Satvermes tiesa ir atzinusi, ka parakstītais Latvijas - Krievijas robežlīgums atbilst Satversmei.

Satversmes tiesa spriedumā izvērtēja vēstures faktus, bez kuru rūpīgas analīzes nebūtu iespējams izlemt lietā ietvertos prasījumus, piemēram, notikumus, kas ir saistīti ar neatkarīgas Latvijas valsts nodibināšanu un atjaunošanu, 1920. gada Miera līguma noslēgšanu, Latvijas valsts turpināšanos. Spriedumā ir ietverta arī 1940. gada notikumu juridiska kvalifikācija. Satversmes tiesa secināja, ka PSRS 1940. gadā ir veikusi agresiju pret Latvijas valsti un iejaukusies tās iekšējās lietās. Tam sekoja prettiesiska – tā laika starptautisko tiesību normām neatbilstoša – Latvijas okupācija un aneksija. Tikpat prettiesiski PSRS veica Latvijas teritorijas daļas atsavināšanu par labu Krievijas PFSR 1944. gadā.

Godājamais Saeimas priekšsēdētāja kungs!

Cienījamās Saeimas deputātes un godājamie deputāti!

Godājamais Ministru prezidenta kungs!

Godājamie ministri!

Ekselences!

Dāmas un kungi!

Latvijas un Krievijas attiecības kā divām suverēnām valstīm sāka atjaunoties pēc tam, kad 1991. gada augustā Krievijas Federācija atzina Latvijas valsts neatkarību, balstoties uz Augstākās padomes pieņemto Konstitucionālo likumu Par Latvijas Republikas valstisko statusu.

Pirmajos gados gan Latvija, gan Krievija vēl tikai meklēja savu vietu pasaulē. Gan vienā, gan otrā valstī bija spēki, kas vēlējās virzīt savu valsti neiespējami pretējos virzienos. Latvijā bija spēki, kas vēlējās pāršķirt jaunu lapu un aizmirst visu, kas nodarīts Latvijas tautai piecdesmit okupācijas gados. Citi spēki neatlaidīgi noliedza Latvijas Republikas atjaunošanas likumību, bet Augstāko Padomi un vēlāk - Saeimu - godāja par pretlikumīgā 4. maija režīma institūcijām. Krievijā konfrontēja tie, kas vēlējās Krieviju padarīt par rietumu demokrātiju un tie, kas loloja cerības par impērijas atjaunošanu - vienalga kādā veidolā.

Krievijas valsts dome trešdien, 5. septembrī, ir ratificējusi Krievijas - Latvijas robežlīgumu, ziņo Itar-Tass.

Par līguma ratifikāciju balsoja 350 deputāti, pret 57.

Vienošanos par robežlīguma parakstīšanu domei prezentēja Ārlietu ministra vietas izpildītājs Vladimirs Titovs, kurš norādīja, ka līguma parakstīšana nenozīmē, ka Krievija atsakās no pretenzijām par kreivvalodīgo stāvokli Latvijā.

"Krievijai nav pretenziju pret Latviju saistībā ar robežu jautājumu. Tomēr ir sāpīgas tēmas saistībā ar mūsu tautiešiem, un citi jautājumi, kas ir jānoregulē," uzsvēra Titovs.

Savukārt Deputāts Pjotrs Svecņikovs norādīja, ka līgums par robežu tiek parakstīts bez galvenā jautājuma atrisināšanas - aparteīda atrisināšanas Latvijā.

Kolorītais politiķis Žirinovskis norādīja, ka krievvalodīgo iedzīvotāju Latvijā vairs neesot, jo viņi visi esot emigrējuši, turklāt nevis uz Krieviju, bet gan Vāciju.

Latvijas delegācija devusies uz lielās kaimiņvalsts Krievijas galvaspilsētu Maskavu, lai parakstītu vēsturisku dokumentu - Latvijas - Krievijas robežlīgumu. Lai gan pašmāju eksperti turpina diskutēt, vai robežlīguma dokuments bez Abrenes pieminēšanas atbilst Satversmei, tomēr valdība un Saeima ir gājusi pragmatisku ceļu, uzskatot, ka lielāks ieguvums ir vismaz sakārtotas abu valstu robežattiecības nekā skaļa retorika par Abrenes atgūšanu no kaimiņvalsts.

Turklāt nereti par argumentu tiek minēts, ka Abrenes upuris tiek nests ekonomisko attiecību uzlabošanas un attīstības vārdā. Tas, vai robežlīgums varētu uzlabot ekonomiskās attiecības ar Krieviju, ir ļoti diskutabls jautājums.

Ņemot vērā līdzšinējo sasalumu abu valstu attiecībās, robežlīguma parakstīšana šķiet kā pavasara pirmie saules stari. Tas ir pašsaprotami, ka tik augsta līmeņa dokumenta parakstīšana ir iespējama tikai tādā gadījumā, ja abas puses ir nolēmušas paspert vismaz pussolīti pretim viena otrai. Tas nozīmē, ka Kremlis ir nolēmis uzlabot attiecības ar Latviju. Un ņemot vērā to, cik ļoti ekonomika un politika Krievijā ir saaugušas viena ar otru, politiskās gaisotnes uzlabošana varētu arī nozīmēt ekonomisko attiecību uzlabošanos. Tomēr nedrīkst aizmirst, ka robežlīgums nebūt neparedz, piemēram, nodokļu atvieglojumus vai ko citu, tas noteikti nav uzskatāms par kādu brīnumnūjiņu, kas pēkšņi visu atrisinās. Visticamāk, ka šī vienošanās vispirms būtu vērtējama kā durvis tālākai sadarbībai, un, cik tā būs veiksmīga, ir atkarīgs ne tikai no Latvijas, bet, pašsaprotami, arī no Krievijas, un, kā zināms, kaimiņvalsts var izstrādāt visneiedomājamākos trikus. Taču ar robežlīguma parakstīšanu robežas novilkšanai vien nepietiks - līgums vēl jāratificē abu valstu parlamentiem. Ņemot vērā pēdējo laiku satricinājumus Latvijas politikā, arī te varētu notikt dažādas ķibeles, turklāt iespējamais referendums varētu atlikt šī robežlīguma parakstīšanu.

Satversmes tiesa nav apturējusi Latvijas un Krievijas robežlīguma ratifikācijas procedūru. Par to mediju pārstāvji ceturtdien, 10. maijā tika informēti preses konferencē.

Satversmes tiesa norādīja, ka tā nav tiesīga apturēt likuma pieņemšanas procedūru Saeimā – tas izriet no valsts varas dalīšanas principa. Valsts varas dalīšanas princips izpaužas valsts varas sadalījumā likumdošanas, izpildu un tiesu varā, ko īsteno neatkarīgas un autonomas institūcijas. Šis princips garantē šo institūciju līdzsvaru un savstarpēju kontroli, lai novērstu varas uzurpācijas tendences un sekmētu varas mērenību.

Likumdošanas tiesības ir nodotas Saeimai un pilsoņu kopumam. Satversmes tiesai nav tiesību iejaukties likumdošanas procesā. Satversmes tiesa saskaņā ar Satversmes 85.pantu var tikai pārbaudīt Saeimas pieņemto likumu satversmību, bet ne noteikt to, kādi likumi Saeimā izskatāmi un kad tie pieņemami.

Saskaņojot Latvijas un Lietuvas jūras robežu kaimiņu gribētajā variantā, Latvija zaudētu nozīmīgu daudzumu naftas, vēsta laikraksts Neatkarīgā.

Atsaucoties uz savulaik Valsts ģeoloģijas dienesta veiktajiem aprēķiniem, Ekonomikas ministrija informē, ka strīds ir par 19% hipotētiski iegūstamās naftas. Ja abu valstu robeža saglabātos tajā pašā veidolā kā 1991. gadā, kopējie iegūstamie naftas krājumi Latvijas Republikas teritoriālajā jūrā un ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā būtu 124,7 miljoni kubikmetru. Turpretim, ja tiek noteikta robeža, kāda tā paredzēta pašreizējā Latvijas–Lietuvas robežlīgumā, tad Lietuvas pusē nokļūst apmēram 23,4 miljoni kubikmetru naftas, kas ir apmēram 19% no Latvijas krājuma. Robežlīgums gan nav stājies spēkā, jo apturēta tā ratifikācija Saeimā.

Krievijas parlaments ratificējis Latvijas un Krievijas robežlīgumu, liecina Ārlietu ministrijas sniegtā informācija.

"Latvijas Ārlietu ministrija ir gandarīta par Krievijas parlamenta Federācijas padomes 19.septembra lēmumu ratificēt Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas līgumu par Latvijas un Krievijas valsts robežu. Ārlietu ministrija sagaida, ka Krievijas prezidents ratifikācijas likumu parakstīs visdrīzākajā laikā, kas ļaus Latvijai un Krievijai vienoties par ratifikācijas rakstu apmaiņas laiku un vietu," teikts ministrijas paziņojumā medijiem.

Latvijas-Krievijas robežlīgums parakstīts 27.martā un Saeima līgumu ratificēja 17.maijā. Krievijas parlamenta Valsts dome Latvijas-Krievijas robežlīgumu ratificēja 5.septembrī.

Krievijas baļķu plūsma varētu tuvāko pāris gadu laikā pārtrūkt, ja kaimiņvalsts pildīs iecerēto - pacels izvedmuitu līdz 50 eiro/m3. Ar Krievijas valdības 5. februāra lēmumu apstiprināti apaļkoksnes jaunie izvedmuitas tarifi, kuru pirmo ietekmi varam just jau šovasar, ziņo meža nozares portāls Latvianwood. Faktiski Krievijas lēmums būtiski paaugstināt izvedmuitu apaļkoksnei ietekmēs ne tikai Latvijas, bet arī Igaunijas un vēl jo vairāk Somijas, Zviedrijas, Vācijas un Ķīnas kokrūpniekus.

Pēc portāla Latvianwood ziņām izvedmuitu apaļkokiem Krievija paredzējusi palielināt jau ar šā gada 1. jūliju, no pašreizējiem 4 eiro/m3 to palielinot līdz 10 eiro/m3. Nākamais paaugstinājums paredzēts jau 2008. gada aprīlī, kad minimālā likme varētu sasniegt jau 15 eiro, bet jau ar 2009. gadu tā sasniegtu 50 eiro/m3 likmi. Latvianwood rīcībā esošais dokuments paredz ne tikai būtiski kāpināt izvedmuitas tarifu skujkoku zāģbaļķiem, bet tādu ieviest arī lapkoku apaļkoksnei un pat papīrmalkai, kurai tādas līdz šim vispār nebija.

Ražot Krievijā

Daļa uzņēmēju uzskata, ka Krievija pakāpeniski turpināšot palielināt izvedmuitas tarifus līdz brīdim, kad izdevīgāk būs pārstrādāt apaļkoksni Krievijā, nekā maksāt izvedmuitu un to pašu darīt kādā citā valstī. Paaugstinot izvedmuitu, Krievijas valdība rūpējoties par to, lai vismaz apaļkoksnes pirmapstrāde attīstītos tieši Krievijā. Pēc vairāku uzņēmēju domām, nav būtiskas nozīmes, kādēļ Krievijas koksnei pieaug cenas - vai tas ir izvedmuitas, vai kādu citu iemeslu dēļ, svarīgāk - vai šīs cenas ir ekonomiski pieņemamas.Pēc Krievijas RBC-Daily ekspertu un Latvijas uzņēmēju domām, tas varētu būtiski ietekmēt nevis tos kokrūpniekus, kuri Krievijā iegādājas procentuāli nelielu daudzumu no kopējā nepieciešamā apaļkoksnes daudzuma, bet gan tos, kuri ir tiešā veidā atkarīgi no Krievijas apaļkoksnes importa un kas sasniedz 30-50%. Palielinot izvedmuitu, Krievija faktiski varētu izraisīt arī attiecīgo sortimentu zāģbaļķu cenu pieaugumu Latvijas tirgū, jo tos šeit varētu mēģināt iepirkt ne tikai vietējie kokrūpnieki, bet arī Igaunijā bāzētie, kuri šobrīd ir lieli Krievijas apaļkoksnes pārstrādātāji. Savukārt tāds Krievijas solis veicinās zāģmateriālu izvešanu, tostarp arī uz Latviju, kur tiktu pievienota vērtība - radīs koksnes izstrādājums ar augstāku pievienoto vērtību.

Augustā apritēja divi gadi, kopš Krievijas Federācija noteikusi sankcijas Eiropas Savienības, t.sk., Latvijas pārtikas produktiem. Vai divi gadi Latvijas eksportētājiem ir bijis pietiekošs laiks, lai kompensētu Krievijas tirgus zaudēšanu un atrastu jaunus noieta tirgus?

Kopējais Latvijas preču eksports 2015. gadā pieauga par 1,1%, kas vērtējams kā labs sniegums, ņemot vērā Krievijas noteikto embargo pārtikai un sarežģīto un nelabvēlīgo situāciju vairākos Latvijas eksporta tirgos. Diemžēl šogad Latvijas ārējās tirdzniecības rādītāji pārsvarā atrodas negatīvajā zonā, un šā gada astoņos mēnešos salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu preču eksports ir sarucis par 1,5%.

Nav šaubu, ka 2015. gadā Latvijas kopējo preču eksporta izaugsmi būtiski bremzēja eksporta kritums uz Krieviju, kas salīdzinājumā ar 2014. gadu saruka par 24%. Tomēr preču eksportu uz Krieviju nesamazināja tikai sekas, ko izraisīja 2014. gada 7. augustā Krievijas noteiktais embargo liellopu gaļai, cūkgaļai, augļiem, dārzeņiem, mājputniem, zivīm, sieram, pienam, piena produktiem un 2015. gada 4. jūnijā pasludinātais beztermiņa aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Uz Latvijas un Krievijas biznesa attiecībām vajadzētu skatīties cerīgi, neskatoties uz "ledus laikmetu" Latvijas un Krievijas politiskajās attiecībās. Līdz ar pandēmijas neparedzamo attīstību, ilgtermiņa ekonomiskā attīstība lielā mērā atkarīga no spējas vest sarunas ar kaimiņiem.

Dzīve uz kredīta, kad ir iespējams nopelnīt, tranzīta pakalpojumu sniegšana, nenozīmē neko citu, kā pakļaut ekonomiku jaunam riskam un dažādu nozaru speciālistu ekonomiskās migrācijas vilnim. Lai izprastu radušos situāciju tirdzniecības un ekonomiskās attiecībās ar Krieviju, "Dienas Bizness" uzdeva dažus jautājumus Krievijas - Latvijas Biznesa padomes (RLDS) izpilddirektoram Vladimiram Van Žanam.

RLDS birojs atrodas Pleskavā, kura ir viena no Jaunā laika Hanzas savienības dalībniecēm. Šobrīd Hanzas savienība apvieno 192 pilsētas no 16 Eiropas valstīm.

Ne tikai politika negatīvi ietekmē Latvijas un Krievijas biznesa sadarbību. Saskaņā ar Krievijas Federālā muitas dienesta statistiku, sakarā ar pandēmiju 2020. gadā, salīdzinot ar 2019. gadu, preču eksports samazinājās par 21% (338,2 miljardiem ASV dolāru), atgriežot eksporta nozari pie 2015. – 2017. gada rādītājiem. Lielākais Krievijas eksporta apjoma samazinājums bija ogļu rūpniecībā (-30,6%), mašīnbūvē (-23,2%), transporta un loģistikas nozarē (-23,1%), naftas un gāzes rūpniecībā (-14,2%). Kāda ir Krievijas preču eksporta dinamika uz Latviju?

Pats fakts, ka pie Latvijas austrumu robežas ik dienas ir kilometriem garas smago automašīnu rindas, šķiet, vairs nepārsteidz nevienu. Ja nu vienīgi ziņas, ka auto skaits rindās sasniedzis jaunus rekordus.

Tranzītbiznesa pārstāvji ne vienreiz vien aicinājuši valdību un atbildīgās valsts institūcijas kaut ko darīt, lai uzlabotu robežpunktu caurlaidību, taču bez sekām. Un nav jau arī tā, ka valsts amatpersonas neliktos ne zinis par šo problēmu. Galu galā jādomā, ka cerības uzlabot stāvokli pie Latvijas austrumu robežām bija viens no argumentiem, kāpēc tika parakstīts Latvijas Krievijas robežlīgums. Tomēr pagaidām jāsecina, ka tas nav attaisnojies, jo robežpārejas uzlabošana tomēr atkarīga nevis no vienas, bet abu valstu gribas.

Acīmredzot pašlaik Krievijai tādas nav un rindas uz Latvijas - Krievijas robežas kā bija, tā arī ir tagad, un pagaidām nekas neliecina, ka tās tuvākajā laikā varētu mazināties.

Latvija kā Eiropas Savienības (ES) pierobežas teritorija un Krievijas kaimiņvalsts asāk par pārējām ES dalībvalstīm izjūt pret Krieviju ieviesto ekonomisko sankciju sekas

Taču par spīti grūtajai politisko notikumu paredzamībai un pastāvošajiem tirdzniecības ierobežojumiem, ekonomiskā sadarbība starp Latviju un Krieviju nav apstājusies, bet gan pretēji – attīstās.

Dienas Bizness tikās ar Krievijas Federācijas (KF) ārkārtējo un pilnvaroto vēstnieku Latvijā Jevgeņiju Lukjanovu, lai uzklausītu viņa viedokli par aktuālajiem Latvijas-Krievijas sadarbības jautājumiem, kā arī par Krievijas ekonomikas prioritāšu maiņu sankciju ietekmē.

Jevgeņijs Lukjanovs ir pieredzējis diplomāts, kurš pārliecināti orientējas ne vien politikā, bet ir arī kompetents enerģētikas jautājumos. Vēstnieks uzsver, ka ES ekonomikas ir kā savienotie trauki-sankciju karš neizbēgami ietekmē arī Latvijas ekonomiku.

Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos 2021.gadā sarucis par nepilniem 11 milj. eiro, bet šī gada pirmajos divos mēnešos - vēl par teju 3 milj. eiro, liecina Lursoft apkopotā informācija.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti 434,87 milj. eiro.

Pēc uzkrāto ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Krievija ierindojas 7.vietā. Lielāki ieguldījumi reģistrēti vien no Zviedrijas, Lietuvas, Igaunijas, Vācijas, Nīderlandes, kā arī Kipras kā izcelsmes valsts. Vienlaikus jānorāda, ka gan pēc uzņēmumu, kuros Krievijas pārstāvji veikuši ieguldījumus, gan arī pēc ieguldītāju skaita Krievija ierindojas pirmajā vietā.

Šobrīd Krievijas pārstāvji savus līdzekļus ieguldījuši 4424 Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos. To kopējais apgrozījums 2020.gadā sasniedza 4,4 miljardus eiro, kas veido aptuveni 7% no visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma aizpērn.

Lai cilvēki, kuru nekustamie īpašumi pēc Latvijas – Krievijas robežlīguma noslēgšanas nonākuši kaimiņvalsts teritorijā, varētu saņemt kompensāciju, gatavos īpašu likumu.

Šādu lēmumu pieņēmusi Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisija, pēc Ventas Belcānes uzklausīšanas. Šī sieviete 1996. gadā atguva tiesības uz sava tēva kādreizējo īpašumu Gobusalas 21.1 hektāra platībā Liepnas pagastā. Tomēr pēc Latvijas un Krievijas robežlīnijas apstiprināšanas 1997. gadā atklājies, ka 8.2 hektāri Gobusalās ietilpstoša meža atrodas Krievijas teritorijā. Kā zināms robežlīgums starp abām valstīm tika parakstīts desmit gadus vēlāk.

Liepnas pagasts gan piedāvājis V.Belcānei kompensāciju vai līdzvērtīgu zemes gabalu citā vietā, tomēr, viņasprāt, piedāvāto īpašumu kvalitāte neatbilda zaudētajai meža platībai.

Uz Dienas biznesa jautājumiem par Eiropas Savienības ideālu un ekonomisko interešu sadursmi attiecībās ar Krieviju atbild Austrumeiropas politikas pētniecības centra valdes priekšsēdētājs Dr. hist. Ainārs Lerhis.

Vai un kādā mērā ES kritika par politiskajiem procesiem Krievijā var ietekmēt mūsu attiecības, piemēram, enerģētikā?

Nopietnas domstarpības drīzāk gaidāmas līdz ar situācijas eskalāciju Sīrijā un ASV centieniem realizēt pretraķešu aizsardzības sistēmas nākamo posmu. Zināma spriedze valda aizsāktajā «cīņā par Arktiku» – izpaužas pretenzijas uz Ziemeļpola sektorā atrodošo derīgo izrakteņu krājumiem.

ES un Krievijas enerģētiskās attiecības nav tik viegli ietekmējamas, lai gan šeit politiskie jautājumi vienmēr spēlē zināmu lomu Krievijas attieksmē pret dažām ES dalībvalstīm. Piemēram, neatkarīgi no Latvijas referenduma rezultātiem pēc 18. februāra Krievijas politiskā retorika var kļūt ievērojami asāka.

Dienas biznesam, kā Bonnier Business Press (BBP) grupas avīzei kopā ar kolēģiem no māsu avīzēm bija iespēja uzdot jautājumus par aktualitātēm ekskluzīvi BBP organizētajā intervijā ar Ukrainas prezidentu Viktoru Juščenko.

Kādu iemeslu dēļ pēdējā laikā tik lielā mērā ir saasinājušās Maskavas un Kijevas nesaskaņas? Cik liela, jūsuprāt, politikā ir personīgo attiecību loma?

Vēl viens uzskatāms un ļoti būtisks iemesls ir tas, ka Krievija un Ukraina reiz izvēlējās atšķirīgus sociālās un politiskās attīstības modeļus. Tāpēc mūsu kolēģi Krievijā ir pārlieku politizējuši dažus tīri tehniskus sadarbības jautājumus. Te jāpiemin sarunas par tirgus situācijai atbilstošu nomas maksu par Krievijas flotes īslaicīgu atrašanos Ukrainas teritorijā un robežu demarkācijas jautājumu. Turklāt ir notikušas arī vairākas neefektīvas diskusijas par vēstures, kultūras, valodas un citiem humanitāriem jautājumiem, kas ir ļoti nozīmīgi Ukrainas neatkarībai un suverenitātei.

Brent naftas cenu pēdējā laikā uz leju velk pesimistiskais skats uz pasaules ekonomiku. ASV naftas krājumi turpina kristies, bet Ķīnas krājumi ir sezonāli zemā līmenī. Tikmēr strauji tuvojas ES finanšu pakalpojumu aizliegums Krievijas jūras naftas pārvadāšanai 5. decembrī.

Pastāv risks, ka tiks traucēta Krievijas naftas plūsma līdz 3,2 milj. barelu apjomā. Pagaidām decembrim ir rezervēts ļoti maz Krievijas naftas kravu un sāk pieaugt ne-Krievijas naftas prēmijas.

Pagājušās nedēļas pirmajā pusē Brent naftas cena pieauga līdz ar plašu riska noskaņojuma pieaugumu, taču nedēļas beigās cenas samazinājās. Brent slēgšanas cena piektdien bija 95,77 USD. Šorīt tā atkāpās par 1.3% līdz USD 94.5 USD kopsolī ar Ķīnas akciju un industriālo metālu cenu samazināšanos.

Brent naftas tirdzniecība šajās dienās varētu atspoguļot plaša mēroga riska apetītes samazināšanos, kas pēc laika atkal atgriezīsies, dzenot cenas uz augšu. Naftas tirgus pamatā ir saspringts. ASV krājumi turpina rukt, kas apstiprina globālā deficīta priekšnosacījumu. Priekšā mums ir ES sankcijas attiecībā uz jūru piegādājamo Krievijas naftu un naftas produktiem, kas stāsies spēkā attiecīgi 5. decembrī un 5. februārī. Tāpat drīzumā jānoslēdzas ASV SPR (Strategic Petroleum Reserves) nonākšana tirgū, kas ir radījis nedaudz maldīgu priekšstatu par patieso situāciju tirgū.

Šobrīd uz Latvijas Republikas un Krievijas Federācijas robežas notiek robežjoslas attīrīšanas darbi, tostarp Viļakas pārvaldes teritorijā. Kopš Latvijas neatkarības atgūšanas šī ir pirmā reize, kad notiek tik apjomīgi darbi, vēsta reģionālais medijs Alūksnes Ziņas. Nelielā apjomā tie uzsākti jau arī Alūksnes novada teritorijā.

2007.gada 27.martā tika noslēgts robežlīgums starp Latvijas Republiku un Krievijas Federāciju. Līdz šim dabā iezīmēta Latvijas – Krievijas robeža ar robežzīmēm visā garumā jeb 274 kilometri. Viļakas robežsardzes pārvaldes Nodrošinājuma dienesta priekšnieks majors Juris Dmitrijevs norāda - pašlaik gan no Latvijas, gan Krievijas puses notiek robežjoslas attīrīšana – uz sauszemes izcērt kokus, izrauj celmus, veic planēšanas darbus, bet gar ūdeņiem attīra teritoriju gar robežzīmēm.

«Mums Latvijas pusē robežjosla noteikta 12 metru platumā. Līdztekus tam notiek arī zemju atsavināšana robežjoslas vajadzībām. Iemērītas un atdalītas tiek gan zemes, kas ir valstij piekritīgas vai brīvās valsts zemes, gan privātpersonām piederošās, lai varētu izveidot šo 12 metru plato robežjoslu. Šobrīd šis process rit pilnā sparā – tiesa, tas prasa daudz laika, jo ar katru privātīpašnieku ir jāvienojas par zemes atsavināšanu, jāveic izpirkšana, ko var izdarīt ar Ministru kabineta lēmumu,» stāsta J.Dmitrijevs.

Līdz ar gaidāmo Saeimas mandātu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, atkal uzvirmojušas politiskās kaislības un diskusijas par juridiski smalku nianšu interpretāciju. Protams, nepieciešams sakārtot robežjautājumu ar Krieviju, kas visbeidzot juridiski noformulētu ne tikai Latvijas, bet arī ES galējo austrumu robežu.

Galvenais jautājums, kas izšķirs, vai tiks parakstīts robežlīgums, būs Latvijas nostāja Abrenes jautājumā - vai Latvija turpinās izrādīt pretenzijas uz šo apgabalu. Interesanti, ka ES likumi nosaka, ka tās dalībvalstīm nevar būt teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Turklāt iespējams, ka šā līguma parakstīšanu pieprasa ES, nav arī izslēgts, ka šajā sakarā varētu pastāvēt kāda vienošanās starp Krieviju un ES, ņemot vērā, cik forsēts tiek tā parakstīšanas termiņš - šā gada februāris.

Ļoti maz ticams, ka Krievija varētu pēkšņi atzīt Latvijas tiesības uz Abreni. Pat tad, ja tā notiktu, būtu ārkārtīgi interesanti, ko valsts iesāktu ar dažiem tūkstošiem, visticamāk, nelojālu, svešas valsts pilsoņu, vai tā spētu atrast pietiekami daudz investīciju apgabala infrastrutūras sakārtošanai, ņemot vērā, cik raiti tās tiek piesaistītas Latvijas attālākajiem nostūriem. Ņemot vērā, ka Krievijas iebildumu dēļ bez rezultātiem beidzās iepriekšējais mēģinājums noslēgt robežlīgumu, kad Latvija pēkšņi tam pievienoja deklarāciju par Abreni, gaidāms, ka Saeima valdībai varētu dot mandātu parakstīt robežlīgumu, pamatojoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas tirgus ir viens no galvenajiem Latvijas preču eksporta tirgiem, ieņemot trešo vietu gan eksporta, gan importa valstu sarakstā. Gandrīz 11% no kopējā Latvijas eksporta apjoma nonāk tieši Krievijas tirgū.

Svarīgas pozīcijas Krievijas tirgū ir saglabājuši Latvijā ražotie piena produkti, zivju konservi, alkoholiskie dzērieni, medikamenti un citi izstrādājumi. Piemēram, 2008.gadā uz Krieviju tika eksportēti Latvijas lauksaimniecības produkti 240 miljonu eiro vērtībā (puse no visa Latvijas eksporta uz trešajām valstīm).

Darbojoties Krievijas tirgū uzņēmējiem, jāņem vērā, ka Krievija bieži vien veic tirgus aizsardzības pasākumus gan palielinot ievedmuitas – tā šogad tika palielināta ievedmuita sieram un sviestam, gan nosakot kvotas, piemēram, gaļai. Lai varētu sākt dzīvnieku izcelsmes produktu eksportu uz Krieviju, Latvijas uzņēmumiem ir jāsaņem atļauja no Krievijas veterinārā un fitosanitārā dienesta inspekcijas. Šie pasākumi Latvijas eksportētājiem rada papildu izdevumus un palielina eksporta izmaksas. Tomēr kopumā Krievijas tirgus Latvijas biznesam ir interesants, tāpēc, pacietīgi un prasmīgi tajā darbojoties, ir iespējams gūt panākumus un peļņu.

Krievija plāno 2008.gadā iestāties Zaļās kartes jeb Starptautiskajā sauszemes transportlīdzekļu īpašnieku civiltiesiskās atbildības obligātās apdrošināšanas sistēmā. Tas nozīmēs, ka Latvijā reģistrētajiem transportlīdzekļiem, šķērsojot Latvijas Krievijas robežu, būs derīga polise Zaļā karte, ko varēs iegādāties pie mūsu valsts apdrošinātājiem, Db.lv informēja Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Tādējādi tiktu atviegloti ceļojumu un darījumu braucieni starp Krieviju un Latviju, ko šobrīd apgrūtina sarežģītā OCTA polises iegāde uz robežas.

Par Krievijas plāniem un paveikto likumdošanas sakārtošanas jomā, lai iestātos Zaļās kartes sistēmā, informēja Krievijas atbildīgo institūciju pārstāvji nesen notikušajā starptautiskajā OCTA seminārā Sanktpēterburgā, kurā stāstīt par Latvijas pieredzi tika uzaicināts arī Latvijas Transportlīdzekļu apdrošinātāju biroja (LTAB) valdes priekšsēdētājs Juris Stengrevics.

Līdz šim transportlīdzekļa īpašniekam, dodoties uz Krieviju ar savu automašīnu, bija nepieciešams iegādāties Krievijas OCTA apdrošināšanu, jo tajā nedarbojās ne OCTA standarta polise, kas derīga visās Eiropas Ekonomikas Zonas (EEZ) valstīs, ne arī starptautiskā Zaļās kartes civiltiesiskās atbildības apdrošināšana.