Latvijai ir nepieciešamas labas kaimiņattiecības ar Krieviju. Tas nav nekāds jaunums - to apzinās gan mūsu ārpolitikas veidotāji, par labu kaimiņattiecību svarīgumu gana regulāri mums atgādina arī ārvalstu amatpersonas.
Jautājums par Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībām kārtējo reizi tika aktualizēts arī Vācijas federālās kancleres Angelas Merkeles vizītes ietvaros. Politiķu solījumi atvērt Krievijas tirgu Latvijas uzņēmējiem priekšvēlēšanu laikā izskan jau kārtējo reizi. Tikai arī tie, kuri ar vārdiem Maskavā, ar darbiem nekur diži tālāk par Latvijas austrumu robežu tā īsti nav tikuši....
Jautājums par attiecībām ar lielo austrumu kaimiņu Latvijā vēl arvien ir sensitīvs - un ne tikai sāpīgā vēstures mantojuma dēļ. Pragmatiskas attiecības ar Krieviju tik mazai valstij kā mūsējā nebūt nav vienkārši izveidot. Zemapziņas līmenī tās allaž vairāk vai mazāk līdzināsies pasakā par kaķi un peli aprakstītajai draudzībai - kaķis ar peli ir draugos tikmēr, kamēr viņam tas ir izdevīgi. Uz šādu pieeju balstās arī Krievijas ārpolitikas doktrīna, kura paredz ekonomisko recesiju izmantot, lai par samērā zemām cenām iegādātos stratēģiskas nozīmes aktīvus Baltijas valstīs.
Tomēr šie apsvērumi nevar kalpot par ieganstu, lai Latvijas un Krievijas attiecībās uzturētu status quo: ir vismaz dažas lietas, kuras vajadzēja sakārtot jau sen. Var, protams, diskutēt par to, cik korekti ir Valsts prezidenta Valda Zatlera vizīti Maskavā minēt kā priekšnoteikumu līgumu parakstīšanai par savstarpēju investīciju aizsardzību un dubulto nodokļu neaplikšanu. Ar citām valstīm, tostarp gana ietekmīgām, šādi līgumi ir noslēgti, tos nesaistot ar valsts pirmās personas vizīti.Tomēr minētie līgumi Latvijas uzņēmējiem ir nepieciešami. Iespējams, pat vairāk nekā viņu biznesa partneriem no Krievijas. Situācija, ka 20 gadu laikā Latvija ar Krieviju tā arī nav spējusi vienoties par dubulto nodokļu neaplikšanu un investīciju aizsardzību, nav uzskatāma par normālu. Tā ir jāatrisina, tiesa, paturot prātā, ka šo līgumu parakstīšana vēl nenozīmē Krievijas tirgus atvēršanu Latvijas uzņēmēju precēm un pakalpojumiem. Ar krietnu devu skepses uzņēmējiem vajadzētu raudzīties uz solījumiem, ka, sakārtojot attiecības ar Maskavu, viņiem būs garantēts noieta tirgus. Krieviju noteikti nevar uztvert kā vienotu noieta tirgu - lielai daļai iedzīvotāju Latvijas preces vienkārši nav pa kabatai. Protams, Krievijā ir arī daudz maksātspējīgu un pat ļoti turīgu ļaužu, taču par šo ļaužu maciņiem nāksies iesaistīties asā jo asā konkurences cīņā.
Lai arī kā Maskavas mērs Lužkovs vai kāda krievu šovbiznesa zvaigzne slavētu Latvijas šprotes vai krējumu, viņu iespējas ietekmēt patērētājus, kas balso ar savu maciņu, patiesībā ir visai minimālas.
Balstīt biznesu uz politiskām attiecībām ar Krieviju nozīmē riskēt. Ļoti riskēt. Piemēri nav tālu jāmeklē - pietiek atcerēties, cik skarbi Maskava iegrieza jaunā gultnē ekonomiskās attiecības ar savulaik tik iztapīgo Minsku.