Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.
Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.
Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.
Kā zināms, pagājušā gada nogalē tika pieņemts lēmums samazināt ES fondu investīciju apjomu virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi» par vairāk nekā 23 miljoniem eiro. Tagad Finanšu ministrija nākusi klajā ar jaunu iniciatīvu – samazināt šo finansējumu vēl vismaz par 15 miljoniem eiro. Kopā tas veido apmēram 1/5 daļu no plānotajiem ES fondu ieguldījumiem šajā jomā laika periodā no 2014. līdz 2020. gadam. Līdz ar to sākotnēji paredzēto 216 miljonu ES fondu investīciju vietā pašlaik no tām tiek plānotas vairs tikai 178 miljoni eiro.
LIKTA atklātā vēstulē Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai jau rakstīja, ka samazinot ES fondu ieguldījumus šim virzienam, praktiski tiek noņemts finansējums tādām jomām kā plaši pieejama piekļuve internetam, moderna un efektīva publiskā pārvalde, IKT izglītība un e-prasmes, e-pakalpojumi un digitālais saturs sabiedrībai, pārrobežu sadarbība digitālajam vienotajam tirgum, IKT pētniecība un inovācija, uzticēšanās un drošība. Līdz ar to, liekot šķēršļus informācijas sabiedrības attīstībai, būtiski tiks ietekmēti arī citi Latvijas uzņēmējdarbības segmenti, ņemot vērā, ka visā pasaulē bizness aizvien vairāk savu darbību optimizē un konkurētspēju paaugstina, par pamatu izvēloties tieši moderno tehnoloģiju radītās iespējas.
LIKTA uzskata, ka Latvijas spēkos būtu tuvākajos gados paveikt nozīmīgus darbus ekonomikas attīstībai – piemēram, samazināt administratīvo slogu vismaz līdz 5,5% no IKP. Tomēr to nevarēs paveikt, samazinot ieguldījumus IKT pieejamības un e-pārvaldes attīstībā! Kā zināms, Pasaules Bankas veiktais «Doing Business» uzņēmējdarbības vides novērtējums liecina, ka administratīvais slogs Latvijā ir viens no augstākajiem Eiropā jeb 6,8% no IKP, kamēr vidēji ES tas ir 3,5%, bet Dānijā – 1,9%. To apliecina kaut vai fakts, ka Latvijā eksporta un importa procedūrām nepieciešamais laiks ir vidēji par 30% lielāks nekā kaimiņvalstīs.
Jāatzīmē, ka atbalstu virziena «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi» investīciju apjomam paudusi arī Eiropas Komisija (EK), ņemot vērā IKT ieguldījumu nozīmīgumu tautsaimniecības efektivitātes un konkurētspējas paaugstināšanā, uzņēmējdarbības vides uzlabošanā un publiskās pārvaldes efektivitātes celšanā. IKT ir viens no ES2020 iezīmētajiem koncentrēšanās mērķiem, savukārt šādi nekonsekventi Latvijas valdības lēmumi neveicinās Eiropas digitālās programmas uzdevumu sasniegšanu, tie nav saprotami arī no Latvijas prezidentūras Eiropas Padomē viedokļa, kur Latvija digitālos jautājumus izvirzījusi par vienu no trīs galvenajām prioritātēm.
Šī Ministru kabineta veidošanas procesā mēs jau norādījām uz nepieciešamību valdībai kritiski pārvērtēt un koriģēt Finanšu ministrijas līdzšinējās ieceres būtiski samazināt turpmākos ES fondu ieguldījumus informācijas un komunikācijas tehnoloģijas jomā – ņemot vērā to, kādos apmēros ieguldījumi šajā prioritārajā virzienā tiek veikti citās Eiropas valstīs.
Kā jau minēju ievadā, neizprotama ir arī valdības iecere IKT nozarei uzlikt vēl papildu slogu saistībā ar nelicencēto interneta azartspēļu apkarošanu. Tieši šobrīd tiek virzīts vēl viens Finanšu ministrijas iniciēts tiesību akta projekts – «Kārtība, kādā Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija sagatavo un nosūta lēmumu par piekļuves ierobežošanu Latvijas Republikā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām», no kura «sausais atlikums» ir vienkāršs – IKT nozarei pēc būtības kā «sociālā atbildība» absolūti nepamatoti tiek uzlikti papildu pienākumi, turklāt paredzot, ka šo funkciju īstenošana ir jāveic privātajiem komersantiem, ieguldot privātās investīcijas!
Pēc LIKTA biedru aprēķiniem, minētajā valdības noteikumu projektā iecerēto prasību realizēšana privātajiem komersantiem kopumā izmaksās desmitiem miljonus eiro. Pēc viena no LIKTA biedru provizoriskiem aprēķiniem, noteikumu projektā iekļauto prasību izpilde izmaksātu vismaz 6,8 miljonus eiro. Turklāt šajos aprēķinos komersants vēl nav iekļāvis uzturēšanas, personāla apmācības un iekārtu uzstādīšanas pakalpojumu izmaksas, kas gala summu var palielināt vēl par 20%! Protams, mazākajiem IKT komersantiem šie izdevumi būs mazāki, tomēr tas nemaina lietas būtību – desmitiem miljonu eiro izmaksas valsts autoritatīvi plāno segt no privātā sektora līdzekļiem. Tas nav godīgi ne pret uzņēmējiem, ne arī pret IKT pakalpojumu saņēmējiem, kuriem visa iepriekšminētā rezultātā pieaugs pakalpojumu cenas.
Apņemšanās sakārtot azartspēļu nozari, cīnoties pret nelicencētu uzņēmējdarbību, protams, ir atbalstāma, taču no otras puses – IKT nozares uzņēmējos neizpratni raisa ideja, ka noteikumu projekts paredz veikt virkni pienākumu IKT nozares komersantiem, kas faktiski būtu valsts pienākums, īpaši ņemot vērā sagaidāmās izmaksas. Šī iniciatīva reizē ar ievērojamu investīciju samazināšanu informācijas sabiedrības attīstības jomā rosina uzdot jautājumu – kam tas ir izdevīgi un kāpēc mēs tā darām?
Noslēgumā vēlos vēlreiz uzsvērt – 21. gadsimta biznesā izdzīvos tie, kuri domās par attīstību nākotnē, pragmatiski un loģiski veicot ieguldījumus šodien. Bet tie, kuri tikai meklēs iespējas samazināt finansējumu, ir lemti konkurētspējas kritumam. Mēs ceram, ka Latvijas valdība vēlas, lai mūsu valsts būtu starp ekonomiski attīstītām un konkurētspējīgām valstīm, kur valda nevis patēriņa kultūra, bet uz inovācijām balstīta biznesa loģika, kas rada un ievieš pasaulē atzītus un pieprasītus augstas pievienotās vērtības produktus.
