Arī šogad portālā db.lv katram lasītājam gandrīz divas nedēļas bija iespēja izteikt savu vērtējumu nominētajiem projektiem un izvēlēties savas Platīna peles 2012. Jāatzīst, ka cīņa starp atsevišķiem projektiem bija visai saspringta, savukārt jaunajā nominācijā Labākais e-skolotājs ir izteikts balsojuma līderis.
Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas gadskārtējā konferencē Elektroniskā identitāte – iespēju brīvība nule kā pasniegtas balvas Platīna peles laureātiem.
Labākais E-pārvaldes projekts: Universāla darbavieta, kas vairākas pašvaldības sistēmas apvienojis vienotā darba virsmā (pasūtītājs Rīgas pašvaldība, izstrādātājs: ZZ Dats). Šajā nominācijā starp pirmo un otro vietu bija tikai trīs balsu atšķirība, otrajā vietā atstājot projektu Elektronisko iepirkumu sistēma.
Labākais E-pakalpojums: VSAA elektroniskie pakalpojumi - izstrāde, ieviešana un uzturēšana.Pakalpojums, kura nolūks ir nodrošināt iestāžu informācijas sistēmām un fiziskām personām pieejamus e-pakalpojumus ar sociālās apdrošināšanas datiem, izpelnījās lielāko balsotāju atzinību, saņemot gandrīz pusi no visām balsīm šajā nominācijā. Pasūtītājs – Valsts reģionālās attīstības aģentūra, izstrādātājs – Exigen Services Latvia.
Labākais E- biznesa risinājums un pakalpojums: E-pasta mārketinga serviss Mailigen.
Mailigen piedāvā e-pasta mārketinga pakalpojumus uzņēmumiem, organizācijām un privātiem lietotājiem, kas vēlas veikt regulāru komunikāciju ar mērķauditoriju pa e-pastu. Šo pakalpojumu par vislabāko atzina 40% balsotāju.
Labākais E-skolotājs: Normunds Svētiņš (Saldus novada pašvaldības Druvas vidusskolas direktora vietnieks, informātikas, programmēšanas skolotājs). No pieciem nominētajiem skolotājiem, N. Svētiņš saņēma divas reizes visvairāk balsu nekā pārējie nominanti, pārliecinoši izvirzoties par balsojuma līderi.
Ar visiem Platīna pelei izvirzītajiem konkursantiem variet iepazīties, klikšķinot šeit.
Visi balsojuma uzvarētāji no laikraksta Dienas Bizness galvenās redaktores Indras Lazdiņas un žurnālistes Sanitas Igaunes rokām saņēma īpašu ilggadējā Dienas Biznesa kariaktūrista Agra Liepiņa karikatūru, kā arī laikraksta elektronisko abonementu 12 mēnešiem. Turklāt labākais E-skolotājs Normunds Svētiņš tika arī pie Nokia Lumia viedtālruņa.
Ilgtspējīgā ekonomiskā izaugsmē, ko nodrošina ilgtspējīga konkurētspēja, nozīmīga loma ir Informācijas un komunikācijas tehnoloģijām, uzskata ministru prezidents Valdis Dombrovskis. «ES pētījumi parāda, ka, piemēram, pilnīga pakalpojumu direktīvas ieviešana varētu ES ekonomiku kāpināt par 2,6%, savukārt pilnīgāka digitālā tirgus potenciāla izmantošana varētu ekonomikas pieaugumu nodrošināt pat par 4%,» viņš norādīja, piebilstot: «Potenciāls ir liels, un mums tas ir jāizmanto. Pie tā strādājam arī valsts pārvaldē: pie tādiem risinājumiem kā e-pārvalde, elektroniskā identitāte, jo tie padara arī valsts pakalpojumus iedzīvotājiem un uzņēmējiem vieglāk pieejamus, mazāk birokrātiskus, rada iespējas saņemt vajadzīgos pakalpojumus ātrāk un ar mazākām izmaksām gan privātajam sektoram, gan arī valsts sektoram. IKT ir nopietna loma šo pakalpojumu attīstīšanā, inovāciju radīšanā šajā jomā, lai būtu pārliecība, ka pakalpojumi attīstās un tie gan iedzīvotājiem, gan valstij ir izdevīgāki.»
Viens no LIKTA izvirzītajiem nozares mērķiem, kas iekļauts LIKTA izstrādātajā IKT nozares prioritāšu hartā, kas tika parakstīta šī gada jūnijā, ir 90% bezpapīra dokumentācijas aprites panākšana turpmāko piecu gadu laikā, kas iespējama vien tad, ja izpratne par e-vides izmantošanu un prasme to lietot ir gan valsts pārvaldē, gan uzņēmēju vidū, gan sabiedrībā. Lai to veicinātu, nepieciešama konsekvence gan industrijas iekšienē, gan sadarbības veidošana starp IKT nozari, valsti un gala lietotājiem, norāda LIKTA pārstāvji.
«LIKTA ikgadējā konference ir brīdis, kad atskatīties uz aizvadīto gadu nozarē un nospraust turpmākos mērķus. Varam būt gandarīti, ka IKT nozarē izaugsme vērojama gandrīz visos rādītājos. Pieaudzis apgrozījums un šobrīd veido 1,5 miljardus latu, tāpat nozares devums valstij nodoļu veidā ir vairāk nekā 6% no kopējiem VID ieņēmumiem. Būtiski, ka IKT tirgū ienāk aizvien vairāk jauni dalībnieki un veiksmīgi e-risinājumi, ko redzam pēc Platīna pele 2012 finālistiem. Apzinoties, ka IKT loma tikai pieaugs, šogad esam spēruši mērķtiecīgu soli, parakstot nozares hartu un definējot skaidras prioritātes turpmākajiem 5 gadiem. Viens no primārajiem soļiem ir aprīkots e-pilsonis, kas šobrīd Latvijā jau tiek veiksmīgi īstenots. Šobrīd ir jāstrādā pie tā, lai virzītos uz «gudru e-pilsoni» – tas nozīmē, lai elektroniskie pakalpojumi iedzīvotājiem būtu ne tikai pieejami, bet cilvēki tos arī prastu izmantot,» saka Signe Bāliņa, LIKTA prezidente.
Savukārt Juris Binde, Latvijas Mobilais Telefons prezidents, norāda, ka «pēdējie pieci gadi, kopš pirmā iPhone viedtālruņa ieviešanas, telekomunikāciju nozarē ir bijuši sevišķi spilgti un notikumiem bagāti» Viņš pauž, ka prognozes liecina, ka nākamā gadā cilvēki visā pasaulē daudz biežāk pieslēgsies tīmeklim no mobilajām ierīcēm nekā no datoriem. «Tāpēc ir jāveicina uzņēmējdarbības vide, kas rada mobilās aplikācijas. Programmas un tehnoloģijas ir visām valstīm pieejamas resurss. Tāpēc tā ir arī Latvijas iespēja radīt izcilu pievienoto vērtību un nodrošināt nākotnes izaugsmi neatkarīgi no naftas vai gāzes atradņu neesamības,» tā J. Binde.
Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns LIKTA konferencē norādīja, ka Latvijā valsts pārvaldē jau šobrīd ir pieejama laba IT infrastruktūra, bet nereti tieši prasmju trūkums ir tas, kas kavē pieejamo tehnoloģiju izmantošanu. Tādēļ nozīmīgs solis ir, piemēram, tiesnešu e-prasmju veicināšana, kā arī datu pieejamības nodrošināšana (open data).
