Līdz ar gaidāmo Saeimas mandātu valdībai parakstīt robežlīgumu ar Krieviju, atkal uzvirmojušas politiskās kaislības un diskusijas par juridiski smalku nianšu interpretāciju. Protams, nepieciešams sakārtot robežjautājumu ar Krieviju, kas visbeidzot juridiski noformulētu ne tikai Latvijas, bet arī ES galējo austrumu robežu.
Galvenais jautājums, kas izšķirs, vai tiks parakstīts robežlīgums, būs Latvijas nostāja Abrenes jautājumā - vai Latvija turpinās izrādīt pretenzijas uz šo apgabalu. Interesanti, ka ES likumi nosaka, ka tās dalībvalstīm nevar būt teritoriālas pretenzijas pret citām valstīm. Turklāt iespējams, ka šā līguma parakstīšanu pieprasa ES, nav arī izslēgts, ka šajā sakarā varētu pastāvēt kāda vienošanās starp Krieviju un ES, ņemot vērā, cik forsēts tiek tā parakstīšanas termiņš - šā gada februāris.
Ļoti maz ticams, ka Krievija varētu pēkšņi atzīt Latvijas tiesības uz Abreni. Pat tad, ja tā notiktu, būtu ārkārtīgi interesanti, ko valsts iesāktu ar dažiem tūkstošiem, visticamāk, nelojālu, svešas valsts pilsoņu, vai tā spētu atrast pietiekami daudz investīciju apgabala infrastrutūras sakārtošanai, ņemot vērā, cik raiti tās tiek piesaistītas Latvijas attālākajiem nostūriem. Ņemot vērā, ka Krievijas iebildumu dēļ bez rezultātiem beidzās iepriekšējais mēģinājums noslēgt robežlīgumu, kad Latvija pēkšņi tam pievienoja deklarāciju par Abreni, gaidāms, ka Saeima valdībai varētu dot mandātu parakstīt robežlīgumu, pamatojoties uz 1991. gada 21. augustā pieņemto konstitucionālo likumu par Latvijas valstisko statusu.
Šāds lēmums būtu politiski ļoti smags - juridiski atteikties no daļas kādreizējās valsts teritorijas, ko daļa elektorāta varētu arī nesaprast. Ievērības cienīgs fakts ir arī tas, ka pašreizējā ārlietu ministra A. Pabrika pārstāvētā Tautas partija savulaik teju stāvēja un krita par nepieciešamību robežlīgumam pievienot deklarāciju, tā saglabājot Latvijas tiesības uz Abreni. Tā kā iepriekšējais robežlīguma parakstīšanas mēģinājums notika nosacīti pirms Saeimas vēlēšanām, iespējams, tas bija apliecinājums tam, kā iekarot nacionāli orientētu partiju elektorātu.
Tajā pašā laikā ne reizi vien ir izskanējušas bažas par šī līguma atbilstību Sa-tversmei. ·ajā sakarā interesants ir tās 3. punkts: "Latvijas valsts teritoriju starptautiskos līgumos noteiktās robežās sastāda Vidzeme, Latgale, Kurzeme un Zemgale". Vai atteikšanās no Abrenes būtu šī punkta pārkāpums, būtu nepieciešams kompetentu juristu atzinums.