Valdība izvērtē ES sankciju pret Krieviju sliktāko scenāriju, šodien pēc valdības sēdes žurnālistiem sacīja ekonomikas ministrs Vjačeslavs Dombrovskis (RP).
Valdības sēdes slēgtajā daļā šodien diskutē par to, kādu ietekmi uz Latvijas ekonomiku atstās sankciju noteikšana Krievijas un Krimas amatpersonām.
Lasi, ko par ES sankcijām pret Krieviju saka mūsu banku eksperti!
Dombrovskis neatklāja skatītā jautājuma detaļas, jo tas ir ierobežotas pieejamības dokuments. Tajā pašā laikā viņš pastāstīja, ka valdība skata iespējamos scenārijus, ja tiktu ieviestas sankcijas pret Krieviju un kādas varētu būt sekas.
«Mēs runājam par scenārijiem, kas balstīti uz pieņēmumiem, piemēram, ko Krievija sankciju gadījumā varētu iesākt. Jo Latvijai, kurai ir nozīmīga ekonomiskā sadarbība ar Krieviju, ir jāsaprot, kā šīs sankcijas varētu ietekmēt valsts ekonomiku,» norādīja ministrs un uzsvēra, ka valdības uzdevums ir novērtēt vissliktāko scenāriju.
Dombrovskis stāstīja, ka Latvijai ar Krieviju ir cieša ekonomiskā sadarbība, tāpēc sankciju gadījumā pret Krieviju tiktu iedragāta arī Latvijas ekonomika.
«Statistika apliecina, ka Krievija ir viena no lielākajām Latvijas tirdzniecības partnerēm. Piemēram, 70% Latvijas tranzīta pakalpojumu tiek eksportēti uz Krieviju, turklāt Latvijai būtu grūti atrast valsti, kur eksportēt tik pat lielu daļu. Arī tūrisma jomā Krievija ir viena no lielākajām partnerēm. Savukārt Krievija ir vienīgā dabasgāzes piegādātāja,» teica ekonomikas ministrs.
Pēc Dombrovska domām, Latvijai būs grūti atrast valsti, kas ekonomiskās sadarbības jomā varētu aizstāt Krieviju.
Kā ziņots, Eiropas Savienība (ES) un ASV pirmdien vērsušas sankcijas pret Krievijas un Krimas amatpersonām, kuras tiek vainotas Ukrainas krīzē.
ES dalībvalstu ārlietu ministri pirmdien vienojās par sankcijām, kuras tiks vērstas pret 21 Krievijas un Krimas amatpersonu, kas tiek vainotas Ukrainas krīzē. Savukārt Savienotās Valstis pirmdien paziņoja, ka vērsīs sankcijas pret septiņām augstām Krievijas valdības amatpersonām un parlamenta deputātiem, reaģējot uz centieniem anektēt Ukrainai piederošo Krimas pussalu.
Šāds lēmums pieņemts pēc svētdien Krimā notikušā referenduma, kurā saskaņā ar oficiālajiem rezultātiem 97% vēlētāju atbalstīja atdalīšanos no Ukrainas un pievienošanos Krievijai.