Eiropas Savienības (ES) līderi ceturtdien sāks ārkārtas samitu, lai spriestu par to, kā atbildēt Krievijas solim – militāro spēku ievešanai Ukrainas Krimas pussalā. Daži ES pārstāvji, pārsvarā no Austrumeiropas, uzstāj uz sankcijām, tikmēr pārējās valstis uzstāj uz dialogu, vēsta BBC.
Jāatgādina, ka trešdien Parīzē notika Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova un un ASV valsts sekretāra Džona Kerija tikšanās. Tā noslēdzās bez vērā ņemama progresa.
Krievijas militārie spēki vēl aizvien faktiski sagrābuši varu Krimas pussalā. Reģionā saspringtā situācija nav atslābusi, un Ukrainas armijas bāzes vēl aizvien ir nobloķējuši Krievijas militāristi.
Ceturtdien notiekošajā ES līderu samitā piedalīsies 28 savienības valstu pārstāvji. Par sankcijām pret Krieviju iestājas Austrumeiropas valstis, Zviedrija un Lielbritānija. Paredzams, ka šīs valstis tikšanās laikā uzstās uz nopietnāku sankciju pret Krieviju ieviešanu. Tikmēr pārējās valstis ar Vāciju priekšgalā uzskata, ka labākais krīzes risinājums ir dialogs.
Vācijas kanclere A. Merkele pauda, ka kategoriski soļi varētu iedragāt centienus uzsākt dialogu starp Krieviju un Ukrainu, un novērst uzmanību no atbalsta sniegšanas Ukrainas jaunajai valdībai.
ES valstu vadītāju samitā Briselē piedalīsies arī Ukrainas premjers Arsenijs Jaceņuks.
Tiek paredzēts, ka šis ES samits varētu rezultēties ar dažu simbolisku sankciju ieviešanu, taču nozīmīgāki soļi – ceļošanas aizliegumi, aktīvu iesaldēšana – pret Krievijas svarīgākajām amatpersonām netiks sperti. Rezultātā varētu tikt nodrošināts spēcīgs atbalsts jaunajai Kijevas valdībai un turpinātas sarunas ar Krieviju, ziņo medijs.
Db.lv jau rakstīja – gadījumā, ja pret Krieviju tiktu īstenotās Rietumvalstu solītās sankcijas, Maskava varētu pieņemt lēmumus, kas ļautu konfiscēt valstī esošo Eiropas un ASV kompāniju īpašumu un aktīvus. Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās, ka Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju nodarīs ļaunumu abām valstīm.
Jau ziņots, ka Latvija ir sākusi juridisko procedūru īstenošanu, lai ieviestu sankcijas - ceļojuma ierobežošanu un aktīvu iesaldēšanu - pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, savukārt, paudis cerību, ka spriedze starp Krieviju un Ukrainu nenonāks līdz atklātam karam un uzskata, ka sankcijas pret Krieviju pašreizējā situācijā var radīt arī pretējo efektu.