fonda esam veikuši 45 ieguldījumus dažādos tehnoloģiju, tostarp arī blokķēdes uzņēmumos, kā arī sarunu ceļā piesaistījuši uzņēmumus pārcelties uz Latviju no Rumānijas un Ukrainas,” par darbošanos Latvijā un ieguldīšanu vietējā ekonomikā stāsta “Accelerace VC” partneris Deivids Ventzels.

“Latvijā mīt tehniski ļoti spēcīgi sagatavoti profesionāļi. Lai arī regulācijā ir vieta lieliem uzlabojumiem, kopš 2018. gada līdz ar ALTUM programmu atbalstu jaunuzņēmumu segmentā redzam lielu rosību un cenšamies to izmantot, lai palīdzētu vietējiem uzņēmumiem attīstīties starptautiski. Šobrīd izveidot sekmīgu tehnoloģiju biznesu ir grūtāk nekā 15 gadus atpakaļ, neveiksmju īpatsvars ir ļoti liels, līdz ar to arī uzņēmumu izvērtēšanas process ir ļoti detalizēts.”

Starptautiskās konferences 5G Techritory ietvaros viena no tēmām būs nākotnes mobilitāte un ar to nesaraujami saistītās 5G iespējas. Nav noslēpums, ka daudzi šobrīd vēl neizprot 5G nozīmīgo lomu cilvēces ikdienā.

Taču patiesībā mēs dzīvojam lieliskā laikā: mums ir iespēja redzēt, kā pasaule izskatīsies nākotnē. Tas ir apmēram tāpat, kā pēkšņi nokļūt bērnībā redzētajās zinātniskās fantastikas filmās, kur mašīnas brauc bez vadītāja vai pat lido. Un ir vietā atcerēties, ka viss jaunais ir interesants un paver iespēju attīstībai. Vēl pirms pāris gadiem attālinātais darbs un tikšanās videozvanos daudziem šķita kaut kas sarežģīts un apgrūtinošs, bet šodien tā ir parasta ikdiena. Arī virtuālā realitāte ir tepat, līdzās. Un arī nākotnes mobilitāte nav aiz kalniem.

Pirms runājam par nākotni, jāapzinās, kā mobilitāte mainās jau šodien. Ja vēl pirms pāris gadiem personīgā automašīna vai sabiedriskais transports bija pietiekami efektīvi līdzekļi nokļūšanai no punkta A uz punktu B, šobrīd redzam, kā attīstās dažādi transporta veidi, piemēram, elektriskie transportlīdzekļi, bet pati mobilitāte kļūst par plaši izmantotu pakalpojumu. Labs piemērs tam ir koplietošanas transportlīdzekļi: ja sākumā, tiem parādoties ielās, to noslodze bija varbūt pāris desmiti procentu, šobrīd var rasties situācijas, kad nākas krietni pameklēt pieejamu koplietošanas transportlīdzekli, jo pieprasījums pēc tiem ir ievērojami audzis. Sabiedrība sāk pieņemt to, ka pastāv dažādi veidi un formas, kā varam pārvietoties, un personīgā automašīna vairs nav nepieciešama.

Daudzi no mums darbam ikdienā izmanto datoru, taču pēdējo pāris gadu laikā ievērojami mainījies līdzšinējais darba formāts, piedāvājot plašākas iespējas strādāt attālināti. Tāpēc arvien iemīļotāks darba rīks ir kļuvis tieši klēpjdators, kuru ir ērti paņemt līdzi ceļā un pārvietot no vienas darba lokācijas uz otru, ko apstiprina arī tehnoloģiju uzņēmuma Huawei veiktās aptaujas* dati – vairāk nekā puse jeb 51 % respondentu ikdienā izmanto tieši klēpjdatoru. Taču, neskatoties uz šī datora veida ērtumu, šajā kategorijā piedāvājuma klāsts ir ļoti plašs, tāpēc, lai neapjuktu tehnoloģiju rēbusos, Huawei eksperts sniedz padomus, kādiem kritērijiem pievērst īpašu uzmanību, pirms jauna datora iegādes.

Ērtība un praktiskums

Strādājot attālināti vai bieži mainot darba lokāciju, pirmais kritērijs, ko ieteicams ņemt vērā, ir ierīces svars un izmērs. Ja klēpjdatora īpašniekam bieži nākas pārnest ierīci no vienas vietas uz otru, tad tieši šīs praktiskās iezīmes būs pirmās, kas liks par sevi manīt.

“Kaut gan klēpjdatori visi kā viens ir pārnēsājamas ierīces, ne visi modeļi ir vienādi parocīgi. Vieglākie klēpjdatori būs arī izmērā mazākie, tāpēc nereti priekš ilgām darba stundām nevisai ērti. Vispopulārākais klēpjdatora izmērs ir ar 16 collu ekrānu, taču lielākoties standarta svars šādam izmēram ir vairāk nekā divi kilogrami. Taču arvien vairāki tehnoloģiju izstrādātāji meklē iespējas, lai atrastu “zelta vidusceļu”, piemēram, jaunais Huawei MateBook D 16 sver tikai 1,7 kg, saglabājot ekrāna izmēru, bet atvieglojot ierīces pārnēsāšanu,” skaidro Mikus Tillers, Huawei produktu apmācību vadītājs Latvijā.

Mainoties nosacījumiem un situācijai tirgū, ir nemitīgi jābūt gataviem pielāgoties jaunajiem apstākļiem, vienlaikus savlaicīgi izpildīt mājasdarbus, kas ļauj ne tikai noturēties tirgū, bet vēl jo vairāk saglabāt konkurētspēju un izaugsmi.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta SIA Rīgas Krēslu fabrika valdes priekšsēdētājs un līdzīpašnieks Aldis Circenis. Viņaprāt, arī pašreizējā situācijā, kad daudzos sektoros ir jūtama recesijas skarbā elpa, var sekmīgi attīstīties, izmantojot tās situācijas, kuras ir tirgū.

Kāda pašlaik ir situācija mēbeļu ražošanā, pārdošanā?

Dažādu faktoru dēļ situācija mēbeļu tirdzniecībā un līdz ar to arī ražošanā nav spoža. No kolēģiem ražotājiem atkarībā no konkrētā mēbeļu sortimenta skan neiepriecinošas ziņas par 10% - 15% mazākiem ienākumiem 2023. gadā salīdzinājumā ar 2022. gadu. No mēbeļu ražošanas uzņēmumiem ir dzirdēts par darbinieku atlaišanu, par nodokļu parādu rašanos, pat to pieaugumu, kas ir virziens uz saimnieciskās darbības pārtraukšanu. Iemesls ir pārdošanas apjomu sarukums gan ārvalstu — Eiropas -, gan arī Latvijas tirgū. Ārvalstu tirgotāji pēdējos mēnešos zīmē nepievilcīgu ainu, jo potenciālie patērētāji mēbeļu veikaliem ejot garām, savukārt jauni sabiedrisko objektu būvdarbi netiekot uzsākti. Ir viedoklis, ka Covid-19 pandēmijas laikā iekrātā (ceļojumos un izklaidēs nenotērētā) nauda ir iztērēta un arī mājoklis ir atjaunots ar jaunām mēbelēm, un tagad kādu brīdi pieprasījums pēc šīm ilgtermiņa lietošanas precēm būs mazāks nekā iepriekš. Nenoliedzami sava ietekme uz mēbeļu iegādi ir arī Eiropas Centrālas bankas lēmumam par procentlikmju paaugstināšanu, lai bremzētu nepieredzēti augsto inflācijas kāpumu, kā ietekmē ir ļoti sabremzējusies nekustamo īpašumu būvniecība un rekonstrukcija, kas ietekmē arī hipotekāro kredītu ņēmējus. Šāda situācija nav tikai kādu atsevišķu valsti, bet gan būtībā visu Eiropu raksturojoša tendence. Protams, tā, kā bija vakar, tā vairs nav šodien, un tā noteikti nebūs rītdien, jo kaut kad jau situācija tirgū mainīsies.