Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) Gadskārtējās konferences "Zināšanu Arēna" laikā pasniegta tehnoloģiju nozares gada balva "Platīna pele 2019".

Par "Platīna pele 2019" laureātu kategorijā "Mākslīgā intelekta risinājums - sabiedrībai un biznesam" tika izvirzīta Kultūras informācijas sistēmu centra izveidotā platforma "Latvijas valsts pārvaldes valodas tehnoloģiju platforma Hugo.lv", ko izstrādāja valodu tehnoloģiju uzņēmums "Tilde".

Kategorijā "Uzņēmuma digitālā transformācija" uzvarēja AS "Sadales tīkls" pakalpojums "'Atstāj papīru citām vajadzībām! Tiekamies e-vidē - sadalestikls.lv''.

Savukārt, visaugstāko novērtējumu kategorijā "Valsts digitālā transformācija" ieguva Valsts reģionālās attīstības aģentūras un Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas projekts "Oficiālā elektroniskā adrese", kura izstrādātāji ir AS "RIX Technologies", SIA "ABC Software", SIA "ZZ Dats" un Ventspils pašvaldības iestāde "Ventspils Digitālais centrs".

Viena no produkta vai pakalpojuma kvalitātes zīmēm ir lietotāju atzinība: izstrādāto risinājumu pērk, izmanto un iesaka arī citiem. Tomēr ne mazāk nozīmīga ir nozares un tās profesionāļu izteiktā atzinība, kas kalpo kā atskaites punkts tam, kāds ir nozares kvalitātes standarts un kādi ir industrijas turpmāk sasniedzamie mērķi.

Šādas balvas ir jo sevišķi svarīgas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozarē, jo, lai gan ne vienmēr visi digitalizācijas projekti ir labi zināmi ikvienam Latvijas iedzīvotājam, tie spēlē būtisku lomu valsts un visas tautsaimniecības digitālajā un ekonomiskajā izaugsmē.

Nobela prēmija, iespējams, ir vislabāk zināmais un prestižākais nozares profesionāļu novērtējums, kas dokumentē nozīmīgākos sasniegumus, vienlaikus iezīmējot jaunus pētniecības virzienus. Šajā kontekstā īpaši izceļami ir šī gada laureāti fizikā un ķīmijā, jo apbalvotie sasniegumi bijuši iespējami, pateicoties mašīnmācīšanās un mākslīgā intelekta risinājumiem. Šogad Nobela prēmijas saņēmēji iezīmē to, ko “OpenAI” vadītājs Sems Altmens nesen nodēvēja par “intelekta laikmetu”, kurā mākslīgais intelekts būs nozīmīgs, ikvienam pieejams instruments, kas cilvēcei palīdzēs īstenot neiedomājamus sasniegumus.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 18.gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Konkursam šogad tika iesniegti 37 pieteikumi četrās pamatkategorijās.

Platīna pele 2016 balvas Risinājumi biznesam balvu Platīna pele 2016 saņēma AS Swedbank mini karšu terminālis (mPos), ko izstrādāja Swedbank IT sadarbībā ar Ellore O”. Izstrādātais risinājums ir mazs un ērts mini karšu terminālis, kas darbojas ar viedtālruņa vai planšetdatora palīdzību un spēj pieņemt gan tradicionālās, gan bezkontakta maksājumu kartes.

Savukārt, LMT speciālbalvu un Platīna Peli saņēma SIA D8 Corporation par produkta Gate2Bank HCE Payments ieviešanu Minskas Tranzītu Bankā. LMT prezidents Juris Binde, pasniedzot balvu, uzsvēra, ka Latvijā izstrādāti digitāli risinājumi bankām ir ar vērā ņemamu eksporta potenciālu. D8Corporation ir starptautiska kompānija ar centrālo biroju Latvijā, kas veiksmīgi izstrādā un integrē IT risinājumus banku un finanšu nozares organizācijās, liekot uzsvaru uz mobilajām tehnoloģijām. Lai arī produkts sākotnēji ieviests Baltkrievijā, tas nemazina fakta nozīmīgumu, ka NFC risinājums maksājuma kartes aizstāšanai ar viedtelefonu izstrādāts Latvijā.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) 19. gadskārtējās konferences ietvaros nosaukti Latvijā labākie informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumi un Latvijā labākais e-skolotājs.

Laureāti saņēma prestižo nozares balvu Platīna pele 2017, kas tiek piešķirta jau 11. gadu un vairākas speciālbalvas. Balvai šogad tika iesniegti 40 pieteikumi četrās pamatkategorijās. Labākos IKT projektus vērtēja neatkarīga žūrija, kuras sastāvā bija gan nozares, gan valsts pārvaldes un mediju eksperti, balsojumā iesaistījās arī sabiedrība.

Konferences galvenā partnera SIA Latvijas Mobilais Telefons speciālbalvu saņēma AS Latvijas valsts meži par LVM GEO Mobile risinājumu.

Kategorijā E-pārvaldes risinājumi, E-pakalpojumi sabiedrībai balvu saņēma dokumentu vadības sistēmas ieviešana Valsts ieņēmumu dienestā (VID), ko īstenoja AS RIX Technologies.

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) biedru kopsapulcē 23.martā par LIKTA prezidenti vienbalsīgi ievēlēta prof. Signe Bāliņa, kura šo amatu pilda jau kopš 2009. gada.

LIKTA valde ievēlēta šādā sastāvā: Signe Bāliņa, Edmunds Beļskis, Ainārs Bemberis, Juris Binde, Jānis Bokta, Jānis Dambergs, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Māra Jākobsone un Uldis Tatarčuks.

Kā IT klastera sekcijas deleģēts LIKTA valdes loceklis tika apstiprināts Jānis Čupriks un kā Asociēto biedru sekcijas deleģētā pārstāve – Elīna Rītiņa.

“Jau ilgstoši vadot LIKTA, mani galvenie mērķi ir veidot pozitīvu IKT nozares tēlu, uzlabot visas sabiedrības digitālo pratību, kā arī veicināt sadarbību starp LIKTA biedriem, IKT nozares uzņēmumiem, pētniekiem un publisko sektoru visos līmeņos. Šie ir priekšnoteikumi, lai Latvijā tiktu attīstīta digitālā sabiedrība, un nenoliedzami būtiska nozīme šajā procesā ir LIKTA kā nozares vadošajai asociācijai. Esmu pagodināta, ka man atkārtoti ir uzticēts atbildīgais LIKTA prezidentes amats, un apņemos kopā ar jaunievēlēto valdi turpināt darbu pie IKT nozares attīstības visas sabiedrības un Latvijas tautsaimniecības interesēs,” pēc ievēlēšanas teica Signe Bāliņa.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vienojusies par sadarbību ar “Microsoft” 90 000 ASV dolāru apmērā, kas arī 2023. gadā ļauj turpināt izglītības un kvalifikācijas uzlabošanas programmu “Virtuālās prakses Baltijā”, informēja LIKTA prezidente profesore Signe Bāliņa.

Šī būs “Virtuālo prakšu Baltijā” programmas trešā kārta. LIKTA šo projektu īsteno kopā ar Latvijas Universitātes Inovāciju centru LUMIC un sadarbības partneriem Lietuvā un Igaunijā.

Pēc LIKTA prezidentes paustā, projektā visiem interesentiem Baltijā tiek piedāvāti bezmaksas kursi par aktuāliem digitālajiem rīkiem un programmām, kas palīdz vienkāršot un uzlabot darbu un ir pielietojamas ikdienā. Dziļākas intereses gadījumā šīs mācības var pavērt ceļu karjerai informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomā. Dalībnieki kursos iegūst praktiskas zināšanas, pēc tam piedalās virtuālajās praksēs, kur apgūtās prasmes izmēģina reālai darba videi identiskos apstākļos, apgūstot praktiskas iemaņas dažādās Baltijas organizācijās.

Lielākās intrigas – vai arī turpmāk Bāliņa ieņems LIKTA prezidentes amatu, un vai valdē būs abu lielāko telekomunikāciju uzņēmumu vadītāji – Gulbis un Binde, pirmdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Latvijas Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas asociācija (LIKTA) ir vadošā informācijas un komunikāciju tehnoloģiju (IKT) asociācija Latvijā, kuras viedoklī ieklausās ne tikai IKT nozare, bet arī valdība un valsts augstākās amatpersonas. Šonedēļ, 24.martā ir gaidāmas LIKTA valdes vēlēšanas, kam šoreiz uzmanība tiek pievērsta daudz vairāk nekā iepriekš, galvenokārt, divu iemeslu dēļ. Pirmais aktuālais jautājums ir par asociācijas prezidentes vietu. Proti, vai to arī turpmāk ieņems pašreizējā LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Viedokļi par to dalās, ir nozares cilvēki, kuri uzskata, ka nedienas un publiskā informācija par skolas.lv nedienām met ēnu pār S. Bāliņas reputāciju, bet daļa tam nepiekrīt un problēmas šajā jomā nesaskata. Vienlaikus aktuāls ir pieļāvums, ka informācija par konkrētiem projektiem, iespējams, ir izskanējusi medijos tieši šī iemesla dēļ, lai S. Bāliņa neieņemtu LIKTA prezidentes vietu, taču kā tas viss izvērsīsies – būs zināms otrdien.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) konferencē "LIKTA(I)2023" pasniegta informācijas un komunikācijas tehnoloģijas nozares gada balva "Platīna pele 2023" – nominācijā "Valsts digitālā transformācija" pakalpojumu kategorijā godalgu saņēma Latvijas Nacionālais kultūras centrs (LNKC) ar Vispārējo Dziesmu un Deju svētku datu pārvaldības informācijas sistēmu "VIDDIS" – projekta izstrādātājs ir informācijas tehnoloģiju uzņēmums SIA “ZZ Dats”.

“Bija gandarījums šogad būt daļai no Dziesmu un deju svētkiem, izstrādājot un nodrošinot elektronisko reģistrāciju svētku dalībniekiem gan Latvijā, gan ārzemēs. Ikdienā strādājam, lai valsts un pašvaldību pakalpojumi kļūtu ērtāki un iedzīvotājiem pieejamāki. Mums kā Latvijas uzņēmumam šī bija nenovērtējama pieredze palīdzēt Dziesmu un deju svētkiem iet līdzi laikam. Prieks, ka svētku dalībniekiem noderēja kolēģu paveiktais, kā arī mums nozīmīgs ir profesionāļu augstais novērtējums – tas sniedz pārliecību turpināt uzņēmumam iesaistīties līdzīgos plašai sabiedrībai nozīmīgos projektos,” saka SIA “ZZ Dats” direktors Edžus Žeiris.

XXVII Vispārējos latviešu Dziesmu un XVII Deju svētkos mobilo lietotni aktīvi izmantoja 72% svētku dalībnieku jeb 29 077 personas, liecina tās izstrādātāja un uzturētāja SIA “ZZ Dats” apkopotie dati.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) gadskārtējā kopsapulcē 24.martā noteiktas nākotnes prioritātes un ievēlēta jauna vadība turpmākajiem diviem gadiem – ceturto reizi par LIKTA prezidenti tika ievēlēta Signe Bāliņa, informē LIKTA pārstāvis Toms Kursītis.

LIKTA valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Eva Butāne, Juris Gulbis, Mikus Ozols, Uldis Semeiks, Māra Jākobsone, Armands Magone, kā arī no jauna ievēlēti valdes locekļi Juris Binde, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Toms Meisītis (asociēto biedru sekcijas izvirzīts pārstāvis) un Elmārs Gengers (Latvijas IT Klastera izvirzīts pārstāvis).

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas piecas galvenās prioritātes turpmākajam asociācijas darbam: IKT izglītības un e-prasmju attīstība, starptautiskā sadarbība, iesaiste jaunā perioda ES fondu aktivitāšu plānošanā un labās prakses vadlīnijas projektu pārvaldībā, kā arī aktivitātes sabiedrisko attiecību jomā.

"Tilde" šogad plāno septiņu miljonu eiro apgrozījumu, nodrošinot 15% pieaugumu, salīdzinot ar 2018. gadu.

"2019. gads uzņēmumam bija ļoti sekmīgs gan biznesa attīstībā, gan jaunu tehnoloģiju izstrādē mākslīgā intelekta jomā. Audzis darbības apjoms gan Latvijā, gan eksporta tirgos, kas veido pusi no kopējā uzņēmuma apgrozījuma," teic Andrejs Vasiļjevs, "Tildes" valdes priekšsēdētājs.

Aizvadītajā gadā "Tilde" paplašināja pakalpojumu klāstu Eiropas Savienības institūcijām. 2019. gadā uzņēmums nodrošināja mašīntulkošanas platformas ES Padomes prezidentūrām Rumānijā un Somijā. Ar Somijas platformu, kas izstrādāta sadarbībā ar Somijas premjerministra biroju, jau veikti vairāk nekā 600 tūkstoši tulkojumi. Noslēgti līgumi par mašīntulkošanas risinājumu Horvātijas prezidentūrai un jaunu pakalpojumu izstrādi ES digitālajām infrastruktūrām. Strauji audzis "Tildes" mašīntulka lietotāju skaits arī komercsektorā, piesaistot jaunus klientus ASV, Vācijā, Šveicē, Portugālē, Polijā u.c.

Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociāciju (LIKTA) turpinās vadīt Signe Bāliņa, kura gadskārtējā kopsapulcē atkārtoti ievēlēja par asociācijas prezidenti, informē LIKTA.

Vadību LIKTA ievēl uz diviem gadiem. Valdē turpinās darboties līdzšinējie valdes locekļi Juris Binde, Eva Butāne, Uldis Dzenis, Mārtiņš Gataviņš, Elmārs Gengers, Juris Gulbis, Māra Jākobsone, Armands Magone, Toms Meisītis, Mikus Ozols, kā arī Renāte Strazdiņa, kas LIKTA valdē ievēlēta pirmo reizi.

LIKTA kopsapulcē tika prezentēts un apstiprināts LIKTA valdes ziņojums par paveikto, kā arī noteiktas prioritātes turpmākajam asociācijas darbam. Biedru sapulce vienojās, ka viena no galvenajām prioritātēm būs datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība, veicinot digitālo datu pieejamību un izmantošanu un datos balstītas sabiedrības iesaisti publiskās pārvaldības procesos, sekmējot datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstību un to komercializāciju.

Eiropas Savienībā (ES) viens no svarīgākajiem jautājumiem saistībā ar 5G tīkla izbūvi ir saistīts ar to, vai ļaut tajā piedalīties Ķīnas uzņēmumam Huawei.

Lai gan tā tehnoloģijas ir lētākas nekā tā sāncenšiem Eiropā – Ericsson un Nokia – , tomēr bažas rada tas, vai Huawei savas tehnoloģijas, būvējot 5G tīklu, neizmantos spiegošanai. Šā iemesla dēļ Huawei liegts piedalīties 5G infrastruktūras izbūvē tādās valstīs kā ASV, Austrālija, Jaunzēlande un Japāna. Tikmēr ES dalībvalstis, neraugoties uz ASV spiedienu, negatavojas izslēgt Huawei no dalības publiskajos iepirkumos par 5G tīkla izbūvi. Tomēr Eiropas Komisijas drošības komisārs Džulians Kings ir paziņojis, ka drošībai ir jābūt pirmajā vietā un cena nedrīkst dominēt.

Jāatgādina, ka visām dalībvalstīm līdz jūnija beigām bija jāveic ar 5G saistīto kiberrisku izvērtējums, kas rezultēsies plašā ES kopējā risku izvērtējumā, kas nāks klajā 1.oktobrī. Balstoties uz to, dalībvalstīm līdz gada beigām būs jāīsteno pasākumi risku novēršanai. Pašlaik kopējā ES nostāja ir tāda, ka no publiskajiem iepirkumiem netiks izslēgts neviens uzņēmums, taču tā tehnoloģijām būs jāatbilst noteiktiem kritērijiem, piemēram, jābūt sertificētām ES. Tikmēr Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA) savu biedru rindās uzņēmusi SIA Huawei Technologies Latvia.

MobillyTX 2020. gada sākumā izstrādātais inovatīvais produkts “Mobilly labumi” ieguvis IKT gada balvu “Platīna pele 2020” kategorijā “Uzņēmuma digitālā transformācija”.

“Mobilly labumi” ir lietotne, kas nodrošina iespēju uzņēmumiem saviem darbiniekiem piešķirt un ērti pārvaldīt dažādus materiālus labumus, piemēram, pusdienas un transporta pakalpojumus.

Darbiniekiem “Mobilly labumi” ļauj ērti norēķināties ar lietotni un uzņēmuma piešķirto naudu pie vairāk nekā 70 pakalpojumu sniedzējiem.

Lietotne šī gada laikā spējusi pieaudzēt lietotāju skaitu par 31 %. Tas panākts, jo risinājums dod iespēju uzņēmumiem samazināt tēriņus – piešķirt “labumus” ir izdevīgāk nekā izmaksāt piemaksas tādā pašā apmērā. Piemēram, nodrošinot “pusdienu labumu”, risinājums palīdz uzņēmumiem ietaupīt, jo likums paredz, ka vienam darbiniekam ēdināšanas izdevumus līdz 480 eiro gadā var neaplikt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli un sociālo nodokli.

Latvijas notariāts šogad septembrī svin 30 gadu – pirms 30 gadiem beidza pastāvēt notāru kantori un darbību uzsāka atjaunotās Latvijas Republikas zvērinātu notāru biroji.

Šajā laikā notāri ir aktīvi iesaistījušies Latvijas demokrātiskās valsts tiesiskās vides veidošanā, virzot iniciatīvas, kas fokusētas uz Latvijas iedzīvotāju interesēm. Ir izdarīts daudz, tomēr paredzam, ka nākamie gadi notariātam būs vēl darbīgāki kā aizvadītie. Līdzās vēl lielākai tehnoloģiju integrācijai notāru darbā nāksies risināt kvalitatīvu cilvēkresursu piesaisti un amata pienākumu izpildes efektivizāciju, kas ir svarīga visai Latvijas tiesu videi.

Latvijā, ik gadu vairāk kā miljons iedzīvotāju saņem notāra palīdzību, tāpēc notārus pamatoti var uzskatīt par iedzīvotājiem tuvākajiem juristiem, kuru rīcībā ir tieša un nepastarpināta informācija par to ar kādām problēmām sastopas cilvēki, tāpēc ir tikai loģiski, ka aizvadīto 30 gadu laikā notariāts ir iniciējis virkni nozīmīgu normatīvo aktu izmaiņu, kas atvieglo iedzīvotāju ikdienu un uzlabo viņu tiesisko aizsardzību. Šādu iniciatīvu rezultātā, piemēram, mantojuma lietu kārtošana un laulību šķiršana nu notiek pie notāra, nevis tiesā. Tas ir būtisks atspaids arī tiesu sistēmai kopumā: 30 gadu laikā notāri ir uzsākuši 240 275 mantojuma lietas. Notāri ir ieviesuši virkni elektronisko reģistru – mantojumu, atsaukto pilnvarojumu, testamentu, laulības šķiršanas, nākotnes pilnvarojumu reģistrus, kas devuši būtisku drošību klientiem.

Ilgtspējīga tautsaimniecības attīstība mūsdienās nav iedomājama bez mērķtiecīgām investīcijām modernajās tehnoloģijās un augstas pievienotās vērtības risinājumos, kas ir īpaši būtiski Latvijas starptautiskās konkurētspējas paaugstināšanas kontekstā. Tas nozīmē, ka valdībai būtu jārada tādi priekšnosacījumi, kas sekmētu straujāku informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) jomas izaugsmi. Diemžēl pēdējā laika notikumi liecina par pretējo.

Pirmkārt, Finanšu ministrija jau atkārtoti nepilna pusgada laikā samazina ES fondu investīciju apjomu prioritārajam virzienam «IKT pieejamība, e-pārvalde un pakalpojumi». Tādējādi rodas pamatots jautājums – vai varam atļauties ietaupīt tagad un pēc tam maksāt desmitkārtīgi, strādājot ar novecojušām tehnoloģijām, nespējot pilnvērtīgi iekļauties pārrobežu sadarbības ķēdēs un e-biznesa apritē? Igaunija, piemēram, nākamā plānošanas perioda laikā plāno divas reizes lielākas IKT investīcijas uz vienu iedzīvotāju, nekā Latvija.

Otrkārt, nav izprotama valdības iniciatīva uzlikt par pienākumu elektronisko sakaru komersantiem ierobežot piekļuvi Latvijā nelicencētu interaktīvo azartspēļu organizētāju interneta mājaslapām, kas radīs ievērojamas izmaksas IKT uzņēmumiem, rezultātā sadārdzinot e-pakalpojumus galapatērētājiem.

Sociālie un sadarbības partneri, uzņēmumi un nozaru organizācijas parakstījušas memorandu, apņemoties veidot Latvijā efektīvu un ilgtspējīgu publisko iepirkumu sistēmu, kas nodrošina godīgas konkurences apstākļus un taisnīgas iespējas ikvienam komersantam.

Memorandu kopumā parakstīja 16 organizācijas un uzņēmumi: Latvijas darba devēju konfederācija (LDDK), Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Latvijas Pašvaldību savienība (LPS), Latvijas būvuzņēmēju partnerība, Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācija (LIKTA), Latvijas Lielo pilsētu asociācija (LLPA), “Autopārvadātāju asociācija “Latvijas auto”, Latvijas Autoinženieru asociācija (LAIA), Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācija (LRGA), Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA), Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija (LZRA), Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija (LPUF), Drošības Nozares Kompāniju Asociācija (DNKA), SIA “Golin Riga”, AS „Latvijas valsts meži” un AS BAO.

AS Sadales tīkls kļuvis par Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) dalībnieci, kas uzņēmumam sniegs iespēju operatīvi saņemt informāciju par aktualitātēm informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, uzklausīt nozares ekspertu viedokli un redzējumu par informācijas tehnoloģiju problēmu risinājumiem un attīstību, kā arī pielietot to savā darbībā, lai pilnveidotu un attīstītu viedo elektrotīklu, elektromobilitāti un datu pieejamību.

Kā informē uzņēmuma pārstāvji, lai nodrošinātu ilgtspējīgu un līdzsvarotu elektrotīklu attīstību, viens no AS Sadales tīkls mērķiem ir viedā elektrotīkla attīstība, kas sevī ietver elektrotīkla automatizāciju, pakāpenisku viedā tīkla elementu ieviešanu – bojājumu vietas uzrādītājus un attālināti vadāmus jaudas slēdžus, kas ļauj daudz ātrāk reaģēt un efektīvāk vadīt elektrotīklu un paaugstināt elektroapgādes drošumu, kā arī viedās elektroenerģijas uzskaites, kas sniegs ieguvumus klientiem, AS Sadales tīkls un elektroenerģijas tirgotājiem.

Lai veiksmīgi īstenotu plānotos projektus, nepieciešams regulāri sekot aktualitātēm informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē, ko nodrošinās uzņēmuma dalība LIKTA. Asociācija apvieno nozīmīgu daļu lielāko Latvijas programmatūras un telekomunikāciju uzņēmumus, mācību iestādes un ar nozari saistītās valsts iestādes un aģentūras, aptverot visu Latvijas informācijas tehnoloģiju nozari.

Vadības priekšzīmei un iedibinātajai mācīšanās kultūrai uzņēmumā ir izšķiroša loma darbinieku motivēšanā apgūt jaunas zināšanas un prasmes, īpaši tik straujas mainības nozarē kā IKT - tā Latvijas IT klastera un Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) rīkotajā klātienes un tiešsaistes diskusijā "Cilvēkkapitāls informācijas tehnoloģiju nozarē - vai spējam investēt prasīgos darbiniekos?” secināja nozares eksperti.

Diskusijā piedalījās LIKTA prezidente Signe Bāliņa, “Datakom” valdes loceklis Jānis Čupriks, “Tilde” personāla direktors Aksels Minders un “ZZ Dats” Administrācijas un Personāla vadītāja Iveta Kažemaka.

Atklājot diskusiju, Latvijas IT klastera vadītāja Aiga Irmeja sacīja, ka kvalifikācijas nepārtraukta celšana ir nepieciešama visiem, arī augstas pievienotās vērtības nozarē, kāda ir informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozare: ”Par darbinieku kvalifikācijas celšanu ikvienā nozarē tiek diskutēts daudz. Un, ne velti - arī IKT jomas darbinieku zināšanas un to nemitīga prasmju pilnveide ir uzņēmumu attīstības un pat izdzīvošanas jautājums mūsdienu mainīgajos apstākļos.”

Latvijas informācijas un komunikācijas tehnoloģijas (IKT) nozares eksporta pakalpojumu apjoms 2016. gada 3. ceturksnī, attiecībā pret to pašu laika periodu 2015. gadā, ir pieaudzis par 40%, kopumā sasniedzot 143,82 miljonus eiro, liecina jaunākie Latvijas Bankas dati.

Šodien notikušajā Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas sēdē Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa prezentēja ne tikai IKT nozares jaunākos datus, bet arī strauji augošās jomas nākotnes vīziju.

Būtisks priekšnoteikums Latvijas datu ekonomikas izaugsmei ir nesen parakstītais memorands starp Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju un LIKTA, vienojoties par sadarbību Latvijas digitālās transformācijas procesā un datos balstītas sabiedrības un valsts attīstībā. Sadarbības memorands paredz, ka datos balstītas sabiedrības un valsts attīstība tiks veidota uz trīs pīlāriem: datu demokratizācija (datu pieejamības un izmantošanas veicināšana), datos balstīta sabiedrības iesaiste publiskās pārvaldības procesos, datos un tehnoloģijās balstītu inovāciju attīstība un to komercializācija.

Mākslīgais intelekts (MI) līdz šim ir bijusi plaši apspriesta tēma akadēmiskajā vidē, bet tagad par to aizvien vairāk runā biznesa sektorā. Tādēļ Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģijas asociācijas (LIKTA) gadskārtējā konferencē “LIKTA(I)2023” pievērsāmies MI potenciālam transformēt ekonomiku un diskutējām par inovāciju ietekmi uz ilgtspēju.

Konferencē aplūkojām gan MI kā inovācijas lomu nākotnē, gan ētiskos aspektus, kas jāņem vērā MI risinājumu plašākā izmantošanā. Visi konferences runātāji bija vienisprātis: mākslīgajam intelektam ir jābūt instrumentam, kas paplašina mūsu iespējas.

Nevar noliegt, ka MI plašāka ieviešana līdz ar automatizācijas un robotizācijas risinājumiem būtiski mainīs darba tirgu. Jau patlaban ir bažas par to, ka dažas profesijas vairs nebūs pieprasītas. Tā ir ikvienas industriālas un tehnoloģiskas revolūcijas blakne, taču LMT prezidents prof. Juris Binde konferencē norādīja: neviena industriālā revolūcija ilgtermiņā nav raisījusi bezdarbu. Tieši pretēji – pieaug vajadzība pēc augsti kvalificēta darbaspēka. Tāda, kas spēj meklēt radošus risinājumus, vadīt un regulēt procesus. Savukārt MI vajag izmantot cilvēka spēju papildināšanai un palielināšanai, nevis to aizstāšanai.

Ja Latvijā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) darbinieku skaits dubultotos, valsts iekšzemes kopprodukts iegūtu pusmiljardu eiro gadā, atklājot e-prasmju nedēļu, sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa.

«IKT nozare vienmēr ir teikusi, ka tai ir speciālistu deficīts ne tikai Latvijā, bet tā ir arī visā Eiropā,» norādīja Bāliņa. «Jautājums, kas mainītos, ja tā nebūtu.»

«Latvijā IKT speciālisti veido 1,9% no visiem nodarbinātajiem, Skandināvijas valstīs - Zviedrijā un Somijā, kas ir mūsu reģiona līderes šajā ziņā, - IKT speciālisti veido 4% no kopējā nodarbināto skaita,» turpināja Bāliņa. Aplēses rāda: ja arī Latvijā IKT darbinieku skaits sasniegtu tādu pat proporciju, tas Latvijas iekšzemes kopproduktam ik gadu dotu papildu pusmiljardu eiro.

Bāliņa jau iepriekš paudusi, ka Latvijā katastrofāli trūkst IT speciālistu. Liela daļa jeb 42% no IKT speciālistu saražotā tiek eksportēta.

Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties restorāna Kabuki virtuvē, apskatot suši pagatavošanas procesu.

Suši gatavošanas pimssākumi meklējami Dienvidaustrumāzijā 4.gadsimtā pims mūsu ēras, tomēr tie nebija tādi suši, kādus tos zinām tagad, stāsta SVP un partneri restorānu grupas Mārketinga daļas vadītāja Sintija Grieze.

Kā tie tika gatavoti? Vienā no variantiem - iztīrīta un izķidāta zivs tika likta vairākās kārtās, tad apbērta ar sāli un likta zem akmens preses. Pēc vairākām nedēļām akmeņi tika noņemti un zivs uz vairākiem mēnešiem tika atstāta noturēties. Tikai pēc tā visa zivs skaitījās gatava un ēdama.

Savukārt Eiropā suši kļuva populāri 20.gadsimta beigās, kad suši parādījās tādi, kādus mēs tos zinām tagad.

Kabuki restorānu tīkls Latvijā pastāv jau no 1999.gada un šajā uzņēmumā ietilpst ne tikai japāņu restorāni Kabuki, bet arī japāņu restorāns Sumo, restorāns DaDa, japāņu restorāni Shogun un ēdienu piegāde Kabuki Express.

Gandrīz pusi jeb 48% no kopējā informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) nozares apgrozījuma 2014.gadā veidoja IKT vairumtirdzniecība, liecina Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) apkopotā informācija.

23,7% apgrozījuma veidoja komunikāciju pakalpojumi, bet 22,4% - IT pakalpojumi.

IKT ražošana sastādīja vien 5,9% no kopējā nozares apgrozījuma.

Kā ziņots, 2014.gadā, salīdzinot ar 2013.gadu, par 22% audzis Latvijas IKT eksports. Tāpat 2014.gadā izveidojušies 470 jauni IKT uzņēmumi, to kopējam skaitam sasniedzot 5534 uzņēmumus.

Vislielākais uzņēmumu skaita pieaugums ir bijis apakšnozarē Datorprogrammēšana, konsultēšana un ar to saistītās darbības, komentēja LIKTA prezidente Signe Bāliņa. Tāpat jāatzīmē, ka, salīdzinot ar 2013.gadu, par 3200 cilvēkiem audzis nozarē nodarbināto skaits, nozarei kopā nodarbinot jau 26 600 darbinieku.

Latvija ir starp pēdējām piecām valstīm Eiropas Savienībā ar visvājākajām prasmēm digitālo tehnoloģiju izmantošanā uzņēmējdarbībā, apliecina jaunākais ES Digitālās ekonomikas un sabiedrības indekss. Lai palīdzētu mazajiem un vidējiem Latvijas uzņēmumiem attīstīt IT risinājumus savos uzņēmumos, LIKTA kopā ar partneriem, IT uzņēmumiem Edisoft, Fitek, Lursoft, Microsoft Latvia un VISMA uzsāk izglītojošu kampaņu Gudrā Latvija.

Latvijas uzņēmumu vadītāji aicināti novērtēt sava uzņēmuma digitālo briedumu vietnē: www.gudralatvija. lv. «Esam uzsākuši pirmo izglītojošo un motivējošo pārmaiņu kampaņu Gudrā Latvija, kas mērķēta uz Latvijas mazo un vidējo uzņēmumu vadītājiem. Viņi ir lēmumu pieņēmēji par to, cik motivēts pārmaiņām ir uzņēmums, kā arī par to, kādus IT risinājumus ieviest. Digitālā transformācija un procesu digitalizācija nav pašmērķis, tā ir iespēja uzņēmumam palielināt efektivitāti un produktivitāti, kļūt konkurētspējīgam un galarezultātā – nopelnīt vairāk,» uzsver LIKTA prezidente, profesore Signe Bāliņa.

«Aicinām katru Latvijas uzņēmumu sākt ar pirmo soli – vietnē www.gudralatvija.lv izmērīt savu digitālās attīstības briedumu un salīdzināt to ar konkurentiem nozarē.» Pēc testa aizpildīšanas uzņēmuma vadītājs saņem ne tikai padziļinātu vērtējumu un iespēju salīdzināt sevi ar konkurentiem savā nozarē, bet arī ieteikumus par to, kādi IT risinājumi tam savā uzņēmumā būtu jāievieš.

Ar mērķi uzlabot informācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) risinājumu ieviešanu Latvijas uzņēmumos, astoņi Latvijas IKT uzņēmumi šodien dibina kustību Loģiskā atlase.

«Nākamie pieci gadi būs digitālās ekonomikas gadi, un vairumam Latvijas uzņēmumu tie būs izšķiroši,» sacīja Latvijas Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju asociācijas (LIKTA) prezidente Signe Bāliņa. Vai nu mēs šo cīņu uzvarēsim, ne tikai Eiropas, bet visas pasaules mērogā, vai kļūsim par «izmirstošajiem».

Kā vēsta iniciatīvas autori, lai arī Latvijā pašlaik ir visi priekšnoteikumi straujai IKT risinājumu ieviešanai uzņēmumos, Latvijas uzņēmumi digitālos risinājumus ievieš pārāk gausi, šajā jomā atrodoties pēdējā vietā starp Baltijas valstīm.

Šo paradoksu Bāliņa skaidroja ar digitālās kompetences trūkumu Latvijas uzņēmumos. «Jau tuvākajos gados Latvijas uzņēmējiem vairs nebūs izvēles iespēju, jo globālajā ekonomikā iestāsies «loģiskās atlases» laiks, kad izdzīvos tikai tie, kas savlaicīgi būs ieviesuši IKT risinājumus, ceļot savu produktivitāti, eksportspēju un biznesa efektivitāti.»